pirmdiena, aprīlis 20

Kontrolieri OP, pls nerf

Es katru rītu braucu uz darbu ~06:49 un, lai arī šķiet, ka celšanās tādā agrumā ir tikai priekš cilvēkiem, kam nav nekā labāka ko dzīvē darīt kā grābt lapas rudenī, ziemā, pavasarī un profilaksei arī vasarā, es esmu totāli sajūsmā, itsevišķi kopš mēs visi sarunājām biški pagriezt pulksteni.
Reāli mēs esam iekāpuši tajā gada posmā, kad gaišs ir visos laikos, kad tas ir nepieciešams, un nav tā, ka braucot vakarā mājā liekas, ka principā vajag vai nu nomirt, vai iet gulēt, jo diena jau beigusies. It kā tam nebūtu nozīmes, jo iekāpjot rīta vilcienā es tāpat atslēdzos līdz Majoriem, bet vismaz es guļu saulē :).
Tagad gan īsti nevaru saprast vai liela daļa latviešu ir saglabājuši savas viduslaiku paražas, vai ir iestājies īpašs gada periods, bet ievērojami pilnāks un aktīvāks ir kļuvis rīta vilciens. Šodien tā arī neaizmigu, bet visu ceļu līdz Rīgai pavadīju tādā limbo stadijā jo apkārt vienlaicīgi gāja kādas 4 sarunas ar iekarsušiem cilvēkiem. Un tam pa vidu kontroliere.

Jau kādu mēnesi domāju kā strādā kontrolieri un vienkārši nevaru saprast. Es, protams, saprotu kā notiek zīmoga uzspiešana vai kā piemēram noteikt vai cipari uz biļetes atbilst laikam kurā tu tajā brīdī atrodies, bet tas kā viņi atcerās kurš vēl ir jāizkontrolē ir vienkārši faking maģija.
Standarta vilciens mansķiet ir kkas šāds:

~6 abpusējie beņķi katrā rindā, divas rindas, katrā beņķī saiet 6 cilvēki, kopā 72.
Loģiski ka katru Tukuma iedzīvotāju pēc sejas atcerēties nevar, jo notiek kaut kāda kontrolieru rotācija (nezinu kā tas strādā, bet 2 dienas pēc kārtas vienu un to pašu kontrolieri šķiet neredzu nekad. Minu, ka viens no darba bonusiem viņiem vienkārši ir "apskatīt pasauli" tādos tūrisma centros kā Ogre un Valka). Sāku domāt kaut kādu sistēmu. Viens variant bildē - sagrupējam beņķus četrpakās, un atceramies katrai četrpakai ciparu. 3 ciparus atcerēties esmu spējīgs pat es, tāpēc it kā liekas labs variants, bet tā kā katrā četrpakā var būt 24 cilvēki, konstatēt, ka tur, piemēram, no 14 ir nomainījies uz 16, neko baigi daudz nedod, jo tomēr jāsaprot kuri no tiem visiem ir tie divi jaunie cilvēki.
It kā jau var vienmēr nokļūdīties, bet man prasīt parādīt biļeti, kad to jau esmu izdarījis, ir kontrolieres palūgušas varbūt 3 reizes pēdējā gada laikā, un tad es viņas vairs nekad neesmu redzējis. Iespējams kaut kur LDZ pagrabos važās ieslēgti sēž desmitiem cilvēku, kas nekad vairs neredzēs dienas gaismu, jo darba laikā aizdomājās par olu čaumalām vai ko tamlīdzīgu.
Ja mēģina vagonu sadalīt vairāk sektoros tu dabū it kā mazāku laukumu kuru pārksatīt, bet vairāk ciparus. It kā iegaumēt 12 skaitļus pēc katras stacijas uztrenēties varētu, bet skaitļu sistēma arī neļauj tikt galā ar situācijām, kad kāds no viena sektora izkāpj, un cits iekāpj viņa vietā.
Var protams sēdēt un skatīties kas vienkārši iekāpj vagonā, bet ļoti bieži kontrolieri staigā pa diviem vagoniem, līdz ar to viens vienmēr paliek tādā blind-spotā.

Reāli netiek gudrs. Vai viņi skaita dzejoli? Vai vienkārši pēc sejām? Varbūt vagonu iedomājas kā savas ģimenes saietu, un es regulāri apsēžos omes vai brālena sievas vietā?

Lūk, grūtāks darbs nekā programmēšana.

5 komentāri:

  1. Mjā. Es ar par šo aizdomājos, kad sanāk braukt vilcienu.

    AtbildētDzēst
  2. Es šodien braucu no carnikavas uz rīgu, un, kontrolierei apsēžoties man blakus, lai pierakstītu un pārdotu biļeti, redzēju, ka viņai ir maza lapiņa ar sazīmētām rūtiņām, pierakstītiem vagona kārtas numuriem un cik kurā cilvēku sēž, ar pievilktām bultiņām tur, kuri izkāpuši. Un momentā atcerējos par šo tavu ierakstu! Ja interesē, varu uzzīmēt.

    AtbildētDzēst
  3. http://i65.tinypic.com/2ntzrqp.jpg

    Vesels!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. O, nice, paldies! Nez vai šis viņiem ir standarts, vai kāds pats ir atradis risinājumu problēmai. Interesanti arī kā nez tā lapiņa izskatās, kad vilciens nonāk galā.

      Dzēst