Lai arī man ko darīt pašlaik ir mazāk nekā, man liekas, jebkad manā dzīvē, es kaut kādā veidā esmu pārorientējies uz normālo darba ļaužu gulēšanas laikiem.
Ir galīgi interesanti! Es pamostos pirms Saules! Un tad nu dažādas lietas, ko man ir nācies secināt. Foršākais ko no rīta darīt Rīgā ir iet uz veikalu. Vēderā ir tāds tukšums, kas vēl gluži nav izsalkums, bet drīzāk tāda, ka viegluma sajūta. Man acīs spīd Saule un ejot Rimčiku pa ceļam uz Čaka ielas es lavierēju starp steidzīgajiem darba ļaudīm tā, ka sāk likties, ka es spēlēju 'Kas dārzā?'. Un es eju nevis uz Barona centra Rimi, kas it kā ir tuvāk, bet gan uz Origo, jo tad man rodas sajūta, ka es iekļaujos tajās cilvēku masās, kas dodas savās ikdienas darba gaitās un tā sajūta patiesībā ir kaut kā forša.
Vēl man nākas secināt, ka TV3 laikam vairāk nerāda labas multenes. Es televizoru tā īsti nebiju skatījies kādu gadu, un tad man Mālpilī bija piedzīvojumiem bagāts rīts. Pa Tv3 iet kaut kāda multene 'Asais Fredis' vai 'Fiksais Džeris' vai kaut kas tamlīdzīgs, kur galvenajā lomā ir kaut kādi skeiteri ar milzīgām augšlūpām, un no tās multenes es nesapratu vienkārši neko. Varbūt vecums.
Skatoties LNT 900" (<- AKDIEVS kā man patīk tā pierakstī laiku) mani pārņēma neērta sajūta. Zini kā ir, kad kāds pasaka ļoti tizlu joku, vai vienkārši publiski izgāžas, tā, ka Tev to redzot paliek kauns viņu vietā? Kā, piemēram, ja tu esi aizgājis uz Ziemassvētku balli PPF, un tur vietējais 'improvizācijas teātris' uzstājas tā, ka man liekas, es no kauna zemē ielīdīšu, un gribu ātrāk iet uzpīpēt, lai arī man ar to teātri sakara nav nekāda. Tā pat man ir skatoties 900". Garklāva un Timrots visu laiku plēš kaut kādus jokus, kas tiešām lielākoties pat ir smieklīgi, un tad viņi apsmej to laika ziņu čali, kurš cenšas atbildēt ar 'joku', bet nu.. nesanāk. Un es to redzu un jūtos slikti. Grigalim it kā nebija labi joki, bet skatoties uz viņu tad vismaz bija skaidrs, ka tam tāpat visi nav mājāsun viņs var darīt, ko grib, bet skatoties uz šito čali es sajūtos slikti, un ierakstu šādu smailiju ->:(
Tā kā man ir tiešām daudz brīva laika, tad es izlēmu par gudru apmeklēt arī kādu ģeologu lekciju Elīnas Priednieces pavadībā un tas ir kaut kas smieklīgs. Viņiem ir maziņa fakultātīte, ar mazu bibliotēciņu un kafejnīciņu un vismaz pirmkursniekiem, šķiet, nav ne mazākās izpratnes par vārda 'decimāldaļskaitlis' nozīmi un no 19 cilvēkiem kursā 1 izdalīt ar 10 spēj tikai viens.
Katrā stāvā izņemot pirmo ir arī EKSPOZĪCIJA! Pirmajā stāvā ir vienkārši caurums sienā un apkārt valda pagraba motīvs. Bet EKSPOZĪCIJA!! It kā jau varētu smieties par to, ka tie ir vienkārši akmeņi, un tā, bet tur ir fakin dinozaura pēdas nospiedums. DINOZAURA PĒDA NOSPIEDUMS!@!!!! Tu ej uz lekciju un paej garām dinozaura pēdas nospiedumam. Kā vispār pēc tam ir iespējama neveiksmīga diena?! Lekcijas ir kaut kas smieklīgs nedaudz, bet nedaudz arī interesants. Es biju uz kaut ko kur stāsta kas ir kristāls un kas ir minerālis un laiž apkārt grāmatas, bet tas bija 2x interesantāk nekā tagad izklausās. Un es to saku nebūdams ģeologs. Ģeologu izpratne par lietām ir nedaudz apšaubāma, jo Elīna man norādot uz kaut kādām 50 kastēm ar akmeņiem priekšā teica "Mums viņi visi bija jāmācās. Tas bija JAUTRI!". Es it kā domāju, ka tas tāds skaists sarkasms, bet izrādās nē. Nav jau protams viegli būt cilvēkam, kuru var uzjautrināt, ieliekot viņam akmeni rokās.
Un vēl tāda nelieka atkāpe par to, ka mēs kaut kad pirms 2 nedēļām bijām slēpņot ar Elīnu, Matīsu un Ivaru un Ivaram līdzi bija disks ar audiopasakām. Lūk neliela mācība, ko nozīmē izraut lietas no konteksta.
Īsti neklausos, kas notiek pasakā, kad pēkšņi dzirdu "Mednieks iegāja pie bērniņiem, un bērniņi teica 'Mēs gribam kompeti', tāpēc viņš aizgāja un pārgrieza jēriņiem rīkles".
Labākā pasaka jebkad.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru