Stars - Your Ex-Lover Is Dead from City Slang on Vimeo.
Es eju gulēt smaidīgs.
sestdiena, jūnijs 26
sestdiena, jūnijs 19
Izrādās, vasara ir klāt!
Es nesaprotu vai es esmu vienīgais, kam tā ir, bet man pēdējos gados baigi lēni pielec, ka ir pienākusi vasara. Kādreiz, piemēram, 6. klasē, kad man patika Lilita Gaile, kurai tagad ir lielas krūtis, un kura strādā BAFā, skolas beigšanos nevarēja nepamanīt, pēdējā maija dienā cēlos stundu vēlāk, neskatījos pa televizoru multeni "'Činzo" un gāju uz skolu, lai ieēstu kliņģeri un iedzertu koka-kolu kopā ar klasesbiedriem, no kuriem puse man drošvien likās dumi, paņemtu liecību, kuru droši vien rotāja 5nieks sportā, lai gan tam nebija svara (nekam nebija svara kamēr matemātikā nav zemāk par 8) un soļotu mājās, kur mamma būtu nopirkusi saldējuma kasti un prasītu kādā sakarā man ir tikai 6 latviešu valodā, un nevienam no mums nebija ne jausmas, ka vēl 8 gadus vēlāk man šķitīs ka pareizrakstības un divdabja teicienu ievērošana ir paredzēta tikai Ketijai un cilvēkiem ar 80-to gadu frizūrām. Un skaidrs - vasara ir klāt! Eju pārsist celi, izrakt alu Daiņa siena šķūnī, iemest džumpi un līdz 12iem naktī spēlēt pie Ivara Nintendo tā ka īkšķiem āda nogājusi no to slidināšanas pa pogām, kas atradās uz visai nesmuka un neērta paskata pultīm.
Tagad kaut kā pierasts ka vasarā vel ir eksāmeni, izlaidumi, sesija vai stroika, un šogad, kad it kā neviena no tiem nav, tik un tā gandrīz jau ir pienākuši Jāņi, kamēr es vel domāju, ka "vasarā jāizdara tas un tas". Jāņi parasti ir tāds apskaidrības laiks, lai cik absurdi tas arī neizklausītos.
Nav jau it kā arī tā, ka es uzvestos nevasarīgi - biju Polijā, pāris dienas esmu pavadījis salīdzinoši ilgās slēpņošanas tūrēs un vel veselu lērumu nedarot neko, dzerot alu, skatoties filmas un mīlējoties tā ka aizsvīst logi pat istabā, kurā logu skaits ir lielāks par 2. Vasara rit tā, kā viņai jārit, tikai man tas kaut kā nepielec.
Lai gan nu ir skaidrs viss. Plauktā stāv spainītis ar daudziem milzīgiem asfalta krītiņiem un es gaidu ciemos Ketiju lai ietu naktī zīmēt. Pēc "naktī zīmēt" varbūt tagad šito ierakstu atradīs kāds 12 gadus vecs Saimja fans, kurš pavadīs 2h lasot un tad mani nolādēs, jo sapratīs, ka tas nav par grafeitij. Stulbi būt tev. Ko lai citu saka. Ar krītiņiem es gribu iet zīmēt jau 2 gadus, bet kaut kā tas kā nav noticis tā nav, bet es iešu, un tas būs forši. Zīmējot ar krītiņiem forši ir tas, ka man nav jābūt labam māksliniekam, vajag tikai noteiktu daudzumu muļķības un no rīta nevienam neienāks pat prātā, ka tas ir bijis čalis, kuram palicis gads līdz Bakalaura grāda iegūšanai. Ja sabiedrībai kopumā būtu vismaz tik daudz muļķības es domāju viss būtu kaut kā smukāk.
Rīt es mēģināšu doties uz Margaritas izlaidumu. Kaut kad kādu laiku atpakaļ es domāju, ka man katru vasaru jāiet uz kādu izlaidumu un jāsveic kāds, bet tad protams es nonāku pie secinājuma, ka es nepazīstu tik daudz cilvēkus, kas tagad taisītos kaut ko beigt, un vispār es arī neatceros vai es pagājušo gad uz kādu izlaidumu biju. Tomēr it kā tai pat laikā vienmēr var sveikt tādus cilvekus kā Līvu Gaili (kuras vārdu es noteikti tagad atceros nepareizi), kuru tu nekad mūžā neesi saticis, bet pietiek, ka Čizo pasaka, ka viņa ir forša, un tu aiznes puķes meitenei, kura staro kā maija saulīte un dod tev bučas neņemot vērā to, ka Jūsu pazīšanās laiks ir aptuveni 4 sekundes.
Vēljoprojām es arī pīpēju. Es it kā tagad necenšos atmest, bet tā doma, ka, ja es varu atrast lapu, kurā cilvēki ar labām sirdīm pārdod Duglasa Adamsa grāmatas par 1,50Ls tad es vienkārši skatoties uz to cigarešu paciņu nesaprotu ko es daru, jo nu par to naudu tad es varētu nopirkt visas grāmatas ko gribu un vēl atļauties paēst. Lūk. Vēstijums nākamajām paaudzēm. Ja Jūs kādā brīdī secināt, ka cigaretes maksā lētāk nekā principā jebkura grāmata, kurā ir vairāk par 5 vārdiem tad nebrīnaties, ka Jūsu dēls Sergejs tā vietā lai iemācītos visus alfabēta burtus, nevis tikai "FĒNIKSS" labāk izvēlas iet kopā ar Anatoliju mašīnām lukturus zagt. Amen.
Es tagad izdomāju, ka es varētu nedaudz pagulēt. jauku Jums dienu murmuļi.
Tagad kaut kā pierasts ka vasarā vel ir eksāmeni, izlaidumi, sesija vai stroika, un šogad, kad it kā neviena no tiem nav, tik un tā gandrīz jau ir pienākuši Jāņi, kamēr es vel domāju, ka "vasarā jāizdara tas un tas". Jāņi parasti ir tāds apskaidrības laiks, lai cik absurdi tas arī neizklausītos.
Nav jau it kā arī tā, ka es uzvestos nevasarīgi - biju Polijā, pāris dienas esmu pavadījis salīdzinoši ilgās slēpņošanas tūrēs un vel veselu lērumu nedarot neko, dzerot alu, skatoties filmas un mīlējoties tā ka aizsvīst logi pat istabā, kurā logu skaits ir lielāks par 2. Vasara rit tā, kā viņai jārit, tikai man tas kaut kā nepielec.
Lai gan nu ir skaidrs viss. Plauktā stāv spainītis ar daudziem milzīgiem asfalta krītiņiem un es gaidu ciemos Ketiju lai ietu naktī zīmēt. Pēc "naktī zīmēt" varbūt tagad šito ierakstu atradīs kāds 12 gadus vecs Saimja fans, kurš pavadīs 2h lasot un tad mani nolādēs, jo sapratīs, ka tas nav par grafeitij. Stulbi būt tev. Ko lai citu saka. Ar krītiņiem es gribu iet zīmēt jau 2 gadus, bet kaut kā tas kā nav noticis tā nav, bet es iešu, un tas būs forši. Zīmējot ar krītiņiem forši ir tas, ka man nav jābūt labam māksliniekam, vajag tikai noteiktu daudzumu muļķības un no rīta nevienam neienāks pat prātā, ka tas ir bijis čalis, kuram palicis gads līdz Bakalaura grāda iegūšanai. Ja sabiedrībai kopumā būtu vismaz tik daudz muļķības es domāju viss būtu kaut kā smukāk.
Rīt es mēģināšu doties uz Margaritas izlaidumu. Kaut kad kādu laiku atpakaļ es domāju, ka man katru vasaru jāiet uz kādu izlaidumu un jāsveic kāds, bet tad protams es nonāku pie secinājuma, ka es nepazīstu tik daudz cilvēkus, kas tagad taisītos kaut ko beigt, un vispār es arī neatceros vai es pagājušo gad uz kādu izlaidumu biju. Tomēr it kā tai pat laikā vienmēr var sveikt tādus cilvekus kā Līvu Gaili (kuras vārdu es noteikti tagad atceros nepareizi), kuru tu nekad mūžā neesi saticis, bet pietiek, ka Čizo pasaka, ka viņa ir forša, un tu aiznes puķes meitenei, kura staro kā maija saulīte un dod tev bučas neņemot vērā to, ka Jūsu pazīšanās laiks ir aptuveni 4 sekundes.
Vēljoprojām es arī pīpēju. Es it kā tagad necenšos atmest, bet tā doma, ka, ja es varu atrast lapu, kurā cilvēki ar labām sirdīm pārdod Duglasa Adamsa grāmatas par 1,50Ls tad es vienkārši skatoties uz to cigarešu paciņu nesaprotu ko es daru, jo nu par to naudu tad es varētu nopirkt visas grāmatas ko gribu un vēl atļauties paēst. Lūk. Vēstijums nākamajām paaudzēm. Ja Jūs kādā brīdī secināt, ka cigaretes maksā lētāk nekā principā jebkura grāmata, kurā ir vairāk par 5 vārdiem tad nebrīnaties, ka Jūsu dēls Sergejs tā vietā lai iemācītos visus alfabēta burtus, nevis tikai "FĒNIKSS" labāk izvēlas iet kopā ar Anatoliju mašīnām lukturus zagt. Amen.
Es tagad izdomāju, ka es varētu nedaudz pagulēt. jauku Jums dienu murmuļi.
pirmdiena, jūnijs 14
Spellbound.
To laiku, ko es nepavadu bezjēdzīgi es visdrīzāk pavadu slēpņojot, nodarbojoties ar mīlestību (kas ietver gan mīlēšanos, gan vienkārši pīpēšanu kopā uz palodzes) vai skatoties filmas.
Labākais filmu draugs man vēl joprojām ir Līme. Ta kā paziņu lokā es esmu drošvien labi zināms kā kretīns, kuram, ja iesaka filmu, tā visdrīzāk netiks redzēta, sliktākajā gadījumā tu vēl tiksi apsmiets, tad man kaut kā neviens īsti neko neiesaka, un tie, kuru viedokļos es varētu arī kaut cik klausīties, jo pieļauju iespējamību, ka kaut kādā mērā gaumes varētu saskanēt, filmas man neiesaka, jo vai nu neskatās, vai arī visu ko grib ieteikt, es jau esmu redzējis.
Līme gan tā nedara. Nu citreiz dara gan, bet lielākoties es esmu apmierināts ar visu ko atrodu un man ir prieks.
Es sēžu un smaidu par to cik gan skaista ir pasaule, ja ir tādas lietas kā Spellbound un American Beauty.
Kaut kad nesen es biju pie zobārsta. Izrādās plombes ir tāda lieta, kas nepastāv mūžīgi, un tagad bija tā, ka zobārste man vienkārši iebāza mutē vienu no tiem dzelžiem un izrāva plombi ārā, kas man likās diezgan uzjautrinoši, lai gan reizē arī nedaudz bailīgi. Un tad man vēl sataisa citu zobu un beigās ir jāmaksā nahuj 25 ls. Es zinu, ka es lietoju vārdu "nahuj" nepareizās vietās un vispār nepareizā valodā, bet ja tu gribi pie kaut kā piesieties, pēdējo 4 dienasgrāmatu laikā noteikti var atrast pietiekami daudz pareizrakstības kļūdu, lai anulētu mana latviešu valodas eksāmena rezultātu un aizliegtu vispār viņu kādreiz vēl likt. Man patīk kā tas nahuj tur izskatās, un es uzskatu ka ikdienā tas manu valodu padara tikai bagātāku, varbūt ne izsmalcinātaku, toties labāk var nolasīt manas emocijas. 25lati ir daudz. Ja ar mani saderētu normāli tad es varu derēt ka es ar to naudu varētu mēnesi ēdienam iztik (sanāk taka divas derības tagad). Lai nu kā zobs vismaz ir kārtībā un cilvekiem labs prāts, lai arī manliekas es varētu aizlidot uz Somiju un salabot tos zobus tur un tas viss kopā man izmaksātu tik pat un vel piedevām es varētu pateikt kādam "yks olut".
Vakar biju ar Elviju izbraucienā ap Siguldu un tas bija tā diezgan forši. Piemēram tagad es zinu, kur mežā atrodas mājiņa ar daudz Jēzus bildēm un grāmatu kurā var rakstīt vēlēšanās, un ja tu esi kristietis tev viņas arī piepildīsies, iespējams. Man gan jau nepiepildītos tāpat, jo es pie baznīcas pīpēju, un Elvijs uzskatīja, ka tas ir slikti, lai gan man īsti zināšanu par to nav. Ja es būtu mācītājs es ļautu baznīcā iekšā pat pīpēt kaut kur aizmugurē, lai gan pālī gan neļautu nākt. Un ja man kādreiz kaut kas prātā mainīsies, un cilvēki no manas draudzes šito izlasīs ganjau sados pa muti. Drīzāk jau kaut ko citu kā kristieši soda - piesitīs krusta vai nemetīs kolektē naudu. Lai nu kā vēl tur bija arī ļotiļoti jauka kafejnīca, kur rakstīts "ceļiniek, ienāc un pasēdi" vai kaut kas tāds, īsti neatceros, mēs ar Elviju lasīt nemācējām, tapēc neiegājām, lai arī Elvijs nedaudz gribēja, bet Ivars iegāja un izrādās tur pa brīvu vienkārši cepumi stāv un var sev kafiju uztaisīt. Kaut kas tāds ir vienkārši TIIIK forši, ka gribas ticēt ka cilvēki ir jauki.
Un šodien es nedaru īpaši neko. Biju aizgājis uz amatierteātra izrādi, kas man likās tik pat laba, kā jebkura cita amatierteātra izrāde, kurā es nepiedalos, un es to neskaitītu pie augstas kvalitātes, lai arī nekāds teātru speciālists neesmu. Ceru, ka Dainis šito nelasīs. Lai gan Pzaura Lemse noteikti izlasīs meklējot vai viņas vārds nav pieminēts un uzreiz Dainim visu izstāstīs. Nezinu īsti arī vai man būtu jājūtas labi vai slikti, ka es vēl 20 gados varu samelot kasierei, kura iespējams man ir arī kaut kāda radiniece, ka esmu skolnieks. It kā gan biju skuvies. Bafā vienas un tās pašas pārdevējas kādreiz man prasīja dokumentus atkarībā no tā vai es biju skuvies vai nē, un es neteiktu ka tā ir tā sliktākā taktika. It kā vidusskolniekiem mēdz būt bārda, bet nu tik daudz bārda kā Ivaram mēdz būt tikai cilvēkiem vārdā Modris, kuri strādā mežā un vidusskolā biežāk modē ir mazas ūsiņas,, kas noteikti nav līdzvērtīgas pasei vai tiesībām.
Es šito visu sāku rakstīt tikai tāpēc, ka man ilgi lādējās (jā lādējās, pašol nahuj) filma, un nebija īsti nekā cita ko darīt, jo kafiju taisīt nevarēja, jo kafijas vienkārši nav. Es pēdējā laikā nerakstu daudz, un nevis tāpēc, ka manā vienmuļajā dzīvē, kurā mani pamet visas meitenes un es esmu bezdarbnieks, nekas nenotiek (es tur kko sameloju, nevajag neko atkal iespringt), bet kaut kādu iemeslu pēc man to tik biezi vairs negribas darīt, vai citreiz kad girbas man ir slinkums. Un tad es citreiz it kā neredzu jēgu un tad vēl kkas saka "tu esi lohs" vai "eu to blogeris, tu jau blogo, yo, ieblogo kautko par šito plēvi, ko es siltumnīcai uzsitu" un man vispār vairs negirbas, bet tad es domāju, ka pēc 1 gada, kad es gribēšu palasīt kaut ko ko es ap šito laiku esmu domājis , es apskatīšos un nekā nebūs un tad es domāšu "tu esi lohs".
Un starp citu es izlasīju "To Kill a Mockingbird" un man patika. Man patīk grāmatas un es ceru, ka tas nekad nemainīsies.
Labākais filmu draugs man vēl joprojām ir Līme. Ta kā paziņu lokā es esmu drošvien labi zināms kā kretīns, kuram, ja iesaka filmu, tā visdrīzāk netiks redzēta, sliktākajā gadījumā tu vēl tiksi apsmiets, tad man kaut kā neviens īsti neko neiesaka, un tie, kuru viedokļos es varētu arī kaut cik klausīties, jo pieļauju iespējamību, ka kaut kādā mērā gaumes varētu saskanēt, filmas man neiesaka, jo vai nu neskatās, vai arī visu ko grib ieteikt, es jau esmu redzējis.
Līme gan tā nedara. Nu citreiz dara gan, bet lielākoties es esmu apmierināts ar visu ko atrodu un man ir prieks.
Es sēžu un smaidu par to cik gan skaista ir pasaule, ja ir tādas lietas kā Spellbound un American Beauty.
Kaut kad nesen es biju pie zobārsta. Izrādās plombes ir tāda lieta, kas nepastāv mūžīgi, un tagad bija tā, ka zobārste man vienkārši iebāza mutē vienu no tiem dzelžiem un izrāva plombi ārā, kas man likās diezgan uzjautrinoši, lai gan reizē arī nedaudz bailīgi. Un tad man vēl sataisa citu zobu un beigās ir jāmaksā nahuj 25 ls. Es zinu, ka es lietoju vārdu "nahuj" nepareizās vietās un vispār nepareizā valodā, bet ja tu gribi pie kaut kā piesieties, pēdējo 4 dienasgrāmatu laikā noteikti var atrast pietiekami daudz pareizrakstības kļūdu, lai anulētu mana latviešu valodas eksāmena rezultātu un aizliegtu vispār viņu kādreiz vēl likt. Man patīk kā tas nahuj tur izskatās, un es uzskatu ka ikdienā tas manu valodu padara tikai bagātāku, varbūt ne izsmalcinātaku, toties labāk var nolasīt manas emocijas. 25lati ir daudz. Ja ar mani saderētu normāli tad es varu derēt ka es ar to naudu varētu mēnesi ēdienam iztik (sanāk taka divas derības tagad). Lai nu kā zobs vismaz ir kārtībā un cilvekiem labs prāts, lai arī manliekas es varētu aizlidot uz Somiju un salabot tos zobus tur un tas viss kopā man izmaksātu tik pat un vel piedevām es varētu pateikt kādam "yks olut".
Vakar biju ar Elviju izbraucienā ap Siguldu un tas bija tā diezgan forši. Piemēram tagad es zinu, kur mežā atrodas mājiņa ar daudz Jēzus bildēm un grāmatu kurā var rakstīt vēlēšanās, un ja tu esi kristietis tev viņas arī piepildīsies, iespējams. Man gan jau nepiepildītos tāpat, jo es pie baznīcas pīpēju, un Elvijs uzskatīja, ka tas ir slikti, lai gan man īsti zināšanu par to nav. Ja es būtu mācītājs es ļautu baznīcā iekšā pat pīpēt kaut kur aizmugurē, lai gan pālī gan neļautu nākt. Un ja man kādreiz kaut kas prātā mainīsies, un cilvēki no manas draudzes šito izlasīs ganjau sados pa muti. Drīzāk jau kaut ko citu kā kristieši soda - piesitīs krusta vai nemetīs kolektē naudu. Lai nu kā vēl tur bija arī ļotiļoti jauka kafejnīca, kur rakstīts "ceļiniek, ienāc un pasēdi" vai kaut kas tāds, īsti neatceros, mēs ar Elviju lasīt nemācējām, tapēc neiegājām, lai arī Elvijs nedaudz gribēja, bet Ivars iegāja un izrādās tur pa brīvu vienkārši cepumi stāv un var sev kafiju uztaisīt. Kaut kas tāds ir vienkārši TIIIK forši, ka gribas ticēt ka cilvēki ir jauki.
