Itkā man nekad nav bijis nekas pret Ziemassvētkiem un neteiktu, ka kautkas baigi ļoti būtu tagad, bet, ziniet, ja man jāsaņem 10 bezpersoniskas vēstules draugos un visās ir apsveikumi (nedod dievs vēl pantiņi) tad es labprātāk jums vienkārši sadotu pa seju. Godavārds es vairāk priecātos, ja man kāds šodien būtu atsūtijis, lai es atdodu parādu.
Protams es zinu, ka visiem tagad actiņas mirdz, un ja man kautkas nepatīk es varu aiziet arī klusītiņām stūrī nomirt, bet saku uz priekšdienām - ja tu gribi mani ziemassvētkos iepriecināt - nesūti neko draugos. Uz telefonu ari labak ne. Piezvanīt jā, bet lai Jēzus stāv tev klāt, ja tev ir mans numurs un tev patīk ziemassvētku pantiņi.
Vispār es esmu jauks cilvēks un ,kad man ir slikti, es cenšos uzlabot sev garstāvokli:
[20:56:03] wolis says: Daudzlaimes IEVa!
[20:59:36] Ieva says: (bow) paldies Valter!
[20:59:42] wolis says: ej dirst
[20:59:46] Ieva says: kretiins :D
Es neteiktu, ka es esu rupeklis, bet tas man sagādājā tādu prieku pēc visiem "lai tev buži buži", ka es varu izlikties, ka es esmu pieklājīgs.
Kamēr jūs visi noteikti stūmāt sejā pīrāgus un citāda veida pārtiku, man piemeram izdega spuldzīte! Es pīrāgus stumju sejā jau kopš vakardienas, bet.. ne nav taisnība, pīrāgus es cepu tikai šodien, bet vakar bija piparkūkas.. bet tā ēšana man jau apnika, un tad izdeg spuldzīte un ir prieki prieki ^__^
Ja ir jātaisa skala ar lietām, kas patīk ,tad spuldzītes atrodas apmēram tur par kur zobrati.
Vakar es piemēram modos agrā rīta dzestrumā, kad iespējams vēl pat tumšs bija un multenes vēl pa TV rādija, un līdz brīdim, kamēr pamodās māsa es biju izdarījis vairāk nekā citreiz pa visu dienu kopā.
Piemēram - es biju pie friziera laikā, kad visā Mālpilī pazudis ūdens! Manai mammai ir kautkāda laba spēja, ka viņa no rīta piezvana frizierei, pasaka "mans dēls var atnākt" un tad sarunā, ka es jau pus10 varu iet, kas ir apmēram pēc 13min. Tas man patīk. Es nevaru izturēt, ja man ir jāieplāno gājiens pie zobārsta vai friziera nedēļu iepriekš, un kautkā bieži tas beidzas ar to, ka es vienkārši neierodos. Tāda paša iemesla pēc es nedarbojos nekādos klubiņos, pulciņos vai kautkur citur, kur man regulāri jārēķinās ar kautkādu noteiktu laiku, kautkādā noteiktā dienā. Tapēc es arī nevaru seriālus pa TV skatīties.
Un tad frizierei ik pēc 5min zvana kāds un es varu pateikt vai tas ir latvietis vai krievs, jo citiem viņa saka "labdien", bet citiem "priveķik" un visiem, kas grib krāsot matus viņa atsaka, jo nav ūdens. Es nezinu kāda tur ir tā sistēma, kad krāso matus, bet es gribētu zināt kā tas iespējams, ka tur sāk kautkā degt. Ja tā notiek tikai filmās, tad es esu dziļi vīlies, saku uzreiz.
Un tad nu man nogrieza matus un tā, ka man pēctam negribējas tur pat tai friziera krēslā nošauties. Izskatās savādāk, bet ne sliktāk. Forši kautkā.
Pēc manīm nāca kautkāda ap 27,5 gadiem, kas teica "man tikai saknītes vaig nokrāsot" ar tādu seju, ka es gribēju pateikt "krāso ko tu gribi, tāpat tevi neviens neprecēs" bet nepateicu neko, jo tā nav pieklājīgi.
Vēl es vakar uzstādiju egli un izraku pagrabā bedri. Abi tie darbi ir saistīti, bet neko sīkāk es nestāstīšu.
Šodien es aizmirsu aizslēgt pagrabu un Ivars tur gāja, un redzēja to un tad izdomāja šādu stāstu "Valters aizgāja uz pagrabu, iedūra lāpstu zemē, uzgāja augšā un aizmiga". Ivars ir tāds cilvēks, kam patīk izdomāt stāstus un locīt kartes. Man arī patīk izdomāt stāstus, bet kartes es saloku tā kā man pašam gribas, un pēctam Ivaram ir jāpārloka.
Dainim šodien bija Ziemsvētku gars sirdī un viņš gribēja aizvest apsveikumus Ievai un LauraiIngai un tad izdomāja savākt mūs līdzi. Un tad protams līdzarto arī jālemj, kurš no mums ar Ivaru sēdēs priekšā. Kā zināms no sendienām visu var izšķirt ar akmens šķēres papīrīts - uzvarētājs sēž priekšā. Tā nu es uzliku šķēres, Ivars akmeni, tad viņš pateica "besī" un aizgāja sēdēt aizmugurē. Pašam nezinoy es laikam biju uzlicis kautkādās Fiskars supertērauda akmeņu griežamās šķēres. Zaibis. Ivars savu attapību arī itkā nespēj izskaidrot, lai gan tie divi maģiski vārdi viņam ir mācīti - "šņabis tek".
Tikko bija pantiņu skaitīšanas pasākums un Bībele mani pievīla!!
Es nezinu dzejoli, un kā normāls cilvēks, domāju iemetīšu acī Bībelē, un kautko ātri nocitēšu, bet nekā tur nebija interesanta bļe. Sidraba mēnesitņš valda jau kādu 8to gadu.
Un tagad es esu atjaunojis savā istabā gaismu un varu nodoties kafijai, grāmatai un Ivaram skaipā.
Man ir prieks par pēdējām dienām, Migni, Visiem Prezidenta Vīriem, LauruIngu, pasta priekiem un Daiņa labāko paslīdējienu+nokrietienu, kādu manliekas es mūžā esu redzējis.
Jauku jums vakaru.
lasot šo un nepazīstot tevi, izklausās, ka tava dzīve ir varbūt pilna ar kaut ko, ko nevar pat par garlaicību un rutīnu nosaukt, bet par cik es pazīstu tevi, varu apstiprināt, ka tā arī ir.
AtbildētDzēstBet anyway m.t.ļ.s.
un tu to zini ;)