Atmiņu lāde

Ja esam personīgi pazīstami, droši vien teiksi "Valter, tava atmiņa ir kaut kas apbrīnojams. Es zinu, ka ja kaut ko pateikšu tev, tas tiks aizmirsts vēlāk, nekā, ja es sev to uz pieres ietetovētu", bet nu nav ko glaimot! Tomēr arī man šad tad vajag kaut ko pierakstīt, tāpēc biju pasācis dažādas lietas sūtīt pats sev īsziņās. Ja tu arī ar šo nodarbojies, zini, ka tagad tas ir ooooooooold. Jaunā štelle ir sūtīt citiem. Vienu vakaru nejauši sajaucu numura pēdējo ciparu, un tā sākās mans vasaras romāns ar whomever.

View post on imgur.com

Tagad vairs nezinu kā būt. Šīs attiecības bija pārāk skaistas, lai tā vienkārši beigtos, bet nu no otras puses nabaga cilvēks ir gatavs iet uz policiju. :D Vai tik nebūs otrā galā Ieva Puķe patrāpijusies.
Grūti gan iedomāties kā tieši šī situācija varētu risināties. Ja tā varētu darīt, es jau sen būtu policijā ar visiem LV spama numuriem, sākot ar Swedbank un beidzot ar pilnīgi visiem TV kabeļu vilcējiem. Bet nu būsim reali "Labdien, viņš kaut ko raksta uz telifonu, bet man nepatik :<". Izklausās pēc manām attiecībām ar Miķeli, nevis iesnieguma.

Lūk, atmiņu lāde.

P.S.
Šo tekstu rakstīju telefonā pa ceļam uz darbu. Kaut kādā brīdī pārslēdzot mūziku, meils noglabājās draftos, atvēru pēc tam, pierakstīju klāt un nosūtīju. Man šķita, ka sev. Patiesībā nosūtīju vienam no Latvijas IT uzņēmumiem. :l I guess vismaz tematiski ierakstam. Būtu jauki, ja viņi atsūtītu atpakaļ vismaz izlabotus komatus.