Un šodien es nedaru īpaši neko. Biju aizgājis uz amatierteātra izrādi, kas man likās tik pat laba, kā jebkura cita amatierteātra izrāde, kurā es nepiedalos, un es to neskaitītu pie augstas kvalitātes, lai arī nekāds teātru speciālists neesmu. Ceru, ka Dainis šito nelasīs. Lai gan Pzaura Lemse noteikti izlasīs meklējot vai viņas vārds nav pieminēts un uzreiz Dainim visu izstāstīs. Nezinu īsti arī vai man būtu jājūtas labi vai slikti, ka es vēl 20 gados varu samelot kasierei, kura iespējams man ir arī kaut kāda radiniece, ka esmu skolnieks. It kā gan biju skuvies. Bafā vienas un tās pašas pārdevējas kādreiz man prasīja dokumentus atkarībā no tā vai es biju skuvies vai nē, un es neteiktu ka tā ir tā sliktākā taktika. It kā vidusskolniekiem mēdz būt bārda, bet nu tik daudz bārda kā Ivaram mēdz būt tikai cilvēkiem vārdā Modris, kuri strādā mežā un vidusskolā biežāk modē ir mazas ūsiņas,, kas noteikti nav līdzvērtīgas pasei vai tiesībām.
Es šito visu sāku rakstīt tikai tāpēc, ka man ilgi lādējās (jā lādējās, pašol nahuj) filma, un nebija īsti nekā cita ko darīt, jo kafiju taisīt nevarēja, jo kafijas vienkārši nav. Es pēdējā laikā nerakstu daudz, un nevis tāpēc, ka manā vienmuļajā dzīvē, kurā mani pamet visas meitenes un es esmu bezdarbnieks, nekas nenotiek (es tur kko sameloju, nevajag neko atkal iespringt), bet kaut kādu iemeslu pēc man to tik biezi vairs negribas darīt, vai citreiz kad girbas man ir slinkums. Un tad es citreiz it kā neredzu jēgu un tad vēl kkas saka "tu esi lohs" vai "eu to blogeris, tu jau blogo, yo, ieblogo kautko par šito plēvi, ko es siltumnīcai uzsitu" un man vispār vairs negirbas, bet tad es domāju, ka pēc 1 gada, kad es gribēšu palasīt kaut ko ko es ap šito laiku esmu domājis , es apskatīšos un nekā nebūs un tad es domāšu "tu esi lohs".
Un starp citu es izlasīju "To Kill a Mockingbird" un man patika. Man patīk grāmatas un es ceru, ka tas nekad nemainīsies.
otrdiena, jūnijs 8
Labākais treileris pasaules vēsturē.
Katram sevi cienošam cilvēkam patīk treileri, un ja tu esi pie pilna prāta vari nemaz nemēģināt man ieskaidrot savādāk. Es, piemēram, kad eju uz kino esmu ļoti satraucies, un uzskatu, ka skriet ātrāk, lai paspētu uz treileriem ir svarīgāk nekā pirkt popkornu un kolu, kura tāpat tiks izdzerta treileru laikā.
Tagad pateicoties Elvijam es esmu atradis visu laiku labāko treileri pasaules vēsturē, kādu es vien zinu.
Tiem kas nezin, Elvijs ir Čizo draugs, kurš tās 6 dienas nedēļā, kad neiet uz skolu, pavada brīvo laiku taisot uzlīmes, zīmējot sev uz pleca enkuru un manu seju uz papīra.
Tad nu lūk:
Kā arī, tiem cilvēkiem, kas ļoti ļoti gribētu būt Slipknot fani, bet tomēr neko nevar padarīt pie tā, ka Justin Beiber viņiem patīk labāk, varu piedāvāt šito.
Tagad pateicoties Elvijam es esmu atradis visu laiku labāko treileri pasaules vēsturē, kādu es vien zinu.
Tiem kas nezin, Elvijs ir Čizo draugs, kurš tās 6 dienas nedēļā, kad neiet uz skolu, pavada brīvo laiku taisot uzlīmes, zīmējot sev uz pleca enkuru un manu seju uz papīra.
Tad nu lūk:
Kā arī, tiem cilvēkiem, kas ļoti ļoti gribētu būt Slipknot fani, bet tomēr neko nevar padarīt pie tā, ka Justin Beiber viņiem patīk labāk, varu piedāvāt šito.
pirmdiena, jūnijs 7
otrdiena, jūnijs 1
Dzyen Dobriy pzCky
Man ir aizdomas, ka es neesmu rakstījis nepieklājīgi ilgi.
Es it kā varētu izdomāt 17 dažādus attaisnojumus sākot ar to, ka esmu atpakaļ Latvijā un man nav laika rakstīt, jo nepārtraukti jāskatās cik lēti alus un cigaretes maksā un beidzot ar to, ka es salaboju savu gultu, tāpēc man visu laiku jāguļ.
Jebkurā gadījumā es nolēmu, ka gudrāk to attaisnojumu domāšanas laiku drošvien būtu veltīt rakstīšanai.
Lai arī ļaudis varētu domāt, ka puisim no Mālpils normālās dienās lielākā daļa laika aiziet siera aplūkošanā un braukšanā ar mašīnu uz veikalu, uz kuru varētu aiziet ar kājām pa to laiku, kamēr tā mašīna tiek iedarbināta, kopš atgriešanās man garlaicīgi ir bijis manuprāt aptuveni tikai stundas 4h, kurās es ietveru to laiku, kas bija sapnī.
Jā vienu dienu es sapņoju kā man nekavējoties no šortiem ir jāuzšuj lielas palags kurā varētu ietīt māju, un man prātā ienāca "man ir garlaicīgi :/"
.
Es biju Polijā.
Es zinu, ka katram cilvēkam, kuru es cienu kaut maz drusciņ, tipiskā Polijas ainava saistās ar nokaltušu koku izkaltušas pļavas vidū un kopumā krāsu palete ir apmēram tik pat plaša kā filmā "Freds Otto Šķauda" kamēr populāciju sastāda kāds Zemnieks ar 16. gadsimta šūtām drēbem, dārza dakšu un kraukli uz viena pleca.
Pārsteigums vai ne, bet izrādās tā nav taisnība. Ja neņem vērā faktus ka, uz restaurāniem rakstīts "RESTAURACJA" un slēpņošana ir tik pat populārs sporta veids kā savu smadzeņu izšaušana, Polija ir diezgan forša zeme priekš zemes, kuras valūta ir aptuveni tik pat vērtīga kā 2 toletes papīra ruļļi.
Pirmkārt es Polijā iegaršoju kas īsti ir īsts Poļu lieta, ko pārdod Kebaba veikalā, un ja ir kaut kas labāks par to tad, kad tu esi piedzēries, tad es neredzu nevienu normālu iemeslu, kapēc man neviens par to nav paziņojis. Es rakstu "lieta" jo es īsti nezinu kas tas bija (kaut kāds rullis, kurā iekšā salāti un gaļa) bet čista zinu, ka tas nebija kebabs, jo es vienreiz ēdu kebabu un arī tas bija labs.
Lieta, kas Polijā, vismaz spriežot pēc manas pieredzes, noteikti netiek augstu vērtēta ir apkalpojošā sfēra. Es nezinu kas viņiem tur visiem ir, bet es nesaprotu neko. KFC, kas ir stulbākā iestāde uz zemes (es drīzāk ietu uz to krievu barčiku pie skolas ieraut 50gramus, nekā uz turieni velreiz) piemēram lika mums gaidīt 20min, kamēr mēs ar Saimi dabūjām savu vistu. Vistu. Kā tu domā, cik grūti ir pagatavot kaut ko ar vistu, iestādē, kurā gatavo ēdienu tikai ar vistu? McDonalds personāls izrādīja lieliskas angļu valodas zināšanas "-french fries, -what? -french fries, free potatoes, those potatoe sticks right there -oh, fri?" kā arī ņemot komplektu ar Big Mac, kolu un kartupeļiem, zini, ka tajā komplektā nav iekļauta kola un kartupeļi.
Pats Tomas, kurš it kā organizēja mūsu atrašanos tur it kā bija foršs, bet arī tā nedaudz kaut kā jocīgs. Piemēram apsola karstas pusdienas, kuras mēs gaidam līdz 15:30, tad izlēmuši, ka drīz mirsim, braucam uz Maķīti, kad viņs zvana un saka, ka ir atvedis. Izrādas atvedis maizi un desu un čipšus (kas acimredzot, Polijā tiek definēts kā "hot food" nevis tāpēc ka karsts, bet tāpēc ka seksīgs), lai gan tas tomēr ir labāk par manu sākotnējo teoriju mašīnā pēc viņa zvana, kad šķita, ka viņš mums pusdienās mierīgi varētu būt atvedis arī ledenes. Vakarā mums it kā bija apsolīts kaut kads šņabis, lai gan par to es neesmu īsti pārliecinats, un arī to nācās gaidīt 2h, kad pats Tomass jau bija krietnās burās un nevarēja saprast kāpēc noliekot 8 čaļiem priekšā 2 pudeles liķiera, viņas maģiski iztukšojas 3min laikā.
Bet tik un tā Bialystoka bija ļoti smuka un Polija noteikti ir labāka par Lietuvu, kur zeme ir tik plakana, ka man nav ne mazākās nojausmas kā tāda teritorija vispār var pretendēt uz valsts statusu. Lietuvā mums sanāca nomaldīties, jo nenobraucām no šosejas pareizā brīdī, kā rezultāta no šosejas nonācām uz parasta ceļa, no kura uz slikta ceļa, izbraucām cauri ciematam, kurš atradās tik ļoti nekur, ka man šķiet cilveki tur pat lietuviski neprata runāt, un beigās cauri rapšu laukam nonākam kapos, kur pēc tam vispār vairāk ceļa nav. Daži pavecāki braļukas kapos norādīja virzienu uz "Kedaynai", bet aizmirsa piebilst, ka tā ir pilsēta ar lielāko, smirdīgāko (burtiski - smirdēja ta, ka man nedaudz gribējās izrotāt busiņa salonu ar savu kuņģa saturu) kalnu, kādu manas acis skatījušas, un reizē arī pilsēta, no kuras vienīgais ceļš, kas ved ārā, ir tas pats, pa kuru tu iebrauci.
Vēl Polijā bija arī Dainis bez pases, bet tas nav īpaši svarīgi, jo tu drošvien tāpat viņu nepazīsti, ja vien neesi Elvijs.
Pēc Polijas satiku Ketiju uz ielas konkrētā pālī pēc 2 aliem un aizgājām vēl pēc pāris aliem. Ļeņingrad man tovakar īpaši nepatika, bet toties I Love You patika gan, un tur es varētu kādreiz arī atgriezties.
Vēl es biju pie Skudruča un Valmierā, kur bija diezgan forši, bet tagad ir laiks streļīt Oskaram smēķi, nevis tik daudz rakstīt, jo savādāk ļaudis sāks brīnīties, kāpec viņam tik ilgi jārullē pāri manai dienasgrāmatai, lai izlasītu mazāk svarīgu cilvēku dienasgrāmatas.
Gribēju tik no Valmieras obligāti tagad pieminēt, ka gājām gar stroiku un tur bļāva "Eu Anatolij padod piecīti" kas ir tik foršs teikums, ka mēs ar Ketiju jau sākām to lietot brīžos kad jāsit 5. Ja kādreiz es tev saku tā vai vienkārši "Eu Anatolij" tad zini, ka ir laiks dot 5. Situācija ir savādāka, ja tava māte tevi ir nodēvējusi par Anatoliju, bet tad es tevi nemaz nepazīstu un gan jau neko tādu neprasīšu.
Jauku dienu.
My Angus Please Stay.
Es it kā varētu izdomāt 17 dažādus attaisnojumus sākot ar to, ka esmu atpakaļ Latvijā un man nav laika rakstīt, jo nepārtraukti jāskatās cik lēti alus un cigaretes maksā un beidzot ar to, ka es salaboju savu gultu, tāpēc man visu laiku jāguļ.
Jebkurā gadījumā es nolēmu, ka gudrāk to attaisnojumu domāšanas laiku drošvien būtu veltīt rakstīšanai.
Lai arī ļaudis varētu domāt, ka puisim no Mālpils normālās dienās lielākā daļa laika aiziet siera aplūkošanā un braukšanā ar mašīnu uz veikalu, uz kuru varētu aiziet ar kājām pa to laiku, kamēr tā mašīna tiek iedarbināta, kopš atgriešanās man garlaicīgi ir bijis manuprāt aptuveni tikai stundas 4h, kurās es ietveru to laiku, kas bija sapnī.
Jā vienu dienu es sapņoju kā man nekavējoties no šortiem ir jāuzšuj lielas palags kurā varētu ietīt māju, un man prātā ienāca "man ir garlaicīgi :/"
.
Es biju Polijā.
Es zinu, ka katram cilvēkam, kuru es cienu kaut maz drusciņ, tipiskā Polijas ainava saistās ar nokaltušu koku izkaltušas pļavas vidū un kopumā krāsu palete ir apmēram tik pat plaša kā filmā "Freds Otto Šķauda" kamēr populāciju sastāda kāds Zemnieks ar 16. gadsimta šūtām drēbem, dārza dakšu un kraukli uz viena pleca.
Pārsteigums vai ne, bet izrādās tā nav taisnība. Ja neņem vērā faktus ka, uz restaurāniem rakstīts "RESTAURACJA" un slēpņošana ir tik pat populārs sporta veids kā savu smadzeņu izšaušana, Polija ir diezgan forša zeme priekš zemes, kuras valūta ir aptuveni tik pat vērtīga kā 2 toletes papīra ruļļi.
Pirmkārt es Polijā iegaršoju kas īsti ir īsts Poļu lieta, ko pārdod Kebaba veikalā, un ja ir kaut kas labāks par to tad, kad tu esi piedzēries, tad es neredzu nevienu normālu iemeslu, kapēc man neviens par to nav paziņojis. Es rakstu "lieta" jo es īsti nezinu kas tas bija (kaut kāds rullis, kurā iekšā salāti un gaļa) bet čista zinu, ka tas nebija kebabs, jo es vienreiz ēdu kebabu un arī tas bija labs.
Lieta, kas Polijā, vismaz spriežot pēc manas pieredzes, noteikti netiek augstu vērtēta ir apkalpojošā sfēra. Es nezinu kas viņiem tur visiem ir, bet es nesaprotu neko. KFC, kas ir stulbākā iestāde uz zemes (es drīzāk ietu uz to krievu barčiku pie skolas ieraut 50gramus, nekā uz turieni velreiz) piemēram lika mums gaidīt 20min, kamēr mēs ar Saimi dabūjām savu vistu. Vistu. Kā tu domā, cik grūti ir pagatavot kaut ko ar vistu, iestādē, kurā gatavo ēdienu tikai ar vistu? McDonalds personāls izrādīja lieliskas angļu valodas zināšanas "-french fries, -what? -french fries, free potatoes, those potatoe sticks right there -oh, fri?" kā arī ņemot komplektu ar Big Mac, kolu un kartupeļiem, zini, ka tajā komplektā nav iekļauta kola un kartupeļi.
Pats Tomas, kurš it kā organizēja mūsu atrašanos tur it kā bija foršs, bet arī tā nedaudz kaut kā jocīgs. Piemēram apsola karstas pusdienas, kuras mēs gaidam līdz 15:30, tad izlēmuši, ka drīz mirsim, braucam uz Maķīti, kad viņs zvana un saka, ka ir atvedis. Izrādas atvedis maizi un desu un čipšus (kas acimredzot, Polijā tiek definēts kā "hot food" nevis tāpēc ka karsts, bet tāpēc ka seksīgs), lai gan tas tomēr ir labāk par manu sākotnējo teoriju mašīnā pēc viņa zvana, kad šķita, ka viņš mums pusdienās mierīgi varētu būt atvedis arī ledenes. Vakarā mums it kā bija apsolīts kaut kads šņabis, lai gan par to es neesmu īsti pārliecinats, un arī to nācās gaidīt 2h, kad pats Tomass jau bija krietnās burās un nevarēja saprast kāpēc noliekot 8 čaļiem priekšā 2 pudeles liķiera, viņas maģiski iztukšojas 3min laikā.
Bet tik un tā Bialystoka bija ļoti smuka un Polija noteikti ir labāka par Lietuvu, kur zeme ir tik plakana, ka man nav ne mazākās nojausmas kā tāda teritorija vispār var pretendēt uz valsts statusu. Lietuvā mums sanāca nomaldīties, jo nenobraucām no šosejas pareizā brīdī, kā rezultāta no šosejas nonācām uz parasta ceļa, no kura uz slikta ceļa, izbraucām cauri ciematam, kurš atradās tik ļoti nekur, ka man šķiet cilveki tur pat lietuviski neprata runāt, un beigās cauri rapšu laukam nonākam kapos, kur pēc tam vispār vairāk ceļa nav. Daži pavecāki braļukas kapos norādīja virzienu uz "Kedaynai", bet aizmirsa piebilst, ka tā ir pilsēta ar lielāko, smirdīgāko (burtiski - smirdēja ta, ka man nedaudz gribējās izrotāt busiņa salonu ar savu kuņģa saturu) kalnu, kādu manas acis skatījušas, un reizē arī pilsēta, no kuras vienīgais ceļš, kas ved ārā, ir tas pats, pa kuru tu iebrauci.
Vēl Polijā bija arī Dainis bez pases, bet tas nav īpaši svarīgi, jo tu drošvien tāpat viņu nepazīsti, ja vien neesi Elvijs.
Pēc Polijas satiku Ketiju uz ielas konkrētā pālī pēc 2 aliem un aizgājām vēl pēc pāris aliem. Ļeņingrad man tovakar īpaši nepatika, bet toties I Love You patika gan, un tur es varētu kādreiz arī atgriezties.
Vēl es biju pie Skudruča un Valmierā, kur bija diezgan forši, bet tagad ir laiks streļīt Oskaram smēķi, nevis tik daudz rakstīt, jo savādāk ļaudis sāks brīnīties, kāpec viņam tik ilgi jārullē pāri manai dienasgrāmatai, lai izlasītu mazāk svarīgu cilvēku dienasgrāmatas.
Gribēju tik no Valmieras obligāti tagad pieminēt, ka gājām gar stroiku un tur bļāva "Eu Anatolij padod piecīti" kas ir tik foršs teikums, ka mēs ar Ketiju jau sākām to lietot brīžos kad jāsit 5. Ja kādreiz es tev saku tā vai vienkārši "Eu Anatolij" tad zini, ka ir laiks dot 5. Situācija ir savādāka, ja tava māte tevi ir nodēvējusi par Anatoliju, bet tad es tevi nemaz nepazīstu un gan jau neko tādu neprasīšu.
Jauku dienu.
My Angus Please Stay.
Abonēt:
Ziņas (Atom)