Tosteris

Un lūk atkal man ieraksts šeit.
Biju plānojis vakar un ne šodien bet vakar man piemetās pēkšņa amnēzijas lēkme uz to kas man jādara tapēc viss ir šodien. Un yo skudruci kurš šito gaida. Vai ivsmaz tā runā.

Sākšu ar/par skolu.
Skola ir tāda iestāde kuru cilvēki apmeklē lielu daļu sava mūža, 5 dienas no 7ām nedēļā, bet apmeklēšanas jēgu apjēdz tikai pēc 12 gadiem.

Vēsture/Politika - to man šogad pasniedz Laima vismuļķīgākā Balode, kas neapjēdz ka ja Valters nepārtraukti stundās spēlē "Mini vai Mini" tas nebūt nenozīmē ka viņam ir kaut mazākā nojēga par ko viņa runā.

Mini vai Mini ir inteliģentu cilvēku radīta spēle, kuras mērķis ir uzminēt atbildi uz skolotāju jautājumiem stundās izliekoties ka ir kaut mazākā nojēga par ko iet runa. Nosaukums ir atvasināts no populārākās tv spēles pasaulē "Zini vai Mini" un atvasinājuma autors ir pazīstams LV literatūrā ar pseidonīmu "filtriņš"

Literatūra/Latviešu valoda - nekas nav aminijies, tās pašas garlaicīgās stundas, ja nu vienīgitas ka skolotāja nereaģē uz to ka es stundās netīšām aizmiegu jo šodien es pamodos sāku brīnīties kas notiek un viņa tikai pateica "Brūniņ labi ka esi pamodies beidzot".

Bioloģija - neliekas tik garlaicīgā vairs. varbūt tapēc ka esu pārtraucis tur gulēt un sācisi nteresēties par medūzām un tamlīdzīgiem štruntiem.

Fizikas sākums šogad ir vienkārši brīnišķš jo mums ir jameklē atbildes uz jautajumiem kurus sen jau visi ir aizmirsuši un tur kur mēs nevaram izodmāt mēs vnk ierakstam "to var iegūt kodolskaldīšanas rezultātā. Tuvākus pētijumus šai virzienā ir veicis profesors Aleksandrs Tetraedrs" un tāpat dabujam augstāku vai otro augstāko punktu skaitu klasē.

Matemātika ir viegla

Ķīmija ir pagaidām viegla jo jāstrādā komandās un piemērām redzot trauku jānosaka kā viņu sauc un pusklase man notic ka tas ko skolotāja nosauca par vārglāzi patiesībā ir "kubls". Es neko nevaru darīt man jāspēlē mini vai mini. UN vēl tur beigās atklājās milzīga blēdība un 19 no 23 skolēniem klasē ir blēži un daži pat dubultblēži.

Krievu valodā vēljoprojām smejamies par Jaņis Kalniņš un esam pat atklājuši ka viņam katrā nodaļā ir cita emocija.

Kultūras vēsture ir viegla.

Angļuvaloda sākās jau no 1. stundas mums ar 12. klases gala eksāmena pildīšanu kas izrādās pārsteidzoši viegls kaut arī 12 klasi vēl neesu beidzis.

Un Ekonomika vel nav notikusi un no Sporta man ir atbrīvojums.

Vēl skolā ir tādas pārmaiņas ka cīsiņi mīklā un picas ir uzcenoti līdz 30snt un pīrādziņi līdz 8snt kādreizējo 3snt vietā.
Pīpē visi tajās pašās vietās kur parasti un vēl šodien skolā bija uz sienas uzrakstīts 4 stāvā "Fuk skola" un un pie trepēm uzzīmēta kautkāda mistiska karte iespējams uz apslēpto mantu bet nu es viņu netaisos meklēt jo spriežot pēc kartes tur pa ceļām ir daudz krāni.
Ganjau ka šo mākslasdarbu bij radījuši kautkādi sīkie kas skolā vienmēr izskatās pēc idiotiem ar stulbu smaidu uz sejas kas liecina par iesakņojušos patiku uz telefonhuligānismu un atrodas kautkur tajā evolucijas posmā kas ved no žurkām uz āmrijām un visbeidzot pie Itāļiem.

Vēl pa šitām dienām ir bijušas tādas aktivitātes kā Amandas dzimumdienas svinēšana andrejsalā kurā piedalijās Ivars ar metāldraudziņiem, valdorfi un es dainis un amanda un protams arī torte. Bija arī kulta ugunskurs ar 17 sērkociņiem viņai par godu. Tai pašā naktī paspēju vēl pasēdēt pie kanāla uz soliņa un palasīt artēmiju faulu un klausīties mūziku un pīpēt viens pats kas patiesībā bija lielā mērā patīkami. Aizgāju līdz saimim kuram dzīvoklī Toms ieviesis revoluciju tā ka tagad tur pat ir prieks atgriezties.

Toms tas ir Stašāns ar īsiem matiem,cilvēks kuram ir plašs vārdu krājumu kas liek domāt ka cilvēks ir apveltīts ar intelektu un arī milzīgu patiku pret nažiem.

Es vēl paspēju pasmieties par saimja biksēm kamēr pārējie smējās par manu somu. Pēctam ar daiņa brāli aizlaidām uz purvciemu kur pavadīju nakti pīpējot, skatoties Bābeli un dusmojoties uz Daini un Amandu par to ka Ieva Fogele tai laikā Mālpilī ar krieviem tusējās.

Vēl nesen bija tāda diena kad es pamodos un no rīta pirmais kas bija jāredz bija Katrīnaar Elizabeti ko normāls cilvēks parastā rītā izturēt nevar. Tā diena bija diena ko turpmāk var dēvēt par ābolmaiždienu.

Ābolmaize ir cepta lieta kas sasstāv no āboliem un garšīga un kuras recepte ir zināma tikai Daiņa mammai un manai vecaimammai.

Atradu šodien matemātikas uzdevumu par kuru Ivars Brencis man sen bija stāstijis ka viņam kkas tādu teicis bet nu šodien es atradu viņu pilnmu un pavadīju gandrīz pusstundu kamēr izdomāju atbildi. Turpmāk tas ir mans mīļākais matemātikas uzdevums.
Tātad:
Uz ielaas satiekas 2 draugi Geņa un Vaisilijs, kas ilgi nav redzējušies. Starp viņiem izraisās šada saruna.
G: Man jau ir 3 meitas
V: Cik viņām gadu?
G: Gadu skaitu reizinājums ir 36 bet summa - tik cik logu šai mājai pie kuras mēs stāvam.
V: (Pēc pārdomām) Es nevaru pateikt, cik katrai meitai gadu.
G: Vecākā meita prot spēlēt vijoli.
V: Tagad es zinu cik katrai gadu.
Vasilijis nosauca pareizo atbildi. Cik gadu katrai meita?
Šitas točna ir mans mīļākais (:

Starpcitu es izdomāju ka es tomēr neesmu nemaz tik īss, jo mans augums ir veselas 1,8 miljondaļas no Mekiskas - ASV robežas un mans pēdas izmērs ir 1/100`000`000 no kopējā Tadžikistānas robežlīnijas garuma.

Un vēl vienu dienu garlaicības vadīts skatījos LTV kautkādu raidjumu par dzēkiem kuri ieiet transā un tad pār viņiem valda gari un viņi cert ar cirvjiem sev mugurā un kāpj pa kāpnēm kurām pakāpienu vietā ir asmeņi un sadur sev sejā dzelzs stie'bus caur mēli un vaigiem un ausīm un tad iet pestīt visus. Īsti gudri viņi nav to es jums čista saku. Bet pēctam ietkemējoties no tā es lasīju kautko par meditāciju un atradu divus baigi labos citātus:

The time is always right to do what is right.
~Martin Luther King Jr.~

Those who bring sunshine to the lives of others cannot keep it from themselves.
~James M. Barrie~

Lūk, džeki saprot ko runā.


Vēl gribēju pastāstīt par dīvaināko sapni manā mūžā neskatoties pat uz to ka man ir bijis sapnis par cilvēku kas sev uz galvas taisa desmaizi lielu - šodien aizmigu pa dienu un likās ka kādus 2 gadus sapņoju - tur nekā nebija tikai liels ezers ļoti mierīgs bez neviena vilnīša mežā. Izskatijās jau smuki, bet dīvaini jo man sapņi parasti ir pārbāzti ar nepazīstamiem cilvēkiem un tādā garā.

Tas arī itkā viss šovakar.
Laimi jums, ļautiņi un labu mūziku un prieku un zvaigznes daudz vai smukus mākoņus kad pīpējat. Tiem kas nepīpē - jums tādus nevajag jo jums jau vaidzētu būt pietiekami laimīgiem kautvai par to vien ka nepīpējat.
Prozit!.