Piedāvāju ieskatam dažas lapas no grāmatas "Aizmirstās Latvijas vēstures lappuses" (autori Dr. Hist. V.Brūns, Dr.Hist. L.Baldiņa)
"Latvijas jaunās tūkstošgades otrā desmitgade vēsturiski tiek apzīmēta kā "Susuru drudzis", kad liela daļa cilvēku pameta darbus un ģimenes, lai dotos meklēt leģendārās vietas, par kurām runāja, ka tajās atrodamas milzu susura dzīslas. Šīs bagātīgās susuru atradnes nodrošināja Latvijas ekonomikas sasilšanu, bet kopš tā laika susuri kā resurss Latvijā gandrīz vairs nav atrodams.
Cik gan latvijā daudz nav tā saucamās "veļu pilsētas", kas tika saceltas susuru drudža laikā, bet pēc tam pamestas, jo noplicinātā ekosistēma vairs nespēja neko piedāvāt piedzīvojumu kārajiem karstasinīgajiem latviešiem
Laikā, kad šīs pilsētas zēla un plauka, tās bija ķecerības un izlaidības metropoles, Latvieši regulāri dzēra kvasu līdz vemšanai un veica tādas izvirtības kā bluķa vilkšana, līdz pat pāvests sāka apsvērt Latvijas ekskomunicēšanu no kristīgās sabiedrības.
Lai gan ir plaši izplatīts mīts, ka tajos laikos bieži noritēja spriguļu kautiņi, vēsturiskā patiesība liecina, ka spriguļi strīdu risināšanai tika izmantoti pat retāk nekā vēlākos laika periodos. Uzskata, ka šo mītu ir veicinājuši vēlāko dekāžu teātra iestudējumi.
Bieži tiek izmantota tradicionālās susuru pārvadāšanas karietes aplaupīšanas tēma, taču liecības arī par šāda tipa noziegumiem ir salīdzinoši maz.
Tiesa, ieceļotājiem problēmas mēdza sagādāt vietējie iedzīvotāji, kurus dēvēja par jāņiem un kas pārvietojās uz ēzeļiem, matus krāšņi izdaiļojuši ar sūnām un vārnu spalvām. Jāņu apmetnes bija tradicionāli veidotas siena čupu veidā, un viņi bija bīstami bruņoti ar kaķenēm.
Bēdīgs fakts par šo vēstures posmu ir vairāku tautu izmiršana. Ir zināmas liecības par prūšiem, kuriem raksturīga bija lūšu cepuru valkāšana, taču letiņi, mantkārības vadīti, tos izkāva līdz pēdējam. Tāpat ir liecības par citām ciltīm, kuras no zemes virsas vienkārši pazudušas, atstājot liecības par sevi tikai perfektā lietojamā stāvoklī atstātu alu veidā, kurās atrastas gan savādas valodas pazīmes (slavenākais uzraksts "Ventiš, te bij, ta aizgāj proma", kurš nereti tiek dēvēts par Latvju Rozetas akmeni), gan liecības par šo tautu apbrīnojamo attīstību zinātnes un medicīnas jomās, jo uz alu sienām atveidotie zīmējumi norāda, ka šīs tautas ar akmeņiem spēja veikt pat tādas operācijas kā augoņa atdalīšana no kājas īkšķa.
Drūmākos toņos šo periodu iekrāso pilsoņu karš starp Kurzemi un Latgali, kas tajā laika posmā noritēja Latvijas teritorijā. Kara cēloņi meklējami kurzemnieku un latgaļu nespējā vienoties par dzimtbūšanu - Latgalē auzu novākšanas darbos konstanti izmantoja vergu-čigānu darbaspēku, kamēr progresīvāk noskaņotā Kurzeme bija noskaņota pret šādu rīcību un ļāva saviem čigāniem veidot mazos uzņēmumus, kuri nodarbojās ar dzintara ķēžu un izturīgu lina bikšu pārdošanu, kā arī dālderu prasīšanu garāmgājējiem.
Šis bija viens no konflikta cēloņiem, bet galvenais kara cēlonis bija Latgales desmit vai vienpadsmit (Rēzekenes, Ludzas un Daugavpils u.c. mazāku) rajonu vēlme atdalīties no Latvijas pilnībā .
Latgaļi uzskatīja, ka viņiem pienākas viņu ekskluzīvais dzīvesveids - viņi mēdza vadmalas svārkos un ādas pastalās noturēt vienu ekskluzīvu banketu pēc otra. Simtiem dālderu izmaksāja kaut vai tikai cītaru un stabuļu ansambļi, bez kuriem nevarēja iedomāties kārtīgas svinības, tāpat arī rukša šņukuri skābputras mērcē un citas gastronomiskas izvirtības.
Vispārējos izvirtības apstākļos, kādos bija ieslīgušas susuru meklētāju pilsētas, nevarēja iztikt bez spēcīgas likuma rokas. Katrā pilsētā bija sastopams vietvalža iecirknis, savukārt vietvalžus varēja atpazīt pēc pie tērpa piespraustiem māla ausekļiem. Jāpiebilst, ka par spīti visam iedzīvotāji bija dievticīgi un reliģiozi un savus tempļus Jumim un Mārai cēla vienkāršus, bet sirsnīgus, un tie bija atvērti katram, kam bija kāds jērs vai kartupelis upurējams.
(..)
lai arī kopumā tiek uzskatīts, ka Latviju atklāja Krišjānis Kodols, ir liecības, ka šajā teritorijā ir atrasti lietuviešu rati, kas Latvijā ieradušies ilgi pirms Krišjāņa."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru