Atkal jāatgriežas man pietiekami senā pagātnē jo kautkā nesanāk rakstīt ikvakaru kā tas pieklātos normālam dienasgrāmats rakstītājam.
Tātad 5dien kā jau parasti braucām uz stroiku.
Līdz pusdienlaikam es ļoti smagi strādāju - ieslēdzu maģi un izmetu pa logu laukā 6 lāpstas ar gružiem. TIk maz sanāca jo pārējie cēla peremičkas "lieli dzelzs negluži stieņi" un kad es gāju palīgā man teica "matainais kraties prom, uzmetīsi vel uz kājas sev" tā nu es tur planēju apkārt un izlikos svarīgs līdz 12:14.
Pusdienās ēdu picu un kefīru un desmaizes un runājām par viskko ar kolēģiem. Un es izglābu visiem dzīvību jo nevienam nebija naudas un mašīnai vaidzēj benzīnu un es iedevu naudu Jānim un man uzreiz ganjau bonuspunkti nāca klāt. Un tad bija dialogs starp Jāni un Ili
J: "rekā valters vismazāk pelna, bet vienigajam ir nauda"
I: "kapēc viņam ir nauda?"
J: "tapēc ka viņš nedzer tā kā tu.... un es :D"
I: "cik daudz viņam ira? moš šņabim ari sanak:
Un tad visi apsmēja nabaga Ili kurš šodien neizskatījās pēc bēdīga ūpja, bet ja man butu jaiedomajas kā drūms delfīns varētu izskatīties cilvēka veidolā tas noteikti būtu ilis.
Runāts iepriekšējās dienās ka 5dien strādājam līdz 15:00 jo nu daži tur gatavojās uz basi braukt un tādā garā. Sanāca biški savādāk jo Jānis pēc pusdienām pateica "Pišam prom" un tā nu es biju mājās 14:10. Lūk, pilna darbadiena.
Atbraucu uz Mālpili un nobrīnijos kapēc saimis onlainā un aizrakstiju viņam "eu" uz ko viņš man atbildēja "yoooooo! mes esam daudz, mes ejam pie tevis" bet nu ta gan gluži nebija jo es aizgaju pie vina un tur bija skudrucis un brey un laumiņa. Neko nedarijām kādu laiku un tad gājām peldēt, es pat uzvilku peldbikses jo domāju ka leksim no lielā tilta bet visi bija pārāk muļķi tapēc mēs nelecām. Un vēl viņi mani apsmēja par to ka es savas ērtības labad vazājos apkārt bez apakšbiksēm.
Aizgājām līdz bīriņdīķim bez tādiem starpgadijumiem kā valtera stāvēšana uz ceļa ar novilktiem šortiem un neiešana tālāk vai arī skriešana pa pļavu un tādā garā.
Un peldēšana viņu izpratnē ir tā - visi aiziet pie ūdens, izklāj dvieļus un iet gulēt. Jocīgi ļautiņi.
Nebija īsti ko darīt tapēc ar skudruci izpeldējāmies, pasmējāmies par beigtām zivīm kas izskatās pēc beigtām zosīm un devāmies atpakaļ uz centru. Aizgājām pie manas vecmammas, nonesām burkas uz pagrabu un tad jau tie arī bija pārvilkušies no savas gulēšanas un gājām pie Saimja.
Es brey iniciatīvas vadīts saglabāju visas savas dgrāmatas esošās uz Saimja datora, ja nu gadijumā man profils izdzēšas jo manu paroli jau zin tikai pusotrs miljons cilvēku. 67 gabalas kopā sanācā. Ja ņemam vērā ka tur vel visādi 5dieņi un 3dieņi iekšā tad diezgan pailgs laika posms jau apkopots. Tai dienā kad būs 100tā dgrāmata es teikšu "šodien ir 100tā dgrāmata"un būšu laimīgs.
Vēlāk atnāca pie Saimja Dainis kurš nenoskatijās basīti līdz galam. Sēdējām skatijāmies to filmu "Holy Man" un es atklāju ka pastāv iespēja arī neienīst Edju Mērfiju un ka viņš māk arī nebūt pilnigs Idiots. Diezgan patīkama filma. Dainis beigās smējās ka es apraudāšos bet tur bija forši. Man patika.
Pēc filmas gājām staigāties visi uz benzīntanku ar atliektām galvām uz augšu jo visi centās krītošas zvaigznes saskatīt. Manj galīgi neveicās bet Dainis redzēja daudz. Aizgājām ta duz Saimja jumta un ees teicu ka es neiešu mājās kamēr vismaz vienu nebūšu redzējis un tad krita tāda viena ĻOTI ĻOTI liela ar tādu skaņu "pšššš"un visi sāka traki bļaustīties un es zinu ka tas ko es vēlējos noteikti piepildīsies 5reiz jo tā zvaigzne bija 5reiz krutāka par parastajām un es viņu nosaucu par "Gaisapūku" jo nu gaisapūkas ir foršas un tā zvaigzne arī bija. Drīz pēctam soļojām mājās un čučumuižā gāju.
Sesdien modos rīta agrumā ap astoņiem ja nemaldos jo deviņos bija autobuss uz siguldu ar kuru mēs nebraucām bet toties nostopējām tanti ar 2 meitām kas brauca dziedāt kautkādā popielā un trakoti uztraucās. Aizveda mūs līdz raibajam un es izkāpu no mašīnas un cirtu durvis ciet un tai brīdī tieši mazā meitenīte kāpa ārā un es noķēru ātri durvis lai viņai kājas nenocirstu un nobijies izdvesu skaņu kas varētu izklausīties pēc "uķuķuķ" par ko dainis mani pēcāk apsmēja. Tad gājām uz kultūrasnamu siguldas kur pārģērbāmies tais drānās kādās visu dienu jāvazājas apkārt. Dainis par kautkādu kaupo draugu, zemnieka un karavīra apvienojumu un es par kautkādu aristokrātu vai kautko tamlīdzīgu. UN man nebija melnas zeķes līdzi tapēc tie organizatori man nopirka.
Gaidijām pēctam ārā kādas pazīstamas sejas taču neviens nenāca un Dainis drīz aiztinās kkur uz mēģinājumu. Es tikmēr sapazinos ar savu "supervisor`u" kas bija 25 gadus jauna meitene galīgi forša un īsa arī. Vēlāk vel Ivars ar Katrīnu ieradās un vel visādi cilvēki.
Es atklāti pārkāpu līgumu kuru biju parakstījis jo pīpeju un vēlāk arī alu dzēru publiski. 15:00 bija gājiens. Diezgan jauki bija cilvēki gar malām bija ļoti atsaucīgi un priecājās un vēl sveicināja mani tur visādi pazīstami un arī nepazīstmai par ko es ļoti nobrīnijos. Lūk, prieks.
Pēctam līdz 18:20 mums bija brīvais laiks to izmantoju lai satiktu saimi un aigaru un brey un Pogu un skudruci un laumiņu un āāā vel tur visādus cilvēkus un ļautu viņiem smieties par manu ietērpu. Vēl alu iedzērām un tāpat papriecājāmies. Nokiā nekas interesants nenotiak izņemot ventu un kalniņa komentēšanu.
Devos pēctam atkal uz staciju kur atkal vaidzēja sākties gājienam un 4 reizes dabuju pa ceļam fotografēties un vēl mani autobuss gandrīz nobrauca kas bija diezgan smieklīgi.
Otrā daļa tikpat jautra kā pirmā gājienam bija tikai garāka itkā divreiz. Es jau nekādu atšķirību nejutu.
Pēctam tikām uz kultūrasnamu kur atal varēām pārģērbties parastās drēbēs. Diezgan smieklīgi velkot nost drēbes secināt ka viss ir slapš kā ūdenī ievēlies ūdrs. Pat kabatā taureņi bija slapji palikuši.
Visi uzreiz pārējie dalībnieki kautkur nozuda bet paguvu vel atvadīties no supervisora savējā. Bija doma tos cilvēkus visus draugos atrast bet es tač neatceros kā viņus ellē ratā sauca :D Zinu tikai ka bija džeks Rūdolfs jo no rīta kad man tā meitene prasija kā mani sauc es pajokojos un teicu Rūdolfs un domāju ka viņa tai lapā nevarēs atrast bet atrada u ntad es smējos nu jo tur patiešām tāds Rūdolfs bija. Baigie joki.
Tad aizgājām ar Daini uz Nokiu atkal kur Dainis gribēja Gustavo klausīties, es tikmēr aluy dzēru. Tur vēl bija tāda mašīna pa kuru ar riteņiem puikas braukājās un skudrucis skaļi ieudomājās "būtu smieklīgi to mašīnu apgāzt" sacīts darīts, piegāju džekiem kas pie viņas stāvēja klāt un teicu "kā jūs domājat mēs varētu šito mašīnu apgāzt?" un man atbildēja "Nezinu, bet varam mēģināt" Un tā sadarbojoties ar nepazīstamiem personāžiem kurus apzīmēju ar R-bandu apgāzām to mašīnu uz jumta un paši uzjautrinājāmies.
Vēlāk uzradās Dainis balsi nobļāvis un teica ka Dzelzs vilks pie panorāmas rata tapēc devāmies uz turieni.
Satikām Ivaru un Katrīnu un Noru un pārējās sievietes kas sēdēja uz zemes un tad tur tusējām un dziedājām līdzi visādām dziesmām latviešu un arī vienai itāļu, kurai vārdus paši izdomājām un dziedājām vnk melodijā līdzi.
Un tad salūts bija kurš bij labāks nekā Rojā un vispār otrais salūts manā mūžā kas man patīk.
Jāatzīst - svētki tiešām godam izdevušies.
Gājām uz staciju pavadīt Ivaru un pārējos uzrīgbraucējus un Dainis teica "eu man tak harijs somā jālasa!" un es teicu "eu man tak vonneguts somā! jālasa" un IVars teica "eu man tak harijs un vonneguts somā! jālasa!"un tad bija smieklīgi jo nu dainim bija 7. harijs poters un man bija vonneguta ieslodzītais un ivaram bija 6. harijs un vonneguta lopkautuve.
Vēlāk satikām pluspunktā santu kura teica ka viņai mašīnā ir vieta un atbraucām ar viņu uz Mālpili. Baigi labi, pat nebija jāstopē.
Šorīt modos vēlu, noskatijos to filmu par Lemonija Sniketa bla bla ar Džimu Keriju un patiak man jo smuka tā filma bija un tad aizgāju līdz dainim kurš bija tiko modies, uzpīpējām un nācu atpakaļ. Visu dienu neko nedarīju, sēdēju pie televizora skatijos visādas ekstrasensu cīņas par kuram vareja pasmieties un lasīju vonnegutu un vakarā vēl bija filma kur ļaunā firma noklonēja Arni ( švarcnēģeri) un tad arnis tur ar viņiem cīnijās un beigās izrādijās ka tā filma nav nemaz tik slikta. Arnis normāls džeks.
Visa diena pavadīta pilnīgā dīkdienībā kas drusku nepatīkami joi man patī kdarīt visulaiku kautko un kad es neko nedaru man liekas ka es vnk nositu laiku. Bet nu ko lai saka... Tas nekas.
Tas nekas.
Tas nekas.
Tādi bija arī Karila Česmena pēdējie vārdi.
Karils česmens bija cilvēku nolaupītājs un izvarotājs, bet ne slepkava un viņš divpadsmit gadus Kalifornijā gaidija nāvessoda izpildi. Viņš iesniedza visas iespejamas pārsūdzibas un lugumus par soda atlikšanu un tikmēr iemacijas četras valodas un sarakstija 2 grāmatas līdz tomēr viņu iebāza hermētiskā bundžā ar lodziņiem. Vēl tai bundžā tika iepildīta cianīda gāze.
Un viņa pēdējie vārdi tiešām bija - Tas nekas.
Lūk, cieņas vērts cilvēks neskatoties uz nodarīto.
Labunakti.
Daudz laimes Elza.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru