Šis dienasgrāmatas ieraksts principā sākās ar "Blue screen of death", kurš uzradās man nezināmu iemeslu dēļ, bet šķiet tāda jau ir arī viņa būtība.
Zini kā saka, ka kad mirst visa dzīve paiet gar acīm? Es savu gribētu kā kino zālē un neskatīties viens. Lai arī Čizo uzdod tādus jautājumus kā "kāpēc tam čalim ir bikses?", "kāpēc viņš iet?" un "kāpēc tur apakšā burti iet?" un Elvijs vispār manliekas skatoties filmu aizmirst, ka viņš skatas filmu, un citi noskatās un vienkārši neko nesaprot, man patīk skatīties filmas tomēr kopā ar kādu. Es Tevi uzaicinātu.
Es gribetu, lai arī mani citi uzaicinātu uz savam filmām.
Ja beigās izrādās, ka es esmu kaut kā ta kā "Truman Show" tad lūdzu parādiet man to visu pirms es nomirstu.
Un tad pēc filmas Dievs varētu uzmest man blue screen of death. Jo, ja pēctam ir paradīze, tad es tur gribēšu dzīvot ar domu, ka čalim, kam tas pieder ir reāli laba humora izjūta. Tas ir tāpat, kā neviens negrib no čigāniem dzīvokli īrēt. Un kāpēc lai nebūtu laba humora izjūta radībai, kas uztaisa veselu baru ļautiņu, kas blakus karātavam un dunčiem izgudro arī tādas lietas kā apsildāmus poda vākus un tik labas pastkartes kā šī: http://www.deanmorriscards.co.uk/images/large/cards/DMA-93_LRG.jpg
Zini kāds ir lielākais mīnuss ja aizej gulēt un nenāk miegs? Tev nenāk miegs.
Nē nopietni, tajā laikā, ko es esmu pavadījis vienkārši vārtoties pa gultu es ar kājām uz Ķīnu varētu būt aizgājis. Pa īsāku ceļu nekā tu doma. Nē nevar parādīt, aizveries.
Es biju plānojies cleties rīt 8os, paēst uzpīpēt saulē, noskuties un nomazgāties, aiziet nedaudz paskriet un pastrinkšķināt Mailsa ģitāru, kamēr viņu kaut kur Itālijā aplaupa. Tagad nekā, simt punkti es tik agri nepiecelšos, izklausas ticamāk, ka es vienkārši vel būšu augšā.
Es gribu iemācīties spēlēt ģitāru, apmēram tāda līmenī, ka es varu nospēlēt kaut ko tā, ka man pašam patīk, jo doma par to, ka tad man būtu iespēja vienkārši nakts vidū gulēt rapšu laukā, zināt zvaigznājus un radīt mūziku šķiet kautkā galīgi galīgi laba.
Un runājot par zvaigznājiem es sāku domāt, ka iespējams savu otro dēlu es varētu nosaukt par Perseju.
Es domāju varētu būt viņam forši bērnībā, ka būtu pasakas tik senas kā Grieķija ar viņa vārdu, un vēlāk zināt, ka ir zvaigznājs ar viņa vārdu. Es gribētu lai ir zvaigznājs Brūns Valters. Vienīgais es domāju, ka varbūt viņu apsmietu, jo vārds it kā ir nedaudz jocīgs, bet nu mani arī kādreiz apsmēja par uzvārdu, lai arī man, manuprāt, ir viens no krutākajiem uzvārdiem kādu es zinu. Vismaz kopā ar manu vārdu. Ak, slavināt sevi ir tik labi, kurš gan cits, ja ne pats.
Un lūk http://doyourealizepeoplechange.blogspot.com/ paldies par Jonsi-Tornado. Lai arī man parasti besī lapas, kuras atverot sāk skanēt mūzika, kuru es negribu dzirdēt, jo es pats labāk māku izdomāt, ko es gribu klausīties, un tad man tiem cilvēkiem vienkārši gribas aizsūtīt vēstuli ar lielu peni un ierakstu "Tu esi lohs", šitas kaut kā tomēr bija ļoti jauki tieši tagad.
Tagad man arī prātā maisās jautājums - kas pie velna ir "stencil art"? Es zinu, kas ir stencil un es zinu, kas ir art, bet tie abi kopā ir kaut kas kas vienkārši nav kopā. Tas ir tāpat kā teikt "Raiņa dzeja", ir Rainis un ir dzeja, bet tie abi kopā vienkārši nav. Trafaretzīmēšana, kā es to tagad nolemju saukt, man vienmēr licies kaut kas galīgi forši un tā, bet tagad kad es pēkšņi izlemju atklāt un atklāju cik tas ir viegli, man rodas nopietns jautājums cik daudz tur ir no mākslas, ja pat es to spēju izdarīt. Nē nopietni, es reiz izvilku kvadrātsakni no 7ciparu skaitļa bez kalkulatora, kam it kā vajadzētu raksturot to cik tuvu es esmu mākslai. Reiz es uzzīmēju sirdi, un Aigars to nosauca par pupu (kā augu nevis krūti), un, ziniet, Aigars iet baznīcā, tā ka viņš brīvdienās nemaz nevar apsmiet cilvēkus.
Un es gaidu vasaru. Erasmus man ir diezgan zajebal un ziema veljovairāk. Es esmu izlēmis (un es ceru, ka tā arī būs) ka es atradīšu to savu listi ar lietām, ko var darīt vasarā, vai arī sastādīšu jaunu ar aptuveni 90 lietām un mēģināšu darīt tā, lai katru dienu izdarītu vismaz vienu. Es domāju sākt ar krītiniem uz asfalta. To es gribu tagad.
Apmēram tā.
Pie reizes arī lai nerastos pārpratumi - gribi zināt kā noteikt vai diena ir izdevusies?
Ja tu atklāj cik viegli ir taisīt stencilus un mīlējies tā, ka aizsvīst logs, tad zini -ir!
Murmuļiem priekus!
otrdiena, marts 30
piektdiena, marts 26
High school of interpretation
Nākot no skolas man pretī nāca 2 pieauguši vīri uzvalkos, kas izskatījās pietiekami nopietni, lai tikko būtu kādam pārdevuši papīru ar uzzīmētu krānu par 5iem miljoniem. Viens no viņiem man pamāj ar roku un es izņemu austiņas un lūk:
#1:Hello! Do you know where is the high school of interpretation?
W:? vat?
#2:We are looking for the university!
W:Well the main building is right there, and the Linna building of social sciences is right here, what do you need?
#1:We like cafeteria
W:Well theres cafeteria in both of them
#2:THANK YOU, THANK YOU VERY MUCH!
un abi aiziet.
Vēl līdz šim brīdim es nesaprotu vai viņiem tiešām vajadzeja interpretācijas augstskolu, vai viņi vienkārši vazājas apkārt čakarēdami cilvēkus, lai gan interpetācijas augstskola izklausas pēc kautkā gana kruta, lai to kāds meklētu. Varbūt tur māca kā interpretēt šadus jautājumus.
Somija veljoprojam it ka ir diezgan normala, lai ari pamazam sak gribeties majas un neko nedarit.
Augstskolas akademiskais personals šeit arī diezgan foršs, jo viena daļa man patīk, un otra daļa izskatās ka dovien dara kā pārbauda meilu un uzskata ka studenti ir garīgi atpalikuši, kādi mēs arī esam.
Viens kurs bija ielikts tik debila laikā, ka 6 cilvēkiem 2dienās 12os sākās 3 lekcijas kuras viņi gribetu apmeklēt, un pēc rindas ar meiliem un visa pārējā un no rītiem es saņemu atvainošanās pilns vestules, ka viss tiks labots. Protams. Tagad viens no kursiem sakās 13os. PIZĢETS pārmaiņas. Nevaru saprast via ta sieviete ir stulba vai vienkārši stulba.
Vel no cita kursa mani atšuj jo mans vārds redz neesot uz kautkādas listes kura drošvien ir printēta noslēpumu kambarī un man ir pohuj jo es tāpat viņu negribeju ņemt.
Jā, skolā ir noslēpumu kambaris, kuru meklējot tu pavadi 20min, kad pēkšņi apkart uzrodas 4 somi, no kuriem tu pazīsti tikai vienu meiteni un visi man rāda kur man jaiet, lai ari neko neesmu prasijis. Nav ne mazākās jausmas kā viņi to zin, bet nu īpasi arī neinterese kamer es nonaku kur man janonak.
Vēl man bija viena no labakajām dienām Somijā.
Es atradu savu pirātu kreklu, atradām piedzerušos čali kāpņutelpā, Cīosa man atdeva veselu paku tabakas un 2 gumijas tārpus un Harijs izvizināja veļas ratos. Kad visi cilvēki paliek tik labi, tu gribot negribot sāc domāt, ka Tev tuvakajā laika kāds sados pa muti.
Un šīsdienas sapnis man māca par draudzību.
Es sapnoju kā pārguļu ar Elīnu Pr., kas ir arī Cīosa un vel 2 meitenes, kuras es nepazistu, jebkura gadijuma man beigās tomēr nav ne jausmas ar ko es pārguļu, bet sapnī tas nav svarīgi, tad es pēkšņi esmu pie Māras Poles, kur ienāk Ivars ar lielu monitoru un saka ka tā ir jaudīgākā videokamera pasaules vēsturē, un viņam ir nekavējoties viņa jāliek uz statīva. Pa vidu tam visam es nepārtraukti cenšos izvairīties no viena suņa, kurš grib mani piekaut, jo es itka esmu nozadzis viņa saulesbrilles, un tad loģiski domajot es Elīnai prasu "Are we like friends with benefits?" jo nu nekadas nopietnas attiecibas Erasmusā nevar būt, un mes itka esam draugi, bet parguļam, tad tas izklausās pēc šitā, uz ko man atbild " Friends?! Friends in Erasmus!!? Come ooooon!"
Jā, erasmusa draugu nevar būt.
Un atceramies Mertonu?
Nu lūk, mazāk kruti, bet toties masīvāk!
http://www.youtube.com/watch?v=LfamTmY5REw&feature=player_embedded
#1:Hello! Do you know where is the high school of interpretation?
W:? vat?
#2:We are looking for the university!
W:Well the main building is right there, and the Linna building of social sciences is right here, what do you need?
#1:We like cafeteria
W:Well theres cafeteria in both of them
#2:THANK YOU, THANK YOU VERY MUCH!
un abi aiziet.
Vēl līdz šim brīdim es nesaprotu vai viņiem tiešām vajadzeja interpretācijas augstskolu, vai viņi vienkārši vazājas apkārt čakarēdami cilvēkus, lai gan interpetācijas augstskola izklausas pēc kautkā gana kruta, lai to kāds meklētu. Varbūt tur māca kā interpretēt šadus jautājumus.
Somija veljoprojam it ka ir diezgan normala, lai ari pamazam sak gribeties majas un neko nedarit.
Augstskolas akademiskais personals šeit arī diezgan foršs, jo viena daļa man patīk, un otra daļa izskatās ka dovien dara kā pārbauda meilu un uzskata ka studenti ir garīgi atpalikuši, kādi mēs arī esam.
Viens kurs bija ielikts tik debila laikā, ka 6 cilvēkiem 2dienās 12os sākās 3 lekcijas kuras viņi gribetu apmeklēt, un pēc rindas ar meiliem un visa pārējā un no rītiem es saņemu atvainošanās pilns vestules, ka viss tiks labots. Protams. Tagad viens no kursiem sakās 13os. PIZĢETS pārmaiņas. Nevaru saprast via ta sieviete ir stulba vai vienkārši stulba.
Vel no cita kursa mani atšuj jo mans vārds redz neesot uz kautkādas listes kura drošvien ir printēta noslēpumu kambarī un man ir pohuj jo es tāpat viņu negribeju ņemt.
Jā, skolā ir noslēpumu kambaris, kuru meklējot tu pavadi 20min, kad pēkšņi apkart uzrodas 4 somi, no kuriem tu pazīsti tikai vienu meiteni un visi man rāda kur man jaiet, lai ari neko neesmu prasijis. Nav ne mazākās jausmas kā viņi to zin, bet nu īpasi arī neinterese kamer es nonaku kur man janonak.
Vēl man bija viena no labakajām dienām Somijā.
Es atradu savu pirātu kreklu, atradām piedzerušos čali kāpņutelpā, Cīosa man atdeva veselu paku tabakas un 2 gumijas tārpus un Harijs izvizināja veļas ratos. Kad visi cilvēki paliek tik labi, tu gribot negribot sāc domāt, ka Tev tuvakajā laika kāds sados pa muti.
Un šīsdienas sapnis man māca par draudzību.
Es sapnoju kā pārguļu ar Elīnu Pr., kas ir arī Cīosa un vel 2 meitenes, kuras es nepazistu, jebkura gadijuma man beigās tomēr nav ne jausmas ar ko es pārguļu, bet sapnī tas nav svarīgi, tad es pēkšņi esmu pie Māras Poles, kur ienāk Ivars ar lielu monitoru un saka ka tā ir jaudīgākā videokamera pasaules vēsturē, un viņam ir nekavējoties viņa jāliek uz statīva. Pa vidu tam visam es nepārtraukti cenšos izvairīties no viena suņa, kurš grib mani piekaut, jo es itka esmu nozadzis viņa saulesbrilles, un tad loģiski domajot es Elīnai prasu "Are we like friends with benefits?" jo nu nekadas nopietnas attiecibas Erasmusā nevar būt, un mes itka esam draugi, bet parguļam, tad tas izklausās pēc šitā, uz ko man atbild " Friends?! Friends in Erasmus!!? Come ooooon!"
Jā, erasmusa draugu nevar būt.
Un atceramies Mertonu?
Nu lūk, mazāk kruti, bet toties masīvāk!
http://www.youtube.com/watch?v=LfamTmY5REw&feature=player_embedded
otrdiena, marts 16
False Protagonist.
2 (vai arī kāds cits skaitlis) dienas atpakaļ man bija sūdīgakā diena Somijā.
Iedomājies dienu, kad Tev ļoti vajag uz toleti, tu no 6 stundām Seņkānes lekcijās par SPSS vispārejo svarīgumu atskrien mājās uz 5to stāvu, lai secinātu, ka toletes durvis ir aizslēgtas no iekšpuses, pa televizoru ir krievu stunda, tavā virtuvē caur sienu iztriecas milzīgs krāns un tu secini, ka vienīgā valoda kurā tu spēj komunicēt ir lietuviešu, taču saproti, kad pa televizoru krieviski saka "sigareti buģet plaķitj desjatj ļatov za pačku iz segodņa", ko dzirdot tu arī atceries, ka tu esi Saurons un tajā brīdī Frodo iemet gredzenu likteņkalnā, un visiem seriāliem nebūs jaunas sērijas veselu mēnesi, nahuj kautkādu olimpisko spēļu dēļ, un tas viss notiek 4 reizes pēc kārtas 2 stundu laikā.
Jā, tieši tik slikta diena.
Krievu stunda ir stunda, kura vismaz, kad dzīvojām Lāčplēša ielā, bija ap pulksten 17iem, kad visi uztveramie kanāli sāk raidīt krievu valodā, pat tie kurus nerāda, ieskaitot to, kad mēs uzslēdzam neesošu kanālu, un uzzīmējam hokeja spēli uz ekrāna, lai tikai paņirgātos par Aigara muļķīgo izpratni par to, kas ir svarīgs.
Diena sākās ar to, ka izrādijās, ka es esmu kautkur nahuj pazaudējis savu mīļāko kreklu, kas ir diezgan stulbi, jo tā bija pirātu krekla diena, tad izrādijās, ka es nevaru atrast arī savu nordea kodukarti, kas liedz man jebkādas iespējas turpmāk pārbaudīt cik tad īsti man vel naudas ir palicis. Meklējot kodu karti es atveru arī naktsskapīša atvilkni, kuru turpmāk aizvērt nav iespējams, mēģinu zvanīt Ketijai uz 2 dažādām kartēm, kuras abas ir izslēgtas, jo viņai redz dzīve nelikās pilnvērtīga, ja tev nav 3 dažādas kartes, pie reizes zvanot arī noskaidroju, ka mans telefons atkal ir izlēmis, ka es esmu gudrākais cilvēks pasaulē, un man nav jādzird citu muļķības, tāpēc vienkārši atslēdza skaņu. Papildus tam visam 2 debilas meitenes, kas runā vel debilākā valodā izlēma, ka turpmāk viņas vārot zupu stāvēs pie katla 15 minūtes divatā beztolkā aizņemot vietu virtuvē, kamēr vina turēs rokās kompi un runās skaipā ar tikpat debilu cilvēku no tikpat debilas valsts. Tad es domāju, ka man gribas ar kādu papļāpāt, un aizrakstu Elīnai Pr. kura nolemj, ka viss ko es rakstu ir pietiekami labs iemesls, lai izietu no skype. Ko gan citu var gaidīt no cilvēka, kuram ikdiena ir tāda, ka var lietot tādus teikumus kā "es šodien gāju pa mežu un redzēju..." . Tā nu aizvadot lielāko dienas daļu esot neapmierināts ar dzīvi kā tādu un gribot kādam normāli iedot pa seju, ap 23ijiem nolēmu ka gudrāk ir iet gulēt un mosties nākamajā rītā cerot, ka visi cilvēki, ko es ienīstu ir nomiruši, kas protams ir labs plāns, ja neņem vērā faktu, ka tieši ap šo laiku visi rīsi, ko Mails savā mūžā ir apēdis, ir dīvainā kārtā ar asinsrites palīdzību sasnieguši viņa smadzenes, kur cilvēka prātam neaptveramu ķīmisku reakciju rezultātā viņam prātā ir iešāvusies doma, ka turpmāk viņš ēdīs istabā, kas protams nešķiet nekas tik traks, ja tu neesi dusmīgs cilvēks, kurš cenšas aizmigt brīdī, kad 3m no tevis kāds čapstinās tā, it kā brīvo laiku pavadītu špricējot narkozi mutē, kad gribot negribot ir jāsāk apsvērt kādi plusi būtu, ja tev būtu dzelzs roka kā kiborgam, kuru varētu iešaut viņam sejā.
Vakardiena toties bija diezgan smuka diena.
Es beidzot aizvilkos uz veikalu, kurā man nekad nebija laika ieiet, lai gan ir neizprotami, kā var nebūt laika ieiet veikalā kurā pārdod galīgi smukas lietas un pulksteņus, un tas bija diezgan forši un arī pārdevējas ir riktīgas saulītes.
Vispār nav zināms veljoprojām ar ko te baro pārdevējus, vai arī viņus vienkārši sit, jo neesmu redzējis nevienu nelaimīgu pārdevēju, un lielākoties preču iegāde beidzas ar smaidiem, vai pērkot kreklu man saka "this is gonna look great on you!". Šitas man Somijā galīgi patīk.
Dienu pavadīju diezgan prodduktīvi priecājoties par to, ka visas pastkartes, kas nav Ivara pastkastē ir sasniegušas galamērķi, un izskatās ka pēc pastnieku izpratnes Ķengarags ir tālāk nekā Islande, ne velti, tas, kas pasvītro visus nepareizos vārdus ar sarkanu, pasvītroja tiko arī "Ķengarags".
Izpildīju pat laicīgi mājasdarbu, jo plānojām vakarā spēlēt "Risk", taču kā vēlāk izrādijās Alekss ir pimpis, un nav aizgājis uz padomi tai spēlei pakaļ. Skatoties Family Guy, it kā uztaisīju diezgan labu karti, kas ir labākā pasaules karte, ko es savā mūžā esmu uzzīmējis, taču neviens beigās negribēja spēlēt, kas, man ir aizdomas, varētu būt vainu tāpēc, ka Latvija bija lielākā valsts pasaulē, tāpēc, ka netīšām bija 2 Ēģiptes, vai visdrīzāk tāpēc, ka Islandes vietā es uzzīmēju vnk lielu kaķa galvu. Tā nu viņi nolēma iet spēlēt pokeru (izklausas debili tas vards) un aicināja mani, uz ko es atbildēju "Oh, I dont really want to play, and I think Im short on money so, probably better not, well I know 3 euros isnt that much, but still, I dont really feel like playing poker now. Ok, Im coming in 2min, wait for me." Jā, strīdēties ar sevi ir tikpat bezjēdzīgi kā likt Saimim kaut ko sareizināt.
Pokers ir labs, un ir smieklīgi, un no 14 cilvēkiem es izkritu kā 7tais un rēķinot ka es neesmu spēlējis sensensen, es uzskatu, ka tas ir diezgan labs rezultāts, lai gan jāpiemin, ka tur bija arī tādi cilvēki, kas iet uz visu banku, kad uz rokas ir 2 un 4, kas liek domāt, ka loģisko domāšanu viņiem iedalīja tajā paša vietā kur Saimim. Wow, divi Saimja joki tik īsā intervālā ir kaut kas neparedzēts! Bet es nevaru tā ņemt un vienkārši vienam savam draugam likt justies slikti.
Skudruci, tu esi lohs. Divi draugi. Pāra skaitļi man vienmēr likušies salīdzinoši foršāki, jo nu viņi ir AWESOOOOOOOOOME ja neņem vērā faktu, ka neviens no viņiem nav pirmskaitlis.
Un šodien es biju skolā. Skolā ir diezgan forši. Irja mani vēljoprojām mīl, lai arī es nokaveju 2,5 viņas lekcijas un ierodos paziņojot, ka kavēšu vel kautko, lai arī limits ir 2 un fotožurnālistikas lekcija arī bija galīgi interesanta, lai arī mani tracina, kad man blakus apsēžas kāds no Āfrikas un smarzo tik saldi, ka man sāk nepatikt, uzdod jautājumus, kas patiesībā nemaz nav īsti jautājumi, un kad es atbildu, skatās uz mani vel stulbāk nekā iepriekš, un man ir jāsāk domāt, vai es neesmu pateicis kaut ko latviski, lai arī esmu skaidrā.
Jā, dažreiz tu izdzer alu, un paprasi bariņam cilvēku lai atver logu, un tad nesaproti, kapēc visi tik debili skatās. Citreiz arī ir stulbi, kad tu mēģini pateikt kautkādu teikumu, kas ir neiespējams pat latviski, jo ir kaut kas, ko cilvēki, kas angļu un latviešu valodas stundās negulēja, drošvien sauktu par ilgstošās nākotnes pagātnes formas ilgstošā tagadne vai kautko tamlīdzīgu, bet nu teikuma vidū saprotot, ka šitas krastā neies var vienkārši pateikt "Oh fuck" un vienkārši aiziet prom pīpēt, atstājot Aleksu smejamies.
Jā, šķiet arī nācijas tēla radīšanā šeit esošie Latvieši darbojas diezgan labi, jo nu es esmu vienīgais čalis tiktāl, un meitenes nav daudz, un pēc Aleksa piedzīvojumiem Igaunijā, kur meitenes esot agresīvas, un čaļi gribot viņu nogalināt, un par ūdeni esot jāmaksā daudz naudas, ja vispār var nopirkt, viņs teica "I think I`d like living in Latvia! The girls are kind of passive, and guys just dont make sense". Jā es zinu, ka es neesmu gluži visu Latvijas iedzīvotāju atspoguļojums, un arī Rainis man ir pie vietas, kas visai tālu no prāta un sirds, bet nu. Es būtu priecīgs ja visi būtu tādi kā es. Tad arī prezidents biežāk nāktu ielās un dotu visiem pieci!
Tagad mans vēders gaida picu un kafiju. Ņam.
Jauku dienu, murmuļi, un šīs dienas termins ir "False Protagonist", kas izklausas ievērojami labāk par " wnk.g - e - r - kasperdens. ugale - rīga. mazais repers"
Iedomājies dienu, kad Tev ļoti vajag uz toleti, tu no 6 stundām Seņkānes lekcijās par SPSS vispārejo svarīgumu atskrien mājās uz 5to stāvu, lai secinātu, ka toletes durvis ir aizslēgtas no iekšpuses, pa televizoru ir krievu stunda, tavā virtuvē caur sienu iztriecas milzīgs krāns un tu secini, ka vienīgā valoda kurā tu spēj komunicēt ir lietuviešu, taču saproti, kad pa televizoru krieviski saka "sigareti buģet plaķitj desjatj ļatov za pačku iz segodņa", ko dzirdot tu arī atceries, ka tu esi Saurons un tajā brīdī Frodo iemet gredzenu likteņkalnā, un visiem seriāliem nebūs jaunas sērijas veselu mēnesi, nahuj kautkādu olimpisko spēļu dēļ, un tas viss notiek 4 reizes pēc kārtas 2 stundu laikā.
