Spellbound.

To laiku, ko es nepavadu bezjēdzīgi es visdrīzāk pavadu slēpņojot, nodarbojoties ar mīlestību (kas ietver gan mīlēšanos, gan vienkārši pīpēšanu kopā uz palodzes) vai skatoties filmas.
Labākais filmu draugs man vēl joprojām ir Līme. Ta kā paziņu lokā es esmu drošvien labi zināms kā kretīns, kuram, ja iesaka filmu, tā visdrīzāk netiks redzēta, sliktākajā gadījumā tu vēl tiksi apsmiets, tad man kaut kā neviens īsti neko neiesaka, un tie, kuru viedokļos es varētu arī kaut cik klausīties, jo pieļauju iespējamību, ka kaut kādā mērā gaumes varētu saskanēt, filmas man neiesaka, jo vai nu neskatās, vai arī visu ko grib ieteikt, es jau esmu redzējis.
Līme gan tā nedara. Nu citreiz dara gan, bet lielākoties es esmu apmierināts ar visu ko atrodu un man ir prieks.
Es sēžu un smaidu par to cik gan skaista ir pasaule, ja ir tādas lietas kā Spellbound un American Beauty.

Kaut kad nesen es biju pie zobārsta. Izrādās plombes ir tāda lieta, kas nepastāv mūžīgi, un tagad bija tā, ka zobārste man vienkārši iebāza mutē vienu no tiem dzelžiem un izrāva plombi ārā, kas man likās diezgan uzjautrinoši, lai gan reizē arī nedaudz bailīgi. Un tad man vēl sataisa citu zobu un beigās ir jāmaksā nahuj 25 ls. Es zinu, ka es lietoju vārdu "nahuj" nepareizās vietās un vispār nepareizā valodā, bet ja tu gribi pie kaut kā piesieties, pēdējo 4 dienasgrāmatu laikā noteikti var atrast pietiekami daudz pareizrakstības kļūdu, lai anulētu mana latviešu valodas eksāmena rezultātu un aizliegtu vispār viņu kādreiz vēl likt. Man patīk kā tas nahuj tur izskatās, un es uzskatu ka ikdienā tas manu valodu padara tikai bagātāku, varbūt ne izsmalcinātaku, toties labāk var nolasīt manas emocijas. 25lati ir daudz. Ja ar mani saderētu normāli tad es varu derēt ka es ar to naudu varētu mēnesi ēdienam iztik (sanāk taka divas derības tagad). Lai nu kā zobs vismaz ir kārtībā un cilvekiem labs prāts, lai arī manliekas es varētu aizlidot uz Somiju un salabot tos zobus tur un tas viss kopā man izmaksātu tik pat un vel piedevām es varētu pateikt kādam "yks olut".

Vakar biju ar Elviju izbraucienā ap Siguldu un tas bija tā diezgan forši. Piemēram tagad es zinu, kur mežā atrodas mājiņa ar daudz Jēzus bildēm un grāmatu kurā var rakstīt vēlēšanās, un ja tu esi kristietis tev viņas arī piepildīsies, iespējams. Man gan jau nepiepildītos tāpat, jo es pie baznīcas pīpēju, un Elvijs uzskatīja, ka tas ir slikti, lai gan man īsti zināšanu par to nav. Ja es būtu mācītājs es ļautu baznīcā iekšā pat pīpēt kaut kur aizmugurē, lai gan pālī gan neļautu nākt. Un ja man kādreiz kaut kas prātā mainīsies, un cilvēki no manas draudzes šito izlasīs ganjau sados pa muti. Drīzāk jau kaut ko citu kā kristieši soda - piesitīs krusta vai nemetīs kolektē naudu. Lai nu kā vēl tur bija arī ļotiļoti jauka kafejnīca, kur rakstīts "ceļiniek, ienāc un pasēdi" vai kaut kas tāds, īsti neatceros, mēs ar Elviju lasīt nemācējām, tapēc neiegājām, lai arī Elvijs nedaudz gribēja, bet Ivars iegāja un izrādās tur pa brīvu vienkārši cepumi stāv un var sev kafiju uztaisīt. Kaut kas tāds ir vienkārši TIIIK forši, ka gribas ticēt ka cilvēki ir jauki.

Un šodien es nedaru īpaši neko. Biju aizgājis uz amatierteātra izrādi, kas man likās tik pat laba, kā jebkura cita amatierteātra izrāde, kurā es nepiedalos, un es to neskaitītu pie augstas kvalitātes, lai arī nekāds teātru speciālists neesmu. Ceru, ka Dainis šito nelasīs. Lai gan Pzaura Lemse noteikti izlasīs meklējot vai viņas vārds nav pieminēts un uzreiz Dainim visu izstāstīs. Nezinu īsti arī vai man būtu jājūtas labi vai slikti, ka es vēl 20 gados varu samelot kasierei, kura iespējams man ir arī kaut kāda radiniece, ka esmu skolnieks. It kā gan biju skuvies. Bafā vienas un tās pašas pārdevējas kādreiz man prasīja dokumentus atkarībā no tā vai es biju skuvies vai nē, un es neteiktu ka tā ir tā sliktākā taktika. It kā vidusskolniekiem mēdz būt bārda, bet nu tik daudz bārda kā Ivaram mēdz būt tikai cilvēkiem vārdā Modris, kuri strādā mežā un vidusskolā biežāk modē ir mazas ūsiņas,, kas noteikti nav līdzvērtīgas pasei vai tiesībām.

Es šito visu sāku rakstīt tikai tāpēc, ka man ilgi lādējās (jā lādējās, pašol nahuj) filma, un nebija īsti nekā cita ko darīt, jo kafiju taisīt nevarēja, jo kafijas vienkārši nav. Es pēdējā laikā nerakstu daudz, un nevis tāpēc, ka manā vienmuļajā dzīvē, kurā mani pamet visas meitenes un es esmu bezdarbnieks, nekas nenotiek (es tur kko sameloju, nevajag neko atkal iespringt), bet kaut kādu iemeslu pēc man to tik biezi vairs negribas darīt, vai citreiz kad girbas man ir slinkums. Un tad es citreiz it kā neredzu jēgu un tad vēl kkas saka "tu esi lohs" vai "eu to blogeris, tu jau blogo, yo, ieblogo kautko par šito plēvi, ko es siltumnīcai uzsitu" un man vispār vairs negirbas, bet tad es domāju, ka pēc 1 gada, kad es gribēšu palasīt kaut ko ko es ap šito laiku esmu domājis , es apskatīšos un nekā nebūs un tad es domāšu "tu esi lohs".

Un starp citu es izlasīju "To Kill a Mockingbird" un man patika. Man patīk grāmatas un es ceru, ka tas nekad nemainīsies.