1952. Playboy.

Es noteikti neiesaku nevienam skatīties 2001: A Space Odyssey.
Es tomēr esmu vīrietis un reizē nūģis, tāpēc man var piedot ka es ik pa laikam atļaujos palutināt sevi ar filmām, kurām pie žanra rakstīts "Sci-Fi". Tā nu es sāku skatīties šo brīnišķo filmu un pārsteigumi nebūt nebeidzas. No sākuma tiek dota brīnišķa iespēja 2min 49sek. skatīties melnā ekrānā un klausīties dramatisku mūziku. Nē, kā izrādās man nebija nokāries kompis - tas ir TAS ĪSTAIS kino. Tad aptuveni 18min es skatos kā mērkaķi dzīvo savu ikdienas dzīvi un ar kaula gabalu nosit citu mērkaķi, vēl tur vienā brīdī pie alas parādās metāla kaste, par kuru visi mērkaķi satrakojas, bet vēlāk izskatās, ka filmas veidotāji par kasti jau ir aizmirsuši. Kad National Geographic ir beidzies sāk rādīt kosmosā slīdošu kautkādu kuģi, kurš aizdomīgi atgādina vecos Star Wars. Nepārtraukti skan arī kautkāda simfonija. Nepateikšu kāda, jo mani tas neinteresē, bet es pieņemu ka tā ir TĀ ĪSTĀ mūzika. Šinī brīdī man sāk rasties aizdomas, taču kas par to - sāk rādīt kuģa salonu, kurā ienāk iekšā laikam stjuarte, kurai izskatās, ka pie galvas ir piešūts spilvens, es uzreiz eju skatīties imdb - jep, 1968.gads.
Man nav ne jausmas kas visiem tiem idiotiem pirms 85. gada bija prātā, bet viņiem ir nenormāla tieksme 1,5h garas filmas taisīt kā 3h garas, kur nepārtraukti tu gaidi kulmināciju, un kad tā beidzot ir pienākusi, tad es vainu esmu aizmidzis (Silence of the Lambs) vai arī jau izslēdzis filmu ārā (The Shining).
Un tam loham, kurš šito filmu pielika pie "mindfuck movie" pakas es gribētu iedot pa purnu par 20min zaudēta mūža. Pidaras.

Dainis ir kautkur Polijā, bet kas par to - es vakar satiku Limi un viņšm an nostreļīja cigareti. Es īsti neatceros pēdējoreizi, kad es būtu redzējis Limi pīpējam cigareti izvilktu no savas paciņas. Es pieļauju iespēju, ka tas nekad mūžā nav noticis.

Bet nevajag runāt par Limi, vajag runāt par interesanto.
Being John Malkovich. Šito filmu gan es visiem iesaku, un manliekas man viņu ieteica pirms gadiem 3, bet es protams biju augstprātīgs lohs, kas praktiski nekad neskatās filmas, ko viņam iesaka, ja vien to nav ieteicis Ivars, vai arī imdb pie reitinga nerēgojas 10 balles. Nekas protams nav mainījies.
Tiem kas ir redzējuši es gribētu parpasīt jautājumu, bet vel neesmu izdomājis kā to izdarīt bez spoileriem, jo kautko es nesapratu.
Piemēram, ja vīrs x, kurš dzīvo jau ilgi, izmantojot TO tehnoloģiju, un ir tikai viens vīrs y ar kuru viņš var turpināt to darīt, kā nākas ka visi pārējie z w q 5 un babas ir atsevišķi, nevis viņa galvā. To es nesapratu. Es nesapratu arī īsti savu jautājumu, bet es ceru, ka Pēteris Zīraks sapratīs.

Vēl es noskatījos Cypher. Bija laba, ļoti izklaidējoša, un beigas gluži negaidītas, bet tomēr nepārsteidza. SORRĪ džeki, bet es jau esmu redzējis Fight Club.

Mana vasara vēlljoprojām sit augstu vilni un es skatos filmas, guļu, spēlēju datorspēles, un lasu grāmatu, un tas sastāda 90% manas dienas, un vienīgais ko par izklaidi uzskatītu parasti cilvēki ir mans ceļojums uz Māras dzimšanasdienu. Ja tu kopš 19. Jūnija neesi aizgājis pat līdz Dainim, tad atrasties Murjāņos jau ir ceļojums.
Tagad es varu rakstīt pa punktiem, jo man tā gribas.
1.Es biju pie Māras uz viņas dzimšandienu, un pēdējā reize, kad es ar viņu kontaktēju ilgāk par atslēgas atdošanu bija mana dzimšanasdiena.
Tagad man vispār apnika pa punktiem rakstīt, jo es varu izdomāt vēl tikai 2 punktus, bet man ibja doma rakstīt kautkādus trīsdesmit. Svarīgākās lietas no šī ceļojuma ir tās, ka pirmkārt es esmu uzzinājis par kāršu spēles eksistenci, kuras pirmais noteikums ir "iedomājies, ka tu esi rūķis mežā". Varu derēt uz Katrīnu Dzerkali, ka tam kas to izdomāja patīk sēņot. Otrkārt es satiku meiteni, kuru es varētu pievienot savu "viņa ir ļauna, es viņu ienīstu" cilvēku listei. Protams tas nav viss kas tur notika, jo vietā, no kuras 10min attālumā atrodas kautkāda kosmonautu treniņnometnes vieta nevar notikt tikai divas lietas, bet tas manuprāt bija satraucošākais. Satraucoš diezgan bija arī aukstums no rīta, no kura man bija tik auksti, ka manliekas es varētu arī nomirt, ja mani neglābtu Elīnas Pr. ķermeņa, ēdiena pārstrādāšanas rezultātā, izdalītais siltums. Satraucošs ir arī piedzēries Bubaks, un piedzēries viņa draugs, kas izskatās pēc Eštona Kačera un izskatās, ka īsti nesaprot neko, kas notiek apkārt, tāpēc aizmieg pie Daces Šļars kājām un miegā runā.
Atpakaļceļā mani paņēma vīrietis un sieviete, kuri izskatījās tā, ka viņi varētu būt bijuši jauni, kad Krievijā pie varas bija Ivans Lielais vai kautkas tamlīdzīgs. Tā ir pirmā reize, kad es nostopēju tik vecus ļaudis, jo parasti viņi vienmēr brauc garām un izskatās ka domā "johambambulīt, atkal tie garmatainie vazaņķi blandas riņķi pa pasauli. Nevar tādu mašīnā laist, ganjau tajās ūzās kāds dūcis ieslēpts un atņems man i žiguli i pensiju, i vēl kredītu liks maksāt."

Un uz šādas nots es arī dodos tālāk izstrādāt savu rīcības plānu, kurš būs vainu a)gulēt un tad skatīties filmu vai b) skatīties filmu un tad gulēt.

Amen.