Vienmēr ir arī rītdiena,

Vienmēr ir arī rītdiena neskaitot mana mūža pēdējo dienu bet nākamjā dienā es jau vairs nebūšu tapec man neviens neko nespēs aizrādīt.
Un rīt ir mana atlikušā mūža pirmā diena.

Šorīt Es pamodos agrumā un tai aukstumā 7:30 jau gaidiju pie pasta kādu ar mašīnu kas mani varētu savākt. Neviens neatbrauca. Ir forši ka Ilis pazīst pulksteni.
Aizgāju dusmīgs mājās bet ap 8:00 man atbrauca uz mājām pakaļ.
Aizbraucām pēc Daiņa un bliezām uz Ropažiem.
Tur arī bija auksts.
Aizgājām no sākuma uz veikalu pēc enerdžijdrinkiem un tad ar Daini taisijām cīņas ar putuplastiem un tādā garā. Beidzās viņas ar neizšķirtu jo nāca Zigīts ar lietuviešu pavēlnieku kurš izskatās pēc rūķa un māk pateikt "visu labu".
Zigīts teica "bļe man te jūs šodien nevajag" tapēc tikām deportēti uz Ogri kur tīrijām mājas jo kkāds pavēlnieki brauks to stroiku skatīties. Vēl pārmijām pāris vārdus ar lietuviešu palīgstrādnieku Apenīnu kurš izrādijas latvietis jo kad es viņam teicu "tu pa latviski saproti?" viņš teica "jā". Par Apenīnu es viņu iesaucu jo viņš saulainās dienās staigā pa stroiku tikai milzīgās apenēs kas izskatās pēc pamperiem.
Pusdienās gājām uz Elvi stroikas drēbēs. Čizō mani tādu ganjau pat elvim 100m radiusā nelaistu.
Izdomājām ka Ili turpmāk sauksim par Pāvestu Raupu jo Nostradamum bija kautkāds pareģojums par pēdējo pāvestu un Ilis točna nācis no Čangalijas varētu būt pēdējais pāvests jo savas valdīšanas laikā viņš sagrautu visu kristīgo ticību un visi ticīgie paliktu par alus kulta biedriem un runātu par "vientuļajām māmiņām".
No darba bijām mājās jau 15:00 jo nu tā sanāca un visu to laiku gandrīz lidz sitam bridim es neko ipasi jedzigu nedariju.
Vakarā tikai dainis bija atnacis un bijām ārā līdz skolai un benzīntankam un pieturai. Baigi labi.
Uz rītdienu es modinātāju nelieku un ja man no rīta atbrauks pakaļ es pateikšu "pisaties jūs visi nahuj" un uz daru nebrauksu.
Miegi nāk un auksts ir pārāk no rīta un rīt tomēr ir pēdējā mana šisvasaras brīvdiena.

Baigie iepriecēja komplimentejosā vēstule no Līgas Zelčānes kurā bija tāds teikums kā "Polei bija taisnība, kad viņa par tevi stāstīja. (;"
Beigi priecīgi :D

Un vēl baigi iepriecēja tie kas pateica visi čau woli (:

čau jums visiemm arī ^__^

Un vēl lai nebūtu par īsu es uzrakstīšu savu megasapni kurš man bija naktī no vakardienas uz šodienu un izdaiļošu viņu ar visādiem literāriem izdaiļinājieniem.

Tātad. TAs bija citā dimensijā tapēc es nevaru pateikt kas tā pa dienu bija. Man bija jābrauc pie Brey un čizō uz viņu kopīgo māju jo viņām bija kautkāda jubileja un es uzdāvināju viņām labāko dāvanu pasaulē - neatkārtojamo pašrīvējošo siera rīvi kas izskatijās kā tās krievu vecās gaļasmašīnas ko ar roku griež ja kāds zin kā viņas izskatās. bija vis baigi labi līdz kad pēc laba laika runāšanas mēs atklājām ka visas sienas un griesti ir ar kādu metru biezu rīvāeta siera kārtu un pati tā siera mašīna arī bija aprakusies sierā un nevarēja viņu izrakt un izslēgt tapēc mana superīgā zemapziņa mani teleportēja uz kādu citu vietu kur biju es uz Lords Voldemorts uz tilta un es viņu iegrūdu upē un viņš nomira. Pēctam es tiku aizteleportēts atpakaļ pie brey un čizō un tur vel dainis atnāca un paziņoja ka ir iznākusi pēdējā Harija Potera grāmata (nu7tā) un visi bija dziļi sašutināti ka viņa ir tikai 120lpp gara. Dusmīgi arī bija. Un kamēr visi sašutinājās es visiem blatoju ka Harijs Poters isteniba nenogalinaja Voldemortu bet gan es.
Pēctam vēl tur kkas notika ar Daiņa vecāko brāli un es nopirku viņa mašīnu pa70ls lai varētu braukt uz dabru. Un es biju savā mājā no rīta un man vaidzēja braukt uz darbu bet vel tur bija traka čizō un runājošs kaķis un sieviešu dzimtes mājas elfs (ideala kombinacija) kuri visi teica ka ja es braukšu uz darbu viņi trakos un es teiocu ka nē man jābraucun viņi visi skaraidija apkārt, vicinaja rokas un bļāva. Es tikmēr aizgāju uz mašīnu aizbraucu uz stroiku un piebraucu stroikai tik tuvu klāt cik vien var ar priekšu tā ka gandriz jau pieskaras stroikai un tad gulēju mašīnā. Viss.

Ja kāds grib ekranizēt šo brīnumaino svenāriju - droši.

Un lūk vēlviens Pētera Petrenko piedzīvojums ko viņš man atsutija šodien 23:50.

Zini, bišķi tomēr ir strjoms līst kaimiņu dzīvoklī teļļuku skatīties kad tur neviens nav mājās. Agrāk tur citi dzīvoja, viņiem kaut kāds vectēvs vai brālēns karoče radinieks bija uz gultas tāds uz simts gadiem jau kaut kur. Jaunie tur uz kaut kādiem kalniem sataisījās natūrā braukt uz gadu vai. Palūdza man to veco pieskatīt pabarot katru dienu pat atslēgas atstāja es sākumā tur vēl bieži ar čuvakiem gāju kvasīt. Man mutere mājās bļauj ka mēs ietusējam a tam vecajam jau viss bija vienalga neko nedzirdēja. Un kaut kad sāku dzert un dzēru. Neatceros kas par razborkām bija bet pamodos Liepājas mentenē. Karoče izrādījās kad esmu divas nedēļas bezfilmā nostaigājis un aizmirsis par to veci. Jā atslēgas arī kaut kur biju pakāsis vai nofiņķījis kāds bija. Baigi stulbi tie kaimiņi pēc tam aizvācās un teica ka es esot vainīgs pie visa. Ko tad es varēju darīt tādā bezfilmā un vēl Liepājā? Pa pastu atsūtīt paiku viņam? Bet tagad man tur ir strjoms vienam palikt tajā hatā moška viņš nāk spokoties. Tas vecis.

Viņam visai interesanti sokas :D

Tagad es dodos pelnītā atpūtā.
Lai jums jauka diena un daudz laimes Aigar

Radiohead - Fake Plastic Trees
Visa diena stroikā ar to dziesmu