Ja tas ir neizbēgami, tas vismaz var būt smieklīgi.

Un es varētu nomirt dienā, kad Interpol vairs nebūs forši.

Par šito es sāku domāt iepriekšējā reizē, kad biju pie Ketijas un 3jos naktī galīgi neizskatījās, ka es tuvākajā laikā aizmigšu.
Padomā cik forši būtu zināt cilveku pēdējās domas pirms nāves. Protams tur drošvien būtu daudz bailes un tā, bet es domāju nez cik cilveki ir domājuši par kaut ko citu.
Piemēram "Look ma` - no hands!" pirms pakāršanas.
"Es zināju, ka vajadzēja to trešdien iet uz kino nevis pildīt mājasdarbus" ebreju jaunietis nacistu nāves kamerā.
"Man liekas šitam vajadzētu strādāt"
" Hei! Stirniņa!!" pirms avārijas.
" Man patiesībā vienmēr besījuši viduslaiki" vēsturnieks uz nāves gultas.
" Tai māsiņai gan ir smukas krūtis."

Tas man liekas ir kaut kā foršak, un es esmu pārliecināt, ka ir bijuši cilvēki, kas kaut ko tadu ir domājuši.

Atgādina nedaudz kareivi, ko Voneguts aprakstija Drēzdenes bombardēšanas laikā, kad vini sēdēja tajā lopkautuves pagrabā un viņš teica "I wonder what the poor people are doing tonight?"

Ja es kādreiz būšu uz nāves gultas, pēdējā lieta, ko es gribētu pateikt ir labākais joks, ko pasaule jebkad ir dzirdējusi.
Bazinga!
Jā! Tieši tā! Ja tu zini kas ir "The Big Bang Theory" tad iedomājies Šeldonu, iedomājies joku, Bazinga! un es esmu atslēdzies.
Un vēstures grāmatās rakstīs manus pēdējos vārdus un skolnieki smiesies, nevis spēlēs kārties nelikdamies ne zinis par ko Baloda savā nodabā vārās.
Es vēl nezinu, kas par joku tas būs, bet nu cerams man vēl ir kādi gadi vismaz 60mit lai izdomātu.
Būs smieklīgi.
Manā paradīzē tiek arī par smieklīgiem jokiem.