Jaunu toč nē.
Kādam nav vecais Macintosh lādētājs, tāds kur ir stienīts ar riņķi apkārt? Es gribu šogad pabeigt bakalauru, bet datoru Dievs domā savādāk. Lohs pēdējais.
pirmdiena, maijs 23
piektdiena, maijs 20
The Good, the Bad and the Dormouse
Piedāvāju ieskatam dažas lapas no grāmatas "Aizmirstās Latvijas vēstures lappuses" (autori Dr. Hist. V.Brūns, Dr.Hist. L.Baldiņa)
"Latvijas jaunās tūkstošgades otrā desmitgade vēsturiski tiek apzīmēta kā "Susuru drudzis", kad liela daļa cilvēku pameta darbus un ģimenes, lai dotos meklēt leģendārās vietas, par kurām runāja, ka tajās atrodamas milzu susura dzīslas. Šīs bagātīgās susuru atradnes nodrošināja Latvijas ekonomikas sasilšanu, bet kopš tā laika susuri kā resurss Latvijā gandrīz vairs nav atrodams.
Cik gan latvijā daudz nav tā saucamās "veļu pilsētas", kas tika saceltas susuru drudža laikā, bet pēc tam pamestas, jo noplicinātā ekosistēma vairs nespēja neko piedāvāt piedzīvojumu kārajiem karstasinīgajiem latviešiem
Laikā, kad šīs pilsētas zēla un plauka, tās bija ķecerības un izlaidības metropoles, Latvieši regulāri dzēra kvasu līdz vemšanai un veica tādas izvirtības kā bluķa vilkšana, līdz pat pāvests sāka apsvērt Latvijas ekskomunicēšanu no kristīgās sabiedrības.
Lai gan ir plaši izplatīts mīts, ka tajos laikos bieži noritēja spriguļu kautiņi, vēsturiskā patiesība liecina, ka spriguļi strīdu risināšanai tika izmantoti pat retāk nekā vēlākos laika periodos. Uzskata, ka šo mītu ir veicinājuši vēlāko dekāžu teātra iestudējumi.
Bieži tiek izmantota tradicionālās susuru pārvadāšanas karietes aplaupīšanas tēma, taču liecības arī par šāda tipa noziegumiem ir salīdzinoši maz.
Tiesa, ieceļotājiem problēmas mēdza sagādāt vietējie iedzīvotāji, kurus dēvēja par jāņiem un kas pārvietojās uz ēzeļiem, matus krāšņi izdaiļojuši ar sūnām un vārnu spalvām. Jāņu apmetnes bija tradicionāli veidotas siena čupu veidā, un viņi bija bīstami bruņoti ar kaķenēm.
Bēdīgs fakts par šo vēstures posmu ir vairāku tautu izmiršana. Ir zināmas liecības par prūšiem, kuriem raksturīga bija lūšu cepuru valkāšana, taču letiņi, mantkārības vadīti, tos izkāva līdz pēdējam. Tāpat ir liecības par citām ciltīm, kuras no zemes virsas vienkārši pazudušas, atstājot liecības par sevi tikai perfektā lietojamā stāvoklī atstātu alu veidā, kurās atrastas gan savādas valodas pazīmes (slavenākais uzraksts "Ventiš, te bij, ta aizgāj proma", kurš nereti tiek dēvēts par Latvju Rozetas akmeni), gan liecības par šo tautu apbrīnojamo attīstību zinātnes un medicīnas jomās, jo uz alu sienām atveidotie zīmējumi norāda, ka šīs tautas ar akmeņiem spēja veikt pat tādas operācijas kā augoņa atdalīšana no kājas īkšķa.
Drūmākos toņos šo periodu iekrāso pilsoņu karš starp Kurzemi un Latgali, kas tajā laika posmā noritēja Latvijas teritorijā. Kara cēloņi meklējami kurzemnieku un latgaļu nespējā vienoties par dzimtbūšanu - Latgalē auzu novākšanas darbos konstanti izmantoja vergu-čigānu darbaspēku, kamēr progresīvāk noskaņotā Kurzeme bija noskaņota pret šādu rīcību un ļāva saviem čigāniem veidot mazos uzņēmumus, kuri nodarbojās ar dzintara ķēžu un izturīgu lina bikšu pārdošanu, kā arī dālderu prasīšanu garāmgājējiem.
Šis bija viens no konflikta cēloņiem, bet galvenais kara cēlonis bija Latgales desmit vai vienpadsmit (Rēzekenes, Ludzas un Daugavpils u.c. mazāku) rajonu vēlme atdalīties no Latvijas pilnībā .
Latgaļi uzskatīja, ka viņiem pienākas viņu ekskluzīvais dzīvesveids - viņi mēdza vadmalas svārkos un ādas pastalās noturēt vienu ekskluzīvu banketu pēc otra. Simtiem dālderu izmaksāja kaut vai tikai cītaru un stabuļu ansambļi, bez kuriem nevarēja iedomāties kārtīgas svinības, tāpat arī rukša šņukuri skābputras mērcē un citas gastronomiskas izvirtības.
Vispārējos izvirtības apstākļos, kādos bija ieslīgušas susuru meklētāju pilsētas, nevarēja iztikt bez spēcīgas likuma rokas. Katrā pilsētā bija sastopams vietvalža iecirknis, savukārt vietvalžus varēja atpazīt pēc pie tērpa piespraustiem māla ausekļiem. Jāpiebilst, ka par spīti visam iedzīvotāji bija dievticīgi un reliģiozi un savus tempļus Jumim un Mārai cēla vienkāršus, bet sirsnīgus, un tie bija atvērti katram, kam bija kāds jērs vai kartupelis upurējams.
(..)
lai arī kopumā tiek uzskatīts, ka Latviju atklāja Krišjānis Kodols, ir liecības, ka šajā teritorijā ir atrasti lietuviešu rati, kas Latvijā ieradušies ilgi pirms Krišjāņa."
"Latvijas jaunās tūkstošgades otrā desmitgade vēsturiski tiek apzīmēta kā "Susuru drudzis", kad liela daļa cilvēku pameta darbus un ģimenes, lai dotos meklēt leģendārās vietas, par kurām runāja, ka tajās atrodamas milzu susura dzīslas. Šīs bagātīgās susuru atradnes nodrošināja Latvijas ekonomikas sasilšanu, bet kopš tā laika susuri kā resurss Latvijā gandrīz vairs nav atrodams.
Cik gan latvijā daudz nav tā saucamās "veļu pilsētas", kas tika saceltas susuru drudža laikā, bet pēc tam pamestas, jo noplicinātā ekosistēma vairs nespēja neko piedāvāt piedzīvojumu kārajiem karstasinīgajiem latviešiem
Laikā, kad šīs pilsētas zēla un plauka, tās bija ķecerības un izlaidības metropoles, Latvieši regulāri dzēra kvasu līdz vemšanai un veica tādas izvirtības kā bluķa vilkšana, līdz pat pāvests sāka apsvērt Latvijas ekskomunicēšanu no kristīgās sabiedrības.
Lai gan ir plaši izplatīts mīts, ka tajos laikos bieži noritēja spriguļu kautiņi, vēsturiskā patiesība liecina, ka spriguļi strīdu risināšanai tika izmantoti pat retāk nekā vēlākos laika periodos. Uzskata, ka šo mītu ir veicinājuši vēlāko dekāžu teātra iestudējumi.
Bieži tiek izmantota tradicionālās susuru pārvadāšanas karietes aplaupīšanas tēma, taču liecības arī par šāda tipa noziegumiem ir salīdzinoši maz.
Tiesa, ieceļotājiem problēmas mēdza sagādāt vietējie iedzīvotāji, kurus dēvēja par jāņiem un kas pārvietojās uz ēzeļiem, matus krāšņi izdaiļojuši ar sūnām un vārnu spalvām. Jāņu apmetnes bija tradicionāli veidotas siena čupu veidā, un viņi bija bīstami bruņoti ar kaķenēm.
Bēdīgs fakts par šo vēstures posmu ir vairāku tautu izmiršana. Ir zināmas liecības par prūšiem, kuriem raksturīga bija lūšu cepuru valkāšana, taču letiņi, mantkārības vadīti, tos izkāva līdz pēdējam. Tāpat ir liecības par citām ciltīm, kuras no zemes virsas vienkārši pazudušas, atstājot liecības par sevi tikai perfektā lietojamā stāvoklī atstātu alu veidā, kurās atrastas gan savādas valodas pazīmes (slavenākais uzraksts "Ventiš, te bij, ta aizgāj proma", kurš nereti tiek dēvēts par Latvju Rozetas akmeni), gan liecības par šo tautu apbrīnojamo attīstību zinātnes un medicīnas jomās, jo uz alu sienām atveidotie zīmējumi norāda, ka šīs tautas ar akmeņiem spēja veikt pat tādas operācijas kā augoņa atdalīšana no kājas īkšķa.
Drūmākos toņos šo periodu iekrāso pilsoņu karš starp Kurzemi un Latgali, kas tajā laika posmā noritēja Latvijas teritorijā. Kara cēloņi meklējami kurzemnieku un latgaļu nespējā vienoties par dzimtbūšanu - Latgalē auzu novākšanas darbos konstanti izmantoja vergu-čigānu darbaspēku, kamēr progresīvāk noskaņotā Kurzeme bija noskaņota pret šādu rīcību un ļāva saviem čigāniem veidot mazos uzņēmumus, kuri nodarbojās ar dzintara ķēžu un izturīgu lina bikšu pārdošanu, kā arī dālderu prasīšanu garāmgājējiem.
Šis bija viens no konflikta cēloņiem, bet galvenais kara cēlonis bija Latgales desmit vai vienpadsmit (Rēzekenes, Ludzas un Daugavpils u.c. mazāku) rajonu vēlme atdalīties no Latvijas pilnībā .
Latgaļi uzskatīja, ka viņiem pienākas viņu ekskluzīvais dzīvesveids - viņi mēdza vadmalas svārkos un ādas pastalās noturēt vienu ekskluzīvu banketu pēc otra. Simtiem dālderu izmaksāja kaut vai tikai cītaru un stabuļu ansambļi, bez kuriem nevarēja iedomāties kārtīgas svinības, tāpat arī rukša šņukuri skābputras mērcē un citas gastronomiskas izvirtības.
Vispārējos izvirtības apstākļos, kādos bija ieslīgušas susuru meklētāju pilsētas, nevarēja iztikt bez spēcīgas likuma rokas. Katrā pilsētā bija sastopams vietvalža iecirknis, savukārt vietvalžus varēja atpazīt pēc pie tērpa piespraustiem māla ausekļiem. Jāpiebilst, ka par spīti visam iedzīvotāji bija dievticīgi un reliģiozi un savus tempļus Jumim un Mārai cēla vienkāršus, bet sirsnīgus, un tie bija atvērti katram, kam bija kāds jērs vai kartupelis upurējams.
(..)
lai arī kopumā tiek uzskatīts, ka Latviju atklāja Krišjānis Kodols, ir liecības, ka šajā teritorijā ir atrasti lietuviešu rati, kas Latvijā ieradušies ilgi pirms Krišjāņa."
otrdiena, maijs 17
DEAM subcultures.
Varbūt tu vēl atceries, es pirms nu jau gandrīz diviem gadiem rakstīju par kādu savādu fenomenu, ko novēroju savā draugu un nepazīstamo cilvēku lokā - DEAM subkultūru. Toreiz atbildes par šīs savādās subkultūras pastāvēšanas iemesliem un mērķiem man atklātas netika. Tieši otrādi - pēc sava ieraksta no mana draugu loka pazuda pilnīgi jebkādas pazīmes par to, ka šāda subkultūra jebkad būtu eksistējusi. Cilvēki izteica dažādas versijas - citi teica, ka šī subkultūra ir iznīkusi, citi tieši otrādi - uzskatīja, ka tā ielīdusi vēl dziļāk pagrīdē. Tā jau tā bija tik mazam ļaužu daudzumam zināma kultūra, ka to varētu saukt par Underground, ka tagad sanāk tā kļuva par underground underground kultūru. Es pats ieņēmu agnosticisku nostāju - man nebija ne jausmas kas tieši ar to noticis. Reizēm ejot pa ielu man pienāca klāt cilvēki un jautāja - "Valter, kas slēpjas DEAM pamatos?" un es teicu "Es ar to vairs nenodarbojos." un lepni slāju tālāk, kā Brūss Viliss jebkurā filmā, kurā viņš paziņo, ka ar kaut ko vairs nenodarbojoties. Ar laiku DEAM eksistence no mana prāta pazuda pa visam, tik reizēm man šķita, ka uz ielas aiz muguras sadzirdu kādu čukstam "deam", bet atskatoties samanīju tik tekstus uz sienas grafitti valodā, kuru tā arī nekad apguvis neesmu. Un tā mēs nonākam līdz mūsdienām. Es sēžu mierīgi darbā, kad pēkšņi man raksta Elvijs "šis vārds joprojām vēl eksistē." Es, protams, automātiski pieņemu, ka tiek runāts par vārdu "plencis" vai "ķesele" eksistenci, taču tam seko bilde. Man izbrīnā no rokām izkrīt pildspalva un palēnināti 400x reizes aiz muguras uzsprāgst konferenču telpa. KO TAS NOZĪMĒ? Vai DEAM team gaidīja lietu, lai iniciētu savu slepeno plānu? Kāpēc dzīvot pazemē tik ilgi un tieši līdz šim brīdim? SANDI BABAUSKI, es griežos pie Tevis visas sabiedrības vārdā - atklāj, KAS ir deam? Ko Jūs gribat? Kādi ir Jūsu plāni? Lūdzu, cilvēki, kas pazīst Sandi Babauski, un arī tie, kas nepazīst, rakstiet viņam, jautājiet, mēs visi gaidam atbildi. Vai tiešām mums vajadzētu sākt uztraukties par savu nedzimušo bērnu nākotni? Sandi, Tev ir atbildība sabiedrības priekšā!
Runājot par subkultūrām nesen darbā pacēlās temats - kas tagad ir Emo vietā? Es atceros, kā, kad man bija 15 gadu, bija modīgi sēdēt pie Origo ar kedām kājās un gauzties par dzīvi krāsojot melnus degunus un demonstratīvi krāsot ar flaumasteriem vēnas, lai pēctam bildes ievietotu draugos. Mūsu paaudze izauga, un kas tagad aizņem šo vietu? Hipsteri tam tā kā ir par vecu, kamēr Džastina Bībera fani šķietami ir jaunāki, un varētu būt ekvivalents tam kā es klausījos Backstreet Boys, vai gadus pirms manis tādā pašā vecumā Raimonds klausījās Spice Girls (ko viņš man apstiprināja sakot "Dont you wanna be my lover?" vai kko tādu). Man tiešām nav ne jausmas ar ko tagad nodarbojas jaunieši.
Atceroties savas jaunības gaitas, atcerējos arī to, kā kādreis nenormāli modē bija teikt “šizo”. Cilvēki bez absolūti jebkādas izglītības, jomā, kas ļautu klasificēt kaut ko, kā tādu, par šizo sauca visu, sākot no čirkainām meitenēm un filmām, un beidzot ar biezpienu. Tagad nu jau pāris gadus neesmu dzirdējis nevienu lietojam šo vārdu vispār. Nezinu. Mani vienkārši interesē vai šis vārds vairs netiek ikdienā lietots vispār, vai arī es vienkārši esmu izaudzis un cilvēki man apkārt tāpat, un mums nav ne jausmas kas notiek 15gadnieku ikdienā.
Vēl es varu pastāstīt kā man iet. Es vēl joprojām dzīvoju diezgan studentiski, un vispār man šķiet, ka cilvēks, kam ir bagāti vecāki, vai arī kurš studiju laikā nav no vecāku mājām izvācies vispār, kaut ko interesantu palaiž garām dzīvē. Pat, ja tas būtu siers, kuru Filips pagatavo no majonēzes un kečupa.
Mani diezgan uzjautrina mūsu dzīve. Vienu dienu es Filipam saku “Čau, es nezinu vai tu ievēroji, bet es laikam būšu izēdis visas tavas olas, jo man vienkārši nav naudas vispār.” uz ko man atbild “Nekas, atdosi kādreiz man zelta rubīnu kroni!”. Ja tas nav smieklīgi, es nezinu kas ir. Vēl mums mājas saimniece, kuru sauc Alfa, un kura mums sieviešu dienā uzdāvināja veļasmašīnu, tagad uzdāvināja arī ledusskapi. Stāv Filips pie viņa un saka “nez kas saldētavā? Varbūt mums tur ir gaļa?” atver un tur ledus. HAHAHA. Es nezinu, man šķita ļoti smieklīgi. Un ja tu domā, ka tas ir buržuju ledus, tad nē – paštaisīts. Tagad mēs varam ēst ledusmaizes, vai makaronus ar ledu.
Vēl es ilgi gulēju uz piepūšamā matrača, ka mar vien biežāk sāka parādīties caurumi, kā rezultātā es no rītiem mēdzu pamosties ar plakanu dibenu, un biksēs liku spilvenu, lai mani darbā neapsmej, līdz vienu dienu viņš saplīsa vispār (matracis, nevis dibens). Ko es varu pateikt? Dormeo reklāmas ir plika diršana. Es mēģināju pagatavot gultu no drēbēm un guļammaisa, un jā, es nevarēju aizmigt līdz 4iem rītā un biju nikns un gribēju kādu nogalināt, bet no rīta pamostoties melnbalts nebija NEKAS. Un tajā dienā pat lija lietus! Nopietni, es esmu gatavs tiesā liecināt, ka no rīta pamostoties uz kkā neērta un plakana, pasaule NAV melnbalta!
Kaut kā tā.
Runājot par subkultūrām nesen darbā pacēlās temats - kas tagad ir Emo vietā? Es atceros, kā, kad man bija 15 gadu, bija modīgi sēdēt pie Origo ar kedām kājās un gauzties par dzīvi krāsojot melnus degunus un demonstratīvi krāsot ar flaumasteriem vēnas, lai pēctam bildes ievietotu draugos. Mūsu paaudze izauga, un kas tagad aizņem šo vietu? Hipsteri tam tā kā ir par vecu, kamēr Džastina Bībera fani šķietami ir jaunāki, un varētu būt ekvivalents tam kā es klausījos Backstreet Boys, vai gadus pirms manis tādā pašā vecumā Raimonds klausījās Spice Girls (ko viņš man apstiprināja sakot "Dont you wanna be my lover?" vai kko tādu). Man tiešām nav ne jausmas ar ko tagad nodarbojas jaunieši.
Atceroties savas jaunības gaitas, atcerējos arī to, kā kādreis nenormāli modē bija teikt “šizo”. Cilvēki bez absolūti jebkādas izglītības, jomā, kas ļautu klasificēt kaut ko, kā tādu, par šizo sauca visu, sākot no čirkainām meitenēm un filmām, un beidzot ar biezpienu. Tagad nu jau pāris gadus neesmu dzirdējis nevienu lietojam šo vārdu vispār. Nezinu. Mani vienkārši interesē vai šis vārds vairs netiek ikdienā lietots vispār, vai arī es vienkārši esmu izaudzis un cilvēki man apkārt tāpat, un mums nav ne jausmas kas notiek 15gadnieku ikdienā.
Vēl es varu pastāstīt kā man iet. Es vēl joprojām dzīvoju diezgan studentiski, un vispār man šķiet, ka cilvēks, kam ir bagāti vecāki, vai arī kurš studiju laikā nav no vecāku mājām izvācies vispār, kaut ko interesantu palaiž garām dzīvē. Pat, ja tas būtu siers, kuru Filips pagatavo no majonēzes un kečupa.
Mani diezgan uzjautrina mūsu dzīve. Vienu dienu es Filipam saku “Čau, es nezinu vai tu ievēroji, bet es laikam būšu izēdis visas tavas olas, jo man vienkārši nav naudas vispār.” uz ko man atbild “Nekas, atdosi kādreiz man zelta rubīnu kroni!”. Ja tas nav smieklīgi, es nezinu kas ir. Vēl mums mājas saimniece, kuru sauc Alfa, un kura mums sieviešu dienā uzdāvināja veļasmašīnu, tagad uzdāvināja arī ledusskapi. Stāv Filips pie viņa un saka “nez kas saldētavā? Varbūt mums tur ir gaļa?” atver un tur ledus. HAHAHA. Es nezinu, man šķita ļoti smieklīgi. Un ja tu domā, ka tas ir buržuju ledus, tad nē – paštaisīts. Tagad mēs varam ēst ledusmaizes, vai makaronus ar ledu.
Vēl es ilgi gulēju uz piepūšamā matrača, ka mar vien biežāk sāka parādīties caurumi, kā rezultātā es no rītiem mēdzu pamosties ar plakanu dibenu, un biksēs liku spilvenu, lai mani darbā neapsmej, līdz vienu dienu viņš saplīsa vispār (matracis, nevis dibens). Ko es varu pateikt? Dormeo reklāmas ir plika diršana. Es mēģināju pagatavot gultu no drēbēm un guļammaisa, un jā, es nevarēju aizmigt līdz 4iem rītā un biju nikns un gribēju kādu nogalināt, bet no rīta pamostoties melnbalts nebija NEKAS. Un tajā dienā pat lija lietus! Nopietni, es esmu gatavs tiesā liecināt, ka no rīta pamostoties uz kkā neērta un plakana, pasaule NAV melnbalta!
Kaut kā tā.
svētdiena, maijs 15
MJAU
Čau!
Visiem, kas jebkad ir studējuši, vairāk vai mazāk ir skaidrs, ka Maijs ir laiks, kad studenti noliek pie malas roltonus, un caurām naktīm aktīvi urbjas cauri literatūrai, lai steigā pabeigtu mācību gadu. Dažādu apstākļu sakritības dēļ sanācis ir tā, ka es arī esmu students, un ja viss noritēs veiksmīgi, jau pēc aptuveni mēneša man vajadzētu sēdēt saulainā pļavā ar smaidu, gaidot savu brīdi, kad man izsniegs manu bakalaura diplomu.
Veiksmīgā kārtā mana izvēlētā studiju programma ļauj man Bakalaura darbu rakstīt par kaut ko, kas interesē, kas būtu "Naratīva struktūras analīze laika ceļošanas filmās", kas normāliem cilvēkiem saprotamā valodā nozīmē to, ka es analizēju 3 filmas, kurās varoņi ceļo laikā, un cenšos saprast kādā veidā tiek komunicēts stāsts tā, lai skatītāji to saprastu. Kāpēc tas ir interesanti? Tāpēc, ka neviens no mums nespēj kontrolēt savu atrašanos laikā, līdz ar to mūsu uztvere ir veidota tā, ka mēs paļaujamies uz to, ka no cēloņiem izriet sekas, respektīvi, māja nenodegs pirms tā būs aizdedzināta. Filmas, kurā personāži ceļo laikā šo struktūru atļaujas lauzt, rādot vispirms degošas mājas, un tikai pēc tam cilvēkus, kas tās dedzina, bet kaut kādā veidā tomēr lielāko daļu šo filmu mēs saprotam, un tās šķiet vairāk vai mazāk loģiskas. Kāpēc tā notiek? Tāpēc ka režisors veiksmīgi izstrādā sižetu un izmanto dažādus elementus, lai virzītu mūsu uztveri. Kā viņš to dara? Nu par to tad es arī rakstu šo darbu.
Tagad es esmu nonācis stadijā, kad esmu izanalizējis 3 izvēlētas filmas līdz pēdējam, bet, lai apstiprinātu vai apgāztu tos secinājumus, kurus esmu izdarījis analizējot filmas pats, man ir nepieciešami cilvēku viedokļi par dažādām lietām šajās filmās, no kā tad es varēšu secināt, ka kaut kas atbilst patiesībai, vai arī, ka es esmu idiots.
Tev es rakstu tāpēc, ka Tu esi piekritusi/-is, vai es ceru, ka piekritīsi noskatīties kādu no manis analizētajām filmām un atbildēt uz dažiem jautājumiem. Šī nav anketa, uz jautājumiem vari atbildēt vienā lielā teksta blāķī, vai pa vienam atdalīti, es viņus esmu izdalījis tikai tāpēc, lai aptuveni radītu skaidrību kas tieši ir tās lietas, ko man nepieciešams noskaidrot. Ja tu pamani vēl kaut ko, ko es neesmu jautājis, bet gribi man pateikt - raksti to arī! Ļoti iespējams, ka es kaut ko neesmu pamanījis, vai neesmu mācējis pajautāt.
Filmas, kuras darbā analizēju, ir Donnie Darko, The Butterfy Effect un Primer.
Katrai no tām naratīva struktūra ir savādāka, un izvēlējies viņas esmu arī tā, lai katrs varētu atrast kaut ko savai gaumei atbilstošu. Tu vari izvēlēties pats cik no viņām skatīties, vai neskatīties vispār, bet nu pagaidām man ir lielākās problēmas atrast auditoriju Primer. Ne bez iemesla gan. Īsumā kas un kā.
Donnie Darko - filma par vidusskolnieku ar dažādām problēmām, kuram parādās biedējoša paskata zaķis, kas izglābj dzīvību un liek darīt savādas lietas. Tas ir kaut kas tāds, ko es raksturotu kā "teen flick", un daudzi mēdz teikt, ka viņa ir baigi "šizo", bet es gan nezinu vai mūsdienās vēl kāds tādu vārdu lieto. Šai naratīva struktūra ir visvieglākā, bet būtu ieteicams pievērst vairāk uzmanības simboliem un dialogiem. Treileris - http://www.youtube.com/watch?v=8wqVHjK2bQs
The Butterfly Effect - filma par jaunieti, kurš kkad koledžā atklāj, ka lasot savu dienasgrāmatu spēj ceļot uz dažādām vietām laikā savā bērnībā un mainīt nākotni, ko viņš arī dara, cenšoties radīt perfektu nākotni. Šai filmai naratīva struktūra ir sarežģītāka nekā Donnie Darko, bet daudz vieglāk uztverama, un kopumā filma ir tāda diezgan izklaidējoša rakstura un viņu var arī skatīties ar alu rokā, un sevišķi smadzene jāpiepūla nav. Treileris - http://www.youtube.com/watch?v=4hrV9xt50Vc&feature=related
Primer - Šito filmu es vienkārši mīlu, bet iespējams tāpēc, ka es esmu jucis. Filma par diviem fiziķiem, kas uztaisa laika mašīnu un sāk ceļot laikā, lai ar akcijām pelnītu naudu. Dara to tik daudz reizes, ka kaut kādā brīdī viss, kas tev notiek galvā ir, lieli burti "WTF", un principā es teiktu, ka šī filma drīzāk kvalificējas uz puzli, kurai vienkārši kā medijs izmantots kino. Mans darba vadītājs Asoc. prof. Viktors Freibergs teica "Nu Primer jāskatās reizes 7, lai kaut ko vispār jēdzīgu par to filmu varētu pateikt." Es necenšos iebiedēt, filma ir ekeslenta, bet skatīties viņu alkohola reibumā, neizgulējušamies, vai paralēli darot kaut ko citu jēgas visdrīzāk nav. Šai filmai ir vissarežģītākā naratīva struktūra, un viņa arī visvairāk no visām balstās uz dialogiem, tāpēc iespējams dažiem varētu arī šķist garlaicīga, bet ja gribi nedaudz nodarbināt savas smadzenes, es noteikti iesaku skatīties. Treileris - http://www.youtube.com/watch?v=4CC60HJvZRE
Ja tu kādu no filmām nesaproti - nesatraucies, raksti man, ka nesaproti, un atbidi uz tiem jautājumiem, kuriem vari. Tas, ka tu nesaproti kaut ko tikai ļaus man secināt ka kaut kādā brīdī režisors ir kļūdījies informācijas nodošanā, un kaut kur naratīva strukturā ir problēma, un tas priekš manis jau ir rezultāts! Droši arī vari rakstīt, ja noskaties kādu no filmām un gribas papļāpāt par interpretācijām dažādām lietām, jo es viņas esmu izanalizējis līdz nelabumam, un droši vien varētu zināt atbildes uz lielāko daļu jautājumu, kas Tev varētu rasties.
Lietas, kuras man vajag zināt:
https://spreadsheets.google.com/spreadsheet/viewform?formkey=dDVsM2xyVWpIaFI0elVaODZlcDAxX2c6MQ
Nelieli skaidrojumi:
Naratīvs - naratīvs pamatā ir stāsts, kas eksistē ārpus konkrēta medija. Respektīvi, ja mēs paņemam kādu dzīves atgadījumu - Šlesers izdzēra 7l šņabja un nokrita pa trepēm, tad šo atgadījumu var aprakstīt gan grāmatā no Šlesera skatu punkta, rakstot viņa domas utt., tā var būt radio luga, kura, ierunāta balsī, būs savādāka, un, droši vien, īsāka, jo veselu grāmatu pa radio nelasīs, vai tā var būt filma, kurā mēs redzam papildus detaļas (piemēram, šleseram ir ūsas), un filma samontēta tā, ka sākumā Šlesers krīt, un tikai tad rāda iemeslus, vai arī tā var būt glezna, kurā atainots pa trepēm krītošs Šlesers ar šnabja pudeli rokās. Lai arī visi šie darbi atšķirsies, tiem pamatā būs viens un tas pats naratīvs.
Simbols - simbols ir zīme, kura neizskatās līdziga tam, ko apzīmē, (vai arī mēs nezinām kā izskatās, tas ko apzīmē), bet mēs kaut kādā veidā esam iemācījušies saistību starp zīmi un to, ko tā nozīmē. Piemēri - 1. zīme "galvenais ceļš" - tas ir vienkārši dzeltens rombs, un neizskatās pēc ceļa vispār, bet visi, kas gājuši autoskolā zin ko tas nozīmē. 2.Rokas žests ar paceltu vidējo pirkstu - lai arī to var interpretēt 15 dažādos veidos, neviena no tām interpretācijām neizskatās pēc tā, ko tu rādi (cits gadījums ir, ja tu esi strādājis gaterī un vidējais pirksts ir vienīgais, ar kuru tu kādam vari norādīt virzienu, bet to mēs ignorējam). 3.Pulkstenis - pulkstenis simbolizē laiku. Nevienam nav ne jausmas kā izskatās laiks, jo mēs to neredzam, bet visiem šī saistība ir skaidra.
Ja kaut kas no tā visa tev ieinteresēja, dod man ziņu kuru filmu grasies skatīties, lai es apmēram zinu priekš kuras man vajadzētu meklēt vēl cilvēkus. :)
Kur dabūt filmas?
Torrenti:
Primer http://thepiratebay.org/torrent/5540120/Primer.LiMiTED.DVDRip.XviD-DoNE
The Butterfly Effect http://thepiratebay.org/torrent/4628269/The.Butterfly.Effect[2004]DvDrip[Eng]-Zeus_Dias
Donnie Darko http://thepiratebay.org/torrent/6036886/Donnie_Darko_Director_s_Cut_2001_BRRip_720p_x264_[Herakler]
Ja esi no Inspired, vari pienākt pie manis uz paaugstinājuma ar flashu, vai kompi, un es tev viņu iedošu!
Ja kādi jautājumi vai komentāri - droši raksti. (bruns.valters@gmail.com)
Termiņš līdz kuram man der atbildes - 25. maijs kā vēlākais, jo darba tīrraksts jāiesniedz līdz 30. datumam.
Jauku dienu,
Valters.
Visiem, kas jebkad ir studējuši, vairāk vai mazāk ir skaidrs, ka Maijs ir laiks, kad studenti noliek pie malas roltonus, un caurām naktīm aktīvi urbjas cauri literatūrai, lai steigā pabeigtu mācību gadu. Dažādu apstākļu sakritības dēļ sanācis ir tā, ka es arī esmu students, un ja viss noritēs veiksmīgi, jau pēc aptuveni mēneša man vajadzētu sēdēt saulainā pļavā ar smaidu, gaidot savu brīdi, kad man izsniegs manu bakalaura diplomu.
Veiksmīgā kārtā mana izvēlētā studiju programma ļauj man Bakalaura darbu rakstīt par kaut ko, kas interesē, kas būtu "Naratīva struktūras analīze laika ceļošanas filmās", kas normāliem cilvēkiem saprotamā valodā nozīmē to, ka es analizēju 3 filmas, kurās varoņi ceļo laikā, un cenšos saprast kādā veidā tiek komunicēts stāsts tā, lai skatītāji to saprastu. Kāpēc tas ir interesanti? Tāpēc, ka neviens no mums nespēj kontrolēt savu atrašanos laikā, līdz ar to mūsu uztvere ir veidota tā, ka mēs paļaujamies uz to, ka no cēloņiem izriet sekas, respektīvi, māja nenodegs pirms tā būs aizdedzināta. Filmas, kurā personāži ceļo laikā šo struktūru atļaujas lauzt, rādot vispirms degošas mājas, un tikai pēc tam cilvēkus, kas tās dedzina, bet kaut kādā veidā tomēr lielāko daļu šo filmu mēs saprotam, un tās šķiet vairāk vai mazāk loģiskas. Kāpēc tā notiek? Tāpēc ka režisors veiksmīgi izstrādā sižetu un izmanto dažādus elementus, lai virzītu mūsu uztveri. Kā viņš to dara? Nu par to tad es arī rakstu šo darbu.
Tagad es esmu nonācis stadijā, kad esmu izanalizējis 3 izvēlētas filmas līdz pēdējam, bet, lai apstiprinātu vai apgāztu tos secinājumus, kurus esmu izdarījis analizējot filmas pats, man ir nepieciešami cilvēku viedokļi par dažādām lietām šajās filmās, no kā tad es varēšu secināt, ka kaut kas atbilst patiesībai, vai arī, ka es esmu idiots.
Tev es rakstu tāpēc, ka Tu esi piekritusi/-is, vai es ceru, ka piekritīsi noskatīties kādu no manis analizētajām filmām un atbildēt uz dažiem jautājumiem. Šī nav anketa, uz jautājumiem vari atbildēt vienā lielā teksta blāķī, vai pa vienam atdalīti, es viņus esmu izdalījis tikai tāpēc, lai aptuveni radītu skaidrību kas tieši ir tās lietas, ko man nepieciešams noskaidrot. Ja tu pamani vēl kaut ko, ko es neesmu jautājis, bet gribi man pateikt - raksti to arī! Ļoti iespējams, ka es kaut ko neesmu pamanījis, vai neesmu mācējis pajautāt.
Filmas, kuras darbā analizēju, ir Donnie Darko, The Butterfy Effect un Primer.
Katrai no tām naratīva struktūra ir savādāka, un izvēlējies viņas esmu arī tā, lai katrs varētu atrast kaut ko savai gaumei atbilstošu. Tu vari izvēlēties pats cik no viņām skatīties, vai neskatīties vispār, bet nu pagaidām man ir lielākās problēmas atrast auditoriju Primer. Ne bez iemesla gan. Īsumā kas un kā.
Donnie Darko - filma par vidusskolnieku ar dažādām problēmām, kuram parādās biedējoša paskata zaķis, kas izglābj dzīvību un liek darīt savādas lietas. Tas ir kaut kas tāds, ko es raksturotu kā "teen flick", un daudzi mēdz teikt, ka viņa ir baigi "šizo", bet es gan nezinu vai mūsdienās vēl kāds tādu vārdu lieto. Šai naratīva struktūra ir visvieglākā, bet būtu ieteicams pievērst vairāk uzmanības simboliem un dialogiem. Treileris - http://www.youtube.com/watch?v=8wqVHjK2bQs
The Butterfly Effect - filma par jaunieti, kurš kkad koledžā atklāj, ka lasot savu dienasgrāmatu spēj ceļot uz dažādām vietām laikā savā bērnībā un mainīt nākotni, ko viņš arī dara, cenšoties radīt perfektu nākotni. Šai filmai naratīva struktūra ir sarežģītāka nekā Donnie Darko, bet daudz vieglāk uztverama, un kopumā filma ir tāda diezgan izklaidējoša rakstura un viņu var arī skatīties ar alu rokā, un sevišķi smadzene jāpiepūla nav. Treileris - http://www.youtube.com/watch?v=4hrV9xt50Vc&feature=related
Primer - Šito filmu es vienkārši mīlu, bet iespējams tāpēc, ka es esmu jucis. Filma par diviem fiziķiem, kas uztaisa laika mašīnu un sāk ceļot laikā, lai ar akcijām pelnītu naudu. Dara to tik daudz reizes, ka kaut kādā brīdī viss, kas tev notiek galvā ir, lieli burti "WTF", un principā es teiktu, ka šī filma drīzāk kvalificējas uz puzli, kurai vienkārši kā medijs izmantots kino. Mans darba vadītājs Asoc. prof. Viktors Freibergs teica "Nu Primer jāskatās reizes 7, lai kaut ko vispār jēdzīgu par to filmu varētu pateikt." Es necenšos iebiedēt, filma ir ekeslenta, bet skatīties viņu alkohola reibumā, neizgulējušamies, vai paralēli darot kaut ko citu jēgas visdrīzāk nav. Šai filmai ir vissarežģītākā naratīva struktūra, un viņa arī visvairāk no visām balstās uz dialogiem, tāpēc iespējams dažiem varētu arī šķist garlaicīga, bet ja gribi nedaudz nodarbināt savas smadzenes, es noteikti iesaku skatīties. Treileris - http://www.youtube.com/watch?v=4CC60HJvZRE
Ja tu kādu no filmām nesaproti - nesatraucies, raksti man, ka nesaproti, un atbidi uz tiem jautājumiem, kuriem vari. Tas, ka tu nesaproti kaut ko tikai ļaus man secināt ka kaut kādā brīdī režisors ir kļūdījies informācijas nodošanā, un kaut kur naratīva strukturā ir problēma, un tas priekš manis jau ir rezultāts! Droši arī vari rakstīt, ja noskaties kādu no filmām un gribas papļāpāt par interpretācijām dažādām lietām, jo es viņas esmu izanalizējis līdz nelabumam, un droši vien varētu zināt atbildes uz lielāko daļu jautājumu, kas Tev varētu rasties.
Lietas, kuras man vajag zināt:
https://spreadsheets.google.com/spreadsheet/viewform?formkey=dDVsM2xyVWpIaFI0elVaODZlcDAxX2c6MQ
Nelieli skaidrojumi:
Naratīvs - naratīvs pamatā ir stāsts, kas eksistē ārpus konkrēta medija. Respektīvi, ja mēs paņemam kādu dzīves atgadījumu - Šlesers izdzēra 7l šņabja un nokrita pa trepēm, tad šo atgadījumu var aprakstīt gan grāmatā no Šlesera skatu punkta, rakstot viņa domas utt., tā var būt radio luga, kura, ierunāta balsī, būs savādāka, un, droši vien, īsāka, jo veselu grāmatu pa radio nelasīs, vai tā var būt filma, kurā mēs redzam papildus detaļas (piemēram, šleseram ir ūsas), un filma samontēta tā, ka sākumā Šlesers krīt, un tikai tad rāda iemeslus, vai arī tā var būt glezna, kurā atainots pa trepēm krītošs Šlesers ar šnabja pudeli rokās. Lai arī visi šie darbi atšķirsies, tiem pamatā būs viens un tas pats naratīvs.
Simbols - simbols ir zīme, kura neizskatās līdziga tam, ko apzīmē, (vai arī mēs nezinām kā izskatās, tas ko apzīmē), bet mēs kaut kādā veidā esam iemācījušies saistību starp zīmi un to, ko tā nozīmē. Piemēri - 1. zīme "galvenais ceļš" - tas ir vienkārši dzeltens rombs, un neizskatās pēc ceļa vispār, bet visi, kas gājuši autoskolā zin ko tas nozīmē. 2.Rokas žests ar paceltu vidējo pirkstu - lai arī to var interpretēt 15 dažādos veidos, neviena no tām interpretācijām neizskatās pēc tā, ko tu rādi (cits gadījums ir, ja tu esi strādājis gaterī un vidējais pirksts ir vienīgais, ar kuru tu kādam vari norādīt virzienu, bet to mēs ignorējam). 3.Pulkstenis - pulkstenis simbolizē laiku. Nevienam nav ne jausmas kā izskatās laiks, jo mēs to neredzam, bet visiem šī saistība ir skaidra.
Ja kaut kas no tā visa tev ieinteresēja, dod man ziņu kuru filmu grasies skatīties, lai es apmēram zinu priekš kuras man vajadzētu meklēt vēl cilvēkus. :)
Kur dabūt filmas?
Torrenti:
Primer http://thepiratebay.org/torrent/5540120/Primer.LiMiTED.DVDRip.XviD-DoNE
The Butterfly Effect http://thepiratebay.org/torrent/4628269/The.Butterfly.Effect[2004]DvDrip[Eng]-Zeus_Dias
Donnie Darko http://thepiratebay.org/torrent/6036886/Donnie_Darko_Director_s_Cut_2001_BRRip_720p_x264_[Herakler]
Ja esi no Inspired, vari pienākt pie manis uz paaugstinājuma ar flashu, vai kompi, un es tev viņu iedošu!
Ja kādi jautājumi vai komentāri - droši raksti. (bruns.valters@gmail.com)
Termiņš līdz kuram man der atbildes - 25. maijs kā vēlākais, jo darba tīrraksts jāiesniedz līdz 30. datumam.
Jauku dienu,
Valters.
trešdiena, maijs 11
The thing's hollow... it goes on forever... and... oh my God! It's full of stars!
Es domāju pēc miljrada ar bakalaura, maģistra un grāvju rakšanas darbiem saistīta spama visur, kur vien skaties, vairāk vai mazāk visiem, kam prāta ir kaut cik vairāk par vidusmēra viduslaiku cilvēku, ir skaidrs, ka tuvojas maģiskais laiks, kad studenti noliek malā šņabi un rada prātam neaptveramu apjomu ne pārāk interesantu anketu, lai kaut kādā veidā piebeigtu atlikušos darbus, kas nu atlikuši līdz brīdim, kad varēs apakšbiksēs apsēsties uzartā laukā un iedzert alu. (Es nezinu vai kāds tiešām tā dara, bet es pašlaik neatteiktos.
Man gan pašam anketas besī (ja vien tu beigās nedabū kaut kādus rezultātus, kas saka "Tu būtu ekselents pāris ar Džordžu Klūniju), bet nu kaut kādā veidā pētījums ir jāveic arī man.
Es meklēju cilvēkus, kam patīk filmas un/vai sci-fi (NĒ, Sci-fi nav tikai filmas, kur kosmosā Zorgs šauj ar lāzeru galvā Kubrikam, ko visu novēro starpdimensionāls bēbis) par laikā ceļošanas tēmu, vai arī vienkārši ir vēlme palīdzēt cilvēkam, kam nākas dzīvot kopā ar Filipu Lastovski.
Savā BA darbā es analizēju filmas Donnie Darko, The Butterfly Effect un Primer, un man ir nepieciešami cilvēki, kas kādu no viņām noskatoties vēlētos ar mani papļāpāt pie kafijas vai vienkārši caur draugiem. Un es zinu, ka liela daļa no Jums ir kādas no viņām jau redzējuši, bet es nesūdzētos, ja būtu vēlme skatīties, vēlreiz, jo tas, ko es prasīšu gan jau atmiņā palicis nebūs.
Filmas ir foršas, man stils nevienam skatīties sūdus likt neļauj, jo galu galā es neesmu Filips, kuram visvairāk reizes mūžā redzētā filma ir "A Walk to Remember" (true story!).
Ja kāda no tām filmām interesē, un grasies viņu skatīties līdz kādam datumam 25ajam vai tā, lūdzu dod ziņu. Ja nezini vai gribi skatīties, es varu aptuveni izdomāt kura Tev varētu patikt vislabāk, un tad pielauzt Tevi to tomēr izdarīt. Man kaut kādā mistiskā veidā vajadzētu dabūt kādus 10 cilvēkus uz katru filmu.
Ko es varu piedāvāt apmaiņā pret šo palīdzību (neskaitot to, ka tu būsi redzējis vismaz vēl vienu labu filmu):
-draudzīgu rokasspiedienu
-savu BA darba tīrrakstu, kurā būs pieminēts Tavs vārds
-bildi ar Filipu grāvī
-5 gaļas spēlē "Kingdom of Loathing", kuru mēs visi spēlējam tā, ka bakalaura rakstīšana sāk šķist sekundāra.
-Ja tu noskaties visas 3, es Tev sūtu pastkarti (FAK, man sāk šķist, ka ar manu muti runā čigāns).
-Apskatīt grāmatu "The Wolves in the Walls"
Man gan pašam anketas besī (ja vien tu beigās nedabū kaut kādus rezultātus, kas saka "Tu būtu ekselents pāris ar Džordžu Klūniju), bet nu kaut kādā veidā pētījums ir jāveic arī man.
Es meklēju cilvēkus, kam patīk filmas un/vai sci-fi (NĒ, Sci-fi nav tikai filmas, kur kosmosā Zorgs šauj ar lāzeru galvā Kubrikam, ko visu novēro starpdimensionāls bēbis) par laikā ceļošanas tēmu, vai arī vienkārši ir vēlme palīdzēt cilvēkam, kam nākas dzīvot kopā ar Filipu Lastovski.
Savā BA darbā es analizēju filmas Donnie Darko, The Butterfly Effect un Primer, un man ir nepieciešami cilvēki, kas kādu no viņām noskatoties vēlētos ar mani papļāpāt pie kafijas vai vienkārši caur draugiem. Un es zinu, ka liela daļa no Jums ir kādas no viņām jau redzējuši, bet es nesūdzētos, ja būtu vēlme skatīties, vēlreiz, jo tas, ko es prasīšu gan jau atmiņā palicis nebūs.
Filmas ir foršas, man stils nevienam skatīties sūdus likt neļauj, jo galu galā es neesmu Filips, kuram visvairāk reizes mūžā redzētā filma ir "A Walk to Remember" (true story!).
Ja kāda no tām filmām interesē, un grasies viņu skatīties līdz kādam datumam 25ajam vai tā, lūdzu dod ziņu. Ja nezini vai gribi skatīties, es varu aptuveni izdomāt kura Tev varētu patikt vislabāk, un tad pielauzt Tevi to tomēr izdarīt. Man kaut kādā mistiskā veidā vajadzētu dabūt kādus 10 cilvēkus uz katru filmu.
Ko es varu piedāvāt apmaiņā pret šo palīdzību (neskaitot to, ka tu būsi redzējis vismaz vēl vienu labu filmu):
-draudzīgu rokasspiedienu
-savu BA darba tīrrakstu, kurā būs pieminēts Tavs vārds
-bildi ar Filipu grāvī
-5 gaļas spēlē "Kingdom of Loathing", kuru mēs visi spēlējam tā, ka bakalaura rakstīšana sāk šķist sekundāra.
-Ja tu noskaties visas 3, es Tev sūtu pastkarti (FAK, man sāk šķist, ka ar manu muti runā čigāns).
-Apskatīt grāmatu "The Wolves in the Walls"
pirmdiena, maijs 2
Hitchhikers Guide to
Melluži.
Latvija ir bagāta zeme - starp kupliem mežiem un ne sevišķi augstiem kalniem slejas diženas pilsētas ar izsenu vēsturi un apbrīnojamiem apskates objektiem. Kā piemērus allaž varam minēt Abavas rumbu, kas savā iespaidīgumā manā atmiņā cīnās par savu vietu ar tādām lietām Kivi TV pingvīns, vai izdaudzināto Gūtmaņalu, kas jau gadsimtiem pulcē pie sevis kristiešus, kas, lai atzīmētu Lieldienas, uzvilkuši naktskreklus, uz maiņām nāk no tās ārā, izliekoties par Jēzu.
Taču šīs maģiskās, iespaidīgās un apbrīnas vērtās vietas esam apmeklējuši jau pamatskolas laikā, klases ekskursijās, jo kur gan citur skolotājām būtu ērtāk sabāzt resnus trešklasniekus, kuriem visas mutes nošmulētas ar cepumiem un karstmaizēm (jo ceļš no Mālpils līdz Gūtmaņalai var aizņemt līdz pat stundai), ja ne alā. Rodas jautājums - kur gan doties tagad, kad kola un fakts, ka atrodies atobusā vairs nespēj noturēt uzmanību uz 6h?
Esmu pats personīgi devies ekspedīcijā uz tādu Latvijas apgabalu, kā Melluži, un pēc aptuveni jau pusotru mēnesi ilgas izpētes varu sniegt nelielu ieskatu šīs vietas burvībā.
Melluži ir viens no Latvijas retajiem apgabaliem, kas ieguvis republikas pilsētas statusu un lepni gozējas jūras piekrastē, izrādot visiem savus labumus. Mūsu ceļš sākas vilciena stacijā, kurā izkāpjot ikvienam pasažierim slejas necila ēka pie sliedēm, ar uzrakstu "Jūrmalas dome" un "Ainārs Šlesers". Tai blakus izmēros nedaudz lielāka ēka, kas, kā mums vērsta, ir Mellužu vidisskola. Šīs iespaidīgās celtnes apmērus varu aprakstīt tikai darot zināmu, ka tā ir lielāka kā pilsētas, kurā notiek "Novaja volna" un Aināra muiža kopā liktas. Ja tavs pavadonis Mellužnieks, ir labā noskaņojumā, Tev tiek piešķirts metāla zvaniņš, kuru drīkst zvanīt katru reizi, kad redzams kas nesaprotams un saukt "MISTĒRIJA!" (un ja tu domā, ka es šito vienkārši tagad uz vietas izdomāju, tu rūgti maldies)
Kārtīgu Mellužnieku ikdienā var atpazīt pēc paklāja, kas tam līdz, un sulaiņa, kas to nes. Ja ir darba diena, Mellužniekam visdrīzāk galvā ir cilindrs, un svētku dienās cilindrs galvā ir arī Mellužnieka cilindram. Vēl viena raksturīga Mellužu iedzīvotāju pazīme ir to slapjās kājās pavasaros. Tam par iemeslu kalpo šo izsmalcināto ļaužu neizpratne par tādu elementāru lietu, kā meliorācija. Man jau protams, kā Mālpilietim viegli runāt, jo tomēr 19 gadus dzīvoju pilsētā, kas lepojās ar vienīgo meliorācijas muzeju austrumeiropā, taču es nevaru nesmieties pastaigājoties pa Mellužu klusajām ielām, un sajūtoties kā Dinozaurs vazājoties pa latgali, kad katrā sētā kā liels spogulis guļ milzu ezers, kas radies sniegu straujas kušanas rezultātā, kura vidū nereti uz kāda sauszemes pleķīša stāv Mellužnieks frakā, un satraukti sukā savas ūsas. Lai arī šis skats var šķist amizants, neļaujies, lai tevi maldina Mellužnieka ārējais izskats! Kārtīgs Mellužnieks ir kā Lācis - ārēji šķietami miermīlīgs un pieklājīgs, taču, kad aizvainots spēj nostrādāt neiedomājamas lietas. Piemēram, tipisks sods Mellužos par to, ja tu kādam nocel meiteni, ir tāds, ka šī kāda labākais draugs ir tiesīgs Tev iemest ar neliela izmēra suni, un es šo faktu gandrīz uzzināju bēdīgākajā ceļā. Lai ilustrētu Mellužnieku bardzību atsevišķās situācijās, minēšu vēl kādu piemēru. Netālu no Mellužiem ir Jaundubulti, kuros dzīvo cilvēki, kurus parasti var atpazīt pēc savām izteiksmīgajām uzacīm (iedomājies manas uzacis kubā). Jaundubultu iedzīvotāji salīdzinājumā ar Mellužniekiem ir kā neliels suns apģērbā ne pārāk gudras sievietes somā salīdzinājumā ar plēsējvali. Jaundubultos, piemēram, tipisks sods, par to, ka tu pamet savu puisi, ir tāds, ka viņš Tev met ar kaktusu. Ja tu neesi mājās, kaktuss tiek iemests tavā pagalmā. Tagad mēģiniet iztēloties kādas zvērības šādā situācijā varētu notikt Mellužos.
Vēl Mellužos ir slavenais Lielupes līkums, kurā pirms pāris gadiem notika Kurbijkurnes telšu pasākums, kurā sākotnējis bija aizliegts ierasties cilvēkiem zem 15 gadu vecuma. Ja no šī slavenā līkuma dosies Pumpuru virzienā, var gadīties, ka atradīsi slaveno parasto priedi. Pēc skata kā parasta priede, tā stāv klusa, un vienīgais, kas to atšķir no tipiskas priedes, ir tai pievienotā zīme, kas stāsta šī koka vēsturi ļoti lakoniski - "Priede, parastā".
Protams, jāatzīst, ka Melluži nav karaliste tikai dabas mīlētājiem - šai vietā atrodas arī viesnīca "Daira" vai "Adata" vai kaut kā tamlīdzīgi, kurā nereti tiekot vestas vieglas uzvedības sievietes. Netālu no tās - aizaudzis tenisa laukums. Vēlies pēc jaunā viļņa nedaudz sajusties kā Vimbldonā un pēc tam pa 20ls (nopietni, man nav ne mazākās nojēgas par prostitūcijas pakalpojumu izcenojumiem jebkur) krist Dašas maigajās skavās? Tu zini kurp doties.
Citu kulturālu izklaides veidu klāstā Mellužnieki piedāvā arī piedalīšanos debašu klubā, kas katru dienu no 09:00-20:00 meklējams vai nu stacijā vai aiz tirdzniecības centra "Melluži" stūra. Ja neesi lielveikalu apmeklētājs, iesaku veikalu "čaklās rokas" vai vēl labāk - kādu citu veikalu, kura nosaukumu es neatceros, bet tajā tiek pārdotas diezgan garšīgas picas, un ir pareizākais alus izkārtojums veikalu plauktos, kādu es jebkad esmu redzējis.
Man tagad nenāk prātā, ko es varētu būt aizmirsis, bet es pieņemu, ka vismaz aptuvenam ieskatam tipiskā Mellužu ainavā tavā galvā vajadzētu rasties, tā kā - veiksmes ekskursijā!
Latvija ir bagāta zeme - starp kupliem mežiem un ne sevišķi augstiem kalniem slejas diženas pilsētas ar izsenu vēsturi un apbrīnojamiem apskates objektiem. Kā piemērus allaž varam minēt Abavas rumbu, kas savā iespaidīgumā manā atmiņā cīnās par savu vietu ar tādām lietām Kivi TV pingvīns, vai izdaudzināto Gūtmaņalu, kas jau gadsimtiem pulcē pie sevis kristiešus, kas, lai atzīmētu Lieldienas, uzvilkuši naktskreklus, uz maiņām nāk no tās ārā, izliekoties par Jēzu.
Taču šīs maģiskās, iespaidīgās un apbrīnas vērtās vietas esam apmeklējuši jau pamatskolas laikā, klases ekskursijās, jo kur gan citur skolotājām būtu ērtāk sabāzt resnus trešklasniekus, kuriem visas mutes nošmulētas ar cepumiem un karstmaizēm (jo ceļš no Mālpils līdz Gūtmaņalai var aizņemt līdz pat stundai), ja ne alā. Rodas jautājums - kur gan doties tagad, kad kola un fakts, ka atrodies atobusā vairs nespēj noturēt uzmanību uz 6h?
Esmu pats personīgi devies ekspedīcijā uz tādu Latvijas apgabalu, kā Melluži, un pēc aptuveni jau pusotru mēnesi ilgas izpētes varu sniegt nelielu ieskatu šīs vietas burvībā.
Melluži ir viens no Latvijas retajiem apgabaliem, kas ieguvis republikas pilsētas statusu un lepni gozējas jūras piekrastē, izrādot visiem savus labumus. Mūsu ceļš sākas vilciena stacijā, kurā izkāpjot ikvienam pasažierim slejas necila ēka pie sliedēm, ar uzrakstu "Jūrmalas dome" un "Ainārs Šlesers". Tai blakus izmēros nedaudz lielāka ēka, kas, kā mums vērsta, ir Mellužu vidisskola. Šīs iespaidīgās celtnes apmērus varu aprakstīt tikai darot zināmu, ka tā ir lielāka kā pilsētas, kurā notiek "Novaja volna" un Aināra muiža kopā liktas. Ja tavs pavadonis Mellužnieks, ir labā noskaņojumā, Tev tiek piešķirts metāla zvaniņš, kuru drīkst zvanīt katru reizi, kad redzams kas nesaprotams un saukt "MISTĒRIJA!" (un ja tu domā, ka es šito vienkārši tagad uz vietas izdomāju, tu rūgti maldies)
Kārtīgu Mellužnieku ikdienā var atpazīt pēc paklāja, kas tam līdz, un sulaiņa, kas to nes. Ja ir darba diena, Mellužniekam visdrīzāk galvā ir cilindrs, un svētku dienās cilindrs galvā ir arī Mellužnieka cilindram. Vēl viena raksturīga Mellužu iedzīvotāju pazīme ir to slapjās kājās pavasaros. Tam par iemeslu kalpo šo izsmalcināto ļaužu neizpratne par tādu elementāru lietu, kā meliorācija. Man jau protams, kā Mālpilietim viegli runāt, jo tomēr 19 gadus dzīvoju pilsētā, kas lepojās ar vienīgo meliorācijas muzeju austrumeiropā, taču es nevaru nesmieties pastaigājoties pa Mellužu klusajām ielām, un sajūtoties kā Dinozaurs vazājoties pa latgali, kad katrā sētā kā liels spogulis guļ milzu ezers, kas radies sniegu straujas kušanas rezultātā, kura vidū nereti uz kāda sauszemes pleķīša stāv Mellužnieks frakā, un satraukti sukā savas ūsas. Lai arī šis skats var šķist amizants, neļaujies, lai tevi maldina Mellužnieka ārējais izskats! Kārtīgs Mellužnieks ir kā Lācis - ārēji šķietami miermīlīgs un pieklājīgs, taču, kad aizvainots spēj nostrādāt neiedomājamas lietas. Piemēram, tipisks sods Mellužos par to, ja tu kādam nocel meiteni, ir tāds, ka šī kāda labākais draugs ir tiesīgs Tev iemest ar neliela izmēra suni, un es šo faktu gandrīz uzzināju bēdīgākajā ceļā. Lai ilustrētu Mellužnieku bardzību atsevišķās situācijās, minēšu vēl kādu piemēru. Netālu no Mellužiem ir Jaundubulti, kuros dzīvo cilvēki, kurus parasti var atpazīt pēc savām izteiksmīgajām uzacīm (iedomājies manas uzacis kubā). Jaundubultu iedzīvotāji salīdzinājumā ar Mellužniekiem ir kā neliels suns apģērbā ne pārāk gudras sievietes somā salīdzinājumā ar plēsējvali. Jaundubultos, piemēram, tipisks sods, par to, ka tu pamet savu puisi, ir tāds, ka viņš Tev met ar kaktusu. Ja tu neesi mājās, kaktuss tiek iemests tavā pagalmā. Tagad mēģiniet iztēloties kādas zvērības šādā situācijā varētu notikt Mellužos.
Vēl Mellužos ir slavenais Lielupes līkums, kurā pirms pāris gadiem notika Kurbijkurnes telšu pasākums, kurā sākotnējis bija aizliegts ierasties cilvēkiem zem 15 gadu vecuma. Ja no šī slavenā līkuma dosies Pumpuru virzienā, var gadīties, ka atradīsi slaveno parasto priedi. Pēc skata kā parasta priede, tā stāv klusa, un vienīgais, kas to atšķir no tipiskas priedes, ir tai pievienotā zīme, kas stāsta šī koka vēsturi ļoti lakoniski - "Priede, parastā".
Protams, jāatzīst, ka Melluži nav karaliste tikai dabas mīlētājiem - šai vietā atrodas arī viesnīca "Daira" vai "Adata" vai kaut kā tamlīdzīgi, kurā nereti tiekot vestas vieglas uzvedības sievietes. Netālu no tās - aizaudzis tenisa laukums. Vēlies pēc jaunā viļņa nedaudz sajusties kā Vimbldonā un pēc tam pa 20ls (nopietni, man nav ne mazākās nojēgas par prostitūcijas pakalpojumu izcenojumiem jebkur) krist Dašas maigajās skavās? Tu zini kurp doties.
Citu kulturālu izklaides veidu klāstā Mellužnieki piedāvā arī piedalīšanos debašu klubā, kas katru dienu no 09:00-20:00 meklējams vai nu stacijā vai aiz tirdzniecības centra "Melluži" stūra. Ja neesi lielveikalu apmeklētājs, iesaku veikalu "čaklās rokas" vai vēl labāk - kādu citu veikalu, kura nosaukumu es neatceros, bet tajā tiek pārdotas diezgan garšīgas picas, un ir pareizākais alus izkārtojums veikalu plauktos, kādu es jebkad esmu redzējis.
Man tagad nenāk prātā, ko es varētu būt aizmirsis, bet es pieņemu, ka vismaz aptuvenam ieskatam tipiskā Mellužu ainavā tavā galvā vajadzētu rasties, tā kā - veiksmes ekskursijā!
Abonēt:
Ziņas (Atom)