Es nesaprotu vai es esmu vienīgais, kam tā ir, bet man pēdējos gados baigi lēni pielec, ka ir pienākusi vasara. Kādreiz, piemēram, 6. klasē, kad man patika Lilita Gaile, kurai tagad ir lielas krūtis, un kura strādā BAFā, skolas beigšanos nevarēja nepamanīt, pēdējā maija dienā cēlos stundu vēlāk, neskatījos pa televizoru multeni "'Činzo" un gāju uz skolu, lai ieēstu kliņģeri un iedzertu koka-kolu kopā ar klasesbiedriem, no kuriem puse man drošvien likās dumi, paņemtu liecību, kuru droši vien rotāja 5nieks sportā, lai gan tam nebija svara (nekam nebija svara kamēr matemātikā nav zemāk par 8) un soļotu mājās, kur mamma būtu nopirkusi saldējuma kasti un prasītu kādā sakarā man ir tikai 6 latviešu valodā, un nevienam no mums nebija ne jausmas, ka vēl 8 gadus vēlāk man šķitīs ka pareizrakstības un divdabja teicienu ievērošana ir paredzēta tikai Ketijai un cilvēkiem ar 80-to gadu frizūrām. Un skaidrs - vasara ir klāt! Eju pārsist celi, izrakt alu Daiņa siena šķūnī, iemest džumpi un līdz 12iem naktī spēlēt pie Ivara Nintendo tā ka īkšķiem āda nogājusi no to slidināšanas pa pogām, kas atradās uz visai nesmuka un neērta paskata pultīm.
Tagad kaut kā pierasts ka vasarā vel ir eksāmeni, izlaidumi, sesija vai stroika, un šogad, kad it kā neviena no tiem nav, tik un tā gandrīz jau ir pienākuši Jāņi, kamēr es vel domāju, ka "vasarā jāizdara tas un tas". Jāņi parasti ir tāds apskaidrības laiks, lai cik absurdi tas arī neizklausītos.
Nav jau it kā arī tā, ka es uzvestos nevasarīgi - biju Polijā, pāris dienas esmu pavadījis salīdzinoši ilgās slēpņošanas tūrēs un vel veselu lērumu nedarot neko, dzerot alu, skatoties filmas un mīlējoties tā ka aizsvīst logi pat istabā, kurā logu skaits ir lielāks par 2. Vasara rit tā, kā viņai jārit, tikai man tas kaut kā nepielec.
Lai gan nu ir skaidrs viss. Plauktā stāv spainītis ar daudziem milzīgiem asfalta krītiņiem un es gaidu ciemos Ketiju lai ietu naktī zīmēt. Pēc "naktī zīmēt" varbūt tagad šito ierakstu atradīs kāds 12 gadus vecs Saimja fans, kurš pavadīs 2h lasot un tad mani nolādēs, jo sapratīs, ka tas nav par grafeitij. Stulbi būt tev. Ko lai citu saka. Ar krītiņiem es gribu iet zīmēt jau 2 gadus, bet kaut kā tas kā nav noticis tā nav, bet es iešu, un tas būs forši. Zīmējot ar krītiņiem forši ir tas, ka man nav jābūt labam māksliniekam, vajag tikai noteiktu daudzumu muļķības un no rīta nevienam neienāks pat prātā, ka tas ir bijis čalis, kuram palicis gads līdz Bakalaura grāda iegūšanai. Ja sabiedrībai kopumā būtu vismaz tik daudz muļķības es domāju viss būtu kaut kā smukāk.
Rīt es mēģināšu doties uz Margaritas izlaidumu. Kaut kad kādu laiku atpakaļ es domāju, ka man katru vasaru jāiet uz kādu izlaidumu un jāsveic kāds, bet tad protams es nonāku pie secinājuma, ka es nepazīstu tik daudz cilvēkus, kas tagad taisītos kaut ko beigt, un vispār es arī neatceros vai es pagājušo gad uz kādu izlaidumu biju. Tomēr it kā tai pat laikā vienmēr var sveikt tādus cilvekus kā Līvu Gaili (kuras vārdu es noteikti tagad atceros nepareizi), kuru tu nekad mūžā neesi saticis, bet pietiek, ka Čizo pasaka, ka viņa ir forša, un tu aiznes puķes meitenei, kura staro kā maija saulīte un dod tev bučas neņemot vērā to, ka Jūsu pazīšanās laiks ir aptuveni 4 sekundes.
Vēljoprojām es arī pīpēju. Es it kā tagad necenšos atmest, bet tā doma, ka, ja es varu atrast lapu, kurā cilvēki ar labām sirdīm pārdod Duglasa Adamsa grāmatas par 1,50Ls tad es vienkārši skatoties uz to cigarešu paciņu nesaprotu ko es daru, jo nu par to naudu tad es varētu nopirkt visas grāmatas ko gribu un vēl atļauties paēst. Lūk. Vēstijums nākamajām paaudzēm. Ja Jūs kādā brīdī secināt, ka cigaretes maksā lētāk nekā principā jebkura grāmata, kurā ir vairāk par 5 vārdiem tad nebrīnaties, ka Jūsu dēls Sergejs tā vietā lai iemācītos visus alfabēta burtus, nevis tikai "FĒNIKSS" labāk izvēlas iet kopā ar Anatoliju mašīnām lukturus zagt. Amen.
Es tagad izdomāju, ka es varētu nedaudz pagulēt. jauku Jums dienu murmuļi.
Tu esi riktīg` labais.
AtbildētDzēst