Atā, Avotu iela!

Beidzot ir pienācis ilgi gaidītais brīdis, kad mēs esam pametuši savu Avotu ielas rezidenci, atstājot to tikai peļu un slikta aromāta pārvaldniecībā. Pārsvarā, kopš es dzivoju Rigā, man pārvārkšanās nekad nav sagādājusi tādas ārkārtīgi intensīvas emocijas. Nav bijis nekad skumji un nav bijis arī tā, ka nenormāli laimīgi. Izņemot šoreiz - šīs abas brīvdienas es sēžu ar smaidu sejā zinot, ka pirmdien pēc darba es iekāpšu vilcienā un vakarā sēdēšu normālās telpās, kurās nekas nedraud sabrukt tikai tāpat vien, prieka pēc.
Tā kā līdz augusta vidum mēs paši nezinājām, ka pārvācamies, šis viss notika kaut kā nedaudz steidzīgi. Principā pat ļoti steidzīgi, jo kamēr mēs 5dien krāmējam no mašīnā mantas, mums tiek paziņots, ka pēc 30min dzīvokli nāk skatīties citi cilvēki un principā tuvākās 1h laikā visām mantām, kas mums jebkādā veidā interesē vajadzētu būt ārpus dzīvokļa. It kā jau pofig, ja ne fakts, ka mašīnas ietilpība ir tieši tik liela, cik tā ir.
Ir nedaudz savādi stāvēt istabā ar putekļu sūcēju, kamēr pa dzīvokli staigā tā potenciālie jaunie iemītnieki. Šādās situācijās, kad esmu bijis vai dzirdējis par citiem esam otrā pusē, man vienmēr bijis nedaudz kaut kā skumji par tiem cilvēkiem, kam tās mājas jāpamet. Kaut kā nejauki šķeit, ka kāds mans paziņa iet skatīties sev dzīvokli, kamēr tur ģimene sēž pie TV un ēd vakariņas, vai citam lūdz nepirkt dzīvokli, lai cilvēkus neizliktu uz ielas. Tajā pat laikā es nekad nebiju iedomājies, ka tie cilvēki varētu arī nebūt nelaimīgi.
Es protams necentos izrādīt nekādas emocijas, un iztiku bez komentāriem, lai nebojātu dzīvi dzīvokļa īpašniekiem, bet no otras puses mēs iespējams ļāvām kādiem cilvēkiem ieiet lamatās, kas beidzas ar aukstiem ziemas mēnešiem, kas tiek pavadīti dzenot no istabas ārā peles sveču gaismā, jo elektrības vadi ir vienkārši nosviluši. Nu stulbi viņiem, ko citu lai es saku. Interesanti ka divas dāmas, kurām par dzīvokļu apskati sajēga ir aptuveni tik pat liela kā man par krēmiem un skrubi, saka ''Nu šis pagaidām ir sakarīgākais variants'', kamēr diviem čaļiem pietiek ar 35sek ekskursiju, lai viņi pateiktu ''dasvidaņija'' un purpinādami aiztītos.
Beidzās šī vākšanās ārā ar to, ka veļas mašīnu Skudruča mašīnā iebāzt nevar, mantas mēs gribam savākt visas, bet dzīvokļa atslēgas jāatdod pēc 15min. Paldies Matīsa vecākiem ir tāds Matīss, kurš atbrauc man pakaļ no Ādažiem, kamēr es pirmoreiz mūžā sajūtos kā bezpajumtnieks.
Ir kaut kā totāli interesanti pavadīt vakaru sēžot pagalmā ar daļu savu mantu, veļasmašīnu un kāmi, stundu pīpējot, lēnām dzerot aliņu un lasot grāmatu. Nav bijis manā dzīvē situācijas, kad es būtu juties vēl vairāk bez mājam kā tad. Un tā nu es tur stundu sēžu un domājo ko tieši man iesākt, ja veļasmašīna neielīdīs arī otrā mašīnā, jo dzīvoklī atpakaļ es viņu neiedabūšu.
Bet nu protams viss beidzas labi, un tā nu es ar visām savām mantām esmu Mellužos pēc divām kaut kā ļoti labi pavadītām brīvdienām.
Īsumā - sorry visiem, kas bija dzirdējuši par kaut kāda veida sālsmaizi - mēs sadirsām, gads bija par īsu, lai mēs to uzrīkotu.

Vēl lieta ko es gribētu minēt - zini tos piedāvājumus, kas bieži gozējas blakām tādiem pieturu uzrakstiem, kā ''Rutai liela peža''? Es runāju par ''Gribu lai mani izpiš. Anna no Raganas'', kas bieži papildināts ar numuru. Es domāju vai nevarētu būt tā, ka iespējams starp visu to huiņu kaut kur tiešām slēpjas meitene, kurai ir nu ārkārtīgi ārkārtīgi grūti dabūt čali gultā. Kaut kā skumji. Bet ne par to ir runa - šodien Slokas stacijā izskatīju 2 piedāvājumus. Maija 13 aicināja pieteikt interesentus, kas gribētu viņu ''izpist pīzdā'', kamēr Līga 14 nevar turpināt savu dzīvi, ja nedabūs mutē pimpi. Lai arī tomēr Līga ar savu gada pārākumu varētu būt vairāk pieredzējusi un prasmīgāka, es tomēr pa lielam jebkurā dzīves situācijā dodu priekšroku seksam pāri minetam, tāpēc zvanīju Maijai. Pēc balss, tavu pārsteigumu, izrādījās Maijai nav 13, visticamāk vārds nav Maija (latviski nerunāja necik), un lai arī neprasīju, esmu diezgan pārliecināts, ka tur nebūtu arī nekādas intereses par seksu. Tad nu es domāju visus iespējamos variantus kam es varēt būt piezvanījis, un vienīgais loģiskais man šķiet ir skolotāja. Es īsti nezinu cik ir pieņemamais apjoms ar ''pieredzējušu'' sieviešu numuriem katra telefonā, it sevišķi tādu, kuru numurus labprāt rakstītu uz sienas, bet man tādu nav īsti daudz. Es pieņemu, ka no visām vecajām sievietēm, kas man īpaši nepatīk, numuru dabūt arī varētu būt salīdzinoši grūti, ja vien tā nav skolotāja. Ja es kļūdos - labojiet. Un tad nu te ir dzīves reālitāte - tu pavadi savas dienas cenšoties baram absolūti spriest-nespējīgu idiotu iemācīt kaut ko, kas varētu viņiem dzīvē noderēt, un par to viņi pateicas ar centieniem padarīt interesantāku tavu intīmo dzīvi. Interesanti. Vai varbūt tajā pat laikā kaut kur sēž dziļi vientuļa Maija, kuras telefonu šodien pacēla viņas mamma. Tas savukārt būtu kaut kā ļoti smieklīgi.