Kamēr Skudrucis čeko manas dienasgrāmatas es pavadīju 15min cenšoties nomazgāt no rokas krānu.
Nē tas nav tetovējums, bet kautkāds superstilīgs marķieris ar kuru Bido parakstījās uz manas rokas un valstī no kuras viņš nāk, acīmredzot, o burta vietā tiek lietots krāna zīmējums.
Vakar mēs spēlējām spēli, kas ja nemaldos saucas "Century". Principā tā ir labākā dzeršanas spēle ko es esmu redzējis, un labākais veids kā sākt un beigt ballīti. Spēles noteikumi ir tādi, ka 100minūtes pēc kārtas tu dzer alus šotu katru minūti, un nu tas nav gluži viegli. Sākām mēs 5 čaļi, un pārsteidzošā kārtā arī visi tikām līdz 100, lai arī man un Fandam ap 63 palika garlaicīgi.
Bido vēl pēctam bija spējīgs aiziet uz bāru un tad 5 no rīta iedzēra šņabi un tad arī viņam palika garlaicīgi.
Pirms stundas viņu satiku un viņam manliekas ir nelaimīgākā diena mūžā jo šodien acīmredzot ir kautkāds Teniša čempionāts, un Eurosport ir vienīgais kanāls ko šeit nerāda un viņam ir tādas paģiras, ka viņš arī nevar pagulēt, tā kā situācija ir diezgan bēdīga.
Es savukārt jūtos ļoti labi un pamodos 8 no rīta, un kamēr Džoa uz grīdas lūdzās noskatījos diezgan garlaicīgu Star Trek filmu.
Uz Bingo mēs tā arī todien neaizgājām, jo pusei cilvēku bija pohas, daži kautkur pazuda un daži vienkārši jutās miegaini. Iesim citreiz.
Man patīk kojas šeit. Nevar īsti salīdzināt ar Rēznas 10C un es nerunāju par plastmasas logiem un tādām štellēm. Šeit nepastāv tāda iespēja, ka kāds tev varētu nozagt katlu ar visiem pelmeņiem, ko tu vāri. Ir divi kopīgi ledusskapji un principā tu vari atstāt uz galda maizi un atnākt pēc 3 dienām un redzēt ka viņa ir sapuvusi nevis apēst. Tā forši diezgan. Vēl ir krievu meitene, kura aizvakar nez kāpēc uzskatīja, ka katru reizi kad es ieeju virtuvē man pienākas bezmaksas alus, jo viņas istabasbiedrene laikam teic alai atnes no veikala alu, un viņa atnesa lielu paku nevis vienu alu, un pati alu nedzer tāpēc tā muļķīgi. Vēl viņa sāk dienu ar Jack Daniels un domā, ka tas ir tas pats kas kafija, un es itkā neuzdrošinos pavēstīt viņai patiesību.
Vēl lietuvietes vakar uztaisīja pelmeņus. Trakas. visulaiku kautkas te kautko gatavo, un tad ja tu 10min gaidi rindā lai tiktu virtuvē un uzvārītu savus nolādētos makaronus, tev ielūdz uz pankūku ballīti un nekāda makaronu vārīšana nahuj nesanāk. Es jau protams nesūdzos.
Tagad itkā ir plānots 15:00 iet uz publisko saunu pēc kuras tu vienkārši ielec ezerā, uz kura ir arī ledus, un tas izklausās nedaudz slimi, bet nu kāds zinātājs teica, ka brīvdienās tur esot tik pilns, ka pat Aigaram pālī nebūtu kur nokrist, tā kā varbut nekāda lekšana ūdeni nesanāks. Nevar zināt.
svētdiena, janvāris 31
trešdiena, janvāris 27
Tvitteris pret delfīnu.
Tā kā šodien es pievienojos delfīnu mīlētāju domubiedru grupai un Katrīna tvitterim, esmu izveidojis šo lielisko tabulu, kas objektīvi atspoguļo + un - tvittera un delfīna būšanai.
Tā kā manā dzīvē paldies Dievam tvittero tikai Sandis Babauskis un Lūsis, un Lūsi salīdzināt ar delfīnu būtu pret dabā ierasto kārtību, salīdzinu delfīnus ar Sandi.
Es varētu turpināt šo misiju veidojot salīdzinājumus ik nedēļu, tādus ,kā piemēram "Sandis Babauskis vs Socioloģija" "Sandis Babauskis vs apledojis trotuārs" un varbūt pat "Sandis Babauskis vs Lūsis vs Lēta poļu mauka" bet es pieņemu, ka es varētu būt pārāk slinks lai kautko tādu darītu.
Jauku dienu murmuļi.
Tā kā manā dzīvē paldies Dievam tvittero tikai Sandis Babauskis un Lūsis, un Lūsi salīdzināt ar delfīnu būtu pret dabā ierasto kārtību, salīdzinu delfīnus ar Sandi.
Es varētu turpināt šo misiju veidojot salīdzinājumus ik nedēļu, tādus ,kā piemēram "Sandis Babauskis vs Socioloģija" "Sandis Babauskis vs apledojis trotuārs" un varbūt pat "Sandis Babauskis vs Lūsis vs Lēta poļu mauka" bet es pieņemu, ka es varētu būt pārāk slinks lai kautko tādu darītu.
Jauku dienu murmuļi.
Samīļot var arī delfīnu!
Dienas citāts: ""tad,kad Tu kādu laiku riktīgi uztraucies par kkādām lietām, uz kurām pēc kāda laika paskaties un nesaproti,kas tie vispār pa mēsliem ir." /katrīna/
Es no sākuma domāju, ka runa iet par socioloģiju, bet izrādās par cilvēkiem.
Strādā abos gadījumos.
Šodien man Miles paprasīja vai es zinu kas ir Bobs Mārlijs. Es viņam paprasīju vai viņš zin kas ir regejs. Izrādās viņiem ir pilnīgi un absolūti sava mūzikas pasaule, un vienīgais ko viņš no manis sauktajiem pagaidām zin ir Maikls Džeksons, un nu viņš arī zin, ka viņš ir miris, tākā mes laikam pašlaik nevarm izdomāt vienu mūziķi, kas būtu dzīvs un ko mēs abi zinātu.
Viņš klausās kautko, kas izklausās pēc Andra Ērgļa ķīniešu valodā un ir ļoti populārs Taivānā.
Vēl šodien virtuvē man viena meitene paprasīja vai tā ir taisnība, ka es māku runāt krieviski. Es itkā atbildēju, bet var redzēt ko nodara 2 gadi bez stroikas. Es krieviski runāju vēl lēnāk nekā Saimis domā, bet nu jebkurā gadījumā viņa bija ļoti iepriecināta.
Es arī beidzot esmu atradis veidu kā viegli aizmigt arī Somijā, man ir kurss "Perspectives to Global Social Development" kurā man janoskatās 40h videolekciju, un pirmo no tām lasa paveca pasniedzēja un tas notiek tik aizrautīgi, ka abas reizes kad es esmu mēģinājis skatīties es vienkārši atslēdzos. Viņai noteikti ir jautra dzīve. Aizej uz makdonaldu, un tu vēl neesi ticis līdz kolas pasūtīšanai, kad visi ir atslēgušies. Helsinkos ir miljoniem makdonaldu. Tas ir tā, ka tu stāvi uz ielu stūra, tev gan labaja gan kreisajā pusē ir makdonalds un vēl aiz muguras viens. Un cilvēki kas tur strādā ir 3reiz vairāk - viena ņem tavu naudu, cita nes čīzburgerus un trešā lej kolu un vēl tu knapi esi ienācvis pa durvīm, kad tev jau no kases bļauj "MOI!".
Nevar īsti saprast kāpēc tādas atšķirības, bet nu mēs ar Ketiju domājam, ka tas varētu būt tāpēc, ka viņiem maksā algu.
Tagad es eju vārīt makaronus, kamēr tu vari padomāt par šo lieliskāko domubiedru grupu pasaulē: "Šeit tiekās visi delfīnu mīlētāji. Visiem delfīnu mīlētājiem. Visiem, kam patīk delfīni. Sarunas par delfīniem. Saziņa ar delfīniem. Viss par delfīniem, jo mēs viņus mīlam."
Es no sākuma domāju, ka runa iet par socioloģiju, bet izrādās par cilvēkiem.
Strādā abos gadījumos.
Šodien man Miles paprasīja vai es zinu kas ir Bobs Mārlijs. Es viņam paprasīju vai viņš zin kas ir regejs. Izrādās viņiem ir pilnīgi un absolūti sava mūzikas pasaule, un vienīgais ko viņš no manis sauktajiem pagaidām zin ir Maikls Džeksons, un nu viņš arī zin, ka viņš ir miris, tākā mes laikam pašlaik nevarm izdomāt vienu mūziķi, kas būtu dzīvs un ko mēs abi zinātu.
Viņš klausās kautko, kas izklausās pēc Andra Ērgļa ķīniešu valodā un ir ļoti populārs Taivānā.
Vēl šodien virtuvē man viena meitene paprasīja vai tā ir taisnība, ka es māku runāt krieviski. Es itkā atbildēju, bet var redzēt ko nodara 2 gadi bez stroikas. Es krieviski runāju vēl lēnāk nekā Saimis domā, bet nu jebkurā gadījumā viņa bija ļoti iepriecināta.
Es arī beidzot esmu atradis veidu kā viegli aizmigt arī Somijā, man ir kurss "Perspectives to Global Social Development" kurā man janoskatās 40h videolekciju, un pirmo no tām lasa paveca pasniedzēja un tas notiek tik aizrautīgi, ka abas reizes kad es esmu mēģinājis skatīties es vienkārši atslēdzos. Viņai noteikti ir jautra dzīve. Aizej uz makdonaldu, un tu vēl neesi ticis līdz kolas pasūtīšanai, kad visi ir atslēgušies. Helsinkos ir miljoniem makdonaldu. Tas ir tā, ka tu stāvi uz ielu stūra, tev gan labaja gan kreisajā pusē ir makdonalds un vēl aiz muguras viens. Un cilvēki kas tur strādā ir 3reiz vairāk - viena ņem tavu naudu, cita nes čīzburgerus un trešā lej kolu un vēl tu knapi esi ienācvis pa durvīm, kad tev jau no kases bļauj "MOI!".
Nevar īsti saprast kāpēc tādas atšķirības, bet nu mēs ar Ketiju domājam, ka tas varētu būt tāpēc, ka viņiem maksā algu.
Tagad es eju vārīt makaronus, kamēr tu vari padomāt par šo lieliskāko domubiedru grupu pasaulē: "Šeit tiekās visi delfīnu mīlētāji. Visiem delfīnu mīlētājiem. Visiem, kam patīk delfīni. Sarunas par delfīniem. Saziņa ar delfīniem. Viss par delfīniem, jo mēs viņus mīlam."
otrdiena, janvāris 26
Es varu samīļot pingvīnu!
Kāpēc ir smieklīgi dzīvot kopā ar melnādainiem cilvēkiem?
Tāpēc ka četros no 3 (te es gribēju rakstīt "3jos no rīta" pamostoties un redzot istabiņas biedra seju, kuru apspīd tikai gaisma kas nāk no datora man vajag aptuveni pusotru minūti, lai saprastu, ka mana doma "Hei, pa televizoru rāda Nelsonu Mandelu" ir nepareiza un šādus secinājumus es izdaru tāpēc, ka pa televizoru nekad neviens tik ilgi neklusē.
Miegs te čist nav normāls. Miles arī ne. Miles māk sākt dienu ar pusdienām. Es māku gribēt gulēt 24/7 un izdzert svešu kafiju.
Un es zinu kā mēs visi esam diezgan pastulbi domājot ka Āfrika ir salīdzino';si neattīstīta, un viss ko televizorā rāda ir kā cilšu vecākie noķer mežacūku, līdzarto neviens nekad neaizdomājas, ka viņiem tur ir reāli arī lielas pilsētas ar universitātēm un citām štellēm, un principā pa televizoru mums vienkārši vienā laidā rāda Āfrikas Latgali, bet tikuntā es varu atrast lietas par ko var pasmieties.
Šorīt Jowha (jā es iemācījos vārdus: Jowha [Džoha] un Behailu) man rādīja uz tosteri un teica "I think thats for bread!". YEA! Es gan rūpīgi apslēpu savu "wtf" sejas izteiksmi zem vārdiem "I think you are absolutely right" .
Un es pavadu savu rītu klausoties Sigur Ros skaļi, jo es pieņemu, ka istabas biedriem varētu nebūt iebildumi, jo Behailu telefona modinātājs ir kaut kas kas izklausās pēc "Ting a Ling, elves are working at factory". Vēl es skatos salīdzinoši smukas bildes un smejos par siemeļbriežiem.
Ja tu esi kautkāds supermeistars, kuram ir jānosaka fotogrāfijas labums, tu vari likt sliktākus vērtējumus, ja bildēs ir redzami jēri? Man piemēram manliekas riktīgi besī jēri, un ja es kādreiz kļūšu par kaut kāda veida kritiķi es noteikti skatīšos kritiskāk uz visu kur ir jēri.
Šārīta citāts: "Its 9:12 and YOU are already up?!?! JESUS CHRIST!" /Alex/
Un HEI muļķadesas mums ir -11 grādi Celsijā YOOOOOO!!!
Ja neskaita pirmo nedēļu īpaši aukstāks patiesībā arī nemaz nav bijis.
Es gribu kādu dienu pamosties laikā kad saule ir tikko uzausis nevis tuliņ rietēs un vēl tā diena nedrīkst būt skolas diena.
Es zinu, izklausās grūti, bet man šitas ir jāizdara.
Jauku dienu murmuļiem un visām pārējām dzīvām radībām bez krūšturiem, es eju uz skolu, un ja pēc skolas atradīšu veikalā tādu pidžamu kā pusisim no "Wild at Hearts" tad es šodien eju uz pidžammu ballīti!! WOOHOO!
Pagāšnedēļ biju uz karaoke, šonedēļ būs Bingo!
Tāpēc ka četros no 3 (te es gribēju rakstīt "3jos no rīta" pamostoties un redzot istabiņas biedra seju, kuru apspīd tikai gaisma kas nāk no datora man vajag aptuveni pusotru minūti, lai saprastu, ka mana doma "Hei, pa televizoru rāda Nelsonu Mandelu" ir nepareiza un šādus secinājumus es izdaru tāpēc, ka pa televizoru nekad neviens tik ilgi neklusē.
Miegs te čist nav normāls. Miles arī ne. Miles māk sākt dienu ar pusdienām. Es māku gribēt gulēt 24/7 un izdzert svešu kafiju.
Un es zinu kā mēs visi esam diezgan pastulbi domājot ka Āfrika ir salīdzino';si neattīstīta, un viss ko televizorā rāda ir kā cilšu vecākie noķer mežacūku, līdzarto neviens nekad neaizdomājas, ka viņiem tur ir reāli arī lielas pilsētas ar universitātēm un citām štellēm, un principā pa televizoru mums vienkārši vienā laidā rāda Āfrikas Latgali, bet tikuntā es varu atrast lietas par ko var pasmieties.
Šorīt Jowha (jā es iemācījos vārdus: Jowha [Džoha] un Behailu) man rādīja uz tosteri un teica "I think thats for bread!". YEA! Es gan rūpīgi apslēpu savu "wtf" sejas izteiksmi zem vārdiem "I think you are absolutely right" .
Un es pavadu savu rītu klausoties Sigur Ros skaļi, jo es pieņemu, ka istabas biedriem varētu nebūt iebildumi, jo Behailu telefona modinātājs ir kaut kas kas izklausās pēc "Ting a Ling, elves are working at factory". Vēl es skatos salīdzinoši smukas bildes un smejos par siemeļbriežiem.
Ja tu esi kautkāds supermeistars, kuram ir jānosaka fotogrāfijas labums, tu vari likt sliktākus vērtējumus, ja bildēs ir redzami jēri? Man piemēram manliekas riktīgi besī jēri, un ja es kādreiz kļūšu par kaut kāda veida kritiķi es noteikti skatīšos kritiskāk uz visu kur ir jēri.
Šārīta citāts: "Its 9:12 and YOU are already up?!?! JESUS CHRIST!" /Alex/
Un HEI muļķadesas mums ir -11 grādi Celsijā YOOOOOO!!!
Ja neskaita pirmo nedēļu īpaši aukstāks patiesībā arī nemaz nav bijis.
Es gribu kādu dienu pamosties laikā kad saule ir tikko uzausis nevis tuliņ rietēs un vēl tā diena nedrīkst būt skolas diena.
Es zinu, izklausās grūti, bet man šitas ir jāizdara.
Jauku dienu murmuļiem un visām pārējām dzīvām radībām bez krūšturiem, es eju uz skolu, un ja pēc skolas atradīšu veikalā tādu pidžamu kā pusisim no "Wild at Hearts" tad es šodien eju uz pidžammu ballīti!! WOOHOO!
Pagāšnedēļ biju uz karaoke, šonedēļ būs Bingo!
ceturtdiena, janvāris 21
Paranormal Activity with Harry`s hair!
Un es Jums nopietni saku, ka es drīzāk sākšu tirgot narkotikas, nekā Twitterošu.
Lai arī Aigars saka, ka caur twitteri būtu vieglāk izveidot tīklu, tās tomēr ir nodarbošanās, kas viena otru izslēdz, jo viena sevī iekļauj socializēšanos un biznesa menedžmentu, kamēr otra ir vienkārši priekš lohiem.
Dienas citāts:
"I have to think twice as much when talking to you. Its like everything that comes out of your mouth ir sarcasm."
Forši
Un vēl man ir gadsimta atklājums - īriem ir pašiem sava valoda. Es visu mūžu dzīvoju salīdzinoši normālu dzīvi vienkārši domājot, ka viņiem ir nenormāli slims angļu akcents, kas arī ir iemesls kapēc es nevienu vārdu nesaprotu. Izrādās tā ir cita valoda.
Zaibis. Varbūt izrādīesies vienu dienu ka Slovākiem arī ir pašiem sava valoda, jo arī no viņiem es nevienu vārdu nesaprotu.
Un runājot par valodām smieklīgi ir Somi. Es šodien tā domāju vai vispār pastāvēšanas laikā ir parakstīts kaut viens dokuments somu valoda? Tā valoda ir vienkārši tik smieklīga, ka es apšaubu faktu, ka kāds varētu gribēt parakstīt nopietnus dokumentus tādā valodā.
Un manas valodas zināšanas prasmes vēljoprojām aug! Šodien iemācījos no dziesmas - "Tänä iltana tyhjeni kaljakori"! man ir dzimšandienas apsveikuma kartiņa daudz valodās, un vēl man tika dziedāta dziesma 10 valodās reizē. Ja jums kādreiz piedāvā dziedāt dziesmu 10 valodās reizē - sakiet nē. Lai arī mīļi un jauki, labi čist neizklausās.
Es esmu slinks un tāpēc negribu daudz rakstīt, tā vietā es vienkārši eju pīpēt.
Bet nu paldies par apsveikumiņiem un zebru ar spārniem un tā.
Lūk, Aigar, - īsti draugi tev uzliek zebru ar spārniem uz profilbildes, nevis cenšas ievilināt twitterī!
Lai arī Aigars saka, ka caur twitteri būtu vieglāk izveidot tīklu, tās tomēr ir nodarbošanās, kas viena otru izslēdz, jo viena sevī iekļauj socializēšanos un biznesa menedžmentu, kamēr otra ir vienkārši priekš lohiem.
Dienas citāts:
"I have to think twice as much when talking to you. Its like everything that comes out of your mouth ir sarcasm."
Forši
Un vēl man ir gadsimta atklājums - īriem ir pašiem sava valoda. Es visu mūžu dzīvoju salīdzinoši normālu dzīvi vienkārši domājot, ka viņiem ir nenormāli slims angļu akcents, kas arī ir iemesls kapēc es nevienu vārdu nesaprotu. Izrādās tā ir cita valoda.
Zaibis. Varbūt izrādīesies vienu dienu ka Slovākiem arī ir pašiem sava valoda, jo arī no viņiem es nevienu vārdu nesaprotu.
Un runājot par valodām smieklīgi ir Somi. Es šodien tā domāju vai vispār pastāvēšanas laikā ir parakstīts kaut viens dokuments somu valoda? Tā valoda ir vienkārši tik smieklīga, ka es apšaubu faktu, ka kāds varētu gribēt parakstīt nopietnus dokumentus tādā valodā.
Un manas valodas zināšanas prasmes vēljoprojām aug! Šodien iemācījos no dziesmas - "Tänä iltana tyhjeni kaljakori"! man ir dzimšandienas apsveikuma kartiņa daudz valodās, un vēl man tika dziedāta dziesma 10 valodās reizē. Ja jums kādreiz piedāvā dziedāt dziesmu 10 valodās reizē - sakiet nē. Lai arī mīļi un jauki, labi čist neizklausās.
Es esmu slinks un tāpēc negribu daudz rakstīt, tā vietā es vienkārši eju pīpēt.
Bet nu paldies par apsveikumiņiem un zebru ar spārniem un tā.
Lūk, Aigar, - īsti draugi tev uzliek zebru ar spārniem uz profilbildes, nevis cenšas ievilināt twitterī!
sestdiena, janvāris 16
Patiesībē te nav nemaz tik dārgi!
Šodien ir STUDENTU BALLĪTE JEEEEIJ, kuru es neapmeklēju, un man ir aizdoma, ka es esmu vienīgais, kurš pamanījis, ka tādas te ir katru otro dienu, tāpēc es esmu vēl mazākā sajūsmā par to, kādā es būtu ieraugot savā skapī beigtu dzīvnieku.
Man pamazām sāk rasties aizdomas, ka es esmu samērā garlaicīgs cilvēks. Es neredzu to nenormālu foršumu iet uz pārbāztiem bāriem, kur jāgaida rindā, lai tiktu iekšā, tad jāmaksā par ieeju, tad jāgaida rindā, lai dabūtu alu, tad jāmaksā par alu un tad ir tik skaļa mūzika, ka principā nav nekādas atšķirības vai tu runā vai nerunā, un pat ņemot vērā manu 20min ilgo tautisko deju dejošanas pieredzi, nevarētu teikt, ka es esmu kautkāda dejasgrīdas karaliene tākā YO. Es nelegāli lādēju filmas.
Palēnām ir sākusies skola. Izskatās, ka tomēr es varu izvēlēties arī interesantas lekcijas, kurām viena no prasībām ir apmeklēt skolu un tas ir diezgan forši.
2diena sākas ar "Survival in Finnish". nekas daudz, mums māca somu valodu un tas ir nedaudz smieklīgi. Pasniedzējs izskatās pēc Andra Kiviča, bet tikuntā man viņš patīk, jo nu tāds draudzīgs un tā. Dziedāja arī 4dienas lekcijā. Pēc Kiviča it kā neizklausījās, bet īsti drošs neesmu.
Vēl to kursu bez visiem pārējiem apmeklē arī Edgars Akons. Jā, mūsu pašu pamatskolas Akacis, kurš kā jau izsenis zināms strādā Pelmeņos, bet kā redzams tagad ir atceļojis uz Somiju un izliekas, ka nevienu vārdu latviski nesaprot. Ak tu melīgais Akaci tu! Vēl ir viens čalis, kurš reāli izskatās pēc Anta, bet nu pagaidām es viņu man pašam nezināmu iemeslu dēļ ienīstu, un neplānoju neko šajā sakarā mainīt.
Pēc somvalodas biju uz Introduction to Intercultural Communication, un izrādījās, ka tur pat ir brīvas vietas. Zaibis. Kurss pagaidām foršs, runā par interesantām lietām, liek pārbīdīt galdus, lai nebūtu garlaicīgi un liek strādāt grupās. Pasniedzēja izskatās kautkā pēc Vitas Zelčes tikai ar Skaidrītes labsirdību un ļoti draudzīga. Vēl tur bija arī meitene, kura man liek justies labi. Uzdevums bija atrast 4cilvēku grupās lietas, kas visiem kopīgas, un kas katram ir tāda, kas nav nevienam. Tā meitene piemēram nesaprata vispār kas notiek jo viņai ir sarkana seja, kaķis un studijas un tas arī ir apmēram viss ko viņa par savu dzīvi varēja pastāstīt. Galā vajadzēja rādīt caur projektoru zīmējumus, kuros attainots kopīgais un atšķirīgais ar pārējiem grupas biedriem, un kad bija mana kārta tur bija vienkārši liels krusts ar sarkanu X pāri un alus. Es gaidīju, ka pa mani ar kautko metīs bet nekā. Drošvien ka tā arī labāk.
Tā pati pasniedzēja draudzējas ar mums arī Increasing Intercultural Competence, kopā ar citu pasniedzēju, kura pirms 30 gadiem atbraukusi no štatiem, un lai arī leikas interesanta un labsirdīga, izskatās tā, ka varētu apēst tevi. Burtiski. Šito kursu apmeklē arī Zorro. Viņš ir no Indijas un viņam ir džinsu jaka un bikses, un viņš izskatās tik jauks, ka varētu būt mans jaunais labākais draugs, bet nu taipat laikā viņš arī ļoti izskatās pēc Zorro, kas nozīmē to, ka man būtu jāpērk jaunas drēbes pēc katras reizes, kad es uzvarētu strīdā, kas parasti notiek 95% gadījumu.
Biju arī kārtīgāk slēpņot. Vakar pusotras stundas laikā atadu 8us un šodien 2 stundu laikā 2us. Pārsvarā visi slēpņi ir garlaicīgi maza izmēra, kas man pamazām sāk likt domāt, ka es dzīvoju centrā.
Tas arī viss kas reāli notiek. Ir salīdzinoši garlaicīgi, ja negribas spēlēt alus dzeršanas spēli 24h diennaktī, un lādēt te neko arī tā īsti nevar, jo visiem ir kopīgs wireless, un ir lēni un itkā kautkur ir teikts, ka nedrīkst pārsniegt ātrumu, jo tad tiek bloķēts konts. Es tikko lādēju "The Diving Bell and The Butterfly" ar 700kbps un pie 95% atslēdzās nets, bet es itkā pieslēdzos otram, kurš nav tik kruts. Es nezinu, man bail pārbaudīt. Būtu kautkā stulbi, ja man atslēgtu netu jau otrajā nedēļā :D Principā es gaidu, kad Miilas draudzene aiztīsies atpakaļ uz Londonu, lai mēs varam iet kešot un tā, jo nu citu tik labu sabiedrību es te pagaidām neesmu atradis.
Miles toties ir ļoti smieklīgs, un to es saku neņemot vērā to, ka viņš par savu iesauku ir dabujis vārdu "Jūdzes". Kad es vel nebiju ieradies viņam bija ļoti bail no mūsu Etiopijas istabas biedriem, jo viņš nekad mūžā nebija redzējis melnādainu cilvēku, turklāt viens no viņiem ir musulmanis, kuriem arī itkā nav tā labākā slava, un tad nu Miles domāja, ka viņu nogalinās. Viņa prognozes arī bija, ka vainu ieradīsies velviens nēģeris vai arī, kautkāds klukskluksklana pārstāvis un tad viņš būs pa vidu un nelaimīgs.
Nesaprotu gan no kā īsti var baidīties, jo tas ko viņi pārsvarā dara ir futbola skatīšanās, sēdēšana pie kompja vienā pozā 3h no vietas, un tad taisa ēst kā psihi, vārot olas kopā ar gaļu mizlīgos katlos, ka liekas tur ģimenei svētku vakariņas, un brīvajā laikā viņi vienkārši ir nenormāli draudzīgi.
Tagad es pēkšņi atklāju, ka Miles nepārtraukti kautko lejuplādē jau 2 nedēļu garumā un viņam viss ir kārtībā. Kautkā forši - es vnk lādēšu filmas, un ja viņam kautkas notieks, es pārtraukšu un izlikšos vnk, ka Saimis man nepārtraukti sūtija savus kailfoto, bet nu tas ir galā.
Tagad pēkšņi izrādās, ka es esmu vienīgais idiots kurš rīkojās piesardzīgi ar lādēšanu šajā istabā.
Labais. Smieklīgi.
P.S. - man patīk somi pagaidām.
Un lūk citēju Album Leaf - Over the Pond lirikas:
"This song contains only nonsensical words"
Man pamazām sāk rasties aizdomas, ka es esmu samērā garlaicīgs cilvēks. Es neredzu to nenormālu foršumu iet uz pārbāztiem bāriem, kur jāgaida rindā, lai tiktu iekšā, tad jāmaksā par ieeju, tad jāgaida rindā, lai dabūtu alu, tad jāmaksā par alu un tad ir tik skaļa mūzika, ka principā nav nekādas atšķirības vai tu runā vai nerunā, un pat ņemot vērā manu 20min ilgo tautisko deju dejošanas pieredzi, nevarētu teikt, ka es esmu kautkāda dejasgrīdas karaliene tākā YO. Es nelegāli lādēju filmas.
