piektdiena, janvāris 8

Intertekstualitāti nahuj.

Es ļoti atvainojos visiem cilvēkiem, kuri manas paviršības dēļ ir cietuši, bet izrādās mans istabas biedrs no Honkongas domā, ka viņa vārdu raksta šādi - "Miles". Patiesībā arī izrādās, ka tas nemaz nav viņa vārds, bet iesauka, un viņa īstais vārds ir Mak Ka Sui vai kautkā tamlīdzīgi.
Ak tu melīgā pasaule.
Un lūdzu atzīsties tagad godīgi, cik bieži tu esi iedomājies cik reāli pasaulē ir cilvēku, kas reāli nekad nav dzirdējuši par tādas lietas kā "piparkūka" esamību! Jo ne mazāks ir arī mans izbrīns, kad izrādās 10m radiusā ap mani tādi ir vismaz 3. Es īsti nezinu, kas dzīvo stāvu zem manis, bet drošvien ir 61% iespēja, ka tas ir polis. Filipam te patiktu. Poļu te ir vairāk nekā Artūru Mačānu Latvijā, bet lielākoties tie ir tādi patīkami poļi, tāpēc varbūt kautkas nav pareizi ar maniem priekšstatiem par Poliju, jo neviens no viņiem neizskatās pēc Filipa. Un runājot par Filipu un viņa apsmiešanu šodien nonācu pie secinājuma. Varbūt no manis tomēr sanāks sociologs.(nē šito secinājumu es izdaru tagad, nevis domājot par Filipu). Ar Ketiju runājām, ka viņas vienīgais hobijs ir apsmiet Filipu bet facebook`ā gluži tā nevar rakstīt, jo varbūt tad ar tevi vairs negrib draudzēties, kad PĒKŠŅI manā izcilo prātu ir sasniegusi epifānija. Kā jau allaž, gribētu citēt Raini, bet citēšu sevi: "laigan filips drizak ir ka pienakums nevis draugs..".
Lūk.

Un tā kā mans pašlaik "anime" skatošais draugs lieto savu neīsto vārdu, tāpat arī man nākas lielākoties lietot jau automātiski sagatavotu teikumu "My name is Valters, but you can call me wolis", lai izvairītos no "valtret? come again please! Valres?", un lai arī pēc piparkūku atgadījuma man ienāca pratā doma turpmāk lietot 'My name is Wolis, but you can call me Christmas" es tomēr palikšu pie šī, lai arī izrādās, ka ir arī cilvēki, kuriem absolūti vieglāk ir pateikt vārdu Valters nevis Wolis.
Lūk saraksts ar cilvēkiem, kuriem absolūti vieglāk ir pateikt vārdu Valters nevis Wolis:
Miila.

Pa šo neilgo laiku arī ir atīstijušās manas Somu valodas spējas!
Šodien es mācēju pateikt "Harkikorki" vai kautko līdzīgu, kas apzīmēja datortelpu, bet to es jau aizmirsu tāpēc esmu palicis ar vienu vārdu - "jō", kas nozīmē "jā"(ak kāds negaidīts paŗsteigums, Tu, parsteigumiem bagātā pasaule).
Ir kopumā diezgan smieklīgi, kad Miila runā ar 40gadīgu universitātes darbinieci, un pretī saņem "jōō jōō" un es knapi turos, lai nerādītu kādu pirkstu kombināciju, kas manuprāt apzīmē "west side" bet īstas pārliecības gluži nav.
Un par valodu runājot ir arī apbrīnojamas manas pirms 3 gadiem pusgada laikā iegūtās valodas zināšanas, jo šodien Maike un Maike runāja vāciski, kad es iejaucos ar "ich hat meine jacke bei Oli fergessen" un Maike reāli sāka satraukties, ka es tiešām esmu pazaudējis jaku, un Maike par Maiki ļoti smējās. Izruna man esot laba. Tas drošvien arī, ka ir viss. Lai gan šo apgalvojumu varētu apšaubīt Aigars, kurš vairākus gadus mācījies vācuvalodu minūtes 10 stabili klausījās, kā mēs ar Saimi sarunājamies pašizdomātā vācu valodā, un brīnījās, ka visus vārdus ir aizmirsis un neko nesaprot.
Maike un Maike, kuras drošvien lika tev apjukt lasot iepriekšējos teikumus ir divas meitenes no Vācijas, kuras studē Nīderlandē, un tagad dzīvo 413 istabiņā. Viena no viņām ir īsa un smuka un viņai garšo siers, bet otra izskatās tā, ka man likās, ka viņu sauc Natālija, kas nemaz obligāti nav slikti.

Un neskatoties uz šo visu, šodien ir mana sliktākā diena Somijā, jo kamēr es sēdēju daudzas stundas pie semiotikas, citās kojās bija saunas ballīte un es jutos slikti arī jo man ir starp kautkādiem stulbiem kursiem jāizvēlas, un tas jādara ātri un es esmu nedaudz apjucis, bet Miila ir pārēdusies popkornu, tāpēc viņai bija jāiet gulēt.
Miila pašā labajā pusē izskatās lūk šādi:

Kā mēs, redzam viņai ikdienā ir novērojams matu formējums, kas inteliģentai sabiedrībai pazīstams ar nosaukumu "puļķis", un pirms es ierados, peč bildēm spriedu, ka tā izskatās aptuveni pēc somu Danas Daudišas, un šis minējums iespējams nav nemaz tik neprecīzs, jo manā rīcībā nav īsti daudz informācijas par Danas Daudišas adīšanas prasmi, bet nu būtiskākā atšķirība drošvien ir tāda, ka no Miilas man nav bail, drīzāk viņa man ir tāds kā glābējs un templis Somijā.
Vēl es viņai esmu parādā 2 pakalpojumus, kas latviešu valodā izklausās daudz neķītrāk nekā angļu, un, lai arī viņa izliekas, ka es neesmu parādā neko, es tomēr plānoju kautkā atdarīt, pat ja vienīgais veids būs uzadīt džemperi viņas pastkastei.

Lūk, dzīve Somijā, kuras aprakstā es kautkā aizmirsu ietvert to kā es vakar spēlēju smieklīgu spēli kurā tiek izlozētas lomas, un no 20 cilvēkiem 1 ir mauka, un es biju mauka 2 spēlēs no 3, lai arī tāda iespējamība pēc maniem aprēķiniem ir nav. Fak es nemāku vairs izdomāt, kā aprēķināt lietas tāpēc PĒTERI ZĪRAK tavs uzdevums ir aprēķināt cik liela ir šāda iespējamība. Jebkurā gadījumā pēc tuvākas apskates arī vācu meitene, kuru es pagaidām pazīstu tikai kā " the joyful citizen" , ka es izskatos "kinda slutty", lai arī Maike man šodien prasīja vai es gadījumā neesmu atturībnieks.

Lūk, vieglas uzvedības Valteru saturoša dzīve.
Jauku dieniņu, murmuļi.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru