Fēniksa nevainība

Vakar Saimis man atsūta īsziņu "Mēs braucam pie tevis, nāc ārā" un es sēžu un minu ar ko tad notiek šī braukšana. Ir tā, ka mēs dzīvojam tik tuvu, ka man ir aizdomas, es varētu sabļaut viņu no sava balkona, ja viņš būtu pie savas kāpņutelpas. Mani varianti bija - brauc ar riteņiem, ragaviņām, vai arī Mamma viņus ved ar mašīnu, lai nav šis gaisa gabals jādodas ar kājām.Izrādās viņus ved Edžuks - niknākais šoferis pasaulē, kram ir balts bembis ar telefonu. TELEFONU! MAŠĪNĀ!
Nav svarīgi - mēs salienam mašīnā un laižam dzīvē.
Bija periods manā mūžā kad regulāra izklaide bija nopirkt pāris divčus, un vienkārši Edžuka mašīnā spēlēt litrabolu kamēr viņš mūs ved vienalga kur tik ilgi, kamēr Dainis nepievemj mašīnu. Vienreiz pēc normālas dzeršanas mēs secinam, ka neesam no mašīnas izkāpuši 4h, un izrādās, ka Edžuks ir vienkārši izdomājis aplūkot sav dzimto pusi un mēs esam aizbraukuši uz kaut kādiem Ķirbūžiem kaut kur Kurzemē, kur Edžuks braukā pa pagalmiem un skatās kāda kuram mašīna.
Tad nu mēs visi vienojamies, ka būtu patīkami pirms Ziemassvētkiem uzsist tād nostaļģijas sajūtu un laižam uz veikalu pēc šmigas (diemžēl ne divča, bet nav būtiski). Tālāk dzerot ceļi ved uz Siguldu.
Tāda normāla lieta ko tu dari citā pilsētā ar bembi, ir aplūkot vietējās dāmas.
Divām ceļa malā piestājām un Edžuks prasa "Hei, kur te tas krutais klubs "Kurtuve"?", bet man nezināmu iemeslu dēļ Jānis saka "VIŅAS NAV DVĪNES, BRAUCAM!" un mēs braucam. Vēl neesmu sapratis kas notika. Citām dāmām piebraucam priekšā, atveram logu, uzsaucam "smukas bikses!" un atkal laižam tālāk. Bija smukas - dzeltenas. No malas manliekas mes izskatamies pēc pilnīgiem idiotiem, bet tas man šķiet vēl mazāk svarīgi, kā SZF SP darbība.
Jānis šādi reiz Mālpilī ar mašīnu esot gribējis būt stilīgs aizvedot uz mājām Lilitu Gaili. Viņš brauc, redz Lilitu ceļa malā, piestāj, uzbļauj "NEVAJAG AIZVEST?" un lai celtu savu stilīgumu uzgāzē, bet diemžēl mašīna strādā tā, ka viņš vienkārši ļoti strauji aizbrauc. Varbūt atstāstīt man nesanāk tik smieklīgi cik vajadzētu, bet man šis stāsts liekas lielisks.
Ir arī jauns Mālpils stāsts no Edžuka - Podris esot viņam gribējis pastāstīt anekdoti.
Zini šo anekdoti?
Darbadevējs intervijā prasa kurmim:
-"Ko tu vari darīt?"
-"Varu rakt!"
-"Ko vēl?"
-"Varu arī nerakt"
Nav obligāti smieklīgi, bet tomēr smieklīgāk par Podra mēģinājumu:
Darbadevējs prasa kurmim ko viņš var darīt. Kurmis atbild "Nu varu rakt un nerakt. Pag. Bļeģ. Ai Sīmanis šito labāk pastāstīs."
Ir cilvēki, kuriem, manuprāt, vienkārši nav lemts stāstīt jokus.

Nu kaut kādā brīdī Siguldā kādam ienāk prātā doma - laižam uz spēļu automātiem kā īsta Mālpils jaunatne! Un mēs laižam.
Un šajā brīdī es zaudēju savu spēļu automātu nevainību. Divas reizes mūžā es esmu bijis Fēniksā, bet tikai cīgas pirkt un vienu reizi mani izmeta, jo nebija dokumentu (nav tik dramatiski, kā stāstu - man vienkārši palūdza iziet).
Jebkurā gadījumā šis ir liels notikums man. Edžukam gan nē - viņš tur ir bijis tik daudz, ka pat zin visas spēles, un nospēlē 12ls pirmajās 10minūtēs.
Mēs katrs sākam ar 1ls, un pēc kādas stndas rezultāts ir tāds, ka Emīls vienu reizi izceļ 20ls, no kuriem 10 mēs nospēlējam, bet pa otriem 10 aizlaižam uz Hesburgeru. Tad Jānis ir kritis atkarībā un mēs laižam atpakaļ, izceļam vēl kādus 10ls, par kuriem nopērkam šņabi un saprotam, ka šai izklaidei ir jāliek punkts vēl pirms Jānis ir paņēmis SMS kredītu. Kopumā diezgan interesanti, ja neskaita faktu, ka es esmu nedaudz vīlies faktā, ka nevienam no aparātiem nebija kloķis ko noraut :/