putni vados un trolejbusā jūties kā mājās.

Amen un paldies, man deportācija no 327. uz 406. koju istabiņu ir noritējusi veiksmīgi un pēdējās nedēļas laikā es nevienu sekundi neesmu jutis nekādu divreiz veca ēdiena smārdu, un man ir arī draugi.
Man ir aizdomas, ka tas varētu būt labi.
Istabiņu, kurā es lielākoties uzturējos savā gultā, jo man bija bail kaut kur kaut ko nolikt, un kurā ar istabiņas biedriem sarunas aprobežojās lielākoties ar "čau" un reizēm arī "čau" esmu veiksmīgi nomainījis pret citu, kurā tiek salauztas trepes, 2 naktī cilvēki skatās dumas šausmenes un dzer svešu alu, kurā es par sodu, ka lieku svešās gultās zem palagiem šaufeles (to tā tiešām raksta?) liekšķeres un rauju segu nost no otrā stāva es saņemu puspliku Filipu savā gultā.
100% istabiņas iedzīvotāju šeit ir izlasījuši vismaz 6 Harija Potera grāmatas, 66,(6)% ir izlasījuši visas, kā arī visas Gredzenu Pavēlnieka grāmatas un 33,(3)% ir lasījuši Silmarionu.
Jā, šī laikam ir uzskatāma par elfu un bārdaino laumiņu istabiņu.

Kojās dzīve galīgi nav tik sūdīga kā man kādreiz šķita. Protamsman reizēm pietrūkst Saimja, kurš pēdējo desu mājā izmet pa logu tikai tāpēc, ka viss cits jau ir apēsts, bet tomēr te ir savi plusi.
Piemēram, par visu var rakstīt sūdzības.
3dien šeit bija Koju pašpārvaldes iesvētības, kuru rezultātā Rihards Blese kļuva par prezidentu un tāpēc viņam var iesniegt sūdzības. Neilgi vēlāk viņa īpašumā jau nonāca kādas 7 sūdzības par tādām lietām, kā Riharda Bleses sarīkotais grautiņš, kas traucēja man mācīties un gulēt, par to ka Plarūrs Plimbačāns alkohola reibumā sēdēja Filipa gultā un es nevarēju aizmigt, par to ka manā istabiņā bija atvērti alkohola trauki, no kuriem es nespēju atturēties un vēl par tādām muļķībām kā 405. istabiņas meiteņu naida kurināšana un Daigas Deģes neadekvātā uzvedība dāmu istabā. Ja var ticēt kaut vienam vārdam ko viņš saka, tad šīs sūdzības tiks ieskenētas un nosūtītas LUSP sociāllajai komisijai, un tas jau izklausās kautkā forši. Lāčplēša ielā nekādās sūdzības rakstīt nevarēja. Itkā jau varēja, bet drošvien ka vienīgā viņu funcija būtu toletes papīra aizstāšana dienās, kad Emīls nebija veicis reidus Stockmann.

Un tā es atpūšos, dzeru kafiju, pīpēju svešas cigaretes, lasu stāstus par cilvēkiem, kuri saklausa kādā fontā runā citi cilvēki, vai par onkuļiem kuri nomirst un mantojumā atstāj lielu seifa atslēgu, un tai seifā vienīgā atstātā lieta ir maza kartiņa uz kuras rakstīts "meep-meep!" (tā saka tas putns vecajās multenēs par putnu un koijotu).
Es atzīstos- man patīk muļķīga literatūra.
Es tādu lasu.
Es tādu rakstu.
Un Montas klavieratūra ir tāda, ka šķiet pārcietusi meduskūkas uzbrukumu.



Man vēljoprojām patīk skola. Man vēljoprojām patīk rudens.
Šorīt pamodos no tā ka ap 7iem vai varbūt kādu citu laiku gāza lietus. Traki. Es pat teiktu ļoti traki. Es pat teiktu ka tādā lietū var skriet ārā un priecāties par ūdeni kā tādu, bet drošvien, ka nav obligāti jāklausās visā ko es saku, jo ne visiem veicas kā man, līdz ar to ne katrs var atļauties kļūdīties tā kā es.
Pēdējā un iespējams pirmā domā pirms es aizmigu bija "sūdīgs laiks uz skolu bļeģ". Nekā.
Es pamodos pie zilām debesīm un teivu sev "smukas debesis!". Pēc kādām stundām 9ām es biju Ķengaragā pie oranžām debesīm un teicu Ivaram "smukas debesis!".
Drošvien, ka pat elle būtu paciešama ar smukām debesīm.

Es atzīšos un tam nav nekāda sakara ar meliem. Šodien es biju smukākajā Ķengaragā kādā es esmu bijis. Tur smaržoja pēc tā, kā gaiss smaržo, kad ar fleksi zāģē dzelzs trubas, norietēja saule, bija daudz koku, zaļš, tumšs un smuks. Drošvien ja tu dzīvo tādā vietā, tev ir pilnīgi vienalga kādā valodā tev runā apkārt, ja vien vēders ir pilns.
Man nebija.
Es miru badā.
Es atbraucu uz kojām, pierijos un tad miru no pārēšanās.

Filips ir labs pavārs. Šonedēļ es pērku majonēzi un krējumu un Filips pagatavo ēdienus, jo kartupeļi ir un olas itkā arī bija. Protams es pats arī protu gatavot ēst, bet es esmu slinks, ja man jādara lietas, kas nav sevišķi interesantas tāpēc man ēdienam galvenā funkcija ir vēdera piepildīšana. Filips turpretim pagatavo ēdienu tā, ka tas izskatās pēc kautkā ko tu pasniegtu cilvēkam, kas tev maksā. It kā jau nevarētu ka kādā situācijā kartupeļu, sīpolu, salātu un majonēzes kombinācija varētu izskatīties sevišķi skaisti, bet nu tomēr. Drošvien ka tam ir kautkāds sakars ar to, ka Filipam ir arī sievietes krūtis, un smadzeņu darbības aizture.
Es varu rakstīt ko gribu - tagad skan "..nāk nakts, un pie debesīm parādās zvaigznes...".

Šodien mums bija duelis, kad katrs liek vairākas dziesmas pēc kārtas un zaudētājs ir tas kurš pirmais nespēj vairs izturēt un pārslēdz dziesmu, vai izlēdz mūziku. Es kā vīrs izturēju Filipa 7as rūķu dziesmas, un viņš manas 5as japāņu mīlas dziesmas taču pie 6ās dziesmas, kas bija kautkāda ķeltu elfu dziesma, viņš salūza. Diezgan vāja sieviete, bet ko nu padarīs.

P.S.
Zini kas man nepatīk? Bezjēdzīga angļu vārdu lietošana ikdienas latviešu langvidžā. Yo. Tikai tā lai tu zini.
Es varbūt esmu vecmodīgs, bet kas par to?!
Kamēr tu esi lohs, es atveru meitenēm durvis!

http://www.vimeo.com/6428069