A

Trešdienas mēdz būt man mīļas dienas, bet šonedēļ tur viss kautkā dīvaini ir. Tā kā es vairs neesmu pastāvīgs Rīgas iedzīvotājs un man ir uz skolu jādodas no Mālpils tad tas pasākums ir kautkā stulbs.
Trešdien es piemēram uzstādiju savu mūža rekordu un ierados skolā 3 stundas par agru. Zaibis!
Pēctam, pērkot kredītu lai piezvanītu Filipam, satiku Filipu un aizgāju pie tā uz kojām. Kamēr man nav jāredz Lauris Anstrauts gultā ar vel latgaļiem, tikmēr kojās nav itkā nemaz tik traģiski. Noskatijos Hausu un blā un tad skola. Psiholoģija ir kautkā forša vienmēr un šoreiz pat bija laba pētniecība! Gandrīz visu lekciju klausījos ko pasniedzēja runā, jo, es gan nezinu vai tāds bija viņas mērķis, bet viņa mācija, kā nodarboties ar plaģiātismu tā lai to neviens neatklātu. Un man tas ir svarīgi visai, jo nu viņas priekšmetā no 4 mājasdarbiem tikai 1 es esu izdarījis bez citu cilvēku "palīdzības". Vēl es ievilku vēl 2 cilvēkus geocachingā.
Pēc skolas alfā nesapratu kapēc pērkot kenta bloku es dabuju vel plejeri, bet tomēr atturējos no pirkšanas, jo man liekas kautkā slima situacija ka man būtu 10 cigarešu paciņas. Tā jau vairs nav dzīve.
Toties netīšām iemaldijos grāmatnīcā un nopirku Mūra grāmatu. Zaibis galīgi. Tas čalis ir viens no foršākajām lietām ko es zinu, labāks par iebiezinātu pienu ar cukuru.
Pēctam nedaudz kavējās autobuss un es divas stundas salu Teikas pieturā. Jā. Bija stulbi.
Bet vienai tur bija tāāāāāds dibens! tāaāāds vnk! Nevis liels, bet smuks. Un tad es sēdēju un sapratu kā tas ir kad tu sēdi un domā, kur ellē ratā tāds dibens var rasties.
Un vēl tur bija persona, kas iespējams varētu būt Ūpja brālis vai sensejs. - Vecs vīrs iekāpa autobusā 19:02 (Tas bija Teikā un tas autobuss no autoostas izgāja 16:25). Apsēžas, tad pamana, ka arī Valteram Brūnam blakus ir brīva vieta un atnāk apsēsties pie manis. Izskaidrot šito es točna nevaru, bet manliekas es esu taka magnēts uz tādām lietām. Tad ir dialogs:
O:Vaitak!
W:ko?
O:kajas!
W:m?
O:.....
W:...
paiet 2min
O:AUKST!
W:Kajas nosala?
O:JA!!! ^____________^
tad viņam zvana telefons un viņš iekāpa autobusā 19:02 tapat ka es un tad vins ar kautko runāja tā: "Autbuss septiņi divi!............ Ja! Septiņi, braucu divi!"

Tā kā manās darbu sen neredzējušajās rokās bija iegūlusi Mūra grāmata, tad Vonneguta, ko biju iesācis, atlikušajām lapām izskrēju cauri negaidītā atrumā.
Tās bija "Galapagu Salas" un tai grāmatai bija 234 lapas. Es teiktu ka tā grāmata ir mēsls, ja ne pirmā lapa. Ja tā grāmata būtu mana, es pirmo lapu izplēstu, pieliktu pie sienas un pārējo grāmatu izmestu miskastē. Viņa izskatās tā:
________________________________________________________













"PAR SPĪTI VISAM ES JOPROJĀM TICU,
KA CILVĒKI SIRDS DZIĻUMOS IR LABI."

ANNA FRANKA
(1929-1944)
















________________________________________________________

Anna Franka ir meitene, kura šitai pasaulē bija tikai 16 gadus, un vēlpietam ebrejiete otrā pasaules kara laikā. Ja tāds cilvēks var pateikt kautko šitādu tad tiešām. Prieks.

Ceturtdien no rīta trolejbusā es samaksāju 2ls par biļetēm, kuras nebiju pircis iepriekšējā dienā. Un tas kontrolieris bija kautkāds pakrievs un cista galīgi jauks. Visam rītam prieks.
Pēctam man preti apsēdās divas meitenes ap 14, kuras krieviski runāja apmēram šitā:
-Davai, ejam uzreiz uz skolu!
-Ko mēs ti kagri skolā?
-Ai, aiziesim pasēdēsim toletēs...

Māk izklaidēties meitenes, māk. :D

Skolā atkal psiholoģija kura interesanta un tad ekonomika, kura ir kautkā neinteresanta un interesanta reizē. Pasniedzēja jebkura gadijuma man galigi patīk. Un uzzināts rezultāts! Tai dienā kad es pālī rakstīju starpeksāmenu vispār iepriekš nemācoties un pēdējās 3 lekcijas vainu gulējis vainu vnk nebijis, es tomēr biju spējīgs visu uzrakstīt uz 55%!
Vēl pasniedzēja mani apsmēja manu matemātiku. Apmēram tā: "Tam tik iedod, visu saskaita, tad vēl sareizina izdala un atkal saskaita. Tik skaitļus iedot, tu pat uzdevumu numurus tur saskaiti." Tas bija tapēc, ka es kautko saskaitīju, bet izradas bija jaskaita kautkas cits. Visiem jautri, man arī (: Vēl man ir atklājums, ka Ekonomiem ir pašiem sava matemātika. Pēc formulām kas matemātika piem dod rezultātu 8, Ekonomikā tev būs 63 vai vispār kautkas tāds kā "pilnīga skonkurences tirgus". Sajēgas man nekādas. Doršvien to Radiohead 2+2=5 ari ekonoms ir izdomajis.

Tad skola cauri un atri atri uz autoostu un šoreiz paspēju laikā.
Domājat autobusu prieki beidzas? Kā tad! :D
Paldies Latvijas ceļiem, godavārds paldies! :D
Ja ne tās bedres kautkur ellē kādus 4 km aiz Mālpils, es būtu pamodies Zaubē, un tas jaunu cist butu sūdīgi, jo to vietu es pat kartē nemāku parādīt. Pamodos, secināju, ka neesu tur kur vaig, tad visi kas vel bija palikusi autobusā ātri uzspēlēja spēli "uzmini cik senbija Mālpils" un tad šoferis izdomāja, ka var arī beigt braukt un izlaist mani ārā. Jauka pastaiga, izkāpu un nesapratu kurā pusē es vispār Mālpilij esu. Vismaz pīpēt bija ko.

Un šodien es vienkārši esmu mājās, lasu, skatos filmas, gatavoju ģimenei vakariņas, pīpēju un guļu. Manliekas neslikts vīrs es būtu.

Un mazs padoms:
Ja tu man atraksti vēstuli, un es uz viņu atbildu ar apmēram "Jā" vai "2" vai "ej dirst", tas nebūt nozīmē, ka es vēlos ielaisties garā sarakstē ar tevi. Kautgan ja tur ir tas pēdējais no variantiem, tad iespējams, vēl nekas nav zaudēts.