Mālpils vēljoprojām ir Mālpils

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka eksistē kaut kāds apdzīvotu vietu klasifikators, kurā pilsētām tik dots punktu skaits pamatojoties uz dažādiem infrastruktūras kritērijiem, tādiem, kā vai policists brauc ar riteni, vai vidusskola uzskata, ka bērniem vajadzētu zināt kas ir kombinatorika, un cik tur ir skeitparki. Es domāju, ka pilnīgi noteikti šādā klasifikatorā ir jābūt punktam "Vai tur var nopirkt zāli?" Un tieši tā, nelieli aplausi, jo Eiropas kultūras galvaspilsēta Mālpils ir nu sasniegusi nākamo līmeni, un nu ierindojas blakus tādām pilsētām kā Berlīne un Amsterdama. Būdams lepns savas zemes patriots jau rīt pat došos uz PMLP un palūgšu, lai ierakstu "Latvietis" nomaina uz "Mālpilietis".
Cik saprotu Mālpils ēnu ekonomiku nodrošinot Bodži - visi 7 Mālpils čigāni. Bodži kādreiz dzīvoja Mālpils tumšajā galā (domā tādu geto rajonu), bet nu esot pārvākušies kaut kur netālu no manas mājas un sākuši tirgot nelegālas substances. Es gan nezinu kā viņiem iet, jo no vienas puses manā galvā Bodžu reputācija ir tāda, ka, ja es no viņiem kaut ko pirktu, labākajā gadījumā es samaksātu par nātrēm, kas visticamāk norautas manā paša dārzā. No otras puses es domāju, ka es kaut kad jau esmu rakstījis par to, kā Mālpilieši brauc uz Rīgu ieķīlāt monitoru, lai nopirktu gramu, un pēc tam brauc viņu atķīlāt, rezultātā nopērkot gramu par ~50Ls. Daži cilvēki vienkārši izvēlas nelietot matemātiku, un, būdams ļoti liberāls cilvēks, es uzskatu, ka mēs nevaram viņus par to necienīt. Tikai apsmiet.
Ja jūs domājat, ka tas ir viss, tu izdari pāragrus secinājumus par pilsētu, kas vienmēr aug!
Mums, pirmkārt, tagad ir lācis, un otrkārt - Mālpils dabas takas! Dabas takas patiesībā reāli krutas. Tur nekā nav, ir vienkārši taka gar upi, bet tā kā es bieži izmantoju Mālpils ekskursijas, lai pavazātos pa dabu un nedaudz atslēgtos no visa cita, tad tagad es to varu darīt organizēti. Nē nopietni - es tagad nediršos, es esmu reāli ļoti iepriecināts. Un tagad tur ir smuki, un vēlā rudenī man šķiet, ka būs jābūt vēl smukāk. Lācis gan tāds pasūdīgs - ar Skurķi un Fleksi nostaigājām savus kilometrus 4 vienā virzienā, bet tā arī neredzējām. Redzējām 2 vardes un daudz putnus, bet, lai kompensētu lāci, tur vajag faking nenormāli daudz vardes un putnus.
Tā kā, diemžēl, es esmu idiots, Skurķis ar Fleksi, kas ieradās piektdien, lai redzētu gadatirgu  6dienas rītā, saskārās ar skarbo realitāti, kurā 6dienas rītā nav 7dienas rīts, un Valters nemāk datumus. Tā nu šorīt uz gadatirgu gāju viens pats, un jāsaka taisnību - man šķiet ar katru gadu viņi kļūst ar vien sūdīgāki, jo nopērkamo lietu klāsts kļūst arvien saprotamāks un vienveidīgāks, lai gan tasn o otras puses ļauj noteikt modes tendences. Cik saprotu tagad reāli topā ir melns ar spilgti neona zaļu. Nu tā, ka riktīgi topā. Tā nu es tur klīstu un jūtos nedaudz neiederīgs, kamēr jaunieši šauj ar gaiseni bingo loto būdā, kurā var laimēt ĶIRBI (wtf? nezin, ka te uz katru dzīvokli ir 2 mazdārziņi?), kā arī noklausījos sarunu - čalis skatās uz absolūti nestilīgu pulksteni. Nevar saprast pirkt vai nē, bet elkonī ieķērusies dāma saka "nāc. Paņemsim kaut ko citu" -"Tā kā ko?" -"Nu jaunas treniņbikses negribi?" Es tik noraustu plecus un eju skatīties uz cāļiem. Vēl kādā brīdī pāragri sapriecājos redzot "Grāmatas par izdevniecības cenām", un domāju, ka atradīšu kaut ko, ko rīt palasīt pa ceļam uz Rīgu. Es tiešām absolūti nezinu kāpēc, bet es gaidīju, ka tur būs kaut kas no H.P. Lovecraft. Tā vietā tur ir "Ziedonis Ziņķis - Latve un Kursa" vai "Biezpiens laiku lokos" vai "Heraldika un fakti frontē un mājā". Dirst ejiet, bļe.
Vēl šajā brīvdienu laikā uzzināju, ka arī topošie juristi nodarbojas dzeju. Kā saka, katrs jau no mums sirdī ir mākslinieks, un pieņemu, ka mans tagad nu jau mīļākais dzejnieks pēc sava pēdējā dzejoļa nevar vien atkauties no skaistā dzimuma pārstāvēm, kas nespēj savaldīt savas vāveres. Tā mēs ar Daini pavadījām stundu ar aliem un ļoti intensīvu dzejas analīzi. Es reāli nekad nebūtu domājis, ka kaut reizi mūžā pavadīšu savu brīvo laiku analizējot dzeju, taču bear with me here:

Es pat nezinu. Man šķiet es 5 sekundēs varu sarakstīt pat labāku dzeju un AIZIET: "Valters Brūns". Varbūt manā dzejolī grūtāk izsekot naratīvam, bet tomēr uzskatu, ka es esmu veicis kvalitatīvāku darbu.
Un vēl es biju dārzā un ES MAN BESĪ DĀRZS WAAAAAAAA. Viena no labākajām lietām nedzīvojot Mālpilī ir 0 dārzs. Mana mamma vienkārši atļauj augt dobju vidū saulespuķu un kaņepju armijai, un tagad ir klāt vasaras beigas, un man ir jāiet un jārok kaut kas ārā. Būdams tāds lohs, kāds es esmu, es protams nosmērēju ar zemi visas savas drēbes, ar kurām man rīt jāiet uz skolu un darbu. Man likās ka tas tādsl abs protests pret sabiedrību, bet realitātē neviens pat nepamanīja šo manu pārdomātu žestu. Tā nu atlikušo dienas daļu es pavadu halātā, jo manas drēbes rullē veļasmašīnā. Tad ap vakarpusi izrādās, ka man tomēr šeit vēl ir kādas manas drēbes - piemēram mans vecais SZF krekls. Tagad es sēžu viņā un man šķiet, ka man ar viņu kaut ko vajadzētu izdarīt. Nu tā, ka es varētu aizbraukt uz SZF un kaut kādām pirmkursniecēm iestāstīt, ka es esmu viņu kursabiedrs, šodien lekcijas nenotiek, un aizlaist ar viņām dzert. Pēc tam, kad mēs visi jau esam pilnīgā vafelē, es varētu noraut to kreklu, ar pliku vēderu rādot fakučus atmuguriski iziet no kroga un aizbēgt. Iespējams es šo neesmu kārtīgi pārdomājis, bet, ja viņas nonāk šādā situācijā - viņas arī nē. 

Small amount of nothing in particular

Mani fascinē fakts cik ļoti cilvēki māna sevi, neatkarīgi no tā cik labi viņi spēj izdarīt racionālus spriedumus.
Man personīgi šķiet, ka rudens ir vienkārši nēēēnormāli foršs, un pretēji jebkāda veida loģiskiem spriedumiem, es mīlu faktu, ka mainās gaismas, mainās dabas krāsas, no rīta pa vilciena logu virs Lielupes ir tāda migla, ka es neredzu otru krastu. Man patīk, ka man ir nedaudz vēsi un pīpēt ir patīkamāk nekā vasaras karstumā, un kaut kādā veidā skaisti ir arī tas, ka ir nedaudz skumji saprotot, ka drīz vairs normāli nevarēs dzert alu ārā.
Tajā pat laikā, ja man būtu jāizvērtē argumenti par labu konkrētam gadalaikam, es zinu, ka situācija būtu pilnīgi citādāka - vasarā es varu aizmigt lauka vidū, un tam pretī ir tas, ka rudenī es maucu pa ielu un man kājās ir divi noslīkuši ūdri.
Un tā nu es te sēžu ar savām iesnām, man blakus top neliels everests no izlietotā šņaucampapīra un manas nāsis jau otro reizi šodien ir izdomājušas "Eu čali, skaties, ko es māku - BOOOM, ASINIS!!!!" Zini kas būtu stulbi? Tu cilvēks dzīvo normālu dzīvi, bet izrādās vienu dienu, ka tavas nāsis ir metālistes.

Vēl man pēdējā laikā sāk uzmākties stipra vēlme piedzerties tik ļoti, ka es 2. reizi savā mūžā pa pālim varētu pazaudēt savas bikšu kabatas. Es nevaru saprast - vai es esmu palicis lielāks nūģis, vai cilvēki vispār ar gadiem sāk dzert pieklājīgāk. Kādreiz mēs tā kā dzērām tā, ka izlauzām svešu meiteņu mājām durvis, vai attapāmies Ķirbūžos, bet tagad visas dzeršanas ir kaut kā savā veidā strukturētas. Es nesaku, ka tas ir slikti, jo iziet avotu ielā linoleja bruņās man šķiet aptuveni 84,6x krutāk, nekā attapties kaut kādā pirtī, kur tu vairs nesaprotu kurš grib piekaut tevi, un kurš Saimi, bet kurā brīdī šī pārmaiņa no tika es nezinu.

Pirmā diena datorikas fakultātē

Jau sen esmu novērojis, ka man ir absolūti drausmīga spēja novērtēt cilvēkus pēc pirmā acu uzmetiena. Ne tā, ka man vienmēr visi liekas lohi, bet pa lielam tā, ka 75% gadījumu es nospriežu kaut ko pilnīgi nepareizu.
Bet tas nav obligāti slikti, jo daļēji tas padara to cilvēku (vai manu) dzīves interesantākas, un tāpēc es domāju es droši varu padalīties par saviem jaunajiem kursabiedriem, ar kuriem kopā esmu pavadījis nu jau ~8h.
Es savā kursā nepazīstu pilnīgi nevienu, kas ir kaut kā jocīgi, jo sākot studēt SZF, es jau uzreiz zināju par Filipa poļu asinīm, kas ļāva pavadīt dienas nevientulībā. Tā kā manas sociālizēšanās spējas tajā departamentā, kas atbildīgs par iepazīšanos ar jauniem cilvēkiem skaidrā prātā, ir aptuveni tik labas, it kā tās pārvaldītu akls punduris ar vienu roku, tad savu pirmo 1,5 dienu esmu pavadījis ar 2 kontaktiem - palīdzēju vienam čalim saprast, viņa lekciju sarakstu, un kursa uzdevuma ietvaros 3 minūtēs noskaidrojām, ka 4/4 mūsu grupiņas dalībnieku māk nomainīt procesoru.
Es biju it kā plānojis doties uz studentu pašpārvaldes rīkoto sapazīšanās pasākumu, taču nebiju rēķinājies ar to, ka esmu idiots, un sajaucu datumus.
Tātad mani jaunie kursabiedri.
Pagaidām mans mīļākais ir "Tētis". Tētis ir vīrietis ~30, džinsu jakā un ar kantainu frizūru, kas kļūst retinātāka tuvojoties pakausim. Vienīgais mīnus, ko varu teikt par Tēti, ir tas, ka viņam nav tādas nopietnas ūsas. Varbūt, ka visiem Datorzinātņu pirmkursniekiem ir atļautas tikai peļūsiņas, bet ceru, ka nē. Jebkurā gadījumā Tētis atnāca uz ievadlekciju un vairs neesmu viņu redzējis. Man kļūst nedaudz skumji. Tētis manuprāt būtu perfekts students jebkurā fakultātē.
Vēl man ir stipras aizdomas, ka manā kursā mācās Phil Fish, čalis, kurš uztaisīja FEZ, kas ir viena no lieliskākajām datorspēlēm, ko zinu. Izskatās tieši 1:0,8 un tieši tikpat neapmierināts ar dzīvi. Ar viņu gan man kontakts ir lielāk kā ar Tēti, un viņš ir viens no tiem, kas var procesoru nomainīt.
Tad programmēšanā es skatos, un kas tad tur - pa durvīm ienāk Jēkabs no filmas "Krēsla". Es domāju - nu nē, nevar būt - paskatos apkārt, un viens čalis no mugurpuses ir reāli faking līdzīgs Edvardam. Tā kā mums meitenes ir visai maz, es jau sāku izdarīt prognozes par kuru džāru pirmā gada laikā būs cīņa. Edvards gan pēc tam kaut kur nozuda, iespējams tāpēc, ka noskaidrojās laiks, un viņam, kā jau vampīram, ir neliela problēma.
Neviens no šiem neizskatās pēc 18gadnieka, it sevišķi Tētis, bet tas nekas, jo reprezent mums ir SK888 banda, kas izskatās tieši tik ļoti pēc skeiteriem, cik ir iespējams. Kad viņi ienāk auditorijā, es gribu uzlekt uz galda, nobļauties "SK8 OR DIE" un noslaidot lejā uz audtirojas priekšu ar savu skeitu, bet tad es atceros, ka es esmu nūģis, un apskatos, ko dara čaļi man aizmuguras.
Tie runā par LoL. LoL ir reāla faking štelle šajā fakultātē, kā man izskatās. Es neuzskatu, ka tas ir slikti, bet no otras puses es kaut ko nedzirdēju datoru tīklu lekcijā, jo klausījos, kā viens čalis man aiz muguras bija skumjš, ka viņam nav kompis līdzi, un nevar LoL uzspēlēt, bet vakarā varbūt tomēr 2 stundas uzspēlēs. Es ceru, ka viņš spēlē tieši šajā brīdī, un viņam pienāk labas LoL enerģijas.
Tad ir viens vai vairāki ambāļi ( es šādus cilvēkus pēc sejām nevaru atšķirt) ar izteiktu pieres daļu. Es nezinu vai tev skolā tāds bija, bet mums bija Mareks. Mareks it kā normāls džeks, bet vārds "smieklīgi" viņam šķita esam īpašības vārds, kas piekabināms jebkam, tāpēc reizēm stundās viņš mēdza nobļauties "CĀĀĀĀ" un tad nu.... čirp čirp. Un tā ka ne jau desmit reizes vien. Šeit ir kaut kas līdzīgs, un vēl sliktāk, jo es ļoti sen neesmu bijis vidusskolā. Pulkstens ir aptuveni 14:06 un kāds iebļaujas kaut ko līdzīgu "CĀĀĀ". Pasniedzējs paskatās uz puisi, kurš lepni norāda uz pulksteni. Izrādās čalis ir apveltīts ar vienkārši apbrīnojamām dedukcijas spējām un vienīgais no ~70-100 cilvēkiem sapratis, ka lekcija ir beigusies. Nu tā kā lūdzu laidiet mani starpbrīdītī. Par šādām lietām es it kā piepisties negribu, bet reāli jautājums - kam ir pienākums sagatavot ambāļus augstskolai? Nu es arī atceros, ka mēs 8 klasē reāli rāvāmies no soliem lai aizskrietu uz ēdnīcu reizē ar zvanu, bet nu ar laiku tu taču... tā kā.... pieaudz?
Pa lielam tas arī viss, kas man liek domāt, ka neesmu baigi pacenties, bet vēl, protams ir laiks izdarīt vēl kaudzi pilnīgi argumentētu spriedumu.
Liela daļa džeku izskatās kaut kā ļoti generic (neitrāls/pelēks džemperis, zili džinsi, īsi mati), kas šķiet nedaudz jocīgi, jo NAV obligāti tā, ka tā jaizskatās cilvēkiem, kam patīk DatZ, un otra lieta, kas pārsteidz ir fakts, ka kursā ~20 meitenes, no kurām vairākas ir pat visai izskatīgas.
Nu es tā kā gaidīju, ka būs 2. Iespējams, ka domāju nepareizi, lai gan ticamāk liekas, ka pāris meičas, kas nāca uz centrālo ēku pieteikties studijām SZF, domāja, ka tā ir fakultāte, un tā arī nav aizdevušās tālāk.

Lūk, studijas.
Filip Lastovski zagli, krāpniek, meli, neuzticama persona, kad mēs ejam dzert?