svētdiena, februāris 20

PP

Šodien es nāku klajā ar jaunu terminu - "Pohu Pārinieks". Tas ir cilvēks, kuram no rīta ir apmēram tādas pašas pohas, kā tev, un Jūs pavadat rītu neko nedarot un nedaudz īdzīgās balsīs plēšot sarkastiskus jokus par ebrejiem, sievietēm un dzīvi vispār. PP ir viens no labākajiem cilvēkiem tavā dzīvē, pat ja uz pāris stundām un pašlaik kā labāko PP es izvirzu Mariju lētu Šļuru. Ja tu no rīta pohains pamosties blakus Marijai lētai Šļurai, tad zini, ka Tu šorīt esi diezgan laimīgs cilvēks, pat neskatoties uz faktu, ka iepriekšejā vakarā esi bijis iestādījumā ar nosaukumu "D-STYLE". JĀ.

Dienā, kad es satiku Kosķiku, es sapratu, ka es gribu iepazīt jaunus cilvēkus, dzirdēt viņu stāstus (muļķīgi pieņemot, ka ik katram cilvēkam ir kāds interesants stāsts) un šodien es secinu, ka es to veiksmīgi esmu sācis darīt.
Vakar tā vietā, lai sēdētu mājās ar "forever alone" seju, es izlēmu kontaktēties ar Filistru Latkovski, kas droši vien vienmēr ir gudrākais plāns ko darīt vakaros, kad Tev ir reali pohuj ko darīt.
Filips bija dabūjis ciemos leiti, kurš neskujas, lasa Vonegutu un ir apveltīts ar ļoti izsmalcinātu humora izjūtu, un 2 no šiem 3 kritērijiem liek viņam automātiski patikt man. Viņs it kā arī esot žurnālists, bet neviens jau nav ideāls. Ja nemaldos viņu sauc Tomass un labākais, ko viņš vakara laikā pateica bija "And all of them have "taking from life everything it gives to you" written in their profile information, as if it really gives you something". Es pieņemu, ka tagad tas neizklausās smieklīgi, bet šis man liekas tāds ļoti jauks joks. Mēs runājām par narkotikām, manu izvēli nenodarboties ar žurnālistiku un par to cik WTF ir klubs D-STYLE.

Vel es izlēmu, ka man nepatīk Space Dog. Tā vieta it kā ir normāla, ja tu gribi zagt gleznas vai dejot, bet ja tavos plānos ir vispār jebkāda veida sarunas (jo pastāv iespēja iet dzert bez mērķa dabūt lētas sievietes, kas nezin vārda 'tilpums' nozīmi) tad tā toč nav vieta, uz kurieni iet, jo sevišķi 5dienas vakarā. Tā man ir vienmēr bijusi problēma ar SpaceDog. Šķiet tā vieta paredzēta sarunām, kuras ir aptuveni vienu vārdu garas, un pārsvarā tiek izkliegtas. Apmēram tā - PUPI.

Zini kas ir vēl stulbāk par SpaceDog 5dienā? D-STYLE. Tevi tur ievilina ar stāstiem par viskiju par brīvu un tādā garā, un tad tu tur stāvi un saki leitim "Where in the hell are we?" un vienīgais, kas kaut cik nomierina Tevi ir fakts, ka toletes ir izkārtotas ta, ka sēžot uz poda tu vari iedomāties, ka tu esi cālis olā. Taču tik un tā, es nezinu kāpēc, pirmā doma viņās ieejot man bija "Nez kā te varētu mīlēties?" Varbūt tādēļ ka tīras. Solīto viskiju es tomēr dabuju, un ko es secinu? Lai arī cik kruti būtu teikt, ka mans mīļākais dzēriens ir "whiskey on rocks" man reāli negaršo viskijs, un tur es neko nevaru darīt. Lai piedod man visi stiprie alkoholi, bet alus ir un paliek alus, un ja gribu sajusties īpašs, tad tas ir vīns.
D-STYLE nav vieta, kura es ieteiktu kādam iet, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka tas ir Ellas klubs. Jā, Ellas. Labākais ir kaut kādā brīdī pamanīt Filipu runājam ar divām nesmukām meitenēm un viņām dzirdot teikt "Filip, viņas ir nesmukas, bēgam prom". Un ko dara Filips? Protams, ka ņem vērā manu viedo padomu.

Es pirmoreizi biju arī Depo (ak nē, stilīguma policija lūdzu nearestējiet vēl mani), kur man kaut kādā brīdī iestājās drūmais stāvoklis un reizē pazuda skaits izdzertajiem aliem. Es sāku domāt "es gribu mājās viens un vemt", kad es pamanu, ka divas visai ļoti izskatīgas dāmas mana galdiņa otrā pusē ļoti aktīvi nodarbojas ar skūpstīšanos. Un tā nu es sēžu atkāris žokli un domāju "Ja šī nav skaistākā lieta, ko es redzu šomēnes, tad es nezinu kas ir." Jā. Nevis lēti, stulbi, seksīgi vai zajebis - skaisti. Godavārds. Teikšu kā ir - man jau pašam arī patīk skūpstīties ar meitenēm.
Kaut kur ap šo brīdi man ir iestājusies stadija, kad es palieku kretīnisks, un jebkādas normas, kuras es cenšos ievērot, lai neaizskartu cilvēkus, jau sen ir zudušas. Kaut kur te arī ir brīdis, kad Marija lēta Šļura man saka "Zini, lūdzu tikai rīt neraksti man un neaicini mani uz tizlu randiņu ar puķi". Man ir nedaudz WTF, bet es domāju, ka tā ir labākā lieta, ko dzirdēt no meitenes vakarā, kurā nu jau ir patērēts nedaudz par daudz alkohola.

Kaut kādā brīdī mēs appišam leiti un ejam uz dzīvokli, un nevienam no mums nav ne jausmas kā mēs to sarunājām. Marija pamostas ar skatu uz savu krūšturi, bez mazākās nojēgas kur viņa ir, un pirmā lieta, ko no rīta mostoties dzirdu es ir kaut kas līdzīgs "WTF".
Un tā mēs ejam uz kebabu, un es jūtos lieliski pohains runājot par seksu, kamēr pārdevēja kautrīgi izdod Marijas atlikumu. Mēs vienkārši pūžņojam Jāņa gultā visu dienu, un šī diena ir tāda, ka šķiet ir pilnigi normāli meitenei, kura mani ir redzējusi 3 reizes, visu dienu sēdēt dzīvoklī apakšbiksēs, smieties par visu un ignorēt faktu, ka pie mums ciemos atnāk Toms Stašāns, viņa draudzene un Ķobis, kuri savā nodabā uztaisa sev tēju, pasēž pie datora, un šķiet vispār ignorē faktu, ka mēs esam istabā. Šī diena ir tieši tik random, cik es viņu gribu. Viņai beidzot vidusskolu bija labāki procenti nekā man matemātikā, viņa zin kas ir Robot Unicorn, 'Dīvainais atgadījums ar suni naktī' un māk pieklājīgā līmenī apieties ar datoru. Es vēljoprojām nezinu vai tas izklausās pareizi, bet es atkārtoju - ja tu no rīta pohains pamosties blakus Marijai lētai Šļurai, tad zini, ka Tu šorīt esi diezgan laimīgs cilvēks.
Ir lieliska dzīve, kad dienas pēc dzeršanas var aizvadīt bez smagas sirds un morālām paģirām.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru