Mājās.

Ja kādam vēl ir nezināšana, bet interese, tad lūdzu - es esmu mājās.
Pēdējās dienas Somijā bija diezgan satriecoši zajebis.
Alex kaut kad februārī teica "We have to get you to the club before you leave" un ar Itāļu meitenes palīdzību, kura pilnīgi nopietni man saka "that place is totally not club, its really cool", un iespējams pati nezinot meloja man vairāk nekā pienākas, es tomēr tiku pierunāts iet uz vietu, kur tu stāvi rindā, lai stāvetu rindā pēc alus, bet nu kas par to, ja to alu tev beigās nopērk par brīvu. Es gan neesmu nekāds klubu eksperts, bet beigās tā vieta izrādījās tomēr galīgi sakarīga, lai arī bildes liecina kko pilnīgi citu. Es īsti nezinu kā ir iespējams uzņemt pāri simts bildēm, kurās pilnīgi visi cilveki izskatās galīgi debīli, bet nu tas drošvien piederas pie klubu procesa. Skaitot plusu un mīnusus varētu sakārtot lūk kā:
+
Var traki izārdīties.
Īsti nesaprotamu iemeslu dēļ vēderā ielīst liels daudzums alkohola, par kuru es neesmu maksājis
Var iesist pļauku Timam, tikai tāpēc, ka tev viņš patīk, lai arī tas nonāk pretrunā ar to, ka Alekss teica "wolis, you cant do that, only the queen slaps Tim!"
Var redzēt kā Tims, kurš ir tik sasodīti pieklājīgs, ka pat somu meiteni, kura ienāk kojās un mēģina pārdot dildo, piedzeras un tad atlūzt viņa gultā, viņš nevar izdzīt, un tas ir jādara Kisai, sēž pieklājīgi dzerot alu, kad pēkšņi pieceļas, saka 'Prodigy!" un sāk dejot. Par to meiteni gan attaisnojums varētu būt tāds, ka drošvien nav gudri dzīt ārā kādu, kurš ir resnāks, nekā tu garš, bet lai nu kā, Tims ir zolīdākais vīrs, ko es zinu.
Var redzēt smukas lampiņas.
Var pēc tam teikt ka es bijis klubā, vel pie tam tik ilgi, ka ieslēdz gaismas un saka "pišat visi prom" somu valodā, jo ir 4 no rīta, un meitene kuras vārdu es nezinu uzlej man uz kājas alu.
Var redzēt kā somu čalis ļoti cenšas bučoties ar nezināmas izcelsmes meiteni, kurai sejas izteiksme ir tāda, ka vai nu tas ir viņas brālis, vai arī viņai vienkārši viņš patīk tik ļoti, ka izšaut smadzenes šķiet pavisam normāls pasākums, ar kuru nodarboties brīvdienās. Vienīgais izskaidrojums kuru es dabuju par to kāpēc viņa tur turpināja sēdēt bija "fucking europeans - just too polite to say no".
Var paspiest roku durvju apsargam tikai tāpēc, ka esi no Latvijas (nav ne jausmas kapēc, bet nesūdzos).
-
Jāgaida rindā.
Jāgaida atkal rindā.
Jāmaksā par ieeju.
Ir kaut kādas meitenes kuras pienāk no muguras un apķeras ap gurniem, un nelaižas vaļā vienalga kur tu ej, domājot ka spēlē čūsciņu, tik ilgi, kamēr tev uzkrīt piedzēries Fanda.
Sāp nākamajā dienā kājas.
Pus dienu pavadi cenšoties atcerēties kapēc tev kabatā ir karote.

Kopumā es teiktu, ka tas ir visai neslikti.
Pēdējā lielā ballīte kojās arī bija visai jauka, kur visi paraksta viens otram kreklus un karogus, kur tu vari ierakstīt "I`ll slap you while you are reading this" un to arī izdarīt. Smieklīgi ir diezgan arī ja atnāk sliktais apsargs un cenšas visus izdzīt, bet cilvēki tikai turpina dzert un prasa viņam, lai viņš paraksta karogus, kas soma smadzenēm ir pārāk mulsinoši, un viņš vienkārši aiziet.
Pirmspēdējā ballīte arī it kā bija jauka, jo tā vietā, lai uz viņu ietu mēs 6 cilvēki pavadījām 3h lecot ar lecamauklu vairāki cilvēki reizē, un mūsu pagaidu rekords bija 5 cilvēkiem 3 veiksmīgi secīgi lēcieni, kas ir nenormāli kruti ņemot vērā, ka neviens no mums nav no cirka. Vēlāk gan nācās visu pārtraukt jo kads nozaga mūsu galda spēli, kuras meklēšanā neatņemamas sastāvdaļas bija iestumt veļas ratus Fandas istabā, nozagt Aleksa gultas veļu un arī uz pusstundu aizmirst ka mēs kaut ko meklējam, bet nu beigās izrādās ka tās ir spāņu meitenes, kuras sadusmojās par to, ka es neļāvu viņām runāt visu laiku pārtraucot ar "no no no porke uno" lai arī ko ellē tas nenozīmētu.
_____________________________
Un tā nu kaut kā negaidot pēkšņi jau bija klāt pēdējā nakts, kas ir nakts kurā gulēt neiet, bet tā vietā skatās Mythbusters un uzdāvina labakajai no Lietuvietēm visus savus makaronus.
Esi kādreiz mēģinājsi bērt strūklakā veļas pulveri? Nu ja nē, tad es varu pateikt, ka viena paka veļas pulvera un pudele trauku mazgājamā ir stabili par maz. Ir forši, ja ir cilvēki, kuri dara ar tevi visu tikai tapec ka ta ir tava pēdējā nakts, pat tad ja viņi tomēr atsaka, kad tu saki "lets beat the shit out of Harry". Jebkurā gadījumā es pirmoreiz atradu pīli. Tas ir tā, ka tu skaties - vai kāds labs akmens nolikts pie strūklakas, bet kad tu ņemt, tā ir pīle.
Vēl varu pateikt, ka nev nekādas jēgas mēģināt izmantot kačalku kā svarus. Čista nav. Tas ko es nosvēru kā 15kg beigās sver 8, un izrādās es esmu bezjēgā izmetis kreklus un džemperus un bikses un uzdāvinājis Cīosiai Ketijas krūzes, bet par to man nav bēda, jo tas tomēr ir otrs foršākais cilvēks, ko es satieku Somijā.
Un tad man ir foršs rīts ar īru tēju ar pienu (kas it kā nav ti ktraki bet tik un tā liet pie tējas pienu ir tik pat jēdzīgi kā strīdēties ar īstu kristieti) un redzēju cik tieši lieli krūšturi ir Bekijai un Anna man uzdāvināja savas dzimšanasdienas smēķi.
Un tad, kad es izgāju no istabas, lai ietu uz autobusu, un Cīosa to pamanot bļauj "WAIT! FUCK SCHOOL, IM COMING WITH YOU!" un tad pēdējoreiz apskaujot galīgi smaidīgus cilvēkus, kas Tev patīk, un smejoties par Aleksu kurš pidžammā pavada līdz ārdurvīm, un tad sēžot pieturā pīpējot, kamēr Cīosa skraida ar fotoaparatu jo vinai acimredzot ir par maz tavas bildes, Tu atceries cik ļoti Fanda, Tims un Harijs iepriekšējā vakarā spieda rokas ar smaidiem kā īsti draugi un atceroties kapēc tev kabatā ir karote, zini, tu sāc domāt, ka tu varbūt nemaz negribi mājās.

Lai nu kā es esmu mājās.
Ir saule un ir prieks, un ir forši būt vietā, kur viss ir tāds pats kā bija - Balode skolā nav pie pilna prāta, vecmammas kaķis veljoprojām ir resns un ārā ir daudz pienenes. Un zini, ja tevi lidostā sagaida ar alu un sieriņiem kā arī tas slavenais Saimis, kaut kā ir tomēr ļoti ļoti forši.
Nu ko nu es varu teikt. Man nepietrūks Somijas, man nepietrūks to pilnīgi vienādo ballīšu 4 reizes nedēļā 4 mēnešus no vietas, man nepietrūks sūdīgo logbooku kešos un augstās cigarešu cenas un ziemas, bet kaut kā bišķiņ tomēr ir sirdī prieks, ka ir daži cilvēki, kas tomēr ir bijuši gana smieklīgi, draudzīgi un dīvaini, lai sēžot lidmašīnā Tu sāktu nožēlot, ka varbūt pie tām durvīm tomēr nepieklauvēji pietiekami daudz reizes.

Jebkurā gadījumā es esmu mājās un man ir prieks.
Amen.