ceturtdiena, augusts 30

Vienmēr ir arī rītdiena,

Vienmēr ir arī rītdiena neskaitot mana mūža pēdējo dienu bet nākamjā dienā es jau vairs nebūšu tapec man neviens neko nespēs aizrādīt.
Un rīt ir mana atlikušā mūža pirmā diena.

Šorīt Es pamodos agrumā un tai aukstumā 7:30 jau gaidiju pie pasta kādu ar mašīnu kas mani varētu savākt. Neviens neatbrauca. Ir forši ka Ilis pazīst pulksteni.
Aizgāju dusmīgs mājās bet ap 8:00 man atbrauca uz mājām pakaļ.
Aizbraucām pēc Daiņa un bliezām uz Ropažiem.
Tur arī bija auksts.
Aizgājām no sākuma uz veikalu pēc enerdžijdrinkiem un tad ar Daini taisijām cīņas ar putuplastiem un tādā garā. Beidzās viņas ar neizšķirtu jo nāca Zigīts ar lietuviešu pavēlnieku kurš izskatās pēc rūķa un māk pateikt "visu labu".
Zigīts teica "bļe man te jūs šodien nevajag" tapēc tikām deportēti uz Ogri kur tīrijām mājas jo kkāds pavēlnieki brauks to stroiku skatīties. Vēl pārmijām pāris vārdus ar lietuviešu palīgstrādnieku Apenīnu kurš izrādijas latvietis jo kad es viņam teicu "tu pa latviski saproti?" viņš teica "jā". Par Apenīnu es viņu iesaucu jo viņš saulainās dienās staigā pa stroiku tikai milzīgās apenēs kas izskatās pēc pamperiem.
Pusdienās gājām uz Elvi stroikas drēbēs. Čizō mani tādu ganjau pat elvim 100m radiusā nelaistu.
Izdomājām ka Ili turpmāk sauksim par Pāvestu Raupu jo Nostradamum bija kautkāds pareģojums par pēdējo pāvestu un Ilis točna nācis no Čangalijas varētu būt pēdējais pāvests jo savas valdīšanas laikā viņš sagrautu visu kristīgo ticību un visi ticīgie paliktu par alus kulta biedriem un runātu par "vientuļajām māmiņām".
No darba bijām mājās jau 15:00 jo nu tā sanāca un visu to laiku gandrīz lidz sitam bridim es neko ipasi jedzigu nedariju.
Vakarā tikai dainis bija atnacis un bijām ārā līdz skolai un benzīntankam un pieturai. Baigi labi.
Uz rītdienu es modinātāju nelieku un ja man no rīta atbrauks pakaļ es pateikšu "pisaties jūs visi nahuj" un uz daru nebrauksu.
Miegi nāk un auksts ir pārāk no rīta un rīt tomēr ir pēdējā mana šisvasaras brīvdiena.

Baigie iepriecēja komplimentejosā vēstule no Līgas Zelčānes kurā bija tāds teikums kā "Polei bija taisnība, kad viņa par tevi stāstīja. (;"
Beigi priecīgi :D

Un vēl baigi iepriecēja tie kas pateica visi čau woli (:

čau jums visiemm arī ^__^

Un vēl lai nebūtu par īsu es uzrakstīšu savu megasapni kurš man bija naktī no vakardienas uz šodienu un izdaiļošu viņu ar visādiem literāriem izdaiļinājieniem.

Tātad. TAs bija citā dimensijā tapēc es nevaru pateikt kas tā pa dienu bija. Man bija jābrauc pie Brey un čizō uz viņu kopīgo māju jo viņām bija kautkāda jubileja un es uzdāvināju viņām labāko dāvanu pasaulē - neatkārtojamo pašrīvējošo siera rīvi kas izskatijās kā tās krievu vecās gaļasmašīnas ko ar roku griež ja kāds zin kā viņas izskatās. bija vis baigi labi līdz kad pēc laba laika runāšanas mēs atklājām ka visas sienas un griesti ir ar kādu metru biezu rīvāeta siera kārtu un pati tā siera mašīna arī bija aprakusies sierā un nevarēja viņu izrakt un izslēgt tapēc mana superīgā zemapziņa mani teleportēja uz kādu citu vietu kur biju es uz Lords Voldemorts uz tilta un es viņu iegrūdu upē un viņš nomira. Pēctam es tiku aizteleportēts atpakaļ pie brey un čizō un tur vel dainis atnāca un paziņoja ka ir iznākusi pēdējā Harija Potera grāmata (nu7tā) un visi bija dziļi sašutināti ka viņa ir tikai 120lpp gara. Dusmīgi arī bija. Un kamēr visi sašutinājās es visiem blatoju ka Harijs Poters isteniba nenogalinaja Voldemortu bet gan es.
Pēctam vēl tur kkas notika ar Daiņa vecāko brāli un es nopirku viņa mašīnu pa70ls lai varētu braukt uz dabru. Un es biju savā mājā no rīta un man vaidzēja braukt uz darbu bet vel tur bija traka čizō un runājošs kaķis un sieviešu dzimtes mājas elfs (ideala kombinacija) kuri visi teica ka ja es braukšu uz darbu viņi trakos un es teiocu ka nē man jābraucun viņi visi skaraidija apkārt, vicinaja rokas un bļāva. Es tikmēr aizgāju uz mašīnu aizbraucu uz stroiku un piebraucu stroikai tik tuvu klāt cik vien var ar priekšu tā ka gandriz jau pieskaras stroikai un tad gulēju mašīnā. Viss.

Ja kāds grib ekranizēt šo brīnumaino svenāriju - droši.

Un lūk vēlviens Pētera Petrenko piedzīvojums ko viņš man atsutija šodien 23:50.

Zini, bišķi tomēr ir strjoms līst kaimiņu dzīvoklī teļļuku skatīties kad tur neviens nav mājās. Agrāk tur citi dzīvoja, viņiem kaut kāds vectēvs vai brālēns karoče radinieks bija uz gultas tāds uz simts gadiem jau kaut kur. Jaunie tur uz kaut kādiem kalniem sataisījās natūrā braukt uz gadu vai. Palūdza man to veco pieskatīt pabarot katru dienu pat atslēgas atstāja es sākumā tur vēl bieži ar čuvakiem gāju kvasīt. Man mutere mājās bļauj ka mēs ietusējam a tam vecajam jau viss bija vienalga neko nedzirdēja. Un kaut kad sāku dzert un dzēru. Neatceros kas par razborkām bija bet pamodos Liepājas mentenē. Karoče izrādījās kad esmu divas nedēļas bezfilmā nostaigājis un aizmirsis par to veci. Jā atslēgas arī kaut kur biju pakāsis vai nofiņķījis kāds bija. Baigi stulbi tie kaimiņi pēc tam aizvācās un teica ka es esot vainīgs pie visa. Ko tad es varēju darīt tādā bezfilmā un vēl Liepājā? Pa pastu atsūtīt paiku viņam? Bet tagad man tur ir strjoms vienam palikt tajā hatā moška viņš nāk spokoties. Tas vecis.

Viņam visai interesanti sokas :D

Tagad es dodos pelnītā atpūtā.
Lai jums jauka diena un daudz laimes Aigar

Radiohead - Fake Plastic Trees
Visa diena stroikā ar to dziesmu

Ja no debesim nokristu 5 koferi ar miljoniem es vienu iedotu TEV.

Jeibugi!
Šorīt manas acis vērās bez 10 septiņos jo dzirdēju sarkano Ivara modinātāju un nedzirdēju telefona modinātāju jo viņš bija virtuvē.
Uztrausos, uzvilku drēbes un taisīju maizītes darbam. Uztaisiju un tad izdomaju ka jataisa brokastis bet secinaju ka nav no kā taisīt un tapec apedu tas maizes ka s bija darbam paredzetas un domaju stroika edienu nopirkt.
Tad gāju uz pastu un pa celam man zvanija Dainis un neko neteica. Es atnacu kad jau visi mani gaidja un tiku apsmiets par to ka kavejos jo "kaķku" dzēru mājās.
Baigi normāli.
Uz darbu dabuju braukt bagaznieka jo esu stiligs. Bet tur ir visertak tapat un es klausijos muziku un mākoņi bija tik ļoti ļoti skaisti ka man garstavoklsi ibja ipasi labs un es domaju visuko labu.
Stroikā bijām neiznu ap cikeim bet gājām ar Daini uz veikalu cigaretes un kafiju pirkt.
tākā neviens galvens cilveks stroika nebija no brigades tad spipejam visi vagona dzērām kafiju un apsmejam Ili.
Līdz pusdienlaikam laiks pagāja ātri - papīpējām pāris reizes un uztaisjam dazas padonu pilsetas ar Daini.
Pusdienlaikā gājām uz Ogres stilīgāko veikalu kurs strada no 7:30 lidz 21:00 un Dainis teica ka tas ir galigi jocigs dabralaiks.
UN vispar tas veikals ir stulbs.
Dainis mani apdzina cela uz veikalu tapec bija pirmais rindā un mes abi gribejam salatus bet tur bija tikai 3 palikuši - "Salāti ar Krabi" "Siera salāti ar dārzeņiem" un "Salāti "Vitamīniņš"".
Dainis protams paņēma salātus ar krabi atstādams man izveli starp tiem abiem pārējiem un es biju dusmīgs jo es viņus negirbeju. Tapēc nopirku vistas krūtiņu kuru Dainis nodēvēja par garšīgāku par stilbiņu, pienu 2% 1l un "Start!"tadu paku kurā iekšā tie spilventiņi kurus ed ar pienu un uz tas pakas bija zebra un otra puse kkada puzle. Kad es prasiju pardevejai "man to ar zebru" vina ilgi ksatijas un mekleja tad izlikas ka atrada un deva man ar kkadu antilopi un es tiecu ka ta nav zebra tad vina mekleja vel kamer beidzot atrrada. Un vel uz tas pakas bija rakstits ka tur ir par 25% vairak načinkas krievu valoda. Kas ir načinka mes ta ari nenoskaidrojam.
Pusdienās secināju ka apr vistas krūtiņu pretigaka gaļa ir gruti iedomajama jo viņa garšoja slikti un smirdeja ari un man pirksti pectam smirdeja un kakla ari nepatikami pec vinas palika.
Ēdu pectam savu START! un Dainis mani apsmeja par to ka es nemaku kasti atvert nu jo es vinu nevareju atvert tik ilgi kamer noravu sturi netisam un pa to sturi izvilku lauka to kas iekas.
Driz atnaca ari Ilis ar andžiņu un edgaru pusdienas. Ilis novilak savu cepuri un vinam bija galigi smiekligi mati tapec mes skaam smieties un es teicu ka viņš izskatas pēc ūpja un viņš uztaisija tādu skaņu "ūū"taka ūpis un uztaisija vineu no savam slavenajam smiekligajam sejas izteiksmem un tapec tur vagonā vispār visi par viņu nosmejas ka nenormali. Vēl viņš izodmaja ka džemperis jauzvelk, bet neuzvlika vinu lidz galam bet ta lidz pusvederam un tas bija iemesls jauna smieklu lekmei mums ar Daini.
Pēctam ārā pīpējot izodmaju ka man jaielien tādā trubā kas ir tad aka es vina tiesi tiesi varu ielist. Ielidu un vini mani pacela gaisa un bija neerti un tad vini mani gazeleja un tā un dainis man iemeta putuplastu ieksa kurs man nepatika.
Pectam tur ielida Dainis un vinu ari mes piecelam kajas un izlikamies ka aizejam prom, kadu laiku pagaidijam un tad andžiņš apgaza viņu ar visu vina trubu un otra puse Ilis ķēra bet Dainis jau to neiznaja tapec izdvesa dusmu un sašutuma pilnu "EU".

Pēctam gajam stradat atkal. Mākoņi bija ļoti skaisti un forši tapec bija. Bet stradat galigi negribejas un lija ikpalaikam tapec mes daudz sēdējām. Vēl ar Daini izdomajam ka mes noteikti būsim riktigi bagāti jo mums jau ir tik daudz scenāriji ko izdarit ar miljonu ka ta vnk jabut ka mes busim miljonari.
Un tad es jums katram pa belašam nopirkšu un vēl izdošu grāmatas "Ievas Fogeles pavārgrāmata" un "Saimja augstākā matemātika" un varbūt arī "Ivars Brencis jeb kā pareizi pagatavot Brūzi mājas apstākļos".

Vēl Kamēr es klausijos mūziku uz austiņām un nedzirdēju dainis man mēģināja 3reiz uzspļaut no muguras, un atzinās. Tad pavērās tāda kā spēle vai vabrut kauja kad viens otram spļauj negaiditos brīžos un skrien pakaļ pa visu stroiku un arī ārpus stroikas un tādā garā. Ja neskaita to ka viņšm an divreiz ar netīru cimdu pa seju iesita, es Daini galīgi sakāvu jo brīdī kad viņš skatijās mākoņos ļoti skaisti iespļāvu viņam sejā.

Ap 17 vai varbūt arī pa četriem sākās tas ko stroikā sauc par "ģorga" un tas nozīmē liels lietus. Savācām "štrumus" un vagonā tupējām un gadijam kad Foksis ar savu limuzīnu atbrauks mums pakaļ. Ilgi negaidijam bija jau klāt.
Atpakaļceļā gulēju gandriz visu ceļu.

Mājās atnācis spēlēju kadas 2 stundas World of Warcraft jo onlainā bija Diāna Rakusova un vel kkādi cilvēki par kuriem es neesu isti parliecinats vai viņi gribetu klausities manu vārīšanos. 21:00 skatijos American Dad uz kuru Ivars ir pārtraucis skriet kā Benijs Hils bet sērija bija galīgi smieklīga.
Pēctam atnāca Dainis, uzzīmēja uz žurnāla "Ieva" kas mētājās manā gultā "nav mans, mana masa vinu tur nolika" uzzīmēja tai tantei uzvāka dažus zobus trūkstošus, bārdu un riņķus zem acīm un uzrakstija ka tas ir Ilis. Uzpīpējam uz mana balkona, un tad ārā gājām, uz skolu aizgājām un tā, runājām viosuko un atcerejamies visādus laikus un pēc tā visa ko tik mēs neesam darījuši es nospriedu ka mēs esam galīgi plānprātiņi.

Pa vidam ierakstu jo tiko pamaniju - šīsdienas draugo TOP cilvēks ir Jānis Beļskis kuram rakstīts vārdā uzvārdā un dzīvesvietā - JANIS BELSKIS (AICINIET ATPAKAL ATKAL)
Nja ta neko 2 dienu laika blokets 3 reizes bet nu ko darit! Aiciniet mani atpakal un ceru ka vairs nepazudisu no draugiem :) Nekada gadijuma neapstiprinu fake profilus!Esmu brivs ka putns tikai kautkas rukst...
šodien 00:05
un ar tadu info vēl viņš mani uzdrošinās apskatīties 5 pāri pusnaktij.

Ā un es domaju ka lielakais vairums ir pamanijis to meslu blakus profilbildei savai kur var uzlikt vai tu šodien esi piem "Nav ko dejot, jāiet klejot! Nāksi ar mani ietusēt?" vai "Klik un gatavs! Man ir jauns albumiņš - iečekosi?"un to sparejos meslus.
Ne es par viniem netaisos maksāt bet varu vnk dienasgramata ierakstit ka es sodien neesu neviens no tiem smailijiem. Tikko 5min skatijos kurs vislabak deretu man bet izdomaju ka man nekad muza nav tik mulkigas sejas izteiksmes. Ja būtu es ieliktu ka es šodien esmu "Ilis"

Un vēl Pēteris Petrenko man raksta daudz vēstules un teica ka vins bus laimigs loti ja es vinu pieminesu - "Vecīt, būsu laimīgākais cilvēks uz zemes!!!" ta vins teica.
Tapēc nu es vinu pieminu un vins varbut laimigs.

Galīgi prieki ja kādu var padarit laimīgu.
Un jūs katrs arī varētu vismaz meginat katru padarīt laimīgu. Ta butu baigi forši. Kautvai ierakstat te "čau woli" un es busu nedaudz laimigs (:

Gandriz taka tai filmā ar Speisiju un to mazo puisi "Pay it Forward" ja nemaldos saucās.

Prieku jums visiem un lai kāds jūs laimīgus padara.
Prozit. ^__^

pirmdiena, augusts 27

a

5diena bija sen un man ir bijis slinkums vai nav bijusi iespeja rakstit 4 dienas tapec es rakstu sovakar bet man tapat ir slinkums un taka ir pagajis laiks kas ir 4reiz ilgaks neka viena diena tad dazi fakti var but sagroziti.

Tātad piekdien es biju stroikā. Dībeļojām ar Daini un ātri gāja laiks. Pusdienās sēdējām Fokša mašīnā un aizvērām visus logus un durvis un abi reizē pīpējām un tur iekšā radās liela migla un nebija labi un kad atvērām durvis bija labi elpot svaigu gaisu.
Strādājām atkal līdz pulksteņiem ilgiem.
Zvanija vel brey kura neiznaja ka vinai vnk japasaka visa svariga informacija negaidot atbildi tapec vina atsutija iszinu kura man atgadinaja ka manm jabut Riga bet es biju aizmirsis un biju stroikā tapēc nekā.
Vakarā atbrauca pacani no Ogres un ilis atkal bija "darba ritmā" ar alu rokās un Dainis centās viņam ieskaidrot ka mana jaunā iesauka ir Zāģis bet Ilis teica "nē Vaļura taču ir tas Unofests" par to varēja labi uzjautrināties.
Vēl braļukas ir apguvuši mūsu valodu. Es stāvēju uz stalažām un lejā divi pienāca no sākuma runāja savā inteliģentaja valodā untad man vines a rakcentu pateica "pisies nahuj. kur meistars?"
un vēl Delfīns ( braļukas kuru mes ta iesaucam jo viņš izskatās pēc tāda kāds varētu izskatities delfins ja vinu parverstu par cilveku) teica "mani sauc padzerties" un vēl vines teica "leparkour"

6dien modos kautkad dienā un atnāca Dainis un mēs braucām uz Rīgu. Nu gājām stopēt. No sākuma mūs aizvedā vīrs viens līdz allažiem kur mēs gājām pa smaku un pēctam pa svaigu gaisu un gadijam kad bus autobuss.
IZdomājām vel uzpipet bet man nebija uguns un Dainsi izvilka serkocinu paku kura bija tikai viens serkocins. Un bija ļoti liels vējš apkārt tapēc tā bija ļōōōti ekstremāla situācija taču beigā mes atradam risinajuma aiz kautkāda šķūņa ku izdevās to sērkociņu aizšķilt un bija laime.
Rīgā sapirku drēbes kuras man nepatika un kedas kuras man arī nepatika un Dainis par to smējās.Vel es atradu J Rozes grāmatnīcā D Kūnca grāmatu un nopirku uzreiz bet ja nebūs laba es aiznesīšu atpakaļ uz veikalu nometīšu zemē un nospļaušos vel. Vēlāk satikām Ivaru un Katrīnu un gājām visi uz simsoniem kurus es jau biju redzējis un nesmējos kā pirmoreiz bet toties man blakus sēdēja nepazīstama meitene kura neko neteica kad es filmas vidū pārvilku bikses.

Pēctam gājām tur kur stacijas laukumā Baložu Pilni Pagalmi dziedāja dzīvajā un klausijāmies. Es izdomāju ka ir tā Baltā nakts un nebraukšu uz Mālpili bet Dainis gribēja braukt tad nu mēs ar Ivaru viņu turējām un cīnijāmies lai viņš nokavētu pēdējo autobusu bet viņš bija viltīgs kā lapsa un izlikās ka ir samierinājies ar nebraukšanu bet tad strauji izrāvās un aizbēga uz autoostu.
Es tad gāju uz dzīvokli kur saimis un lauymiņa un meitene kurai es nezinu vārdu bet viņu pašu zinu viņia gaidija mani un pīpēja ūdenspīpi un kad es atnācu viņi izdomaja ka vel jagaida mani un pīpe'ja tālāk kamēr es lasiju grāmatu. Tad vēl atbrauca Brey un čizōlinda un gājām mēs uz Andrejsalu kur itkā vaidzēja būt baigi labi bet isteniba bija baigi garlaicigi tapec mes drizvien aizgajam prom.
Nosakuma mēs ar Ivaru domājām ka gulēsīm kautkur uz ābeļu dambja bet tad izrādijās ka pārējie arī nebrauc pie Brey un tad mēs gājām uz Makdonaldu ēst. Tur vienai tantiņai kurai bija krūzīte iedevām latu un čizburgeru kuru viņa iebāza savā somā. Un vēl tur bija vecs alkoholiķis uzvalkā kurš runāja diezgan nesaprotami jo bija piedzēriesun kad viņu nosauc par Ādolfu tad vins sak stastit ka visi vacu vareni bija geji un kad Skudrucis paprasija cik viņam gadi viņš iesita aizmugure sedošai meitenei ar spieķi pa galvu tapēc bija smeiklīgi bez gala.
Pēctam devāmies uz trambuli un braucām kautkur uz pārdauguvu pie anetes palikt jo citur neibja kur. Īsti nekāda palikšana man nesanča jo stundu apmēram es tur pasēdēju un paskatijos kā Ivars ēd vistas zupu un tad ar Janu gājām uz tramvaju 5 no rīta kurš nebija una ri nekād mikriņi neibja tur kur mums solija ka būs tapēc gājām ar kājām uz centru un runājām. Man likās ka esam kādus 52miljonus km no centra bet izrādijās ka tik tālu tomēr nebija.
Anete bija apsēdusies uz manām cigaretēm un viņas visas bija salūzušas tapēc nekāda labā pīpēšana nesanāca. Centrā aizgāju uz dzīvli paņēmu savu maisu un devos uz autobusu unbraucu mājās.

7dienu visu nodirnēju sēžot pie dator aun skatoties tv.

1dien bijām atkal stroikā. Nekas īpaši ievērības cienīgs nebija ja neskaita to ka man dainis aizbāza maizes šķēli aiz krekla kamer es meginaju gulet un vēl makā iebāza tapēc es viņam spļāvu virsū un situ arī ar maizi. Vēl viņš izodmāja ka grib saukāt mani par "čožu" un es viņu saukāju tāpat tik ilgi kamēr Zigīts ar savu jauno iesauku "Zix" teica "man jau apnikusi jūsu čožošanās pežuļi tādi".
Ap 6iem nāc abaigais mākonis un visi nobijās un savāca instrumentus un devās mājās bet beigās vējš pārpūta to mākoni pāri un nekāds negaiss nebija. Baigi labi mājās biju jau 19:00 nevis 72 stundas vēlāk kā tas ir parasti.

Šodien mans modinātājs nestrādāja un es pamodos bez 15 12tos un visu dienu neko nedariju. Lija lietus ārā un ap kautkādiem nezinu cikiem bija vieni no labākajiem mākoņiem kādus mūžā esu redzējis. Stāvēju uz balkona pīpēju un jotus laimīgs. Patīk šitādi skati, ziniet.

Baigais slinkums pārņēmis rakstīt tās dienasgrāmatas. Varbūt tapēc ka vēlu braucu mājās, varbūt tapēc ka neko īpaši interesantu nedaru vai varbūt tapēc ka Ivaram gara bārda. Nezinu kapēc.

Priekā.

ceturtdiena, augusts 23

Par 5 miljoniem var nopirkt daudz televizorus

Vakardiena sākās ar mošanos pulksten 7:10 kad zvanija Ivara modinātājs un teica ka uz darbu drīz jābrauc man ira.
Apēdu es iepriekšējā vakara makaronus ceptus ar olu kopā un klausīdamies mūziku gulēt azigāju. Pēc minūtēm 15 vai varbūt arī 17 Dainis pie manām durvīm zvanija un kad es atvēru teica "cāu pidar"vai noteikti kko tamlīdzīgu.
Uz darbu braucām ar Foksi un Redīss nebija jo viņam bija kkādas slepenas darīšanas.
Stroikā karsts kā elle un mēs strādājam uz stalažām uz kurām saule nav tikai tad kad ir mākonis. Pat naktī tur ir saule ja mākonis nav.
Ar laiku mēs esam iepratušies novilkt kreklus svelmē bet tai dienā pār mani nāca apgaismība kad lienot augšup pa stalažām manas sasvīdušās kājas neslīdēja pa biksēm un es gandrīz nokritu un es sapratu ka var arī vnk bokseros strādāt. Baigi gudri.
Dainis nosākuma mani apsmēja bet pēc 2 minūtēm arī novilka biksi tāpat kā es.

Vēl pēc kāda laika svelmē mēs šakām dehidrēties un nebija ko dzert tapēc gudri un ar sevišķām prāta spējām apveltīti būdami gājām dzert no upes. UN Dainsi vēl man parādija baigo joku ka ir dīvaini ja tu dzer iebāzis visu galvu ūdenī. Tā arī abi darijām. Vēl viņš man izskaidroja ka ja ūdens ir dzidrs un tekošs tad tas ir tīrs un var dzert. Baigi labi, ziniet.
Vēl arī nopleldējāmies tai upē un ķērām ūdens mērītājus kurus ilgākais var noturēt pussekundi rokāsjo viņi ir ātrāki nekā mana acs.

Pusdienās gājām uz krogu vai kas tas nu tāds ir bet man pret viņu ir respekts jo tur ir iebūvēts koks un labi var paēst. Saģērbušies bijām kā idioti jo dainis atrada kreklu kuram ne tikai nav rokas bet pilnīgi uz iekšu tajās vietās ir nu takā dumam kultūristam un es vnk kreklu bez rokām priekšā sasēju mezglu un izskatijos pēc homoseksuāla jauniešaun vel dumas cepursarnagu uzvilkām un gājām tur ēst. Kamēr domājām ko īsti ēst tās pārdevējas bija galīgi traki nosmējušās par mums un pietam nekautrīgi - vnk lūr virsū un smejas un vēl pēctam prasija "jūs no tās latviešu brigādes vai ne?" Tas nozīmē ka latviešu brigāde ir leģendāra, ziniet. Ar Daini jau plānojam ka iekļūsim Ropažu avīzē ja viņiem tāda ir.

Nu lūk. Mājā atrbaucām diezgan vēlu, es noskatijos Unforgiven līdz galam ar Klintvudu un tā filma bija parasta filma nesaprotu kā viņa 90to gadu topā tikusi. Varbūt viņu tur iebāza vnk tapēc ka Morgans Freemans tur aktierē. Pēctam vakarā gāju pie Ivara ar savu kafiju skatīties The Jacket. No sākuma negribēju to filmu redzēt jo imdb pie tās filmas rekomendēja arī "SIlent Hill" kas bija filma kas patika vienīgi Edgaram Siliņam bet tad man Ivars parādija ka pie "City of God" rekomende "Hostel" un es sapratu ka rekomendacija vel neko nenozime. Ivaram bija tēja. Un viņš tā dara ka ielej krūzē karstu ūdeni un tad pielej kkādu tējas koncentrātu un viņam ir un es juau sen biju kafij uizdzēris kad es skatos Ivaram atkal tējas krūze pilna. Prasiju viņam "kā tas iespējams?" un viņš man pateica gudrību par kuru es traki uzjautrinājos, proti "ielej - pielej!" nu tas bija attiecībā uz viņa tējas koncentrātu un tas ir jāsaka speciālā balsī. Noskatijāmies kad bija jau pāri 2padsmitiem un tapēc arī vakardienas ieraksts izpalika.
_____________________________________________________

Šorīt modos atkal agrumiņā un uzcepu sieramaizes cepeškrāsnī jo gribēju un apēdu. Zvaniju Dainim un prasiju vai man gaidit maja kad man atbrauks pakaļ vai iet uz pastu un viņš man atbildēja "Jā" ar to es sapratu ka varu palikt. Pēctam viņš man zvanija atkal un teica "EU" un es viņam teicu ko bet viņš nolika ēctam atsūtija sms ar tekstu "Kas par huinam?" un es aizsutiju "ko tu man zvani?" un vins teica "A nahuj tu man primais zvaniji?" un tad nu beigās atklājās ka man telefonam tas runajamais laikam nestrada bet vakar stradaja. Vēlāk vēl zvaniju Ivaramun runāju ar viņu bet viņš teica tikai "Jā? Jā? Eu? Mārcis Benužs" un nolika klausuli pēctam es viņam aizsūtiju pasaulslaveno sms ar tekstu "Es tevi dzirdu, tu mani nedzirdi" kadu mums atsutija emils musu dzimsandiena un tagad IVars ir gudrs. Kad es viņam zvaniju pecpusdiena sodien vins teica "Cau, esmu riga, bususvakra, pleyeri dabuju, davai cau" un kad es zvaniju vinamtiko vins man teica "cau busu ar to autobusu 22:00" un tatad nu jā man ir atkal teleofns ar numuru to pašu kas bija nesen un ja tev kautko vajag tu vari zvanit un teikt un negaidit ka es atbildesu.

Tātad uz darbu atkal braucām ar Foksi, visu rīta cēlienu stroikā neko īpaši nedarijām ja neskaita Vladimira Plivska pidžambikšu apsmiešanu un gulēšanu uz stroikas jumta un pīpēšanu.
Pusdienās gājām šodien normālformā un Dainis dabuja algu kurā bija kautkādi 20nieki un 24 piecīši park o mēs varējām uzjautrināties. Pēcpusdienām gulkēju uz soliņa un atpūtināju vēderu un visi stastija anekdotes stroikas darbinieki. Un te ir vel 2 jauni darbinieki - Janka kurš runā klusu un tā itkā viņam būtu kakla vēzis un bieži jokojas ar nesmiekliegiem bet ne tizliem jokiem tapēckopumā skaitāms ka normāls džeks un otrs ir kautkāds Pēteris kura galva ir pārāk maz aviņa krūsukurvim un viņš izskatās nedaudz pēc vampīra jo vinam nav prieksejie zobi daudz.
Vēl guļot man dainis lika nobļauties VLADIMIR un es nobļāvos "VLADIMIR"un "PLIVSKI" un tur kautkur 10m tālāk vladimirs dusmīgs teica "KO VAIG?" un mēs ar Dainis mējāmies kā negudri.
Tad mums atveda braļukas dībeļusu n mēs atkal dībeļojām.
Dainis bija saurbis daudz betonā un es nevarēju sadībeļot normāli tapēc sadusmojos, diezgan izārdiju stroiaki sienu, salauzu kuvaldu un vēl kautko tādā garā.
Diezgan ātri beidzās naglas tapēc varējām atpūsties.
Gājām uz veikalu un iedomājāmies ka mums jābrauc ar Fokša mašīnu. Nevienam no mums nav tiesības un neviens nemāk braukt bet Dainsi māk nosaukt visus pedāļus tapēc mēs kāpām iekšā mašīnā kurai vienmēr durvis vaļā un atslēga zem sēdekļa. No sākuma Dainis demonstrēja savas spējas izņemt no ātruma tā ka mašīna paripo gabaliņu atpakaļ un tad Dainis iebrauc vietā, nu mēs griubējām braukt uz veikalu bet nemācējām ieslēgt atpakaļgaitu. Pēctam izdomājām ka vajag to mašīnu stumt tapēc viņu stūmām tur kur nav mašīnām paredzēts braukt un baigi priecājāmies. Tad atnāca jaunais stra'dnieks Pēteris un ieslēdza mums atpakaļgaitu un mēs gribējām braukt atpakaļgaitā bet kautkas notika un izkrita kautkāda skrūve un nestrādāja vairāk "Sajūgs". Baigi smieklīgi kopumā. Bet Foksis bija dusmīgs.
Un vēl mēs kautkādiem džekiem no Ropažiem, kurus Dainis nodēvēja par "šitie man vienreiz cigaretes prasija", prasijām vai viņi pazīst Vladimiru Plivski un viņi atbildēja "Mēs nezinam tādu, mēs zinam tiaki vienu Vladimiru bet viņš ir pārāk resns" Un tad mēs smējāmiesnuy jo tas bija īstais un tie džeki laikam domāja ka Misters Plivskis ir pārāk resns lai mēs viņu pazītu. Smieklīgi bez gala. :D

Fosksi vēlāk sataisija mašīnu un mēs veiksmīgi atbraucām mājā.
Klausos Modest Mouse un priecājos.

Lūk, dzīve!.

otrdiena, augusts 21

skrūvgriezis daudzlaime lindām un priedniecei elinai

Naktī bija lietus. Un pērkons tāds ka likās ka debesis uzsprāga un es nobijos un pamodos un vēru logu ciet kā negudrs. Aizmigu pēctam atkal saldā miedziņā.
Tvnetā ir raksts par to kā tika izjauktas kāzas jo zibens iespēra līgavas māsai un viņa nomira. Viņa vnk bija izgājusi lai pārbaudītu vai mašīnai logi ciet.
Nu ko lai saka. Lai tev vieglas smiltis Sindija Olsere.

Pamodos jo māsa teica "eu tev šodien nav uz darbu jābrauc?" un tad es atksārtu ka pulkstens ir pusdeviņi un ārā līst un neviens man nav atbraucis pakaļ tas nozīmē tikai vienu - brīvdiena.

Atnāca vēlāk Ivars ar Elziabeti un iVars teica "kapec tu neesi darbā? tapēc?" un radija ar pirkstu uz aru kur lija un tas bija samera smiekligi un elizabeta gtribeja daina hariju poteru 7 ko es iedevu un ghaju atpakal gulet.

Visu parejo dienu neko nedariju, guleju skatijos tv un sedeju pie datora.

Vakar abijam nedaudz ārā un man tagad atkal ir telfons, pec maniem aprekiniem jau 8tais. Baigi labi man veicas ar tiem telefoniem.

Rit atkal darbs eju gulet tapec.

pirmdiena, augusts 20

We've both got better things to do...

Džindžerbred!
Šorīt es kā jau ierasts un visumā pieņemts modos pulskten 06:10 kamēr jūs bezdarbnieki vel gulējāt saldā miedziņā un sapņojāt par westlife vai kko tamlīdzīgu.
Uztaisīju 6maizītes ar desu - 2 rupjas, 2 graudu un 2 baltas. Pēctam paēdu un pasēdēju pie kompjūtera u ndevos ārā laimi meklēt (uz darbu).
Aizgāju uz pastu bet tur neviena nebija. Uzpīpēju bet vēljoprojām neviena nebija. Nedaudz dusmīgs un nedaudz laimes pārņemts gāju mājās gulēt un gulēju gultā ar visām drēbēm ar domau ka man vainu atbrauks pakaļ vai arī es pamodīšos laimīgs 12:00.
Man atbrauca pakaļ. Pie durvīm zvanijās kā traks Misters Ilis.
Pulkstens bija 7:35 un mēs braucām uz Ogri.
Ogrē es izdzēru vienu krūzi kafijas uzvilku Daiņa maiku un Ivara kombenzonu kurš jau bija kritiskā stadijā un gāju pīpēt un strādāt.
Ap pulksteņiem 12:21 es brīnijos kur gan visi pazuduši un nevarēju saprast tapēc gāju meklēt un izrādijās ka visi aizgājuši piestumt sejas man neko nesakot kamēr es sūri un grūti.. pīpēju.
Tad es arī gāju ēst savas desasmaizes.
MIsters Raups (zināms kā Ilis, Zilis, Čangalis) dzēra 3 alus un galīgi pierijās un palika sarkans kā vēzis un sāka muļķibas runāt un visādus stāstus tā ka visi viņu nepārtraukti apsmēja.
Lūk viens stāsts:
"Šorīt pamostos un bļe pimpis tāds ka sit pa pieri pilnigi nesapratu ko darit. Aizgāju uz toleti pamīzt bet veljoprojām sit pa pieri. Mīļā dabuja rāpties virsū lai nomierinātu. Nu tad man seksiņš šorīt bija."
Citāts ir diezgan precīzs taču neņemos apgalvot ka pilnīgi perfekts. Tiesā mani Ilis iesūdzēt nevar.
Pēctam Ilis vēl visādas muļķības runāja un Jānis viņam gandrīz viņa pēdējos 4 zobus no mutes izdaudzija.
BEt, te pēkšņi Jānim asa sāpe iemetās un galvas reibonis.KO nu darīt. Jābrauc prom!
Bet mežinieks ar savu mašīnu nevar 6 cilvēkus aizvest tapēc Jānis mani deportēja uz Ropažiem.

Tātad te nu es biju 2 minūšu attālumā no viena no svarīgākajiem momentiem manā dzīvē.
Izkāpu no mašīnas paņēmu drēbes un devos uz mūsu pārģērbšanās vietu skolas iekštelpās. Es atvēru durvis skolas un kāpu pāri slieksnim, manas acis lēni uzslīdēja līdz vietai kad es redzēju tieši uz priekšu un tur... tur.. savā godībā slējās (AIGAR OBLIGĀTI ŠITO IZLASI) viņš... cilvēks kurš dāvājis daudz prieka manā mūžā. Viņš. Cilvēks VLADIMIRS PLIVSKIS. :D Ja kāds nezin kas tas ir iemetu atsauci uz dienasgrāmatu nesenu ar nosaukumu "Skiblapopejs":
"Un vel reku jums mans šodienas draugiem.lv top3
Trešajā vietā Vladimirs Plivsksi ar savu jauno profilbildi. Lūk:
http://www.draugiem.lv/friend/?368854
Kaut arī šovakar tikai trešajā vietā zināt ka viņš tomēr ir un paliek mans lielākais draugiem.lv favorīts kāds man mūžā bijis, jo vienmēr kad man ir bēdīgs garstāvokis es rodu smieklus viņa galerijās."

Jūs nevarat iedomāties kāds izbrīns mani pārņēma ieraugot šo cilvēku - smieklu stāvam manā acu priekšā es pat neiepazinos ar viņu. Viņš ir galvastiesu garāks par mani un 3reiz platāks un ņemiet vērā ka Skudrucis mani saukā par resni.
Vēlāk gan es gibeju vinu satikt un uiepazities un paspiest roku un pateikt ka esu liels viņa fans bet viņš nekur nerādijās.
Tikmēr Dainis urba sienās caurumus un es bliezu dībeļus iekšā.
Mans Ivara kombenzons bija tā saplīsi ka es vinue kāju atrāvu vispār vaļā un viņa plīvoja tā ka kad es rāpos pa stalažām Dainsi mani nosauca par betmenu.
Pēc kāda laika kad es jau paŗis reizes biju uzkāpis uz tā apmetņa es izdomāju ka tas ir dzīvībai tomēr pārāk bīstami tapēc gājām uz veikalu un es pirmstam nogriezu ar nazi kombenzonam kājas nost. Protams es neiedomājos ka man starp kājām tur arī tā visa vīle ir vaļā un man sanāca tādi kā svārki ar štrumbantēm, manliekas es kkādām meitenēm esu tādus redzējis. Dainis protams par to baigi uzjautrinājās.

Nebijām vēl ne 5reizes pīpējuši kad jau pienāca darba beigas un braucām mājās ar Foksi un Redīsu. Prasijām Foksim vai viņš brausk uz veikalu pirkt padzerties un viņš teic aka viņam nav nauda, bet mēs solijām viņam nopirtk lai brauc. Veikalā pirkām 4 cēsu alus (jā es zinu ka tā ir inde, bet nu cigaretes un Backstreetboys arī ir inde tapēc jums nav tiesību man te kko pārmest)
pārdevēja no sākuma gribēja piečakarēt Daini un teica lai ņemt siltu 4paku, bet es teicu lai dod aukstu no ledusskapja un viņa ar drūmu&dusīgu reizē sejas izteiksmi iedeva aukstu.

Aiznesām alu uz mašīnu un Redīss nebija gaidijs ka mēs viņam arī pirksim un no brīnumiem viņam pateicības vietā no mutes izlauzās prieka un laimes pilns "Yo!"

Un tad mēs braucām uz Mālpiliu klausoties krievu mūziku mašīnā.
Un iedomājieties tik - Ropažos ir tāds veikals kur Dainim nepārdod cigaretes bet man pārdod. Baigie joki.

Mājās atbraucu un uzreiz gāju pie Ivara un ienākot pa durvīm uzreiz prasīju "skatamies?"un viņš teica jā un tad izrādijāsk a tas ir tikai pēc stundas jā jo mums bija jāiet sagaidīt sievietes no Rīgas un man bija pie vecāsmammas jāiet ēdienam pakaļ.
Ap 19:00 sākām skatīties Underworld Evolution kas arī bija pietiekami laba priekš tāda veida filmas.
Pēctam atnāca Jānis un Dainis kuri uzstāja uz ārā iešanu un Jānis teica "es kkad aizvakar jau biju draugos iegājis tapēc man nevajag tur iet" tad viņš piesēdās pie datora un pusstundu sēdēja draugos.
___________________________________________________
Pavidu iespraucos jo tikko atcerējos ka šodienas draugiem.lv titulu iegūst meitene vārdā Elīna Smikarste
kura mani uzaicināja ar tekstu "ja es nemaaku dziedaat latviski,man buus pizģec?..:D:D:D" un spriežot pēc profilbildes:
http://www.draugiem.lv/friend/?949399
viņai čista vaidzētu būt pisģets par to ka ar tādām muļķībām rakstītām vēl uzdrošinās mani uzaicināt.
_____________________________________________________
Pēctam izgājām ārā un patusējām skeitparkā un es izstāstiju viņiem savu brīnišķo sapni p[ar kuru Ivars priecājās bet tagad es jums viņu nestāstīšu bet zinat ka viņš ir labs jo tur ir Cūkkārpa un stroika kurā jāstrādā piespiedu kārtā bez samaksas.

Šodien jums dāvinu dziesmas
Playradioplay! - Elephants As Big As Whales kas ir dziemsa ko es mīlu vakar šodien un rīt
un
Yann Tiersen - Summer 78 kura ir dziesma kas skanēs manās bērēs jo tik skaista viņa lūk ir.

Un šovakar man ir prieks neizsakāms un laime arī nudien.
To pašu arī jums vēlu.

Labunakti tauta.

svētdiena, augusts 19

6dienas par kurām es neuzrakstisu gandriz neko

Sveika brīnumainā pasaule.
Pēdējais ieraksts bija aptuveni pirms 6 dienām, jo trūkst gribas rakstīt bet šodien kautkā nobijos nedaudz ka tās dienas varētu vnk aiziet nebūtībā.
1 patiesībā jau ir aizgājusi jo es neatceros ko es dariju 14 datumā bet ganjauka noteikti braucu uz stroiku.
15 bija tā diena kad vakarā mēs gājām ar Ivaru pie Daiņa jo es gribēju iegūt Poteru Hariju savās rokās. Viņš teica ka vel daudz lapas tapec mes ar Ivaru likam vinam lasit un tikmer pasi noskatijamies to filmu Underworld kas ieintrigejosa pietiekami bija nemot vera ka itka akšn filma kas parasti ir vnk tadas ka noskaties un ar to ari viss beidzas.
Noskatijamies bet Dainis vel nebija beidzis lasit tapec gajam uz IVara darzu pa tumsu melnu gurķus lasīt. Es spidinaju ar telefonu gaismu un Ivars lasija. Diezgan muļķīgi. Pectam jau Dainis bija izlasijis un iedeva man un man bija prieks.

Nākamajā dienā biju stroikā baigi ilgi un visulaiku lasiju un izlasiju 300lpp un visi stroikas darbinieki brinijas ka tas ir iespejams izlasit 300lpp un vel pietam anglu valoda. Šokā džeki.
Nakamā diean bija 5diena kad es stroikā poteru nelasiju bet slauciju istabas un lauzu stalažas nost. Itkā viegls darbs bet pēdējā mājā tās stalažas bija tādas ka likā la vinņas cilvēks galīgā pāli taisijis un es sapsihojos galīgi un gāju prasīt vai es varu iet ua projām nu jo pulkstens jau bija 18:00. un un
ja man atļāva un vel es taidienā nerunāju ar nevienu 8stundas kurtas biju nomodā un jo sevišķi nerunāju ar čizōlindu un nakamaja diena atbrauca cilveki un mes priecajamies un šodiena ir tā diena kad visi ir Mālpilī.

Slinkums ir neparvarams ka es jums saku tapēc kas tur viss notika paliks man atmiņā vienkārši un es neko nepierakstīšu.
Laikam bus jaturpina rakstit katru vakaru savadak slinkums ar katru dienu aug arvien lielaks.

Labunakti jums.

otrdiena, augusts 14

Zēteris Pīraks grib seksu bet tas nav vienīgais ko viņš grib

Gandrīz nekā interesanta diena. Kautkādos pusseptiņosp amodos uzreiz ieslēdzu tēvē MTV skaļi lai atkal neizslēgtos kā tas bieži sanāk. Piecēlos pēc 3 dziesmām un gāju cept 3 pankūkas un taisīt 6 desmaizes ko līdzi ņemt. Vannasistabā negāju. Varbūt ja būtu iegājis būtu paslīdējis uz slapjas flīzes un pāršķēlis savu pauri pret krānu kā riekstu un Dankš un laukā no šitās dzīves būtu.
7:30 biju autobusa pietura ar 24 snt un dainis atnaca ar 37snt. tākā biļete līdz Plānupei maksā 60snt gājām stopēt. Nostopējām kautkādu džeku ar īsiem matiem un lielu vēderu līdz plānupei aizveda. Aleluja prieks un laime.
Dainis tur lasija POteru un es Vonegutu. Tiem kas lasa Poteru - zinat kapec Voli nevar saukt vārdā? tapec ka ja kads izruna vina vardu tad vins uzreiz zin kur tas runatajs atroadas piemeram ja marta vaļuma pasaka "Voldemorts" tad viņš uzreiz zin ka Marta ir Harija Potera nometnē. Un tādā garā... Normālas spējas džekam.
Pēc kāda laika uzradās Leprikonkriš kas aizveda mūs ar ropažiem tur man bija pārsēšanās un braucu uz Ogri. Vēl tur uzzināju ka zigītim izsists mašīnai stikls un nozagts radio. Tagad vins vaires nevares klausities European Hit Radio no ritiem un aizvert logu masinai.
Ogrē visu dienu zāģēwju un tad vel zāģēju, tad sacēlu blokus uz stalažām un ad zāģēju ja nemaldos un vēlāk arī ja nemaldos zāģēju. Āun vel es zāģēju arī blokus. UN gulēju es arī un vēl mani nosauca par Džīzus jo es ar saviem skaistajiem matiem un komebnzonu bez krekla slāju pusdienlaikā un pa gabalu laikam izskatijos kunga tā pestītāja, krustā sistā galdnieka dēla, 2000 gadus vecas popzvaigznes un deivida koperfilda vienā.
Baigie joki.
Un pēc pusdienām es arī ja kas zāģēju.

Un mājās braucām kad mans saules pulkstens rādija ka jau sen ir pāri pusčetriem nu jo tas ir mans īpašais saulespulktens ka es esu iemācijies noteikt ka drīz būs pusčetri vai ka ir tieši pusčetri vai ka jau sen ir pāri pusčetriem vai arī nav pusčetri vispār. Un tad rādija ka ir sen jau pāri pusčetriem un man likās ka ir astoņi. Atbraucu uz mālpili un izrādijās ka ir 18:20. Tātad tad maksimums bija pusseši.
Atbraucu nomazgajos neko nedariju. Biju pie IVara spēlēju datorspēli un ivars izjautrinājās parskaņām kuras es izdvesu kad traki nobijuos. Vēlāk skrējām kā Benijs Hils atkal American Dad skatīties un tad Dainis atnāca un stāstija ka Foksis nevarēja stundu atrast mašīnas atslēgas, tad atrada bet nevarēja dabut iekšā un tad iesita ar āmuru un tā atslēga salūza un gabals palika iekšā nu tai tur un tad beigās jānis viņusa ievilka un visi bija laimīgi.

Pie ivara skaitjamies kkadu jauniešu filmu ar tizlu dziesmu. Nekā īpaša bet drusku smuka. Vēl Ernests ari bija atnācis. Ivars izdomāja dziesmu apr HIV/AIDS un es dziemsu par cenu paradīzi vai kā tur ellē ratā saucās bet vārds cena bija noteikt ijo tas bija jaizrunā ar krievu akcentu.

Vel galīgi traki nopriecināja šodien Gata Malika komentārs dienasgramata iepriekšējā.
Jā prieks tā ir laba manta. Tagfad kkad es plānoju gulēt iet jo rit man atkal jāmostas un lai dievs nogrābstās un sātans pie reizes arī jo ja mes rit nenostopēsim uz darbu bus neforsi jo naudas autobusam mums nav.

Tāpat kā man nav laika filmas skatīties bet kautkādu es šodien redzēju video kur Aigars runā angliski par street art un tādā garā.
Un vel es girbeju atrast galigi smiekliguss domubiedrus tiko bet kautkā nesanāca. Sūdīgi.

Kad sāksies skola es savas dienasgrāmatas izprintēšu un aiznesīšu izlasīt savai latviešu valodas skolotajai un viņai būs jālas tas "sūdīgi" iepriekšējā rindkopā un šitā rindkopa arīdzan. Baigie joki.

Ā un vel es gribeju šodien runāt ar Elinu Priednieci jo es sen neesu ar tādu runājis. Elīna ja tu neesi man draugos un nelasi šito dgrāmatu lūdzu paziņo man.

Un vēl es lādēju DC++ spēli ar nosaukumu Chessmaster10 kura kā angļuvalodas lietrpatēji jau noprot ir šahs jo nu es izdomāju ka šahs ir spēle kuru mans stils ļauj man spēlēt.

Un tagad pateicoties Ivaram es nevaru atbildet uz jautajumiem kamer leju tejkanna udeni Brencim esj ums piedāvāju nominācijas "draugiem.lv gada cilvēks" laureātu ar ķebli pa jebli:
http://www.draugiem.lv/friend/?2075545
kā jau teicu Ivaram - cilvēks uz 10 :D
Un viņam arī ir maniakāli seksuāla bilde albumā:
http://www.draugiem.lv/gtop/?9799998&pic=2007080111523682068

Un vēl nobeigumam ievietošu citātu no Poļu Māras dgrāmatas kas savukārt ir citēts no kādas Voneguta grāmatas:
"Més esam dejojoshi dzívnieki. Tas tachu ir tik skaisti - piecelties, iet árá, kaut ko izdarít. Més esam sheit uz zemes, lai pendelétos apkárt. Neljaujiet nevienam iestástít jms ko citu."

Amen.
Royksopp - What Else Is There?

svētdiena, augusts 12

Par siguldu astoņismto un prieku arīdzan.

Atkal jāatgriežas man pietiekami senā pagātnē jo kautkā nesanāk rakstīt ikvakaru kā tas pieklātos normālam dienasgrāmats rakstītājam.
Tātad 5dien kā jau parasti braucām uz stroiku.
Līdz pusdienlaikam es ļoti smagi strādāju - ieslēdzu maģi un izmetu pa logu laukā 6 lāpstas ar gružiem. TIk maz sanāca jo pārējie cēla peremičkas "lieli dzelzs negluži stieņi" un kad es gāju palīgā man teica "matainais kraties prom, uzmetīsi vel uz kājas sev" tā nu es tur planēju apkārt un izlikos svarīgs līdz 12:14.
Pusdienās ēdu picu un kefīru un desmaizes un runājām par viskko ar kolēģiem. Un es izglābu visiem dzīvību jo nevienam nebija naudas un mašīnai vaidzēj benzīnu un es iedevu naudu Jānim un man uzreiz ganjau bonuspunkti nāca klāt. Un tad bija dialogs starp Jāni un Ili
J: "rekā valters vismazāk pelna, bet vienigajam ir nauda"
I: "kapēc viņam ir nauda?"
J: "tapēc ka viņš nedzer tā kā tu.... un es :D"
I: "cik daudz viņam ira? moš šņabim ari sanak:
Un tad visi apsmēja nabaga Ili kurš šodien neizskatījās pēc bēdīga ūpja, bet ja man butu jaiedomajas kā drūms delfīns varētu izskatīties cilvēka veidolā tas noteikti būtu ilis.
Runāts iepriekšējās dienās ka 5dien strādājam līdz 15:00 jo nu daži tur gatavojās uz basi braukt un tādā garā. Sanāca biški savādāk jo Jānis pēc pusdienām pateica "Pišam prom" un tā nu es biju mājās 14:10. Lūk, pilna darbadiena.

Atbraucu uz Mālpili un nobrīnijos kapēc saimis onlainā un aizrakstiju viņam "eu" uz ko viņš man atbildēja "yoooooo! mes esam daudz, mes ejam pie tevis" bet nu ta gan gluži nebija jo es aizgaju pie vina un tur bija skudrucis un brey un laumiņa. Neko nedarijām kādu laiku un tad gājām peldēt, es pat uzvilku peldbikses jo domāju ka leksim no lielā tilta bet visi bija pārāk muļķi tapēc mēs nelecām. Un vēl viņi mani apsmēja par to ka es savas ērtības labad vazājos apkārt bez apakšbiksēm.
Aizgājām līdz bīriņdīķim bez tādiem starpgadijumiem kā valtera stāvēšana uz ceļa ar novilktiem šortiem un neiešana tālāk vai arī skriešana pa pļavu un tādā garā.
Un peldēšana viņu izpratnē ir tā - visi aiziet pie ūdens, izklāj dvieļus un iet gulēt. Jocīgi ļautiņi.

Nebija īsti ko darīt tapēc ar skudruci izpeldējāmies, pasmējāmies par beigtām zivīm kas izskatās pēc beigtām zosīm un devāmies atpakaļ uz centru. Aizgājām pie manas vecmammas, nonesām burkas uz pagrabu un tad jau tie arī bija pārvilkušies no savas gulēšanas un gājām pie Saimja.
Es brey iniciatīvas vadīts saglabāju visas savas dgrāmatas esošās uz Saimja datora, ja nu gadijumā man profils izdzēšas jo manu paroli jau zin tikai pusotrs miljons cilvēku. 67 gabalas kopā sanācā. Ja ņemam vērā ka tur vel visādi 5dieņi un 3dieņi iekšā tad diezgan pailgs laika posms jau apkopots. Tai dienā kad būs 100tā dgrāmata es teikšu "šodien ir 100tā dgrāmata"un būšu laimīgs.
Vēlāk atnāca pie Saimja Dainis kurš nenoskatijās basīti līdz galam. Sēdējām skatijāmies to filmu "Holy Man" un es atklāju ka pastāv iespēja arī neienīst Edju Mērfiju un ka viņš māk arī nebūt pilnigs Idiots. Diezgan patīkama filma. Dainis beigās smējās ka es apraudāšos bet tur bija forši. Man patika.
Pēc filmas gājām staigāties visi uz benzīntanku ar atliektām galvām uz augšu jo visi centās krītošas zvaigznes saskatīt. Manj galīgi neveicās bet Dainis redzēja daudz. Aizgājām ta duz Saimja jumta un ees teicu ka es neiešu mājās kamēr vismaz vienu nebūšu redzējis un tad krita tāda viena ĻOTI ĻOTI liela ar tādu skaņu "pšššš"un visi sāka traki bļaustīties un es zinu ka tas ko es vēlējos noteikti piepildīsies 5reiz jo tā zvaigzne bija 5reiz krutāka par parastajām un es viņu nosaucu par "Gaisapūku" jo nu gaisapūkas ir foršas un tā zvaigzne arī bija. Drīz pēctam soļojām mājās un čučumuižā gāju.

Sesdien modos rīta agrumā ap astoņiem ja nemaldos jo deviņos bija autobuss uz siguldu ar kuru mēs nebraucām bet toties nostopējām tanti ar 2 meitām kas brauca dziedāt kautkādā popielā un trakoti uztraucās. Aizveda mūs līdz raibajam un es izkāpu no mašīnas un cirtu durvis ciet un tai brīdī tieši mazā meitenīte kāpa ārā un es noķēru ātri durvis lai viņai kājas nenocirstu un nobijies izdvesu skaņu kas varētu izklausīties pēc "uķuķuķ" par ko dainis mani pēcāk apsmēja. Tad gājām uz kultūrasnamu siguldas kur pārģērbāmies tais drānās kādās visu dienu jāvazājas apkārt. Dainis par kautkādu kaupo draugu, zemnieka un karavīra apvienojumu un es par kautkādu aristokrātu vai kautko tamlīdzīgu. UN man nebija melnas zeķes līdzi tapēc tie organizatori man nopirka.
Gaidijām pēctam ārā kādas pazīstamas sejas taču neviens nenāca un Dainis drīz aiztinās kkur uz mēģinājumu. Es tikmēr sapazinos ar savu "supervisor`u" kas bija 25 gadus jauna meitene galīgi forša un īsa arī. Vēlāk vel Ivars ar Katrīnu ieradās un vel visādi cilvēki.
Es atklāti pārkāpu līgumu kuru biju parakstījis jo pīpeju un vēlāk arī alu dzēru publiski. 15:00 bija gājiens. Diezgan jauki bija cilvēki gar malām bija ļoti atsaucīgi un priecājās un vēl sveicināja mani tur visādi pazīstami un arī nepazīstmai par ko es ļoti nobrīnijos. Lūk, prieks.
Pēctam līdz 18:20 mums bija brīvais laiks to izmantoju lai satiktu saimi un aigaru un brey un Pogu un skudruci un laumiņu un āāā vel tur visādus cilvēkus un ļautu viņiem smieties par manu ietērpu. Vēl alu iedzērām un tāpat papriecājāmies. Nokiā nekas interesants nenotiak izņemot ventu un kalniņa komentēšanu.
Devos pēctam atkal uz staciju kur atkal vaidzēja sākties gājienam un 4 reizes dabuju pa ceļam fotografēties un vēl mani autobuss gandrīz nobrauca kas bija diezgan smieklīgi.
Otrā daļa tikpat jautra kā pirmā gājienam bija tikai garāka itkā divreiz. Es jau nekādu atšķirību nejutu.
Pēctam tikām uz kultūrasnamu kur atal varēām pārģērbties parastās drēbēs. Diezgan smieklīgi velkot nost drēbes secināt ka viss ir slapš kā ūdenī ievēlies ūdrs. Pat kabatā taureņi bija slapji palikuši.
Visi uzreiz pārējie dalībnieki kautkur nozuda bet paguvu vel atvadīties no supervisora savējā. Bija doma tos cilvēkus visus draugos atrast bet es tač neatceros kā viņus ellē ratā sauca :D Zinu tikai ka bija džeks Rūdolfs jo no rīta kad man tā meitene prasija kā mani sauc es pajokojos un teicu Rūdolfs un domāju ka viņa tai lapā nevarēs atrast bet atrada u ntad es smējos nu jo tur patiešām tāds Rūdolfs bija. Baigie joki.

Tad aizgājām ar Daini uz Nokiu atkal kur Dainis gribēja Gustavo klausīties, es tikmēr aluy dzēru. Tur vēl bija tāda mašīna pa kuru ar riteņiem puikas braukājās un skudrucis skaļi ieudomājās "būtu smieklīgi to mašīnu apgāzt" sacīts darīts, piegāju džekiem kas pie viņas stāvēja klāt un teicu "kā jūs domājat mēs varētu šito mašīnu apgāzt?" un man atbildēja "Nezinu, bet varam mēģināt" Un tā sadarbojoties ar nepazīstamiem personāžiem kurus apzīmēju ar R-bandu apgāzām to mašīnu uz jumta un paši uzjautrinājāmies.
Vēlāk uzradās Dainis balsi nobļāvis un teica ka Dzelzs vilks pie panorāmas rata tapēc devāmies uz turieni.
Satikām Ivaru un Katrīnu un Noru un pārējās sievietes kas sēdēja uz zemes un tad tur tusējām un dziedājām līdzi visādām dziesmām latviešu un arī vienai itāļu, kurai vārdus paši izdomājām un dziedājām vnk melodijā līdzi.
Un tad salūts bija kurš bij labāks nekā Rojā un vispār otrais salūts manā mūžā kas man patīk.
Jāatzīst - svētki tiešām godam izdevušies.

Gājām uz staciju pavadīt Ivaru un pārējos uzrīgbraucējus un Dainis teica "eu man tak harijs somā jālasa!" un es teicu "eu man tak vonneguts somā! jālasa" un IVars teica "eu man tak harijs un vonneguts somā! jālasa!"un tad bija smieklīgi jo nu dainim bija 7. harijs poters un man bija vonneguta ieslodzītais un ivaram bija 6. harijs un vonneguta lopkautuve.
Vēlāk satikām pluspunktā santu kura teica ka viņai mašīnā ir vieta un atbraucām ar viņu uz Mālpili. Baigi labi, pat nebija jāstopē.


Šorīt modos vēlu, noskatijos to filmu par Lemonija Sniketa bla bla ar Džimu Keriju un patiak man jo smuka tā filma bija un tad aizgāju līdz dainim kurš bija tiko modies, uzpīpējām un nācu atpakaļ. Visu dienu neko nedarīju, sēdēju pie televizora skatijos visādas ekstrasensu cīņas par kuram vareja pasmieties un lasīju vonnegutu un vakarā vēl bija filma kur ļaunā firma noklonēja Arni ( švarcnēģeri) un tad arnis tur ar viņiem cīnijās un beigās izrādijās ka tā filma nav nemaz tik slikta. Arnis normāls džeks.
Visa diena pavadīta pilnīgā dīkdienībā kas drusku nepatīkami joi man patī kdarīt visulaiku kautko un kad es neko nedaru man liekas ka es vnk nositu laiku. Bet nu ko lai saka... Tas nekas.
Tas nekas.
Tas nekas.
Tādi bija arī Karila Česmena pēdējie vārdi.
Karils česmens bija cilvēku nolaupītājs un izvarotājs, bet ne slepkava un viņš divpadsmit gadus Kalifornijā gaidija nāvessoda izpildi. Viņš iesniedza visas iespejamas pārsūdzibas un lugumus par soda atlikšanu un tikmēr iemacijas četras valodas un sarakstija 2 grāmatas līdz tomēr viņu iebāza hermētiskā bundžā ar lodziņiem. Vēl tai bundžā tika iepildīta cianīda gāze.
Un viņa pēdējie vārdi tiešām bija - Tas nekas.

Lūk, cieņas vērts cilvēks neskatoties uz nodarīto.
Labunakti.
Daudz laimes Elza.