Live the dream. Tas ir labākais ko Robbie Williams ir teicis savā mūžā. Lai arī man nav 3 houses, 5 cars and supermodel girlfriend - Live the dream. Prieks, ziniet.
Aizgāju gulēt aptuveni 4:30. Savam seriālam pirmo sezonu nenoskatijos bet nekas pabeigšu šovakar, 1 sērija palikusi.
Uzmodināja mani māte radītāja sasodīti agri kad vēl ne gailis bij dziedājis ne govs slaukta. Pulksten 9 kautkur. Iedeva brokastu iestumt sejā un teica ka es esu brīvs līdz 14:00. Es neuzskatu ka tas ir normāli ,nevarēja jau protams man ļaut gulēt līdz 12:00.
Neko darīt ,skatijos savu seriālu līdz 12:00, tad gāju zagt kaimiņienes riteni lai bruaktu ie Daiņa. Tavu brīnumu kā man acis iepletās kad es atvēru pagrabu un kaimiņiene pati bija viņu paņēmusi. Neģēle pilnīgākā. Gāju pie Ivara, bet tur neviens nebija mājā tapēc nodomāju ka viņš dārzā. Paņēmu māsas "raķeti" un braucu pie Daiņa.
Garāmbraucot Ivara dārzam pārņēma izbrīns ka viņš tur neibja un nodomāju ka viņš ir nozūmēts, bet kā vēlāk izrādijās viņš bija kartupeļu talkā un atzīmēja rudens iestāšanos 12:51.
Pie Daiņa es īsti neaizbraucu, nogriezos citur un vnk baudiju braukšanu kā tādu. Kādus 8km nobraucu vnk priekam. Pafotografēju vēl arī pa ilgiem laikiem un pārņēma prieks bezgalīgs ka es neskatoties uz ilgo atpūtu tomēr vel esu spējīgs kautko smuku pietiekami nobliezt.
Atbraucu mājās un 14:00 gāju uz dārzu kur raža jānovāc. IZrakām kartupeļus un tad nesu es uz mājām ar spaiņiem daudz burkānus un bietes un kartupeļus un pupas. Nokritu uz trepēm un celi sasitu stipri un buyrkāni izbira, tad es neibju priecīgs un mana seja bija tāda - > ):
Vēlāk kad visi darbi bija padarīti mēģināju mājā lasīt Pēru Gintu kurā bija teiks "status quo" un es uzzināju ka tas ir ne tikai grupas kura died armijas dziesmu nosaukums bet tas nozīmē arī "the existing state of affairs"
Tad es skatoties dokumentālu raidijumu par zirneklutiklu bruņām aizmigu. Zirnekļatīkls ir 20 reizes izturīgāks par tēraudu un no tā uztaisiītu materiālu sauc par biotēraudu. Esmu visai pārliecināts ka Ivars nopirktu par 100ls biotērauda zeķes ja būtu tād aiespēja. Peldbikses iespējams arī.
Pamodos ap kādiem neizncikiem jo bija atnācis Dainis. Aizgājām uz veco skolu kur uzrāpāmies uz paša jumt aun sēdējām pašā kores galā. Forši. Nekad nebijām uz tā jumta bijuši. Bailīgi nedaudz arī, taēc ieelojām nāvi.
Piezvanijām Ivaram lai viņš arī brauc šurp un atved maizītes mums divas, viņš piekrita. Atrbaucis viņš augšā nekāpa un aizbildinājās ar negribēšanu, aklumu un reimatismu pēdējā stadijā tapēc mums lejā bija jākāpj kur ivars iedeva mums pankūkmaizes.
Šī ir diena kad es uzzināju par ābolu pankūku eksistenci.
Pēctam gājām uz alfu aplūkot to nodegušo māju un pa ceļam Dainis bija īpaši muļķīgs. Citēju:"Varētu braukt uz Ameriku un būt aktieri. Braucam rīt?" Smieklīgi bez gala (:
Mājās pārrados kad jau tumsa bija iestājusies, māsa nelaida pie datora tapēc pamācijos nedaudz matemātiku. Piebeidzu invariantus un sāku dirihlē principu.
Invarianti ir tāda lieta ka tu vainu vnk saproti vai nesaproti, iemācīties manuprāt neko nevar.
Dirihlē princips tā ir tāda lieta, ja es 6 meitenes nobučoju 7 reizes tad tas nozīmē, ka es vienu meiteni esmu nobučojis vismaz 2 reizes. Pastāv arī iespēja ka tā kuru es nobučoju vairāk reizes man visvairāk patīk.
Tagad noskatīšos pēdējo pirmās sezonas sēriju Numb3rs un varbūt paskatīšos kas uz rītdienu uzdots. Bet varbūt arī nē.
Un par to avīzes locīšanu - papīra locīšanas uz pusēm pasaules rekords ir 12 reizes, skatījos vēl kā ar ceļa rulli brauc pāri, tāpēc to vaidzēja iedomāties teorētiski, un neviens tā arī konkrētu lielumu nenosauca. Ja pieņemam ka avīzes piezums ir 0.1mm tad 50 reizes uz pusēm pārlocīta avīze būtu 112589990,68 km bieza kas ir gandrīz pietiekami lai aizsniegtu sauli. Iedomājaties tik kas tā būtu par avīzi.
Aptuvenais attālkums līdz saulei ir 150000000km taču es arī īsti neiznu vai avēzi biezums tiešām ir 0,1mm taka varbūt pat varētu aizsniegt sauli.
Prieks šodien par māras Poles vārdu krājumu kurā ir īpašības vārds "wolisks". Un arī par to ka Vīnis mani ieceļ nepareizrakstības dieva kārtā un tas ka viņa svētais vārds ir "āmer" kas iespējams ir saistīts ar kautkādiem āmuriem vai spridzināšanu.
Bēda par to ka mana mamma teica ka Ivara mamma viņai teica ka Ivara Peksis aizgājis viņā saulē. Žēl. Tas bija vienīgais suns kas man dzīvē paticis. Lai viņam vieglas smiltis.
Šovakar atgriežos pie vecām vērtībām Cranberries - Zombie.
svētdiena, septembris 23
sestdiena, septembris 22
čau māra
Par trešdienu es girbu pateikt - es esu varenākais cilvēks pasaule jo manas rokas tika saslēgtas aiz muguras ar ķēdi un ķēde saslēgta ar atslēgām kuras darbiojas uz kodiem divām un es tāpat kulturas vestures laikā atbrīvojos! Māksla, ziniet.
Ceturdien laikam dabuju krievuvalodā viens jo kriš manā darba burtnīcā vīzā bija ierkasitjis ka mans mērķis braukšanai uz krieivju ir konfekšu sapnis un es viņam biju ierakstijis ka viņa mērķis ir prezidenta slepkavība tapēc viņam arī 1.
Tiktāl manas šigada atzīmes ir 9 9 9 10 1
Ķīmija bija galīgi laba un mēs no plastilīna taisijām metānus un etilēnus nu ar tiem oglekļiem un ūdeņražiem un tākā mēs ar Baibu (vienīegie inteliģentie skolnieki skolā) pabeidzām visu ātrāk mēs vel uztaisijām arī dekahlorānciklodekānu bet mums neielika 10. Kriš ar Daini meta mums ar plastilīnu un viņiem arī neielika 10.
Sporā 100m bija jāskrien un man iemetās sāpes kājās, bet ejot mājās man uzkrita zīle uz galv as par ko mans prieks bija tiešām liels. Ievai arī tai dienā uzkrita zīle uz galvas bet viņa nepriecājās kas ir sasodīti dīvaini.
Pēc skolas Ivars negribēj skatīties filmu kas pēc viņa domām saucas Boriss Berezovskis tapēc man nācās lūrēt savu jaunatkllāto seriālu par matemātiķi kurš ir foršs.
Ziniet matemātika ir kas vairāk par skaitļiem un formulām - tā ir arī loģika, racionalitāte un sava prāta izmantošana. Ivaram piemīt tikai racionalitāte.
Vēl pēc kād alaika Ivars man deva apmēram šādu ziņu "valter tu esi mans Dievs braucam uz allažiem rāpties tornī" kam es muļķis būdams arī piekritu.
Aizbraucām pie Daiņa kurš neibja aizracis tranšeju un viņa māte par to viņu kaunināja un apēdām gaļmaizi pi viņa. Tad devāmies ceļā. Daiunis brauca ar savu mammas riteni kuram kaste uz bagažnieka, Ivars ar savu superātrumnieku ar 327 ātrumiem un es ar Ivara mammas nigabaiku kuram ir 2 režīmi - tundras režīms un šosejas režīms. Bet kad ir piekusi tad tundras režīmu var nodēvēt arī par RELAX formu.
Braucām pa ceļam mainoties ar riteņiem un ieelpojot nāvi uz siena ruļļiem un citās vietās kad mūs pie Allažiem negaidīti pārstiedza sasodīti negants smārds kas liktu 3 mēnešus vecām zeķēm nosarkt no kauna. Braucām cik ātri varējām taču smaka nerimās tapēc apstājāmies pieturā ieelpot nāvi lai "likvidsētu smaku" jo ja ir smak atā ir jālikvidē pīpējot - stroikas mācība.
Necik stundas vēl nebija pagājušas kad bijām jau nbobraukuši visus 10kilometerus līdz tornim kurš bija augstāks nekā es biju domājis. Apkārt viņam bija žogs ar drātīm augšā un es bij uteicis Ivaram ka buts jadara tā kā Fight Club darīja lai tiktu tādam pāri taču Dainis atklāja ka tam pa apakšu var ielīst atplēšot sētu.
Ivars protams bija stilīgāks un līda pāri un es viņam teicu ka ja viņam aizķersies kāja un viņš nokritīs uz mutes es smiešos.
Tornī uzrāpāmies ar dažām atpūtām un secinājām ka augšā ir mazāk vieta nekā 3 cilvēkiem būtu nepieciešams. Atstājām uz kautkādas kastes savus vārdsu, ieelpojām nāvi un Ivars uzsprada cimdu uz kautkāda mieta kas rāda uz ceļa pusi "Fak jū" un tagad pauž necieņu visiem autobraucējiem.
Augšā izodmājām ka ir jasaskaita pakāpienu un kad domājām kurš skaitīs es uzreiz iesaucos "ES NEVARU!" kas Ivaram likās bezgala smieklīgi.
NOlēmām ka tomēr jāskaita visiem.
Kāpjot lejā es izdzirdēju skaņu kuru vislabāk apraksta vārds "TANG" taču nenojautu ka tas nozīmē ka mans telefons dodas krišanas ātrumā pretī mūzīgai pazudībai.
NOnākot lejā secinājām ka pakāpienu skaits ir 207 un pēc Daiņa aprēķiniem nosecinājām ka tornis ir 68,8(9)m augsts kas ir par 8,8(9)metriem augstaks neka Mālpils katlumajas skurstens.
Tad mēs neatradām manu telefonu un karti arī ne taka to numuru kas jums tagad ir mans varat droši dzēst lauka un iznīcināt vai arī uzrakstit uz lapinas un iecept olā un dot savam labakajam draugam apēst.
Atpakaļceļā braucu un piekusu tapec bija jābrauc RELAX formā. Pie ceļu sadalijuma pedejoreiz ieelpojām na'v un tad sadalijāmies.
NEcik tālku nebijam brauksi kad man no mugurpuses brauca automobīlis un pārleca ritenim kēde un stuŗe noplīsa un es pārlidoju vinai pāri uz ceļa virsū un man brauca mašīna virsū un es nobijos un ātri nokūņojos no ceļa nost. Visai dīvaini. Ivaram likās smieklīgi.
Atbraucām vakarā mājā un es biju piekusis tapēc visaidrīz devos gulēt.
Naktī man bija sapnis par Ievu Fogeli, Ivaru un kautko lietišķu jo Ivaram bija uzvalks.
Šorīt modos 9:44 un devos griezt sīpolus un piparus mammai palīgā.
Visa mana diena līdz pulksten 19 sastāvēja no gulēšanas, miskastes nešanas, Numb3rs skatīšanās un folijas došanas Ivaram.
Tad es izodmāju ka jābrauc pie daiņa bet aizbraucis līdz aplim secinaju ka aplis ir forš un braucu tur miljons reizes apkārt un kausijos mūziku kamēr dainis brauca no mājas un pabrauca man garām un es viņam sekoju. Smieklīgi diezgan.
Bijām pēctam ārā pīpēt kur Ivars nenāca un nepirka mums alu un tā.
Jautājums jums - cik jūsuprāt bieza būtu avīze ja viņu 50 reizes pārlocītu uz pusēm.
Liels paldies Reinim Skujiņš kurš man''am acīm deva šo brīnišķo
http://youtube.com/watch?v=a2yJSFHTrgM
tiešām paldies.
Lai jums visus kādreiz bildina es novēlu un pie drukas kļūdām ir vainīgi tikai un vienīgi Skandināvu izcelsmes ļautiņi ar nelāgiem nolūkiem un Pabērzu Alise.
Ceturdien laikam dabuju krievuvalodā viens jo kriš manā darba burtnīcā vīzā bija ierkasitjis ka mans mērķis braukšanai uz krieivju ir konfekšu sapnis un es viņam biju ierakstijis ka viņa mērķis ir prezidenta slepkavība tapēc viņam arī 1.
Tiktāl manas šigada atzīmes ir 9 9 9 10 1
Ķīmija bija galīgi laba un mēs no plastilīna taisijām metānus un etilēnus nu ar tiem oglekļiem un ūdeņražiem un tākā mēs ar Baibu (vienīegie inteliģentie skolnieki skolā) pabeidzām visu ātrāk mēs vel uztaisijām arī dekahlorānciklodekānu bet mums neielika 10. Kriš ar Daini meta mums ar plastilīnu un viņiem arī neielika 10.
Sporā 100m bija jāskrien un man iemetās sāpes kājās, bet ejot mājās man uzkrita zīle uz galv as par ko mans prieks bija tiešām liels. Ievai arī tai dienā uzkrita zīle uz galvas bet viņa nepriecājās kas ir sasodīti dīvaini.
Pēc skolas Ivars negribēj skatīties filmu kas pēc viņa domām saucas Boriss Berezovskis tapēc man nācās lūrēt savu jaunatkllāto seriālu par matemātiķi kurš ir foršs.
Ziniet matemātika ir kas vairāk par skaitļiem un formulām - tā ir arī loģika, racionalitāte un sava prāta izmantošana. Ivaram piemīt tikai racionalitāte.
Vēl pēc kād alaika Ivars man deva apmēram šādu ziņu "valter tu esi mans Dievs braucam uz allažiem rāpties tornī" kam es muļķis būdams arī piekritu.
Aizbraucām pie Daiņa kurš neibja aizracis tranšeju un viņa māte par to viņu kaunināja un apēdām gaļmaizi pi viņa. Tad devāmies ceļā. Daiunis brauca ar savu mammas riteni kuram kaste uz bagažnieka, Ivars ar savu superātrumnieku ar 327 ātrumiem un es ar Ivara mammas nigabaiku kuram ir 2 režīmi - tundras režīms un šosejas režīms. Bet kad ir piekusi tad tundras režīmu var nodēvēt arī par RELAX formu.
Braucām pa ceļam mainoties ar riteņiem un ieelpojot nāvi uz siena ruļļiem un citās vietās kad mūs pie Allažiem negaidīti pārstiedza sasodīti negants smārds kas liktu 3 mēnešus vecām zeķēm nosarkt no kauna. Braucām cik ātri varējām taču smaka nerimās tapēc apstājāmies pieturā ieelpot nāvi lai "likvidsētu smaku" jo ja ir smak atā ir jālikvidē pīpējot - stroikas mācība.
Necik stundas vēl nebija pagājušas kad bijām jau nbobraukuši visus 10kilometerus līdz tornim kurš bija augstāks nekā es biju domājis. Apkārt viņam bija žogs ar drātīm augšā un es bij uteicis Ivaram ka buts jadara tā kā Fight Club darīja lai tiktu tādam pāri taču Dainis atklāja ka tam pa apakšu var ielīst atplēšot sētu.
Ivars protams bija stilīgāks un līda pāri un es viņam teicu ka ja viņam aizķersies kāja un viņš nokritīs uz mutes es smiešos.
Tornī uzrāpāmies ar dažām atpūtām un secinājām ka augšā ir mazāk vieta nekā 3 cilvēkiem būtu nepieciešams. Atstājām uz kautkādas kastes savus vārdsu, ieelpojām nāvi un Ivars uzsprada cimdu uz kautkāda mieta kas rāda uz ceļa pusi "Fak jū" un tagad pauž necieņu visiem autobraucējiem.
Augšā izodmājām ka ir jasaskaita pakāpienu un kad domājām kurš skaitīs es uzreiz iesaucos "ES NEVARU!" kas Ivaram likās bezgala smieklīgi.
NOlēmām ka tomēr jāskaita visiem.
Kāpjot lejā es izdzirdēju skaņu kuru vislabāk apraksta vārds "TANG" taču nenojautu ka tas nozīmē ka mans telefons dodas krišanas ātrumā pretī mūzīgai pazudībai.
NOnākot lejā secinājām ka pakāpienu skaits ir 207 un pēc Daiņa aprēķiniem nosecinājām ka tornis ir 68,8(9)m augsts kas ir par 8,8(9)metriem augstaks neka Mālpils katlumajas skurstens.
Tad mēs neatradām manu telefonu un karti arī ne taka to numuru kas jums tagad ir mans varat droši dzēst lauka un iznīcināt vai arī uzrakstit uz lapinas un iecept olā un dot savam labakajam draugam apēst.
Atpakaļceļā braucu un piekusu tapec bija jābrauc RELAX formā. Pie ceļu sadalijuma pedejoreiz ieelpojām na'v un tad sadalijāmies.
NEcik tālku nebijam brauksi kad man no mugurpuses brauca automobīlis un pārleca ritenim kēde un stuŗe noplīsa un es pārlidoju vinai pāri uz ceļa virsū un man brauca mašīna virsū un es nobijos un ātri nokūņojos no ceļa nost. Visai dīvaini. Ivaram likās smieklīgi.
Atbraucām vakarā mājā un es biju piekusis tapēc visaidrīz devos gulēt.
Naktī man bija sapnis par Ievu Fogeli, Ivaru un kautko lietišķu jo Ivaram bija uzvalks.
Šorīt modos 9:44 un devos griezt sīpolus un piparus mammai palīgā.
Visa mana diena līdz pulksten 19 sastāvēja no gulēšanas, miskastes nešanas, Numb3rs skatīšanās un folijas došanas Ivaram.
Tad es izodmāju ka jābrauc pie daiņa bet aizbraucis līdz aplim secinaju ka aplis ir forš un braucu tur miljons reizes apkārt un kausijos mūziku kamēr dainis brauca no mājas un pabrauca man garām un es viņam sekoju. Smieklīgi diezgan.
Bijām pēctam ārā pīpēt kur Ivars nenāca un nepirka mums alu un tā.
Jautājums jums - cik jūsuprāt bieza būtu avīze ja viņu 50 reizes pārlocītu uz pusēm.
Liels paldies Reinim Skujiņš kurš man''am acīm deva šo brīnišķo
http://youtube.com/watch?v=a2yJSFHTrgM
tiešām paldies.
Lai jums visus kādreiz bildina es novēlu un pie drukas kļūdām ir vainīgi tikai un vienīgi Skandināvu izcelsmes ļautiņi ar nelāgiem nolūkiem un Pabērzu Alise.
pirmdiena, septembris 17
Gena pa Rubli.
5dienas pēcpusdienā es kontaktējos ar Daini, tad uzgāju pie ivara, parādiju viņam 4 pirkstus, pateicu 15min un gāju atpakaļ mājā.
Aptuveni pēc 30min atbrauca Dainis ar savu brāli, aizbraucām savākt Erni kuram kā likums bija jāsēž aizmugurē uz cieta jo mēs ar Ivaru tur negirbējām sēdēt.
Pēc minūtēm 17 vai varbūt 24 ieradāmies Siguldā Elvī kur iegādājāmies rijamo turpmākajām dienām un sastapām potenciālos konkurentus kas bija par 2m garāki nekā es un iespējams brīvajā laikā nodarbojas arī ar basketbola spēlēšanu.
Kamēr Ivars ar Erni vēl iepirkās mēs ar Daini ārā paspējām uzsmēķēt un pieņemt Actimel izaicinājumu, tad devāmies tālāk pēc mūsu domām uz Līgatni uz vilciena staciju satikt pārējos komandas biedrus.
No sākuma nonācām Augšlīgatnē, taču Ivara profesionālajā kartē bija rakstīts Līgatne un mēs devāmies tālāk uz vietu kur ir pasts un nav sliežu bet tomēr ir Līgatne. Divi pavecāki vīri mums ar Daini pateica "6km atpakaļ pa šoseju". Tā mēs noskaidrojām ka vilciena stacija "Līgatne" ir Augšlīgatnē patiesībā. Bet pašā Līgatnē nav nekādas stacijas vispār pat ne ar nosaukumu Desa ne.
Atgriezušies Augšlīgatnē atradām sliedi un pamanijām pa gabalu mums tubojošos Elizbatei, Sandru, Madaru un Haimiju kuriem nemaz nebija tik daudz somas kā viņi pa telefonu meloja.
Pēctam visas somas tika sakrautas Daiņabrāļa mašīnā un vēl pieksrēja klāt resns puisis ar tizlu cepuri un teica lai paņemu viņa somu jo viņš redz esottizls pēc skata. Labi paņēmu ar man jau nav grūti. Beigās bija tā ka es aizmugurējos sēdekļos biju bezmazvai iebūvēts starp somām un guļammaisiem. 'Tad braucām itkā ar mašīnu pēc mūsu domām uz Dubļa norises vietu, pa ceļam, lai būtu pilnvērtīga diena, pārbraucot pāri dažām konkurentu somām, lai arī es mudināju, cilvēkiem daiņabrālis virsū braukt negribēja.
Braucot uz Dubli pēc kādām minūtēm nezincik attapāmies Ieriķos kas ir vieta kur ir benzīntanks un nekas cits nav. Braucām atpakaļ un tad atkal pretējā virzienā līdz pamanijām ceļa malā mazu lapiņu ar uzrakstu Dublis un tā kas Ivara kartē bija atzīmēta kā 70km plata strauja upe patiesībā bija mazs grāvis kurā ūdeni redzēt nevarēja. Kad beidzot nonācām kur vaidzēja tur arī bija ieradies Ivis ar pārējiem, izkrāvām somas, Tā tizlā dzēka somu atspārdijām un izmētājām pa gaisun un gājām reģistratūrēties. Pēctam uzslējām telšu pilsētu vietā kura skaitās pēc idejas "tieši uz ceļa kur jāiet" un mums tiec aka IVara telts jāpārceļ vismaz 3 dažādi svarīga paskata cilvēki. Vēl atnāca vīrs vārdā "Leons, te!" un parādija kur ugunskurs mums jātaisa, mežā sazagām sētas mietus un egļu zarus un radijām ugunskuru visskaistāko pasaulē un sildošāko arīdzan.
Nakti tika rādīta filma "Fear and Loathing in Las Vegas"kuru es gribēj uredzēt taču domājot par to ka nākamajā diena'paredzēta skriešana aizgāju gulēt ar Daini vienā teltī.
Naktī dzirdēju ārā kā Ernests runā un kā kautkur tālāk bļaustas "ej nost! ej nost! viens pret viens! ej nost!"
Iespējams ka tur betmens pret robinu cīnijās bet tādu iespēju es stipri apšaubu.
Naktī vēl Dainis izrādijā savas īpašās spējas un vienreiz teica kautko kas izklausijās pēc "vaoulibamba uninak" es uz to atbildēju ar "pisies gulēt" un tad bija miers. Otrreiz viņš teica "kapēc pie griestiem tāds kvadrāts?" uz ko man bija jaatbild ka tas ir telts jumtiņš. Labākais ir tas ka Dainis pats neko tādu neatceras.
No rīta visi modās 8:30, Ivaru dzirdēt varēja jau ka viņš runā, Daini visi atpazina pēc lielā tuberkolozes klepus un pārējie vnk sāka rosīties.
Elizabete aizgāja uz lielo sanākmsi un lozē izlozēja mumsk a 26 pēc kārtas jāskrien. Tātad puspiecos. Tikmēr mēs ar Daini vel pagulējām kamēr pārējie taisija karogu, tad vēl notika kāršu spelēšana, spēle kur jāsauc viskautkas uz F burta un Ernests nemāk to spēli spēlēt to pilnīgi un galīgi un uzskata ka pasaulē ir tāda lieta kā "Firmačs". Ja kāds zin par tāda vārda eksistenci griežatiesp ie Ernesta viņam būs vieglāk ap sirdi.
Vēl ivars iekūlās jaunā iesaukā, jo tai placī bija vikinga totēms par ko mēs visi sākām dziedāt "vīīīņa totēms, vīīīņa totēms" un tā Taghad IVars ir kļuvis par Vīni kad ir gaužam laba iesauka pēc manām domām.
Drīz jau arī bija jāskrien bet to ti kgari es engirbu lasīt tapēc jūs to varat izlasīt te:
http://www.draugiem.lv/friend/?openBlog=1&fid=131718&pid=2601894&t=5612#com
vai te
http://www.draugiem.lv/friend/?openBlog=1&fid=491579&pid=2602812&t=5654#com
vai arī te
http://www.draugiem.lv/friend/?openBlog=1&fid=1017354πd=2605252&t=5719#com
vai arī varat vnk apskatīties smieklīgāko cilvēku pasaulē kuru es atradu Lindas īsās draugos :D
http://www.draugiem.lv/friend/?249654
Izskatās pēc tāda kas dzīvē tālu tiks. Nevaruy vien beigt uzjautrināties :D Bet pantā viņš labi māk zīmēt tas nu ir jāatzīst pat neskatoties uz to ka viņam start vietā windowam ir "PUSK" un ka pie bookmarkiem viņam ir pussytorrents.org.
Noteikti ka cilvēks ar kuru vērts iepazīties.
Vēl atļaujos piebilst ka ķīmijas skolotāja ir atradusi tehniku kā neatbildēt uz maniem jautājumiem un uz visu atbild ar "apmeklē mājās grāmatā" bet es šaubos via grāmatā būs rakstīts kādā krāsā ir elektrons un vai viņa ir kādreiz bijusi Francijā. Vēl es jau otro vakaru zogu kaimiņienes riteni un mana mamma pastāstija k Veņiks ir nomiris un ka viņa gandrīz kādreiz apprecējusies ar tā hokejista kas ozoliņš brālēnu bet par laimi satika manu tēvu.
UN vēl viesiem zināsānai man tagad ir telefons pa kuru dzird ari mani tā kā man var zvanīt un uzprasīt pareizu vai arī nepareizu laiku. UN vakar es zvainjju Ivaram un pteicu lai nāk ārā uz ko viņš atbildēja ar "Ā Ū Ō KAS NOTIEK?!"
Tas arī viss šovakar. Lai Vladislavs Furgins nekad neuzzin kur jūs dzīvojat to es jums vēlu.
Aptuveni pēc 30min atbrauca Dainis ar savu brāli, aizbraucām savākt Erni kuram kā likums bija jāsēž aizmugurē uz cieta jo mēs ar Ivaru tur negirbējām sēdēt.
Pēc minūtēm 17 vai varbūt 24 ieradāmies Siguldā Elvī kur iegādājāmies rijamo turpmākajām dienām un sastapām potenciālos konkurentus kas bija par 2m garāki nekā es un iespējams brīvajā laikā nodarbojas arī ar basketbola spēlēšanu.
Kamēr Ivars ar Erni vēl iepirkās mēs ar Daini ārā paspējām uzsmēķēt un pieņemt Actimel izaicinājumu, tad devāmies tālāk pēc mūsu domām uz Līgatni uz vilciena staciju satikt pārējos komandas biedrus.
No sākuma nonācām Augšlīgatnē, taču Ivara profesionālajā kartē bija rakstīts Līgatne un mēs devāmies tālāk uz vietu kur ir pasts un nav sliežu bet tomēr ir Līgatne. Divi pavecāki vīri mums ar Daini pateica "6km atpakaļ pa šoseju". Tā mēs noskaidrojām ka vilciena stacija "Līgatne" ir Augšlīgatnē patiesībā. Bet pašā Līgatnē nav nekādas stacijas vispār pat ne ar nosaukumu Desa ne.
Atgriezušies Augšlīgatnē atradām sliedi un pamanijām pa gabalu mums tubojošos Elizbatei, Sandru, Madaru un Haimiju kuriem nemaz nebija tik daudz somas kā viņi pa telefonu meloja.
Pēctam visas somas tika sakrautas Daiņabrāļa mašīnā un vēl pieksrēja klāt resns puisis ar tizlu cepuri un teica lai paņemu viņa somu jo viņš redz esottizls pēc skata. Labi paņēmu ar man jau nav grūti. Beigās bija tā ka es aizmugurējos sēdekļos biju bezmazvai iebūvēts starp somām un guļammaisiem. 'Tad braucām itkā ar mašīnu pēc mūsu domām uz Dubļa norises vietu, pa ceļam, lai būtu pilnvērtīga diena, pārbraucot pāri dažām konkurentu somām, lai arī es mudināju, cilvēkiem daiņabrālis virsū braukt negribēja.
Braucot uz Dubli pēc kādām minūtēm nezincik attapāmies Ieriķos kas ir vieta kur ir benzīntanks un nekas cits nav. Braucām atpakaļ un tad atkal pretējā virzienā līdz pamanijām ceļa malā mazu lapiņu ar uzrakstu Dublis un tā kas Ivara kartē bija atzīmēta kā 70km plata strauja upe patiesībā bija mazs grāvis kurā ūdeni redzēt nevarēja. Kad beidzot nonācām kur vaidzēja tur arī bija ieradies Ivis ar pārējiem, izkrāvām somas, Tā tizlā dzēka somu atspārdijām un izmētājām pa gaisun un gājām reģistratūrēties. Pēctam uzslējām telšu pilsētu vietā kura skaitās pēc idejas "tieši uz ceļa kur jāiet" un mums tiec aka IVara telts jāpārceļ vismaz 3 dažādi svarīga paskata cilvēki. Vēl atnāca vīrs vārdā "Leons, te!" un parādija kur ugunskurs mums jātaisa, mežā sazagām sētas mietus un egļu zarus un radijām ugunskuru visskaistāko pasaulē un sildošāko arīdzan.
Nakti tika rādīta filma "Fear and Loathing in Las Vegas"kuru es gribēj uredzēt taču domājot par to ka nākamajā diena'paredzēta skriešana aizgāju gulēt ar Daini vienā teltī.
Naktī dzirdēju ārā kā Ernests runā un kā kautkur tālāk bļaustas "ej nost! ej nost! viens pret viens! ej nost!"
Iespējams ka tur betmens pret robinu cīnijās bet tādu iespēju es stipri apšaubu.
Naktī vēl Dainis izrādijā savas īpašās spējas un vienreiz teica kautko kas izklausijās pēc "vaoulibamba uninak" es uz to atbildēju ar "pisies gulēt" un tad bija miers. Otrreiz viņš teica "kapēc pie griestiem tāds kvadrāts?" uz ko man bija jaatbild ka tas ir telts jumtiņš. Labākais ir tas ka Dainis pats neko tādu neatceras.
No rīta visi modās 8:30, Ivaru dzirdēt varēja jau ka viņš runā, Daini visi atpazina pēc lielā tuberkolozes klepus un pārējie vnk sāka rosīties.
Elizabete aizgāja uz lielo sanākmsi un lozē izlozēja mumsk a 26 pēc kārtas jāskrien. Tātad puspiecos. Tikmēr mēs ar Daini vel pagulējām kamēr pārējie taisija karogu, tad vēl notika kāršu spelēšana, spēle kur jāsauc viskautkas uz F burta un Ernests nemāk to spēli spēlēt to pilnīgi un galīgi un uzskata ka pasaulē ir tāda lieta kā "Firmačs". Ja kāds zin par tāda vārda eksistenci griežatiesp ie Ernesta viņam būs vieglāk ap sirdi.
Vēl ivars iekūlās jaunā iesaukā, jo tai placī bija vikinga totēms par ko mēs visi sākām dziedāt "vīīīņa totēms, vīīīņa totēms" un tā Taghad IVars ir kļuvis par Vīni kad ir gaužam laba iesauka pēc manām domām.
Drīz jau arī bija jāskrien bet to ti kgari es engirbu lasīt tapēc jūs to varat izlasīt te:
http://www.draugiem.lv/friend/?openBlog=1&fid=131718&pid=2601894&t=5612#com
vai te
http://www.draugiem.lv/friend/?openBlog=1&fid=491579&pid=2602812&t=5654#com
vai arī te
http://www.draugiem.lv/friend/?openBlog=1&fid=1017354πd=2605252&t=5719#com
vai arī varat vnk apskatīties smieklīgāko cilvēku pasaulē kuru es atradu Lindas īsās draugos :D
http://www.draugiem.lv/friend/?249654
Izskatās pēc tāda kas dzīvē tālu tiks. Nevaruy vien beigt uzjautrināties :D Bet pantā viņš labi māk zīmēt tas nu ir jāatzīst pat neskatoties uz to ka viņam start vietā windowam ir "PUSK" un ka pie bookmarkiem viņam ir pussytorrents.org.
Noteikti ka cilvēks ar kuru vērts iepazīties.
Vēl atļaujos piebilst ka ķīmijas skolotāja ir atradusi tehniku kā neatbildēt uz maniem jautājumiem un uz visu atbild ar "apmeklē mājās grāmatā" bet es šaubos via grāmatā būs rakstīts kādā krāsā ir elektrons un vai viņa ir kādreiz bijusi Francijā. Vēl es jau otro vakaru zogu kaimiņienes riteni un mana mamma pastāstija k Veņiks ir nomiris un ka viņa gandrīz kādreiz apprecējusies ar tā hokejista kas ozoliņš brālēnu bet par laimi satika manu tēvu.
UN vēl viesiem zināsānai man tagad ir telefons pa kuru dzird ari mani tā kā man var zvanīt un uzprasīt pareizu vai arī nepareizu laiku. UN vakar es zvainjju Ivaram un pteicu lai nāk ārā uz ko viņš atbildēja ar "Ā Ū Ō KAS NOTIEK?!"
Tas arī viss šovakar. Lai Vladislavs Furgins nekad neuzzin kur jūs dzīvojat to es jums vēlu.
trešdiena, septembris 12
enfin..
enfin..
beidzot man ir tas garstāvoklis kāds man nav bijis jau tik sen ka to vairs atcers tikai cilvēki kas ir vismaz gadu veci. Vienmēr tas nāk ar aukstiem laikiem un tumšiem vakariem. Es mīlu to aukstā gaisa smaržu izejot ārā. Vasarā tā nesmaržo, ziniet.
Bet Ievai lūk tikmēr ir garstāvoklis ko par labu nosaukt es nespēju pat neskatoties uz visu savu spēju redzēt prieku tur kur tā nav.
Baigi.
Es nesaprotu kapēc tev tā ir.
Daudz veiksmīgāk es varētu iztēloties ko tuksneša ķirzaka domā par Dievu, lietusgāzēm un arābiem.
sūdīgi.
Gribētos man tādu rīku ar ko es varētu cilvēkus ielaist savā galvā, tājās domās ar kurām man gribētos padalīties. Un sapņos.
Protams jau ka visi kautko vēlas, cits tikpat labi varētu gribēt ābolu ar kuru var iespējams likt visām radībām sev paklausīt, sarunāties ar zivīm un putniem, ar kailām rokām saliekt tēraudu, ar vienu lēcienu uzlekt uz augstiem balkoniem, ietekmēt draugus un līdzcilvēkus, pārlabot čili picas čeku datus vai tik ievēlētam par Maija karalieni.
Maģija tā ir. Protams ka noteikti tur kā jau vienmēr būtu kautkāds āķis un tad tā štrunta īpašnieks sāktu pārāk mīlēt pats sevi, iedzīvotos nierakmeņos un muguras sāpēs, kuņģa čūlā un to piemeklētu biežas saaukstēšanās un drīz neviens negribētu viņu vairs aicināt uz viesībām kā jau tas vienmēr tādās pasakās notiek.
Protams neviens kam galvā kaut puse smadzeņu nespēj godīgi pieļaut domu ka tādas lietas varētu pastāvēt kautkur ārpus tādu bērnu prātiem, kuru bērnība paiet klūgu grozos un kuri vēlāk izaug par laupītājiem, suņu zagļiem un 1.septembra fotogrāfiem, bet pasapņot jau var, ziniet.
Šodien aizgāju no solas pēc 4 stundas jo mamma atgriezās no Itālijas. Atveda kādus 17 miljonus makaronu garšvielu.
Biju pie Daiņa vēlāk kurš neaizbrauca uz Siguldu, runājām daudz. Pēctam izodmājām bumbu pamētāt. Vienkārši tādu mazu bumbiņu, stāvējām pa gabalu viens no otra un metām viens otram un ķērām. Dīvaini. Neko tādu manuprāt kopš 5 gadu vecumea nebiju brīvprātīgi darijis.
Vēl palīdzēju viņiem ar Mārtiņu malku sakraut pusgrēdu.
Pēctam izdomāju iet mājās un pavēstiju šo faktu dainim un viņš teica ar nopietnu seju "nekur tu neiesi". Tad es izbēgu ārā un viņš arī un nosprostoja man ceļu un teica "NEKUR TU NEIESI! TU PALIKSI ŠEIT MŪŽAM!!" ar nopiewtnu sejas izteiksmi. Smieklīgi bez gala.
TAd es metu viņam ar āboliem un bēgu un pēctam viņš uzskatīja par prāta darbu muļķīgi atdarināt manu aizstāvēšanās metodi - kratot kulaku izstieptu un muļķīgi sperot ar kāju. Smieklīgi tiktiešām.
Nākot no Daiņa bija smuks tiktiešām apmācies laiks un es izdomāju uzkāpt saules kalnā. Nevis pa taku bet pāri pļavai soļoju un sajutos baigi labi. Saules kalnā uzkāpu uz akmens un apsēdos un pusstundu kādu vienkāŗsi sēdēju tur klausijos mūziku un skatījos kā satumst pār Mālpili. Tiktiešām skaisti bija tik ļoti ka gribējās ar kādu padalīties.
Tad vēlāk mājā atgriezos jo nospriedu ka tas anv normāli vienam pašam tur tik ilgi sēdēt, drīz jau dainis ar Ivaru bija klāt lai skatitos American Dad kamēr es cepu makaronus.
Pēctam pie Ivara Lauri Reiniku un viņa klipus un redzējām galīgi lielu muļķību kas saucas Zlad - Anti - pope. Tur tiešām vaig prātu lai kautko tādu radītu :D
Rīt no rīta uz pirmajām stundām neeju - iešu asinis nodot lai pārbauda vai man nav cukurs vai kāds cits mēsls. Ģimenes ārste grib lai es tā izdaru.
Un eju šovakar gulēt pie tās pašas dziesmas kuras vakar un aizvakar.
Ceru ka nesanāca pārāk nopietni.
Amen
beidzot man ir tas garstāvoklis kāds man nav bijis jau tik sen ka to vairs atcers tikai cilvēki kas ir vismaz gadu veci. Vienmēr tas nāk ar aukstiem laikiem un tumšiem vakariem. Es mīlu to aukstā gaisa smaržu izejot ārā. Vasarā tā nesmaržo, ziniet.
Bet Ievai lūk tikmēr ir garstāvoklis ko par labu nosaukt es nespēju pat neskatoties uz visu savu spēju redzēt prieku tur kur tā nav.
Baigi.
Es nesaprotu kapēc tev tā ir.
Daudz veiksmīgāk es varētu iztēloties ko tuksneša ķirzaka domā par Dievu, lietusgāzēm un arābiem.
sūdīgi.
Gribētos man tādu rīku ar ko es varētu cilvēkus ielaist savā galvā, tājās domās ar kurām man gribētos padalīties. Un sapņos.
Protams jau ka visi kautko vēlas, cits tikpat labi varētu gribēt ābolu ar kuru var iespējams likt visām radībām sev paklausīt, sarunāties ar zivīm un putniem, ar kailām rokām saliekt tēraudu, ar vienu lēcienu uzlekt uz augstiem balkoniem, ietekmēt draugus un līdzcilvēkus, pārlabot čili picas čeku datus vai tik ievēlētam par Maija karalieni.
Maģija tā ir. Protams ka noteikti tur kā jau vienmēr būtu kautkāds āķis un tad tā štrunta īpašnieks sāktu pārāk mīlēt pats sevi, iedzīvotos nierakmeņos un muguras sāpēs, kuņģa čūlā un to piemeklētu biežas saaukstēšanās un drīz neviens negribētu viņu vairs aicināt uz viesībām kā jau tas vienmēr tādās pasakās notiek.
Protams neviens kam galvā kaut puse smadzeņu nespēj godīgi pieļaut domu ka tādas lietas varētu pastāvēt kautkur ārpus tādu bērnu prātiem, kuru bērnība paiet klūgu grozos un kuri vēlāk izaug par laupītājiem, suņu zagļiem un 1.septembra fotogrāfiem, bet pasapņot jau var, ziniet.
Šodien aizgāju no solas pēc 4 stundas jo mamma atgriezās no Itālijas. Atveda kādus 17 miljonus makaronu garšvielu.
Biju pie Daiņa vēlāk kurš neaizbrauca uz Siguldu, runājām daudz. Pēctam izodmājām bumbu pamētāt. Vienkārši tādu mazu bumbiņu, stāvējām pa gabalu viens no otra un metām viens otram un ķērām. Dīvaini. Neko tādu manuprāt kopš 5 gadu vecumea nebiju brīvprātīgi darijis.
Vēl palīdzēju viņiem ar Mārtiņu malku sakraut pusgrēdu.
Pēctam izdomāju iet mājās un pavēstiju šo faktu dainim un viņš teica ar nopietnu seju "nekur tu neiesi". Tad es izbēgu ārā un viņš arī un nosprostoja man ceļu un teica "NEKUR TU NEIESI! TU PALIKSI ŠEIT MŪŽAM!!" ar nopiewtnu sejas izteiksmi. Smieklīgi bez gala.
TAd es metu viņam ar āboliem un bēgu un pēctam viņš uzskatīja par prāta darbu muļķīgi atdarināt manu aizstāvēšanās metodi - kratot kulaku izstieptu un muļķīgi sperot ar kāju. Smieklīgi tiktiešām.
Nākot no Daiņa bija smuks tiktiešām apmācies laiks un es izdomāju uzkāpt saules kalnā. Nevis pa taku bet pāri pļavai soļoju un sajutos baigi labi. Saules kalnā uzkāpu uz akmens un apsēdos un pusstundu kādu vienkāŗsi sēdēju tur klausijos mūziku un skatījos kā satumst pār Mālpili. Tiktiešām skaisti bija tik ļoti ka gribējās ar kādu padalīties.
Tad vēlāk mājā atgriezos jo nospriedu ka tas anv normāli vienam pašam tur tik ilgi sēdēt, drīz jau dainis ar Ivaru bija klāt lai skatitos American Dad kamēr es cepu makaronus.
Pēctam pie Ivara Lauri Reiniku un viņa klipus un redzējām galīgi lielu muļķību kas saucas Zlad - Anti - pope. Tur tiešām vaig prātu lai kautko tādu radītu :D
Rīt no rīta uz pirmajām stundām neeju - iešu asinis nodot lai pārbauda vai man nav cukurs vai kāds cits mēsls. Ģimenes ārste grib lai es tā izdaru.
Un eju šovakar gulēt pie tās pašas dziesmas kuras vakar un aizvakar.
Ceru ka nesanāca pārāk nopietni.
Amen
pirmdiena, septembris 10
Tosteris
Un lūk atkal man ieraksts šeit.
Biju plānojis vakar un ne šodien bet vakar man piemetās pēkšņa amnēzijas lēkme uz to kas man jādara tapēc viss ir šodien. Un yo skudruci kurš šito gaida. Vai ivsmaz tā runā.
Sākšu ar/par skolu.
Skola ir tāda iestāde kuru cilvēki apmeklē lielu daļu sava mūža, 5 dienas no 7ām nedēļā, bet apmeklēšanas jēgu apjēdz tikai pēc 12 gadiem.
Vēsture/Politika - to man šogad pasniedz Laima vismuļķīgākā Balode, kas neapjēdz ka ja Valters nepārtraukti stundās spēlē "Mini vai Mini" tas nebūt nenozīmē ka viņam ir kaut mazākā nojēga par ko viņa runā.
Mini vai Mini ir inteliģentu cilvēku radīta spēle, kuras mērķis ir uzminēt atbildi uz skolotāju jautājumiem stundās izliekoties ka ir kaut mazākā nojēga par ko iet runa. Nosaukums ir atvasināts no populārākās tv spēles pasaulē "Zini vai Mini" un atvasinājuma autors ir pazīstams LV literatūrā ar pseidonīmu "filtriņš"
Literatūra/Latviešu valoda - nekas nav aminijies, tās pašas garlaicīgās stundas, ja nu vienīgitas ka skolotāja nereaģē uz to ka es stundās netīšām aizmiegu jo šodien es pamodos sāku brīnīties kas notiek un viņa tikai pateica "Brūniņ labi ka esi pamodies beidzot".
Bioloģija - neliekas tik garlaicīgā vairs. varbūt tapēc ka esu pārtraucis tur gulēt un sācisi nteresēties par medūzām un tamlīdzīgiem štruntiem.
Fizikas sākums šogad ir vienkārši brīnišķš jo mums ir jameklē atbildes uz jautajumiem kurus sen jau visi ir aizmirsuši un tur kur mēs nevaram izodmāt mēs vnk ierakstam "to var iegūt kodolskaldīšanas rezultātā. Tuvākus pētijumus šai virzienā ir veicis profesors Aleksandrs Tetraedrs" un tāpat dabujam augstāku vai otro augstāko punktu skaitu klasē.
Matemātika ir viegla
Ķīmija ir pagaidām viegla jo jāstrādā komandās un piemērām redzot trauku jānosaka kā viņu sauc un pusklase man notic ka tas ko skolotāja nosauca par vārglāzi patiesībā ir "kubls". Es neko nevaru darīt man jāspēlē mini vai mini. UN vēl tur beigās atklājās milzīga blēdība un 19 no 23 skolēniem klasē ir blēži un daži pat dubultblēži.
Krievu valodā vēljoprojām smejamies par Jaņis Kalniņš un esam pat atklājuši ka viņam katrā nodaļā ir cita emocija.
Kultūras vēsture ir viegla.
Angļuvaloda sākās jau no 1. stundas mums ar 12. klases gala eksāmena pildīšanu kas izrādās pārsteidzoši viegls kaut arī 12 klasi vēl neesu beidzis.
Un Ekonomika vel nav notikusi un no Sporta man ir atbrīvojums.
Vēl skolā ir tādas pārmaiņas ka cīsiņi mīklā un picas ir uzcenoti līdz 30snt un pīrādziņi līdz 8snt kādreizējo 3snt vietā.
Pīpē visi tajās pašās vietās kur parasti un vēl šodien skolā bija uz sienas uzrakstīts 4 stāvā "Fuk skola" un un pie trepēm uzzīmēta kautkāda mistiska karte iespējams uz apslēpto mantu bet nu es viņu netaisos meklēt jo spriežot pēc kartes tur pa ceļām ir daudz krāni.
Ganjau ka šo mākslasdarbu bij radījuši kautkādi sīkie kas skolā vienmēr izskatās pēc idiotiem ar stulbu smaidu uz sejas kas liecina par iesakņojušos patiku uz telefonhuligānismu un atrodas kautkur tajā evolucijas posmā kas ved no žurkām uz āmrijām un visbeidzot pie Itāļiem.
Vēl pa šitām dienām ir bijušas tādas aktivitātes kā Amandas dzimumdienas svinēšana andrejsalā kurā piedalijās Ivars ar metāldraudziņiem, valdorfi un es dainis un amanda un protams arī torte. Bija arī kulta ugunskurs ar 17 sērkociņiem viņai par godu. Tai pašā naktī paspēju vēl pasēdēt pie kanāla uz soliņa un palasīt artēmiju faulu un klausīties mūziku un pīpēt viens pats kas patiesībā bija lielā mērā patīkami. Aizgāju līdz saimim kuram dzīvoklī Toms ieviesis revoluciju tā ka tagad tur pat ir prieks atgriezties.
Toms tas ir Stašāns ar īsiem matiem,cilvēks kuram ir plašs vārdu krājumu kas liek domāt ka cilvēks ir apveltīts ar intelektu un arī milzīgu patiku pret nažiem.
Es vēl paspēju pasmieties par saimja biksēm kamēr pārējie smējās par manu somu. Pēctam ar daiņa brāli aizlaidām uz purvciemu kur pavadīju nakti pīpējot, skatoties Bābeli un dusmojoties uz Daini un Amandu par to ka Ieva Fogele tai laikā Mālpilī ar krieviem tusējās.
Vēl nesen bija tāda diena kad es pamodos un no rīta pirmais kas bija jāredz bija Katrīnaar Elizabeti ko normāls cilvēks parastā rītā izturēt nevar. Tā diena bija diena ko turpmāk var dēvēt par ābolmaiždienu.
Ābolmaize ir cepta lieta kas sasstāv no āboliem un garšīga un kuras recepte ir zināma tikai Daiņa mammai un manai vecaimammai.
Atradu šodien matemātikas uzdevumu par kuru Ivars Brencis man sen bija stāstijis ka viņam kkas tādu teicis bet nu šodien es atradu viņu pilnmu un pavadīju gandrīz pusstundu kamēr izdomāju atbildi. Turpmāk tas ir mans mīļākais matemātikas uzdevums.
Tātad:
Uz ielaas satiekas 2 draugi Geņa un Vaisilijs, kas ilgi nav redzējušies. Starp viņiem izraisās šada saruna.
G: Man jau ir 3 meitas
V: Cik viņām gadu?
G: Gadu skaitu reizinājums ir 36 bet summa - tik cik logu šai mājai pie kuras mēs stāvam.
V: (Pēc pārdomām) Es nevaru pateikt, cik katrai meitai gadu.
G: Vecākā meita prot spēlēt vijoli.
V: Tagad es zinu cik katrai gadu.
Vasilijis nosauca pareizo atbildi. Cik gadu katrai meita?
Šitas točna ir mans mīļākais (:
Starpcitu es izdomāju ka es tomēr neesmu nemaz tik īss, jo mans augums ir veselas 1,8 miljondaļas no Mekiskas - ASV robežas un mans pēdas izmērs ir 1/100`000`000 no kopējā Tadžikistānas robežlīnijas garuma.
Un vēl vienu dienu garlaicības vadīts skatījos LTV kautkādu raidjumu par dzēkiem kuri ieiet transā un tad pār viņiem valda gari un viņi cert ar cirvjiem sev mugurā un kāpj pa kāpnēm kurām pakāpienu vietā ir asmeņi un sadur sev sejā dzelzs stie'bus caur mēli un vaigiem un ausīm un tad iet pestīt visus. Īsti gudri viņi nav to es jums čista saku. Bet pēctam ietkemējoties no tā es lasīju kautko par meditāciju un atradu divus baigi labos citātus:
The time is always right to do what is right.
~Martin Luther King Jr.~
Those who bring sunshine to the lives of others cannot keep it from themselves.
~James M. Barrie~
Lūk, džeki saprot ko runā.
Vēl gribēju pastāstīt par dīvaināko sapni manā mūžā neskatoties pat uz to ka man ir bijis sapnis par cilvēku kas sev uz galvas taisa desmaizi lielu - šodien aizmigu pa dienu un likās ka kādus 2 gadus sapņoju - tur nekā nebija tikai liels ezers ļoti mierīgs bez neviena vilnīša mežā. Izskatijās jau smuki, bet dīvaini jo man sapņi parasti ir pārbāzti ar nepazīstamiem cilvēkiem un tādā garā.
Tas arī itkā viss šovakar.
Laimi jums, ļautiņi un labu mūziku un prieku un zvaigznes daudz vai smukus mākoņus kad pīpējat. Tiem kas nepīpē - jums tādus nevajag jo jums jau vaidzētu būt pietiekami laimīgiem kautvai par to vien ka nepīpējat.
Prozit!.
Biju plānojis vakar un ne šodien bet vakar man piemetās pēkšņa amnēzijas lēkme uz to kas man jādara tapēc viss ir šodien. Un yo skudruci kurš šito gaida. Vai ivsmaz tā runā.
Sākšu ar/par skolu.
Skola ir tāda iestāde kuru cilvēki apmeklē lielu daļu sava mūža, 5 dienas no 7ām nedēļā, bet apmeklēšanas jēgu apjēdz tikai pēc 12 gadiem.
Vēsture/Politika - to man šogad pasniedz Laima vismuļķīgākā Balode, kas neapjēdz ka ja Valters nepārtraukti stundās spēlē "Mini vai Mini" tas nebūt nenozīmē ka viņam ir kaut mazākā nojēga par ko viņa runā.
Mini vai Mini ir inteliģentu cilvēku radīta spēle, kuras mērķis ir uzminēt atbildi uz skolotāju jautājumiem stundās izliekoties ka ir kaut mazākā nojēga par ko iet runa. Nosaukums ir atvasināts no populārākās tv spēles pasaulē "Zini vai Mini" un atvasinājuma autors ir pazīstams LV literatūrā ar pseidonīmu "filtriņš"
Literatūra/Latviešu valoda - nekas nav aminijies, tās pašas garlaicīgās stundas, ja nu vienīgitas ka skolotāja nereaģē uz to ka es stundās netīšām aizmiegu jo šodien es pamodos sāku brīnīties kas notiek un viņa tikai pateica "Brūniņ labi ka esi pamodies beidzot".
Bioloģija - neliekas tik garlaicīgā vairs. varbūt tapēc ka esu pārtraucis tur gulēt un sācisi nteresēties par medūzām un tamlīdzīgiem štruntiem.
Fizikas sākums šogad ir vienkārši brīnišķš jo mums ir jameklē atbildes uz jautajumiem kurus sen jau visi ir aizmirsuši un tur kur mēs nevaram izodmāt mēs vnk ierakstam "to var iegūt kodolskaldīšanas rezultātā. Tuvākus pētijumus šai virzienā ir veicis profesors Aleksandrs Tetraedrs" un tāpat dabujam augstāku vai otro augstāko punktu skaitu klasē.
Matemātika ir viegla
Ķīmija ir pagaidām viegla jo jāstrādā komandās un piemērām redzot trauku jānosaka kā viņu sauc un pusklase man notic ka tas ko skolotāja nosauca par vārglāzi patiesībā ir "kubls". Es neko nevaru darīt man jāspēlē mini vai mini. UN vēl tur beigās atklājās milzīga blēdība un 19 no 23 skolēniem klasē ir blēži un daži pat dubultblēži.
Krievu valodā vēljoprojām smejamies par Jaņis Kalniņš un esam pat atklājuši ka viņam katrā nodaļā ir cita emocija.
Kultūras vēsture ir viegla.
Angļuvaloda sākās jau no 1. stundas mums ar 12. klases gala eksāmena pildīšanu kas izrādās pārsteidzoši viegls kaut arī 12 klasi vēl neesu beidzis.
Un Ekonomika vel nav notikusi un no Sporta man ir atbrīvojums.
Vēl skolā ir tādas pārmaiņas ka cīsiņi mīklā un picas ir uzcenoti līdz 30snt un pīrādziņi līdz 8snt kādreizējo 3snt vietā.
Pīpē visi tajās pašās vietās kur parasti un vēl šodien skolā bija uz sienas uzrakstīts 4 stāvā "Fuk skola" un un pie trepēm uzzīmēta kautkāda mistiska karte iespējams uz apslēpto mantu bet nu es viņu netaisos meklēt jo spriežot pēc kartes tur pa ceļām ir daudz krāni.
Ganjau ka šo mākslasdarbu bij radījuši kautkādi sīkie kas skolā vienmēr izskatās pēc idiotiem ar stulbu smaidu uz sejas kas liecina par iesakņojušos patiku uz telefonhuligānismu un atrodas kautkur tajā evolucijas posmā kas ved no žurkām uz āmrijām un visbeidzot pie Itāļiem.
Vēl pa šitām dienām ir bijušas tādas aktivitātes kā Amandas dzimumdienas svinēšana andrejsalā kurā piedalijās Ivars ar metāldraudziņiem, valdorfi un es dainis un amanda un protams arī torte. Bija arī kulta ugunskurs ar 17 sērkociņiem viņai par godu. Tai pašā naktī paspēju vēl pasēdēt pie kanāla uz soliņa un palasīt artēmiju faulu un klausīties mūziku un pīpēt viens pats kas patiesībā bija lielā mērā patīkami. Aizgāju līdz saimim kuram dzīvoklī Toms ieviesis revoluciju tā ka tagad tur pat ir prieks atgriezties.
Toms tas ir Stašāns ar īsiem matiem,cilvēks kuram ir plašs vārdu krājumu kas liek domāt ka cilvēks ir apveltīts ar intelektu un arī milzīgu patiku pret nažiem.
Es vēl paspēju pasmieties par saimja biksēm kamēr pārējie smējās par manu somu. Pēctam ar daiņa brāli aizlaidām uz purvciemu kur pavadīju nakti pīpējot, skatoties Bābeli un dusmojoties uz Daini un Amandu par to ka Ieva Fogele tai laikā Mālpilī ar krieviem tusējās.
Vēl nesen bija tāda diena kad es pamodos un no rīta pirmais kas bija jāredz bija Katrīnaar Elizabeti ko normāls cilvēks parastā rītā izturēt nevar. Tā diena bija diena ko turpmāk var dēvēt par ābolmaiždienu.
Ābolmaize ir cepta lieta kas sasstāv no āboliem un garšīga un kuras recepte ir zināma tikai Daiņa mammai un manai vecaimammai.
Atradu šodien matemātikas uzdevumu par kuru Ivars Brencis man sen bija stāstijis ka viņam kkas tādu teicis bet nu šodien es atradu viņu pilnmu un pavadīju gandrīz pusstundu kamēr izdomāju atbildi. Turpmāk tas ir mans mīļākais matemātikas uzdevums.
Tātad:
Uz ielaas satiekas 2 draugi Geņa un Vaisilijs, kas ilgi nav redzējušies. Starp viņiem izraisās šada saruna.
G: Man jau ir 3 meitas
V: Cik viņām gadu?
G: Gadu skaitu reizinājums ir 36 bet summa - tik cik logu šai mājai pie kuras mēs stāvam.
V: (Pēc pārdomām) Es nevaru pateikt, cik katrai meitai gadu.
G: Vecākā meita prot spēlēt vijoli.
V: Tagad es zinu cik katrai gadu.
Vasilijis nosauca pareizo atbildi. Cik gadu katrai meita?
Šitas točna ir mans mīļākais (:
Starpcitu es izdomāju ka es tomēr neesmu nemaz tik īss, jo mans augums ir veselas 1,8 miljondaļas no Mekiskas - ASV robežas un mans pēdas izmērs ir 1/100`000`000 no kopējā Tadžikistānas robežlīnijas garuma.
Un vēl vienu dienu garlaicības vadīts skatījos LTV kautkādu raidjumu par dzēkiem kuri ieiet transā un tad pār viņiem valda gari un viņi cert ar cirvjiem sev mugurā un kāpj pa kāpnēm kurām pakāpienu vietā ir asmeņi un sadur sev sejā dzelzs stie'bus caur mēli un vaigiem un ausīm un tad iet pestīt visus. Īsti gudri viņi nav to es jums čista saku. Bet pēctam ietkemējoties no tā es lasīju kautko par meditāciju un atradu divus baigi labos citātus:
The time is always right to do what is right.
~Martin Luther King Jr.~
Those who bring sunshine to the lives of others cannot keep it from themselves.
~James M. Barrie~
Lūk, džeki saprot ko runā.
Vēl gribēju pastāstīt par dīvaināko sapni manā mūžā neskatoties pat uz to ka man ir bijis sapnis par cilvēku kas sev uz galvas taisa desmaizi lielu - šodien aizmigu pa dienu un likās ka kādus 2 gadus sapņoju - tur nekā nebija tikai liels ezers ļoti mierīgs bez neviena vilnīša mežā. Izskatijās jau smuki, bet dīvaini jo man sapņi parasti ir pārbāzti ar nepazīstamiem cilvēkiem un tādā garā.
Tas arī itkā viss šovakar.
Laimi jums, ļautiņi un labu mūziku un prieku un zvaigznes daudz vai smukus mākoņus kad pīpējat. Tiem kas nepīpē - jums tādus nevajag jo jums jau vaidzētu būt pietiekami laimīgiem kautvai par to vien ka nepīpējat.
Prozit!.
trešdiena, septembris 5
ave sol
Nav bijusi dienasgrāmata jau kopš skolas sākuma un arī šovakar notikumu un piedzīvojumu atstāsts nebūs.
Nesolu jums arī ka būs tuvākajā drīzumā jo varbūt būs jau rīt bet varbūt nebūs vispār šai mācību gadā.
Vārdu sakot nesolu nekādu regularitāti.
Nezinu kapēc bet nu pietiekami daudz par ko domāt tāpat.
Varu tikai pateikt ka skola sākusies pietiekami labi, man nepatīk vairāk klases bilžu taisīšana un vel esmu nedaudz nevesels, jo cik noprotu mana imūnsistēma bišk kko nohaltūrējusi un tagad es kopā dienā izdzeru 11 - 14 ripas un tur tās antibiotikas ir tādas ka pīpēšana man sagādā milzīgu nepatiku un smēķēšanu es esmu negribot samazinajis vismaz 3 reizes. Priecājieties čizō un Māra, slavējiet zāles (:
Vienīgais mīnus viņām tas ka pēc pusdienām izdzerot Literatūrā noturēties nomodā ir praktiski neiespējami un miegs būtībā man nāk nepārtraukti. Šodien atnākot mājās netīšām nogulēju 2h un pamodos un tāpat gribēju gulēt kā traks kaut arī naktī izbaudiju pilnvērtīgu 7h miegu.
Un es uzzināju ka tai aigara bildē pēdējā arī es esu attainots kā spēcīgs roņa pavēlnieks. Prieki.
Šovakar klausos Freddy Quinn - Take Me Home Country Roads un jūtos diezgan amerikānisks.
Un Ievai gribēju nodot vēl - es šodien skatijos American Dad un tur bija meksikāņi un tā un viņus atbrauca arestēt un tā Fransīne teica "Mums taču nekas nebūs! Mēs taču esam baltie! Un es esmu blonda, blondie ir labākie no baltajiem!"
Man likās ka tev šitas varētu patikt.
Pārējiem - lai jums brīnišķi klājas un pēc skolas nav tik garlaicīgi kā man šodien bija.
Turaties ļautiņi.
Nesolu jums arī ka būs tuvākajā drīzumā jo varbūt būs jau rīt bet varbūt nebūs vispār šai mācību gadā.
Vārdu sakot nesolu nekādu regularitāti.
Nezinu kapēc bet nu pietiekami daudz par ko domāt tāpat.
Varu tikai pateikt ka skola sākusies pietiekami labi, man nepatīk vairāk klases bilžu taisīšana un vel esmu nedaudz nevesels, jo cik noprotu mana imūnsistēma bišk kko nohaltūrējusi un tagad es kopā dienā izdzeru 11 - 14 ripas un tur tās antibiotikas ir tādas ka pīpēšana man sagādā milzīgu nepatiku un smēķēšanu es esmu negribot samazinajis vismaz 3 reizes. Priecājieties čizō un Māra, slavējiet zāles (:
Vienīgais mīnus viņām tas ka pēc pusdienām izdzerot Literatūrā noturēties nomodā ir praktiski neiespējami un miegs būtībā man nāk nepārtraukti. Šodien atnākot mājās netīšām nogulēju 2h un pamodos un tāpat gribēju gulēt kā traks kaut arī naktī izbaudiju pilnvērtīgu 7h miegu.
Un es uzzināju ka tai aigara bildē pēdējā arī es esu attainots kā spēcīgs roņa pavēlnieks. Prieki.
Šovakar klausos Freddy Quinn - Take Me Home Country Roads un jūtos diezgan amerikānisks.
Un Ievai gribēju nodot vēl - es šodien skatijos American Dad un tur bija meksikāņi un tā un viņus atbrauca arestēt un tā Fransīne teica "Mums taču nekas nebūs! Mēs taču esam baltie! Un es esmu blonda, blondie ir labākie no baltajiem!"
Man likās ka tev šitas varētu patikt.
Pārējiem - lai jums brīnišķi klājas un pēc skolas nav tik garlaicīgi kā man šodien bija.
Turaties ļautiņi.
svētdiena, septembris 2
kas augstu akmeni met tam darīt nav ko
Aizvakar es stroika modinataju nebiju uzlicis un pamodos 12:00. Noskaidrots ka ja zvana telefona modinātājs tad es nepamostos.
Piezvaniju dainim kurs ari bija tiko pamodies tapec zinaju ka viss ir kartiba.
Dainis vēlāk atnāca un pīpējām uz balkona kad ivars saka no augsas fotografet mus.
Ivars ari atnaca un gajam ara visi un domajam iet uzlist antenā gaišā dienas laikā. Vispirms ieēdām augustā un tā un tad Ivars maja paēda un tad gajam līst Antenā. Diezgan forši bija, varbut tapec ka var redzēt tālāk neka nakti. Manas šķiltavas izleca no kabatas un noleca leja un sasprāga miljons mazo gabaliņos un pat ja es vinas saliktu nevaretu vairak pat Ivara bikses aizdedzināt. Tā nu mes tur darijāmies kautkādu laiku noteiktu. Ernis atnāca vakarā, tad vel pa āru padziuvojamies. Mājās atnācu ap 22:00 un sāku runāt ar Ievu. Gulēt gāju 6:30 un 6:50 zvanija teleofns ka uz stroiku itka butu jāmostas. 8arpus stundas norunātas skaipā. Isti nevar saprast vai tā ir kkāda slimība vai vnk rekords.
Vakar modos ap 11:00 jo dainis zvanija un bija jabrauc uz siguldu. aizbraucam es nenopirku neko un dainis nopirka stivena kinga Firestarter. Itka jau brauca pec skolas gramatam.
Tad vēl dainis man paziņoja ka brauks kautkāda meitene paliks pie manis pa nakti. Forši ka es to uzzinu pēdējais.
Amanda viņu sauca un es vinu pirmoreiz redzeju kad vina izkapa malpili no autobusa un lidz tam bridim es bij urunajis ar vinu apmeram tik daudz ka "cau tre wolis dianis prasa telefonu tavu un kad tu brauc".
Baigi labi.
Pēctam aizgajam uz pālēniem kur Dainis saplesa vienu alu un IVars noipirka pa manu naudu 8 un aizgājām pie manis.
Tad visi skatijas Stay un dzēra alu un iznemot mani manliekas neviens tur neko nesaprata. Vakara gaitā es vel iztuksoju portugalu snabja pudeli ka rezultata es biju tik skaidra ka datora klavieraturas pareiza izmantosana bija loti loti talu no manam spejam.
Apgulos gultā un nepaspeju pat nogerbties kad pamodos jau no rīta.
Šodien visu dienu pavadijām pie tv un pipejot un ejot uz veikal. Maju vel drusk upiekartojam. Pusastonos pavadijam Ivaru un Amandu uz autobusu un tagad es atnacu majas ielku visas drebes mazgaties un sezu bokseros tiaki un klausos Rihannu un nekaunos jo ta viena dziesma ir normala.
Dienas cilvēks:
http://www.draugiem.lv/friend/?65860
profila informacija uz 10
Un rīt. Rīt spersim visi ar kāju skolas durvis vaļā un kads varetu ari iemest granātu.
Esmu ļoti šokēts ka musu skolotaju pulku ir pametis visumīlētais Pāvels jo dziļi sirdī es vinu tomer mīlēju.
Lai jums visiem fakinlabs 3 septembris un lai nesanak netisam piedzerties.
Amen.
Piezvaniju dainim kurs ari bija tiko pamodies tapec zinaju ka viss ir kartiba.
Dainis vēlāk atnāca un pīpējām uz balkona kad ivars saka no augsas fotografet mus.
Ivars ari atnaca un gajam ara visi un domajam iet uzlist antenā gaišā dienas laikā. Vispirms ieēdām augustā un tā un tad Ivars maja paēda un tad gajam līst Antenā. Diezgan forši bija, varbut tapec ka var redzēt tālāk neka nakti. Manas šķiltavas izleca no kabatas un noleca leja un sasprāga miljons mazo gabaliņos un pat ja es vinas saliktu nevaretu vairak pat Ivara bikses aizdedzināt. Tā nu mes tur darijāmies kautkādu laiku noteiktu. Ernis atnāca vakarā, tad vel pa āru padziuvojamies. Mājās atnācu ap 22:00 un sāku runāt ar Ievu. Gulēt gāju 6:30 un 6:50 zvanija teleofns ka uz stroiku itka butu jāmostas. 8arpus stundas norunātas skaipā. Isti nevar saprast vai tā ir kkāda slimība vai vnk rekords.
Vakar modos ap 11:00 jo dainis zvanija un bija jabrauc uz siguldu. aizbraucam es nenopirku neko un dainis nopirka stivena kinga Firestarter. Itka jau brauca pec skolas gramatam.
Tad vēl dainis man paziņoja ka brauks kautkāda meitene paliks pie manis pa nakti. Forši ka es to uzzinu pēdējais.
Amanda viņu sauca un es vinu pirmoreiz redzeju kad vina izkapa malpili no autobusa un lidz tam bridim es bij urunajis ar vinu apmeram tik daudz ka "cau tre wolis dianis prasa telefonu tavu un kad tu brauc".
Baigi labi.
Pēctam aizgajam uz pālēniem kur Dainis saplesa vienu alu un IVars noipirka pa manu naudu 8 un aizgājām pie manis.
Tad visi skatijas Stay un dzēra alu un iznemot mani manliekas neviens tur neko nesaprata. Vakara gaitā es vel iztuksoju portugalu snabja pudeli ka rezultata es biju tik skaidra ka datora klavieraturas pareiza izmantosana bija loti loti talu no manam spejam.
Apgulos gultā un nepaspeju pat nogerbties kad pamodos jau no rīta.
Šodien visu dienu pavadijām pie tv un pipejot un ejot uz veikal. Maju vel drusk upiekartojam. Pusastonos pavadijam Ivaru un Amandu uz autobusu un tagad es atnacu majas ielku visas drebes mazgaties un sezu bokseros tiaki un klausos Rihannu un nekaunos jo ta viena dziesma ir normala.
Dienas cilvēks:
http://www.draugiem.lv/friend/?65860
profila informacija uz 10
Un rīt. Rīt spersim visi ar kāju skolas durvis vaļā un kads varetu ari iemest granātu.
Esmu ļoti šokēts ka musu skolotaju pulku ir pametis visumīlētais Pāvels jo dziļi sirdī es vinu tomer mīlēju.
Lai jums visiem fakinlabs 3 septembris un lai nesanak netisam piedzerties.
Amen.
Abonēt:
Ziņas (Atom)