Ir nedaudz stulbi, ka man ir draudzene, jo tā vietā, lai savas pārdomas es rakstītu šeit, es viņas izrunāju ar viņu. No otras puses - krūtis katru dienu.
Jebkurā gadījumā es nesen izdomāju kaut ko krutu, un ir tomēr mans pilsoņa pienākums dalīties ar visu pārējo tautu.
Esi ievērojis, ka daudzos vairāk vai mazāk Sci-Fi stāstos ir necilvēks, kas grib būt kā cilvēks? Bija filma A.I. ar to mazo čalīti, kurš tagad izskatās pēc cilvēka ar mazāko seju pasaulē, kurā viņš gribēja būt "īsts puisītis". ideja gan nav īpaši oriģināla, jo Džepeto sarakstīja "Pinokio" jau, manuprāt, gadus 100 atpakaļ, un arī tajā Pinokio staigāja apkārt klaudzinot savas koka tupeles, stādot naudas kokus pa labi un pa kreisi un gribot būt cilvēks. Vēl bija oza zemes burvis, kur putnu biedēklis, kurš gribēja smadzenes, un malkascirtējs, kurš gribēja sievu, vai kaut ko tamlīdzīgu, kas arī, manuprāt, uzskatāmas par vēlmēm būt cilvēcīgākam. Un šie nav vienīgie piemēri.
Tas man šķiet kaut kā reizē smuki un nedaudz iedomīgi. Interesanti, ka cilvēkiem šķiet, ka visi gribētu būt cilvēki. Ja jautātu man, es reāli labāk gribētu būt androīds. Iesnas? Fuck you, iesnas, es maucu ar plikām kājām pa sniegu, un neguļu 18 gadus no vietas. Vai kāpēc, piemēram, neviens negrib būt dinozaurs?
Jebkurā gadījumā nav īpaši būtiski, būtiski ir tas, ka es domāju, ka, ja termins šai lietai vēl nav, saucam to turpmāk par "Pinokio sindromu".
Brīdi, kad es šo izdomāju, man likās, ka tāda lieta eksistē, un Laima man neticēja, bet kad meklējām wikipēdijā, atrada tikai kaut ko saistībā ar anatomiju. Kaut kā debīli.
tagad gan es pagooglēju vēl un atrodu lūk šo. Fak. Pēkšņi es vairs neesmu tik kruts.
Cik reāli ir tas, ka kāds tieši šo pašu būtu izdomājis pirms manis, un nosaucis tieši tāpat? Man šķiet pārāk maza. Un šinī brīdī, loģika izrādās pārāka par manu atmiņu, jo pielietojot kaut ko tik elementāru kā Occam's razor mēs varam pieņemt, ka es šo vienkārši kaut kad izlasīju un aizmirsu. Fuck you - atmiņa. Dura tu esi.
Lūk, vilšanās neliela.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru