sestdiena, oktobris 10

Kautiņš

Zini to situāciju, kad tu TIK ļoti nīsti kaut ko, bet tev nav īsti kā izgāzt to agresiju? Es zinu, es nedēļu CSS bakstīju, un mans kulaks sāka ilgoties pēc kādas sejas tik ļoti kā nekad. Sēžot, apcerot iespēju vienkārši izsviest datoru pa aizvērtu logu, sāku domāt - nezini cik šajās dienās varētu maksāt iemaukt pa seju studentam? Nu tādam, kāds es biju, kad mēs ar Filistru sēdējām un bērām savas asaras šķīvī ar vārītiem makaroniem, un vidū iespraustu vārītu sīpolu, bez sāls. Man šķiet es pa kādiem 100Ls būtu toč piekritis, bet gan jau varētu iet vēl zemāk. Vajadzētu varbūt atvērt kaut kādu kiosku ķēdi, kur tu vari ieiet un kādam iesist, varētu paskatīties, vai sabiedrība paliek jaukāka, atvērtāka.
>>cut to
Latvijā ir atgriezusies manas sirds otrā pusīte - Normunds neviens negrib ar mani dzert Skudrucis, tāpēc es laikam esmu uzstādījis sev nelielu rekordu - dzert vecrīgā veselas divas reizes nedēļā. Skudrucis ir džeks, kas dzer tik bieži, ka tiek uzaicināts uz bārmenes sālsmaizi. Vakara gaitā izkristalizējās doma, ka mums vajadzētu izkauties. Es piemēram neesmu kāvies, šķiet, kādus 8 gadus, un par Skudruci - nu nezinu vai visu laiku konkrēti atrauties pa purnu kvalificējas uz "kauties". Izdzērām vēl kādus 2 dzērienus, izdomājām noteikumus (neraut aiz drēbēm, nemaigoties uz zemes, usual stuff). Grūti saprast kur ir laba kautiņa vieta tādā vakarā, jo piektdienā pie kroga visticamāk kaut kādi cilvēki nāks traucēt, domājām tunelī, bet tas mūsu vakara kompanjonei likās par traku. Tā kā viņai ir bail no vilcieniem (wat), paņēmām aliņus un devāmies uz peronu. Skudrucis principā tagad ir tāds ielu nēģeris. Iet uz peronu pa staciju viņam ir pārāk mainstream, tāpēc apgājām no otras puses un ielīdām pa žoga apakšu. Vēl tagad īsti nesaprotu kāpēc, bet ok.

Izkāpām perona gaismā, novilkām jakas un.. vienkārši mēģinājām viens otram sadot konkrēti pa seju! Šķiet no malas vajadzētu izskatīties tā ļoti romantiski, divi džeki perona galā zem lampas skrien viens otram virsū, kamēr viņiem blakus stāv jauna dāma ar diviem aliņiem rokās, un skatās ar "ko jūs faking darat" sejas izteiksmi.
Tagad sāku domāt - vai vispār ir legāli kauties publiskā vietā? Nu tā, es atnācu ar savu bro uz kino un tagad mēs te pēdējā rindā mēģināsim klusām sadot viens otram pa purnu. Nevaru saprast kā to varētu aizliegt, bet tad no otras puses, kāpēc nav cilvēki, kas ar to jau nodarbotos?
Izkāvāmies kamēr šķita, ka pietiek (wow, es nezināju, ka kauties tik ļoti patērē spēku), un devāmies atpakaļ uz krogu dzert aliņu. Nezinu, kurā brīdī mums šķita, ka vajag kauties uz asfalta. Laikam, lai būtu tīras drēbes. Protams sāp, kad tev iesit pa seju, vai nieri, bet tas vismaz pāriet. Šeit lielākas problēmas sagāda, tas, ka uz elkoņiem un ceļiem caur drēbēm man ir tādi rag burns, kā pēc pasakaini karstas nakts ar meiteni telpā, kur principā viss ir no paklāja.

Un šeit sākas plānošanas problēmas - es tā kā biju rēķinājies ar zilu aci, sliktākajā gadījumā lauztu degunu. Man vienkārši šovakar jāiet dzert pie Kļaviņa, un tad, izvērtējot riskus, šķita pieņemami izkaušanos ieplānot iepriekšējā vakarā. Nezinu gan vai var pārmest man, ka es šo nezināju, bet izrādās var dabūt arī stulbākas traumas. Kaut kādā brīdī paceļot Skudruci gaisā un krītot, šķiet, esmu izmežģījis vienu potīti tik brutāli, ka no rīta pieceļeoties vienkārši gribējās raudāt kā mazai meitenei. Tās divas reizes, kad gāju pīpēt, kāpšana no 4 stāva raisa tādas sajūtas, kādas droši vien bija Jēzum, kad viņš savu krustu vilka.
Fuck you, ķermeni, es biju plānojis šonakt piedzerties krogos. -_____-
Bet, ja man ir jāsaka pilnīgi godīgi - 100% worth it.
Nekad nebiju iedomājies, ka šādas lietas var darīt arī nemaz nerunājot ar cilvēkiem, kuri tev nepatīk.
Pēc kautiņa sajūsmā domājām, ka varbūt vajadzētu kaut ko līdzīgu Fight Club, bet kur nāk tikai pārīši, kas ir ļoti labi draugi, kam vajag izkauties. Mēs varētu piedāvāt varbūt vienkārši normālu segumu, kaut kādas saites, plāksterus, alu.

Lūk, kautiņš.

2 komentāri: