Čau Vīni, es tagad nosperšu 3stāva kaimiņienes riteni un braukšu pēc cīgam, un tu guli un to nezini. Vareni kautkā.

Ir kļūdaini domāt, ka ikvienu nozīmīgu problēmu var atrisināt tikai ar kartupeļu palīdzību.
Tāpat ir kļūdaini domāt, ka 1naktī tev pretim nākošie krievu tautības cilvēki ar nažiem rokās, nāk tev palīgos sagriezt dzimšandienas rosolu.

Man iet labi, paldies par apvaicāšanos, un vēl es esmu noskatījies 1,4 sezonas Hausam, uztaisījis kaķim to, pa ko viņš ietiek iekšā balkonā un vēl bijis iekšā medicīnas muzejā.

Sāksim ar patīkamām lietām:
Es biju medicīnas muzejā un redzēju smēķētāja plaušu un arī nesmēķētāja un nu mini 3 reizes, kura izskatās smukāk.
Tieši tā! Jūs visi esat idioti!

Treškārt mani satrauc tas: kapēc gan cilvēki izgudro lietas ar banānu garšu, bet nav tik daudz lietas ar kafijas garšu?! Jo ir skaidri zināms, ka katrs kam garšo banāni ļoti, vēljovairāk lietas ar banānu garšu, nav pie pilna prāta, bet kafija ir kafija. Noteikti, ka ir kautkas vēl kas garšo kā kafija, bet nu tā nevar. Vienkārši es izdzeru kafiju un tad vēl kafiju un tad sāku domāt vai varbūt uzlikt vārīties kafiiju, un tad es nevaru, jo mana sirdsapziņa saka "netikdaudz kafiju šovakar, saulīt" un tad man ir bēdīgi un mana seja ir tāda :/ un mana mute atgādina 20grādu leņķī no gaisa krītošu šķēpu.
Paldies tam dārgajam sievietei, kas atsūtija man to, ko es saņēmu kad atbraucu mājās.
Tagad man ir sarkanīgi-oranža aploksne, kurā iekšā ir kļavas lapa, oranžs zīmulis un oranža kartiņa ar daudz vārdiem iekšā, bet, ja to būtu rakstījis es, es būtu atstājis tikai "Lai prieks. Lai oranžs vakar sākas rudens. Un manā ielā krāsainas lapas." Tas ir labākais, ko es jebkād mūžā esmu dzirdējis par rudeni. (ceru ka ievēroji garo "ā" vārdā "jebkād". Un vēl tur parakstās "Bla (patīk darīt trakas lietas)", kas man kautkā patika, un tad es domāju, ka es varētu vienkārši parakstīties visur "Brūnvalters (garšo kafija)".
Un starpcitu kļavas lapas ir manas mīļākās lapas. Vismaz man tā kautkā liekas.
Un vēl ir koki kuriem ir sarkanas lapas visulaiku, un es ceru, ka es kādreiz tādu dabūšu, un tad man būs koks ar sarkanām lapām vasarā.

Vēl šonedēļ es divreiz pārsteidzu Ivaru, kas ir manliekas mans rekords, jo es vispār nedzirdu īpaši bieži Ivara balsī tādu pārsteigumu, kā tad, kad es pasaku, ka CeliqIeva man atnes 6 bulciņas.
Bet varbūt tas bija pagāšnedēļ.
Lai nu kā mēs nozagām 2 manekenu plaukstas un mūs nearestēja.

Vēl man ir spēja izlikties, ka es tevī klausos. Tas, ka tu ar mani runā, nenozīmē, ka es dzirdu kaut pusi no tā ko tu saki. Vēl - tas, ka es pret tevi izturos kā kretīns, nenozīmē, ka es tevi ienīstu, un tas, ka es pret tevi izturos galīgi labi, nebūt nenozīmē, ka tu man kaut mazliet patiktu. Ja es tev pasaku, ka tu esi kretīns, dažreiz tas nozīmē, ka tu tiešām arī esi kretīns. Ja es tev pasaku, ka tev ir smuki svārki, tas nozīmē, ka viņi tiešām ir smuki nevis "man nepatīk, bet pateikt jau var". Vēl - ja es tev piezvanu 4 rītā, es tevi neienīstu. Ja vien es nezvanu, lai pateiktu, ka es tevi ienīstu.

Un vēl es satiku Skudruci piena pakas veidolā, un tā ir viena no manām dīvainajām dzīves pieredzēm, jo ir nenormāli stulbi runāt ar piena paku, ja viņai nav sejas.

Novēlu jums nekad nenonākt Siguldas slimnīcā.
Un vēl neiesaku lasīt populārākās dienasgrāmatas, tur ir kautkas par " omg, viņa liek atkailinātas bildes savā albumā, es esmu tik satraukta"
Apmēram tāpat kā Šmēteris Šmīraks saka " bļe zajebal jau, visi precas"
Visiem tik ļoti interesē visi citi, ka pilnīgi bail.
Laipni lūdzu uz Zemes - cilvēki ir idioti.