Palēnām ir sākusies skola. Izskatās, ka tomēr es varu izvēlēties arī interesantas lekcijas, kurām viena no prasībām ir apmeklēt skolu un tas ir diezgan forši.
2diena sākas ar "Survival in Finnish". nekas daudz, mums māca somu valodu un tas ir nedaudz smieklīgi. Pasniedzējs izskatās pēc Andra Kiviča, bet tikuntā man viņš patīk, jo nu tāds draudzīgs un tā. Dziedāja arī 4dienas lekcijā. Pēc Kiviča it kā neizklausījās, bet īsti drošs neesmu.
Vēl to kursu bez visiem pārējiem apmeklē arī Edgars Akons. Jā, mūsu pašu pamatskolas Akacis, kurš kā jau izsenis zināms strādā Pelmeņos, bet kā redzams tagad ir atceļojis uz Somiju un izliekas, ka nevienu vārdu latviski nesaprot. Ak tu melīgais Akaci tu! Vēl ir viens čalis, kurš reāli izskatās pēc Anta, bet nu pagaidām es viņu man pašam nezināmu iemeslu dēļ ienīstu, un neplānoju neko šajā sakarā mainīt.
Pēc somvalodas biju uz Introduction to Intercultural Communication, un izrādījās, ka tur pat ir brīvas vietas. Zaibis. Kurss pagaidām foršs, runā par interesantām lietām, liek pārbīdīt galdus, lai nebūtu garlaicīgi un liek strādāt grupās. Pasniedzēja izskatās kautkā pēc Vitas Zelčes tikai ar Skaidrītes labsirdību un ļoti draudzīga. Vēl tur bija arī meitene, kura man liek justies labi. Uzdevums bija atrast 4cilvēku grupās lietas, kas visiem kopīgas, un kas katram ir tāda, kas nav nevienam. Tā meitene piemēram nesaprata vispār kas notiek jo viņai ir sarkana seja, kaķis un studijas un tas arī ir apmēram viss ko viņa par savu dzīvi varēja pastāstīt. Galā vajadzēja rādīt caur projektoru zīmējumus, kuros attainots kopīgais un atšķirīgais ar pārējiem grupas biedriem, un kad bija mana kārta tur bija vienkārši liels krusts ar sarkanu X pāri un alus. Es gaidīju, ka pa mani ar kautko metīs bet nekā. Drošvien ka tā arī labāk.
Tā pati pasniedzēja draudzējas ar mums arī Increasing Intercultural Competence, kopā ar citu pasniedzēju, kura pirms 30 gadiem atbraukusi no štatiem, un lai arī leikas interesanta un labsirdīga, izskatās tā, ka varētu apēst tevi. Burtiski. Šito kursu apmeklē arī Zorro. Viņš ir no Indijas un viņam ir džinsu jaka un bikses, un viņš izskatās tik jauks, ka varētu būt mans jaunais labākais draugs, bet nu taipat laikā viņš arī ļoti izskatās pēc Zorro, kas nozīmē to, ka man būtu jāpērk jaunas drēbes pēc katras reizes, kad es uzvarētu strīdā, kas parasti notiek 95% gadījumu.
Biju arī kārtīgāk slēpņot. Vakar pusotras stundas laikā atadu 8us un šodien 2 stundu laikā 2us. Pārsvarā visi slēpņi ir garlaicīgi maza izmēra, kas man pamazām sāk likt domāt, ka es dzīvoju centrā.
Tas arī viss kas reāli notiek. Ir salīdzinoši garlaicīgi, ja negribas spēlēt alus dzeršanas spēli 24h diennaktī, un lādēt te neko arī tā īsti nevar, jo visiem ir kopīgs wireless, un ir lēni un itkā kautkur ir teikts, ka nedrīkst pārsniegt ātrumu, jo tad tiek bloķēts konts. Es tikko lādēju "The Diving Bell and The Butterfly" ar 700kbps un pie 95% atslēdzās nets, bet es itkā pieslēdzos otram, kurš nav tik kruts. Es nezinu, man bail pārbaudīt. Būtu kautkā stulbi, ja man atslēgtu netu jau otrajā nedēļā :D Principā es gaidu, kad Miilas draudzene aiztīsies atpakaļ uz Londonu, lai mēs varam iet kešot un tā, jo nu citu tik labu sabiedrību es te pagaidām neesmu atradis.
Miles toties ir ļoti smieklīgs, un to es saku neņemot vērā to, ka viņš par savu iesauku ir dabujis vārdu "Jūdzes". Kad es vel nebiju ieradies viņam bija ļoti bail no mūsu Etiopijas istabas biedriem, jo viņš nekad mūžā nebija redzējis melnādainu cilvēku, turklāt viens no viņiem ir musulmanis, kuriem arī itkā nav tā labākā slava, un tad nu Miles domāja, ka viņu nogalinās. Viņa prognozes arī bija, ka vainu ieradīsies velviens nēģeris vai arī, kautkāds klukskluksklana pārstāvis un tad viņš būs pa vidu un nelaimīgs.
Nesaprotu gan no kā īsti var baidīties, jo tas ko viņi pārsvarā dara ir futbola skatīšanās, sēdēšana pie kompja vienā pozā 3h no vietas, un tad taisa ēst kā psihi, vārot olas kopā ar gaļu mizlīgos katlos, ka liekas tur ģimenei svētku vakariņas, un brīvajā laikā viņi vienkārši ir nenormāli draudzīgi.
Tagad es pēkšņi atklāju, ka Miles nepārtraukti kautko lejuplādē jau 2 nedēļu garumā un viņam viss ir kārtībā. Kautkā forši - es vnk lādēšu filmas, un ja viņam kautkas notieks, es pārtraukšu un izlikšos vnk, ka Saimis man nepārtraukti sūtija savus kailfoto, bet nu tas ir galā.
Tagad pēkšņi izrādās, ka es esmu vienīgais idiots kurš rīkojās piesardzīgi ar lādēšanu šajā istabā.
Labais. Smieklīgi.
P.S. - man patīk somi pagaidām.
Un lūk citēju Album Leaf - Over the Pond lirikas:
"This song contains only nonsensical words"
pirmdiena, janvāris 11
11.01.10
Somija paliek siltāka vai arī man no Somijā pirkta alus ir mainījies asins sastāvs un asinsgrupa tagad ir "Soms +", kā rezultātā nav vairs auksti.
Šodien bija ieradies arī tehniskais vīrietis ar uzgriežņatslēgu atgaisot istabā radiatorus. Tehniskie darbinieki te ir smieklīgi - viņi angļuvalodu māk sliktāk nekā Filips, bet ir nenormāli draudzīgi, un pavadīs minūti lauzoties, lai tikai pateiktu, ka pazīst kādu no Latvijas.
Vakar biju kautkādā mākslas muzejā. Bija forši. Var daudz reklāmas apskatīties, fotoizstādi un vecas štelles un nu kā jau muzejā pienākas viss, tikai interesanti. Pēc muzeja darbinieku uzskatiem top modes lieta tagad ir kaleidoskopi un uzvelkami roboti, jo tos pārdeva vairāk nekā pastkartes un bukletus kā tas mēdz būt parasti.
Vēl tur ir kino un mēs kautkad ejam uz "Avatar". "New Moon" neviens ar mani negrib iet skatīties. Vārguļi nolādētie.
Šodien biju skolā un neko nesapratu. Man ir aizdomas, ka viņu augstskolu kursu pieteikšanās sistēmu ir izveidojis čalis, kurš jau 5 dienas nonstopā dzer šņabi. Visreālākais variants kā dabūt kursus, kuras gribas, ir, škiet, iet vnk visur uz pirmajām lekcijām un teikt "hey bimbo can i join?".
Rīt sākas pirmās lekcijas un tam par godu es ierakstiju sevi veļas mazgāšanas grafikā 8 no rīta, un tagad es īsti nesaprotu cik reāli ir, ka es izvelšos no gultas, jo Miles vel gulēs un nevarēs man spert.
Slēpņot arī es vēl īsti neesmu bijis, jo Miila visu laiku kautkur skrien apkārt uz suši pasākumiem un es vēl neesmu atradis nevienu citu, kurš tā baigi gribētu vazāties apkārt.
Lūk arī vienīgais slēpnis ko esmu atradis, Miles un mana kapuce.
Miles ir smieklīgs, viņš fotografē visu, kas pietiekami ilgi atrodas vienā vietā, tad saliek facebookā un es varu komentēt ķīniešu valodā "man ir pilna soma ar alu" un pārējie ķīnieši nerubī fišku kas notiek, jo nu es to ierakstīju ar tiem viņu burtiem.
Vēl es šodien virtuvē pieliku apmērām šitādu kartiņu: "Hi! Although some people might want to disagree, this is NOT Hogwarts, and that means that your dishes WONT just magically disappear and WONT be cleaned by some random house elves, if you leave them in the sink. I did them for you this time, but I hope youll figure out who to do that by yourself in the future. Wolis".
Visi ir stāvus sajūsmā. Smieklīgi :D
Jā, nekas baigi nenotiek, ja neskaita nelielu prātā jukšanu, jo nav ne mazākās nojēgas, kas man jāraksta referātā, kura tēmu es IZVĒLĒJOS, un tā vietā, lai to rakstītu es pavadu stundas nedarot neko jēdzīgu.
Un un lūk - mazs piemērs dzīves pareizībai!
Šodien viena meitene, kuras vārdu es pat nezinu lūdza lai eju ar viņu uz bāru, jo viņai ir dzimšanasdiena, un lai arī es galīgi negribēju, es jau biju pirms tam pateicis, ka man nav nekas plānots, un tapēc īsti nevarēju neko samelot, jo nu uz bāru man čist negribējās iet. Tā nu es pateicu, lai piekāpj vēlāk, un sēdēju istabā un domāju dažādus attaisnojumus.
Neviens neatnācā.
Lūk.
Tagad es varēšu pārmest ka neatnāca man pakaļ un tas manai mazajai sirsniņai bija kā duncis!
Es eju taisīt siermaizi.
Šodien bija ieradies arī tehniskais vīrietis ar uzgriežņatslēgu atgaisot istabā radiatorus. Tehniskie darbinieki te ir smieklīgi - viņi angļuvalodu māk sliktāk nekā Filips, bet ir nenormāli draudzīgi, un pavadīs minūti lauzoties, lai tikai pateiktu, ka pazīst kādu no Latvijas.
Vakar biju kautkādā mākslas muzejā. Bija forši. Var daudz reklāmas apskatīties, fotoizstādi un vecas štelles un nu kā jau muzejā pienākas viss, tikai interesanti. Pēc muzeja darbinieku uzskatiem top modes lieta tagad ir kaleidoskopi un uzvelkami roboti, jo tos pārdeva vairāk nekā pastkartes un bukletus kā tas mēdz būt parasti.
Vēl tur ir kino un mēs kautkad ejam uz "Avatar". "New Moon" neviens ar mani negrib iet skatīties. Vārguļi nolādētie.
Šodien biju skolā un neko nesapratu. Man ir aizdomas, ka viņu augstskolu kursu pieteikšanās sistēmu ir izveidojis čalis, kurš jau 5 dienas nonstopā dzer šņabi. Visreālākais variants kā dabūt kursus, kuras gribas, ir, škiet, iet vnk visur uz pirmajām lekcijām un teikt "hey bimbo can i join?".
Rīt sākas pirmās lekcijas un tam par godu es ierakstiju sevi veļas mazgāšanas grafikā 8 no rīta, un tagad es īsti nesaprotu cik reāli ir, ka es izvelšos no gultas, jo Miles vel gulēs un nevarēs man spert.
Slēpņot arī es vēl īsti neesmu bijis, jo Miila visu laiku kautkur skrien apkārt uz suši pasākumiem un es vēl neesmu atradis nevienu citu, kurš tā baigi gribētu vazāties apkārt.
Lūk arī vienīgais slēpnis ko esmu atradis, Miles un mana kapuce.
Miles ir smieklīgs, viņš fotografē visu, kas pietiekami ilgi atrodas vienā vietā, tad saliek facebookā un es varu komentēt ķīniešu valodā "man ir pilna soma ar alu" un pārējie ķīnieši nerubī fišku kas notiek, jo nu es to ierakstīju ar tiem viņu burtiem.
Vēl es šodien virtuvē pieliku apmērām šitādu kartiņu: "Hi! Although some people might want to disagree, this is NOT Hogwarts, and that means that your dishes WONT just magically disappear and WONT be cleaned by some random house elves, if you leave them in the sink. I did them for you this time, but I hope youll figure out who to do that by yourself in the future. Wolis".
Visi ir stāvus sajūsmā. Smieklīgi :D
Jā, nekas baigi nenotiek, ja neskaita nelielu prātā jukšanu, jo nav ne mazākās nojēgas, kas man jāraksta referātā, kura tēmu es IZVĒLĒJOS, un tā vietā, lai to rakstītu es pavadu stundas nedarot neko jēdzīgu.
Un un lūk - mazs piemērs dzīves pareizībai!
Šodien viena meitene, kuras vārdu es pat nezinu lūdza lai eju ar viņu uz bāru, jo viņai ir dzimšanasdiena, un lai arī es galīgi negribēju, es jau biju pirms tam pateicis, ka man nav nekas plānots, un tapēc īsti nevarēju neko samelot, jo nu uz bāru man čist negribējās iet. Tā nu es pateicu, lai piekāpj vēlāk, un sēdēju istabā un domāju dažādus attaisnojumus.
Neviens neatnācā.
Lūk.
Tagad es varēšu pārmest ka neatnāca man pakaļ un tas manai mazajai sirsniņai bija kā duncis!
Es eju taisīt siermaizi.
piektdiena, janvāris 8
Intertekstualitāti nahuj.
Es ļoti atvainojos visiem cilvēkiem, kuri manas paviršības dēļ ir cietuši, bet izrādās mans istabas biedrs no Honkongas domā, ka viņa vārdu raksta šādi - "Miles". Patiesībā arī izrādās, ka tas nemaz nav viņa vārds, bet iesauka, un viņa īstais vārds ir Mak Ka Sui vai kautkā tamlīdzīgi.
Ak tu melīgā pasaule.
Un lūdzu atzīsties tagad godīgi, cik bieži tu esi iedomājies cik reāli pasaulē ir cilvēku, kas reāli nekad nav dzirdējuši par tādas lietas kā "piparkūka" esamību! Jo ne mazāks ir arī mans izbrīns, kad izrādās 10m radiusā ap mani tādi ir vismaz 3. Es īsti nezinu, kas dzīvo stāvu zem manis, bet drošvien ir 61% iespēja, ka tas ir polis. Filipam te patiktu. Poļu te ir vairāk nekā Artūru Mačānu Latvijā, bet lielākoties tie ir tādi patīkami poļi, tāpēc varbūt kautkas nav pareizi ar maniem priekšstatiem par Poliju, jo neviens no viņiem neizskatās pēc Filipa. Un runājot par Filipu un viņa apsmiešanu šodien nonācu pie secinājuma. Varbūt no manis tomēr sanāks sociologs.(nē šito secinājumu es izdaru tagad, nevis domājot par Filipu). Ar Ketiju runājām, ka viņas vienīgais hobijs ir apsmiet Filipu bet facebook`ā gluži tā nevar rakstīt, jo varbūt tad ar tevi vairs negrib draudzēties, kad PĒKŠŅI manā izcilo prātu ir sasniegusi epifānija. Kā jau allaž, gribētu citēt Raini, bet citēšu sevi: "laigan filips drizak ir ka pienakums nevis draugs..".
Lūk.
Un tā kā mans pašlaik "anime" skatošais draugs lieto savu neīsto vārdu, tāpat arī man nākas lielākoties lietot jau automātiski sagatavotu teikumu "My name is Valters, but you can call me wolis", lai izvairītos no "valtret? come again please! Valres?", un lai arī pēc piparkūku atgadījuma man ienāca pratā doma turpmāk lietot 'My name is Wolis, but you can call me Christmas" es tomēr palikšu pie šī, lai arī izrādās, ka ir arī cilvēki, kuriem absolūti vieglāk ir pateikt vārdu Valters nevis Wolis.
Lūk saraksts ar cilvēkiem, kuriem absolūti vieglāk ir pateikt vārdu Valters nevis Wolis:
Miila.
Pa šo neilgo laiku arī ir atīstijušās manas Somu valodas spējas!
Šodien es mācēju pateikt "Harkikorki" vai kautko līdzīgu, kas apzīmēja datortelpu, bet to es jau aizmirsu tāpēc esmu palicis ar vienu vārdu - "jō", kas nozīmē "jā"(ak kāds negaidīts paŗsteigums, Tu, parsteigumiem bagātā pasaule).
Ir kopumā diezgan smieklīgi, kad Miila runā ar 40gadīgu universitātes darbinieci, un pretī saņem "jōō jōō" un es knapi turos, lai nerādītu kādu pirkstu kombināciju, kas manuprāt apzīmē "west side" bet īstas pārliecības gluži nav.
Un par valodu runājot ir arī apbrīnojamas manas pirms 3 gadiem pusgada laikā iegūtās valodas zināšanas, jo šodien Maike un Maike runāja vāciski, kad es iejaucos ar "ich hat meine jacke bei Oli fergessen" un Maike reāli sāka satraukties, ka es tiešām esmu pazaudējis jaku, un Maike par Maiki ļoti smējās. Izruna man esot laba. Tas drošvien arī, ka ir viss. Lai gan šo apgalvojumu varētu apšaubīt Aigars, kurš vairākus gadus mācījies vācuvalodu minūtes 10 stabili klausījās, kā mēs ar Saimi sarunājamies pašizdomātā vācu valodā, un brīnījās, ka visus vārdus ir aizmirsis un neko nesaprot.
Maike un Maike, kuras drošvien lika tev apjukt lasot iepriekšējos teikumus ir divas meitenes no Vācijas, kuras studē Nīderlandē, un tagad dzīvo 413 istabiņā. Viena no viņām ir īsa un smuka un viņai garšo siers, bet otra izskatās tā, ka man likās, ka viņu sauc Natālija, kas nemaz obligāti nav slikti.
Un neskatoties uz šo visu, šodien ir mana sliktākā diena Somijā, jo kamēr es sēdēju daudzas stundas pie semiotikas, citās kojās bija saunas ballīte un es jutos slikti arī jo man ir starp kautkādiem stulbiem kursiem jāizvēlas, un tas jādara ātri un es esmu nedaudz apjucis, bet Miila ir pārēdusies popkornu, tāpēc viņai bija jāiet gulēt.
Miila pašā labajā pusē izskatās lūk šādi:
Kā mēs, redzam viņai ikdienā ir novērojams matu formējums, kas inteliģentai sabiedrībai pazīstams ar nosaukumu "puļķis", un pirms es ierados, peč bildēm spriedu, ka tā izskatās aptuveni pēc somu Danas Daudišas, un šis minējums iespējams nav nemaz tik neprecīzs, jo manā rīcībā nav īsti daudz informācijas par Danas Daudišas adīšanas prasmi, bet nu būtiskākā atšķirība drošvien ir tāda, ka no Miilas man nav bail, drīzāk viņa man ir tāds kā glābējs un templis Somijā.
Vēl es viņai esmu parādā 2 pakalpojumus, kas latviešu valodā izklausās daudz neķītrāk nekā angļu, un, lai arī viņa izliekas, ka es neesmu parādā neko, es tomēr plānoju kautkā atdarīt, pat ja vienīgais veids būs uzadīt džemperi viņas pastkastei.
Lūk, dzīve Somijā, kuras aprakstā es kautkā aizmirsu ietvert to kā es vakar spēlēju smieklīgu spēli kurā tiek izlozētas lomas, un no 20 cilvēkiem 1 ir mauka, un es biju mauka 2 spēlēs no 3, lai arī tāda iespējamība pēc maniem aprēķiniem ir nav. Fak es nemāku vairs izdomāt, kā aprēķināt lietas tāpēc PĒTERI ZĪRAK tavs uzdevums ir aprēķināt cik liela ir šāda iespējamība. Jebkurā gadījumā pēc tuvākas apskates arī vācu meitene, kuru es pagaidām pazīstu tikai kā " the joyful citizen" , ka es izskatos "kinda slutty", lai arī Maike man šodien prasīja vai es gadījumā neesmu atturībnieks.
Lūk, vieglas uzvedības Valteru saturoša dzīve.
Jauku dieniņu, murmuļi.
Ak tu melīgā pasaule.
Un lūdzu atzīsties tagad godīgi, cik bieži tu esi iedomājies cik reāli pasaulē ir cilvēku, kas reāli nekad nav dzirdējuši par tādas lietas kā "piparkūka" esamību! Jo ne mazāks ir arī mans izbrīns, kad izrādās 10m radiusā ap mani tādi ir vismaz 3. Es īsti nezinu, kas dzīvo stāvu zem manis, bet drošvien ir 61% iespēja, ka tas ir polis. Filipam te patiktu. Poļu te ir vairāk nekā Artūru Mačānu Latvijā, bet lielākoties tie ir tādi patīkami poļi, tāpēc varbūt kautkas nav pareizi ar maniem priekšstatiem par Poliju, jo neviens no viņiem neizskatās pēc Filipa. Un runājot par Filipu un viņa apsmiešanu šodien nonācu pie secinājuma. Varbūt no manis tomēr sanāks sociologs.(nē šito secinājumu es izdaru tagad, nevis domājot par Filipu). Ar Ketiju runājām, ka viņas vienīgais hobijs ir apsmiet Filipu bet facebook`ā gluži tā nevar rakstīt, jo varbūt tad ar tevi vairs negrib draudzēties, kad PĒKŠŅI manā izcilo prātu ir sasniegusi epifānija. Kā jau allaž, gribētu citēt Raini, bet citēšu sevi: "laigan filips drizak ir ka pienakums nevis draugs..".
Lūk.
Un tā kā mans pašlaik "anime" skatošais draugs lieto savu neīsto vārdu, tāpat arī man nākas lielākoties lietot jau automātiski sagatavotu teikumu "My name is Valters, but you can call me wolis", lai izvairītos no "valtret? come again please! Valres?", un lai arī pēc piparkūku atgadījuma man ienāca pratā doma turpmāk lietot 'My name is Wolis, but you can call me Christmas" es tomēr palikšu pie šī, lai arī izrādās, ka ir arī cilvēki, kuriem absolūti vieglāk ir pateikt vārdu Valters nevis Wolis.
Lūk saraksts ar cilvēkiem, kuriem absolūti vieglāk ir pateikt vārdu Valters nevis Wolis:
Miila.
Pa šo neilgo laiku arī ir atīstijušās manas Somu valodas spējas!
Šodien es mācēju pateikt "Harkikorki" vai kautko līdzīgu, kas apzīmēja datortelpu, bet to es jau aizmirsu tāpēc esmu palicis ar vienu vārdu - "jō", kas nozīmē "jā"(ak kāds negaidīts paŗsteigums, Tu, parsteigumiem bagātā pasaule).
Ir kopumā diezgan smieklīgi, kad Miila runā ar 40gadīgu universitātes darbinieci, un pretī saņem "jōō jōō" un es knapi turos, lai nerādītu kādu pirkstu kombināciju, kas manuprāt apzīmē "west side" bet īstas pārliecības gluži nav.
Un par valodu runājot ir arī apbrīnojamas manas pirms 3 gadiem pusgada laikā iegūtās valodas zināšanas, jo šodien Maike un Maike runāja vāciski, kad es iejaucos ar "ich hat meine jacke bei Oli fergessen" un Maike reāli sāka satraukties, ka es tiešām esmu pazaudējis jaku, un Maike par Maiki ļoti smējās. Izruna man esot laba. Tas drošvien arī, ka ir viss. Lai gan šo apgalvojumu varētu apšaubīt Aigars, kurš vairākus gadus mācījies vācuvalodu minūtes 10 stabili klausījās, kā mēs ar Saimi sarunājamies pašizdomātā vācu valodā, un brīnījās, ka visus vārdus ir aizmirsis un neko nesaprot.
Maike un Maike, kuras drošvien lika tev apjukt lasot iepriekšējos teikumus ir divas meitenes no Vācijas, kuras studē Nīderlandē, un tagad dzīvo 413 istabiņā. Viena no viņām ir īsa un smuka un viņai garšo siers, bet otra izskatās tā, ka man likās, ka viņu sauc Natālija, kas nemaz obligāti nav slikti.
Un neskatoties uz šo visu, šodien ir mana sliktākā diena Somijā, jo kamēr es sēdēju daudzas stundas pie semiotikas, citās kojās bija saunas ballīte un es jutos slikti arī jo man ir starp kautkādiem stulbiem kursiem jāizvēlas, un tas jādara ātri un es esmu nedaudz apjucis, bet Miila ir pārēdusies popkornu, tāpēc viņai bija jāiet gulēt.
Miila pašā labajā pusē izskatās lūk šādi:
Kā mēs, redzam viņai ikdienā ir novērojams matu formējums, kas inteliģentai sabiedrībai pazīstams ar nosaukumu "puļķis", un pirms es ierados, peč bildēm spriedu, ka tā izskatās aptuveni pēc somu Danas Daudišas, un šis minējums iespējams nav nemaz tik neprecīzs, jo manā rīcībā nav īsti daudz informācijas par Danas Daudišas adīšanas prasmi, bet nu būtiskākā atšķirība drošvien ir tāda, ka no Miilas man nav bail, drīzāk viņa man ir tāds kā glābējs un templis Somijā.
Vēl es viņai esmu parādā 2 pakalpojumus, kas latviešu valodā izklausās daudz neķītrāk nekā angļu, un, lai arī viņa izliekas, ka es neesmu parādā neko, es tomēr plānoju kautkā atdarīt, pat ja vienīgais veids būs uzadīt džemperi viņas pastkastei.
Lūk, dzīve Somijā, kuras aprakstā es kautkā aizmirsu ietvert to kā es vakar spēlēju smieklīgu spēli kurā tiek izlozētas lomas, un no 20 cilvēkiem 1 ir mauka, un es biju mauka 2 spēlēs no 3, lai arī tāda iespējamība pēc maniem aprēķiniem ir nav. Fak es nemāku vairs izdomāt, kā aprēķināt lietas tāpēc PĒTERI ZĪRAK tavs uzdevums ir aprēķināt cik liela ir šāda iespējamība. Jebkurā gadījumā pēc tuvākas apskates arī vācu meitene, kuru es pagaidām pazīstu tikai kā " the joyful citizen" , ka es izskatos "kinda slutty", lai arī Maike man šodien prasīja vai es gadījumā neesmu atturībnieks.
Lūk, vieglas uzvedības Valteru saturoša dzīve.
Jauku dieniņu, murmuļi.
trešdiena, janvāris 6
Mīna ōle Tutti!
Hejā mazie sasalušu picu un jocīgu brīvdienu fani.
Es esmu Somijā. Te ir smieklīgi.
Pirmdien es ēdu pusdienas mājās, un pēc stundām piecām es biju lidostā un man ir aizdomas, ka vēderā no pusdienām vairs nebija ne miņas, jo tur bija tāds kā savāds tukšums, kurš manuprāt nebija radies Ivara sliktās laika izjūtas dēļ. Ir forši, kad tu redzi, ka uz tikšanu neitrālajā zonā ir diezgan liela rinda, vārti veras pēc 25min un Ivars zvana un saka ka man ir jāgaida, un viņi ir pie vanšu tilta. Tā nikni biškiņ. Un tomēr, pēctam es laikam skrēju tik ātri ka kautkādā veidā tiku atpakaļ laikā, jo uz tikšanu lidmašīnā dabuju gaidīt vēl vismaz minūtes 30 un tas ir reāli daudz ja tev ir smaga soma un apkārt drūzmējas jocīgi cilvēki.
Tālāk viss bija diezgan neinteresanti, līdz brīdim kad es nosēdos Tamperē.
Tamperē ir smieklīgākā liedosta kādu es esmu redzējis. Ja viņu salīdzina ar Mālpils vidusskolu, tad Mālpils vidusskola ir kautkas reāli LIELS. Izkāpu priecīgs no lidmašīnas un aizrakstīju savai couchsurfing meitenei ka būšu centrā pēc kādām minūtēm 30 un saņemu pretī kautko ļoti jauku - "im sorry, this means you didnt recieve my message.. You cant stay at my place as im moving out tonight and everything is a big mess." - wtf? Ok, esmu prātīgs jaunēklis, un man ir rezerves numurs citai meitenei Somijā, tāpēc aizrakstu viņai. Ko viņa atbild?jā tieši tā - neko, telefons ir izslēgts
Tad es plānoju tikt uz centru. Ryanair autobuss maksā 6 eiro. Man ir 5. Uzminat cik bankomāti ir Tamperes lidostā. jā tieši tā - 0.
No lidostas līdz centram gan itkā ir tikai 10km, bet nu ir auksts, un izskatās ka no meža varētu iznākt lācis, un es galugalā neesmu nekāds pasaules ceļotājs Filips, kurš varētu ar divām pasmagām somām, no kurām vienai trūkst viens ritenis aizvilkties uz centru.
Bet patiesībā tajā brīdī es to nedomāju, es stāvēju pīpēju un smējos kā negudrs. Apgrozījos vēl pāris reizes, lai patiešām pārliecinātos par bankomātu neesamību un ATRADU vietu kur var maksāt ar karti par stāvvietu. Paldies. Nafig man bankomātu, ja es varu samaksāt par stāvvietu. Huiņa kautkāda.
Tānu es grozījos tik ilgi (3min) kamēr pie manis pienāca čalis un paprasīja vai es esmu apmaldījies. Pēc 4min es smēkēju viņa cigaretes, esmu sarunājis nakts mājas un gaidu autobusu kopā ar čali kura vārdu es vēl pat nezinu. Arī tagad es nezinu. Vienā brīdī viņš man teica, bet man te viss izklausās pēc "pērikāmiluksinotulāni" tā kā manu atmiņu man pilnīgi noteikti var piedot.
Viņiem, piemēram, liekas, ka es esmu pa pusei debils, jo es nevaru atcerēties savu ielas nosaukumu, kurš ir "Tuomiokirkonkatu" un kad to izrunā, tad nav īsti pārliecības vai man saka ielas nosaukumu, vai arī tas ir teikums pilnīgi par citu tēmu. PFF. Kurš gan to nevar atcerēties.
Jebkurā gadījumā kad es jau tuvojos centram, mana studentu meitene man zvana un ir satraukusies, jo bija kino un tāpēc uzskatīja par gudru izslēgt telefonu un bla bla bla bet jebkurā gadījumā viss ir smuki, un es varu palikt pie viņas. Tad viņa man saka "Tell somebody around there to tell you to get out at Hāmioskinūkūlikamipapsū". JEA! noteikti! Somi ir vienkārši pārāk smieklīgi. Rezultātā es izkāpu vienu pieturu par ātru un nu. Tur bija kluss. Vispār te ir diezgan ļoti kluss, ja neskaita vakaru pirms brīvdienas, kad visiem jāiet dzert. Nakti pavadīju pie Miilas, galīgi jauka un smieklīga meitene, lai arī bildēs izskatās pēc KREIZĪ sekretāres kura tev uzbruktu ar nazi kamēr tu mazgā traukus un viss tā jauki. Principā neko nedarījām un gājām gulēt. Viņa saka "If you get up early, inform me!" Smieklīgi! Tā es arī 1os naktī uz blakus gultu sūtu viņai īsziņu ar tekstu 'Hey sweetheart, im wide awake" bet laikam nav skaņa un nekāda informēšana nesanāk. Tad es gribēju rakstīt formālu vēstuli vai iesniegumu par savu nomoda stāvokli, bet nevarēju atrast pildspalvu un tas beidzās ar to, ka es noskatījso 4 Big Bang Theory sērijas un tagad man ir aizdomas, ka labākā spēle pasaulē ir "Rock, Paper,Scissors, Lizard, Spock". Lūk arī noteiktumi: "It's very simple. Scissors cuts paper, paper covers rock, rock crushes lizard, lizard poisons Spock, Spock smashes scissors, scissors decapitates lizard, lizard eats paper, paper disproves Spock, Spock vaporizes rock, and—as it always has—rock crushes scissors". ĪZĪ! iemācīšos noteikumus no galvas un iešu mācīt Miilai, savādāk ir aizdomas, ka es esmu atstājis pārāk labu iespaidu
________
Nākamajā dienā pamodos kautkad ap 11iem un Miila jau staigāja apkārt un bija informēta par to ka es biju pamodies. Apēdām kautko ko es pats nekad nepirktu, bet noteikti ja es tādas lietas ēstu brokastīs ikdienā, es dzīvotu 3reiz ilgāk, un gājām pēc atslēgām. Dabuju istabiņas atslēgas, atvilku mantas, un tagad te ir nedaudz nikni. Mēs esam 4 čaļi, viens ir Maiju no Honkongas, paīss, nedaudz apaļš un viņam arī ir fēns. Tad ir kautkas līdzīgs Džonatanam tikai savādāks vārds no Etiopijas un trešais čalis arī ir no Etiopijas bet viņa vārdu es arī neatceros, bet viņš lasa tik daudz, ka man pilnīgi noteikti var piedot. Viņi visi zin, kas ir Latvija, viens no Etiopijas pat zin kautkādus vēstures faktus drošvien labāk par mani par krievu okupāciju un tādām štellēm un visi ir KREIZĪ draudzīgi. Visi dživo vienā istabā, bet istaba ir tik liela, ka ja es būtu reģipsi paņēmis līdzi es varētu savai daļai mierīgi sienas aplikt apkārt un man vēljoprojām būtu normāla istaba. Vēl ir kopējā virtuve, kurā var iet sveicināties ar visādām meitenēm un lietot šķīvjus un krūzes un kafijas automātu mikreni un principā jebko, ja tev tā nav. Tur ir arī mana kafija, un es viņu vairāk uz istabu neņemšu, jo viņa izbira somā, un tāpēc es esmu nedaudz dusmīgs.
Noskatījāmies ar Miilu Up un bijām priecīgi, tad atnāca vēl divas somietes ar kurām jādzer alus un beigās aizgājām savākt 2 vācietes kuras abas sauc Maike un gājām uz krogu.
No sākuma tas bija kautkas ļoti pustukšs, tad es aizgāju uzpīpēt, atnācu atpakaļ, un principā nebija vairāk kur glāzi nolikt cik piebāzts viss bija. Viņiem ir kautkāds galīgi dīvains šots "Terva" vai kautkā tā, kurš reāli garšo pēc ugunskura. Nevis tākā dedzina, bet tā garša ir tāda ka vienīgais vārds kā to aprakstīt ir "ugunskurs" un vācu meitenes teica to pašu.
Tā diezgan normāli, tikai daudz cilvēki, tur kad pēkšņi vienā brīdī es attapos ka visi klīst kautkur apkārt, un viens iereibis Somu čalis jau kādas 20min mēģina ar mani kontaktēt. Es pieņemu, ka viņš arī skaidrā nav gluži angļu valodas pasniedzējs un tad vēl dzērums, un tā no mūsu 20min garās sarunas es sapratu 2 lietas - viņam ļoti patīk Jūrmala un viņš ir strādājis Spānijā.
Tad kautkādā brīdī es izlēmu doties mājās un izejot no tā kroga es secinu ka tur ir rinda LIELA. tāds nedaudz wow. Es laikam biju kautkādā somu kefīrā, un tagad varu justies kā Ella! DĒĒĒĒĒŽĒĒĒĒĒJ ELLLAAA!!!
Nesaprotu kā var stāvēt rindā uz krogu. Rindā var stāvēt pēc ēdiena, bet nejau lai tiktu krogā. Jocīgi, Jūs, cilvēki esat.
Šodien nav nekas, sataisīju kompi vācietēm, manā istabā ir 4 etiopieši, kreizī draudzīgi, bet runā savā starpā etiopiski, tāpēc es šiti neiznu kas notiek. Somiem ir brīvdiena tāda, ka principā vienīgais kas pilsētā ir vaļā ir McDonalds un Miila satiekas ar vecomammu un Maju negrib ārā iet, jo nu, cilvēkiem -20 grādos itkā esot nenormāli auksti un tā nu es te sēžu un izliekos ka rakstu eseju semiotikai. Ne īpaši aizraujoši, bet nu ko padarīs.
Izskatās, ka es esmu tik daudz sarakstījis, ka diezvai kāds tik tālu tiks. Skudruci tu esi pimpis. Es ceru ka tev jaunajā gadā bija reāli garlaicīgi. Tagad es vispār gribu uzrakstīt par Jauno gadu, bet tas būtu kautkā pārāk daudz.
Jebkurā gadījumā Kuldīgā ir smuki, pat ja tu nevienu nepazīsti, un ja ir pietiekams pālis tu vari diskotēt par jebko, sākot no Šrōdingera kaķa un beidzot ar "fotogrāfija - māksla vai tehnika" izmantojot tādus argumentus kā "AKDIEVS! es nekad mūžā ar tevi nepārgulētu!". Un es nezinu kā to var skaidrot paši Kuldīgas iedzīvotāji, bet 1. janvārī Kuldīgā izskatījās pēc pamestākās un spocīgākās vietas kādu es mūžā esmu redzējis. Amen.
Es esmu Somijā. Te ir smieklīgi.
Pirmdien es ēdu pusdienas mājās, un pēc stundām piecām es biju lidostā un man ir aizdomas, ka vēderā no pusdienām vairs nebija ne miņas, jo tur bija tāds kā savāds tukšums, kurš manuprāt nebija radies Ivara sliktās laika izjūtas dēļ. Ir forši, kad tu redzi, ka uz tikšanu neitrālajā zonā ir diezgan liela rinda, vārti veras pēc 25min un Ivars zvana un saka ka man ir jāgaida, un viņi ir pie vanšu tilta. Tā nikni biškiņ. Un tomēr, pēctam es laikam skrēju tik ātri ka kautkādā veidā tiku atpakaļ laikā, jo uz tikšanu lidmašīnā dabuju gaidīt vēl vismaz minūtes 30 un tas ir reāli daudz ja tev ir smaga soma un apkārt drūzmējas jocīgi cilvēki.
Tālāk viss bija diezgan neinteresanti, līdz brīdim kad es nosēdos Tamperē.
Tamperē ir smieklīgākā liedosta kādu es esmu redzējis. Ja viņu salīdzina ar Mālpils vidusskolu, tad Mālpils vidusskola ir kautkas reāli LIELS. Izkāpu priecīgs no lidmašīnas un aizrakstīju savai couchsurfing meitenei ka būšu centrā pēc kādām minūtēm 30 un saņemu pretī kautko ļoti jauku - "im sorry, this means you didnt recieve my message.. You cant stay at my place as im moving out tonight and everything is a big mess." - wtf? Ok, esmu prātīgs jaunēklis, un man ir rezerves numurs citai meitenei Somijā, tāpēc aizrakstu viņai. Ko viņa atbild?jā tieši tā - neko, telefons ir izslēgts
Tad es plānoju tikt uz centru. Ryanair autobuss maksā 6 eiro. Man ir 5. Uzminat cik bankomāti ir Tamperes lidostā. jā tieši tā - 0.
No lidostas līdz centram gan itkā ir tikai 10km, bet nu ir auksts, un izskatās ka no meža varētu iznākt lācis, un es galugalā neesmu nekāds pasaules ceļotājs Filips, kurš varētu ar divām pasmagām somām, no kurām vienai trūkst viens ritenis aizvilkties uz centru.
Bet patiesībā tajā brīdī es to nedomāju, es stāvēju pīpēju un smējos kā negudrs. Apgrozījos vēl pāris reizes, lai patiešām pārliecinātos par bankomātu neesamību un ATRADU vietu kur var maksāt ar karti par stāvvietu. Paldies. Nafig man bankomātu, ja es varu samaksāt par stāvvietu. Huiņa kautkāda.
Tānu es grozījos tik ilgi (3min) kamēr pie manis pienāca čalis un paprasīja vai es esmu apmaldījies. Pēc 4min es smēkēju viņa cigaretes, esmu sarunājis nakts mājas un gaidu autobusu kopā ar čali kura vārdu es vēl pat nezinu. Arī tagad es nezinu. Vienā brīdī viņš man teica, bet man te viss izklausās pēc "pērikāmiluksinotulāni" tā kā manu atmiņu man pilnīgi noteikti var piedot.
Viņiem, piemēram, liekas, ka es esmu pa pusei debils, jo es nevaru atcerēties savu ielas nosaukumu, kurš ir "Tuomiokirkonkatu" un kad to izrunā, tad nav īsti pārliecības vai man saka ielas nosaukumu, vai arī tas ir teikums pilnīgi par citu tēmu. PFF. Kurš gan to nevar atcerēties.
Jebkurā gadījumā kad es jau tuvojos centram, mana studentu meitene man zvana un ir satraukusies, jo bija kino un tāpēc uzskatīja par gudru izslēgt telefonu un bla bla bla bet jebkurā gadījumā viss ir smuki, un es varu palikt pie viņas. Tad viņa man saka "Tell somebody around there to tell you to get out at Hāmioskinūkūlikamipapsū". JEA! noteikti! Somi ir vienkārši pārāk smieklīgi. Rezultātā es izkāpu vienu pieturu par ātru un nu. Tur bija kluss. Vispār te ir diezgan ļoti kluss, ja neskaita vakaru pirms brīvdienas, kad visiem jāiet dzert. Nakti pavadīju pie Miilas, galīgi jauka un smieklīga meitene, lai arī bildēs izskatās pēc KREIZĪ sekretāres kura tev uzbruktu ar nazi kamēr tu mazgā traukus un viss tā jauki. Principā neko nedarījām un gājām gulēt. Viņa saka "If you get up early, inform me!" Smieklīgi! Tā es arī 1os naktī uz blakus gultu sūtu viņai īsziņu ar tekstu 'Hey sweetheart, im wide awake" bet laikam nav skaņa un nekāda informēšana nesanāk. Tad es gribēju rakstīt formālu vēstuli vai iesniegumu par savu nomoda stāvokli, bet nevarēju atrast pildspalvu un tas beidzās ar to, ka es noskatījso 4 Big Bang Theory sērijas un tagad man ir aizdomas, ka labākā spēle pasaulē ir "Rock, Paper,Scissors, Lizard, Spock". Lūk arī noteiktumi: "It's very simple. Scissors cuts paper, paper covers rock, rock crushes lizard, lizard poisons Spock, Spock smashes scissors, scissors decapitates lizard, lizard eats paper, paper disproves Spock, Spock vaporizes rock, and—as it always has—rock crushes scissors". ĪZĪ! iemācīšos noteikumus no galvas un iešu mācīt Miilai, savādāk ir aizdomas, ka es esmu atstājis pārāk labu iespaidu
________
Nākamajā dienā pamodos kautkad ap 11iem un Miila jau staigāja apkārt un bija informēta par to ka es biju pamodies. Apēdām kautko ko es pats nekad nepirktu, bet noteikti ja es tādas lietas ēstu brokastīs ikdienā, es dzīvotu 3reiz ilgāk, un gājām pēc atslēgām. Dabuju istabiņas atslēgas, atvilku mantas, un tagad te ir nedaudz nikni. Mēs esam 4 čaļi, viens ir Maiju no Honkongas, paīss, nedaudz apaļš un viņam arī ir fēns. Tad ir kautkas līdzīgs Džonatanam tikai savādāks vārds no Etiopijas un trešais čalis arī ir no Etiopijas bet viņa vārdu es arī neatceros, bet viņš lasa tik daudz, ka man pilnīgi noteikti var piedot. Viņi visi zin, kas ir Latvija, viens no Etiopijas pat zin kautkādus vēstures faktus drošvien labāk par mani par krievu okupāciju un tādām štellēm un visi ir KREIZĪ draudzīgi. Visi dživo vienā istabā, bet istaba ir tik liela, ka ja es būtu reģipsi paņēmis līdzi es varētu savai daļai mierīgi sienas aplikt apkārt un man vēljoprojām būtu normāla istaba. Vēl ir kopējā virtuve, kurā var iet sveicināties ar visādām meitenēm un lietot šķīvjus un krūzes un kafijas automātu mikreni un principā jebko, ja tev tā nav. Tur ir arī mana kafija, un es viņu vairāk uz istabu neņemšu, jo viņa izbira somā, un tāpēc es esmu nedaudz dusmīgs.
Noskatījāmies ar Miilu Up un bijām priecīgi, tad atnāca vēl divas somietes ar kurām jādzer alus un beigās aizgājām savākt 2 vācietes kuras abas sauc Maike un gājām uz krogu.
No sākuma tas bija kautkas ļoti pustukšs, tad es aizgāju uzpīpēt, atnācu atpakaļ, un principā nebija vairāk kur glāzi nolikt cik piebāzts viss bija. Viņiem ir kautkāds galīgi dīvains šots "Terva" vai kautkā tā, kurš reāli garšo pēc ugunskura. Nevis tākā dedzina, bet tā garša ir tāda ka vienīgais vārds kā to aprakstīt ir "ugunskurs" un vācu meitenes teica to pašu.
Tā diezgan normāli, tikai daudz cilvēki, tur kad pēkšņi vienā brīdī es attapos ka visi klīst kautkur apkārt, un viens iereibis Somu čalis jau kādas 20min mēģina ar mani kontaktēt. Es pieņemu, ka viņš arī skaidrā nav gluži angļu valodas pasniedzējs un tad vēl dzērums, un tā no mūsu 20min garās sarunas es sapratu 2 lietas - viņam ļoti patīk Jūrmala un viņš ir strādājis Spānijā.
Tad kautkādā brīdī es izlēmu doties mājās un izejot no tā kroga es secinu ka tur ir rinda LIELA. tāds nedaudz wow. Es laikam biju kautkādā somu kefīrā, un tagad varu justies kā Ella! DĒĒĒĒĒŽĒĒĒĒĒJ ELLLAAA!!!
Nesaprotu kā var stāvēt rindā uz krogu. Rindā var stāvēt pēc ēdiena, bet nejau lai tiktu krogā. Jocīgi, Jūs, cilvēki esat.
Šodien nav nekas, sataisīju kompi vācietēm, manā istabā ir 4 etiopieši, kreizī draudzīgi, bet runā savā starpā etiopiski, tāpēc es šiti neiznu kas notiek. Somiem ir brīvdiena tāda, ka principā vienīgais kas pilsētā ir vaļā ir McDonalds un Miila satiekas ar vecomammu un Maju negrib ārā iet, jo nu, cilvēkiem -20 grādos itkā esot nenormāli auksti un tā nu es te sēžu un izliekos ka rakstu eseju semiotikai. Ne īpaši aizraujoši, bet nu ko padarīs.
Izskatās, ka es esmu tik daudz sarakstījis, ka diezvai kāds tik tālu tiks. Skudruci tu esi pimpis. Es ceru ka tev jaunajā gadā bija reāli garlaicīgi. Tagad es vispār gribu uzrakstīt par Jauno gadu, bet tas būtu kautkā pārāk daudz.
Jebkurā gadījumā Kuldīgā ir smuki, pat ja tu nevienu nepazīsti, un ja ir pietiekams pālis tu vari diskotēt par jebko, sākot no Šrōdingera kaķa un beidzot ar "fotogrāfija - māksla vai tehnika" izmantojot tādus argumentus kā "AKDIEVS! es nekad mūžā ar tevi nepārgulētu!". Un es nezinu kā to var skaidrot paši Kuldīgas iedzīvotāji, bet 1. janvārī Kuldīgā izskatījās pēc pamestākās un spocīgākās vietas kādu es mūžā esmu redzējis. Amen.
Abonēt:
Ziņas (Atom)