Jā, tieši tik slikta diena.
Krievu stunda ir stunda, kura vismaz, kad dzīvojām Lāčplēša ielā, bija ap pulksten 17iem, kad visi uztveramie kanāli sāk raidīt krievu valodā, pat tie kurus nerāda, ieskaitot to, kad mēs uzslēdzam neesošu kanālu, un uzzīmējam hokeja spēli uz ekrāna, lai tikai paņirgātos par Aigara muļķīgo izpratni par to, kas ir svarīgs.
Diena sākās ar to, ka izrādijās, ka es esmu kautkur nahuj pazaudējis savu mīļāko kreklu, kas ir diezgan stulbi, jo tā bija pirātu krekla diena, tad izrādijās, ka es nevaru atrast arī savu nordea kodukarti, kas liedz man jebkādas iespējas turpmāk pārbaudīt cik tad īsti man vel naudas ir palicis. Meklējot kodu karti es atveru arī naktsskapīša atvilkni, kuru turpmāk aizvērt nav iespējams, mēģinu zvanīt Ketijai uz 2 dažādām kartēm, kuras abas ir izslēgtas, jo viņai redz dzīve nelikās pilnvērtīga, ja tev nav 3 dažādas kartes, pie reizes zvanot arī noskaidroju, ka mans telefons atkal ir izlēmis, ka es esmu gudrākais cilvēks pasaulē, un man nav jādzird citu muļķības, tāpēc vienkārši atslēdza skaņu. Papildus tam visam 2 debilas meitenes, kas runā vel debilākā valodā izlēma, ka turpmāk viņas vārot zupu stāvēs pie katla 15 minūtes divatā beztolkā aizņemot vietu virtuvē, kamēr vina turēs rokās kompi un runās skaipā ar tikpat debilu cilvēku no tikpat debilas valsts. Tad es domāju, ka man gribas ar kādu papļāpāt, un aizrakstu Elīnai Pr. kura nolemj, ka viss ko es rakstu ir pietiekami labs iemesls, lai izietu no skype. Ko gan citu var gaidīt no cilvēka, kuram ikdiena ir tāda, ka var lietot tādus teikumus kā "es šodien gāju pa mežu un redzēju..." . Tā nu aizvadot lielāko dienas daļu esot neapmierināts ar dzīvi kā tādu un gribot kādam normāli iedot pa seju, ap 23ijiem nolēmu ka gudrāk ir iet gulēt un mosties nākamajā rītā cerot, ka visi cilvēki, ko es ienīstu ir nomiruši, kas protams ir labs plāns, ja neņem vērā faktu, ka tieši ap šo laiku visi rīsi, ko Mails savā mūžā ir apēdis, ir dīvainā kārtā ar asinsrites palīdzību sasnieguši viņa smadzenes, kur cilvēka prātam neaptveramu ķīmisku reakciju rezultātā viņam prātā ir iešāvusies doma, ka turpmāk viņš ēdīs istabā, kas protams nešķiet nekas tik traks, ja tu neesi dusmīgs cilvēks, kurš cenšas aizmigt brīdī, kad 3m no tevis kāds čapstinās tā, it kā brīvo laiku pavadītu špricējot narkozi mutē, kad gribot negribot ir jāsāk apsvērt kādi plusi būtu, ja tev būtu dzelzs roka kā kiborgam, kuru varētu iešaut viņam sejā.
Vakardiena toties bija diezgan smuka diena.
Es beidzot aizvilkos uz veikalu, kurā man nekad nebija laika ieiet, lai gan ir neizprotami, kā var nebūt laika ieiet veikalā kurā pārdod galīgi smukas lietas un pulksteņus, un tas bija diezgan forši un arī pārdevējas ir riktīgas saulītes.
Vispār nav zināms veljoprojām ar ko te baro pārdevējus, vai arī viņus vienkārši sit, jo neesmu redzējis nevienu nelaimīgu pārdevēju, un lielākoties preču iegāde beidzas ar smaidiem, vai pērkot kreklu man saka "this is gonna look great on you!". Šitas man Somijā galīgi patīk.
Dienu pavadīju diezgan prodduktīvi priecājoties par to, ka visas pastkartes, kas nav Ivara pastkastē ir sasniegušas galamērķi, un izskatās ka pēc pastnieku izpratnes Ķengarags ir tālāk nekā Islande, ne velti, tas, kas pasvītro visus nepareizos vārdus ar sarkanu, pasvītroja tiko arī "Ķengarags".
Izpildīju pat laicīgi mājasdarbu, jo plānojām vakarā spēlēt "Risk", taču kā vēlāk izrādijās Alekss ir pimpis, un nav aizgājis uz padomi tai spēlei pakaļ. Skatoties Family Guy, it kā uztaisīju diezgan labu karti, kas ir labākā pasaules karte, ko es savā mūžā esmu uzzīmējis, taču neviens beigās negribēja spēlēt, kas, man ir aizdomas, varētu būt vainu tāpēc, ka Latvija bija lielākā valsts pasaulē, tāpēc, ka netīšām bija 2 Ēģiptes, vai visdrīzāk tāpēc, ka Islandes vietā es uzzīmēju vnk lielu kaķa galvu. Tā nu viņi nolēma iet spēlēt pokeru (izklausas debili tas vards) un aicināja mani, uz ko es atbildēju "Oh, I dont really want to play, and I think Im short on money so, probably better not, well I know 3 euros isnt that much, but still, I dont really feel like playing poker now. Ok, Im coming in 2min, wait for me." Jā, strīdēties ar sevi ir tikpat bezjēdzīgi kā likt Saimim kaut ko sareizināt.
Pokers ir labs, un ir smieklīgi, un no 14 cilvēkiem es izkritu kā 7tais un rēķinot ka es neesmu spēlējis sensensen, es uzskatu, ka tas ir diezgan labs rezultāts, lai gan jāpiemin, ka tur bija arī tādi cilvēki, kas iet uz visu banku, kad uz rokas ir 2 un 4, kas liek domāt, ka loģisko domāšanu viņiem iedalīja tajā paša vietā kur Saimim. Wow, divi Saimja joki tik īsā intervālā ir kaut kas neparedzēts! Bet es nevaru tā ņemt un vienkārši vienam savam draugam likt justies slikti.
Skudruci, tu esi lohs. Divi draugi. Pāra skaitļi man vienmēr likušies salīdzinoši foršāki, jo nu viņi ir AWESOOOOOOOOOME ja neņem vērā faktu, ka neviens no viņiem nav pirmskaitlis.
Un šodien es biju skolā. Skolā ir diezgan forši. Irja mani vēljoprojām mīl, lai arī es nokaveju 2,5 viņas lekcijas un ierodos paziņojot, ka kavēšu vel kautko, lai arī limits ir 2 un fotožurnālistikas lekcija arī bija galīgi interesanta, lai arī mani tracina, kad man blakus apsēžas kāds no Āfrikas un smarzo tik saldi, ka man sāk nepatikt, uzdod jautājumus, kas patiesībā nemaz nav īsti jautājumi, un kad es atbildu, skatās uz mani vel stulbāk nekā iepriekš, un man ir jāsāk domāt, vai es neesmu pateicis kaut ko latviski, lai arī esmu skaidrā.
Jā, dažreiz tu izdzer alu, un paprasi bariņam cilvēku lai atver logu, un tad nesaproti, kapēc visi tik debili skatās. Citreiz arī ir stulbi, kad tu mēģini pateikt kautkādu teikumu, kas ir neiespējams pat latviski, jo ir kaut kas, ko cilvēki, kas angļu un latviešu valodas stundās negulēja, drošvien sauktu par ilgstošās nākotnes pagātnes formas ilgstošā tagadne vai kautko tamlīdzīgu, bet nu teikuma vidū saprotot, ka šitas krastā neies var vienkārši pateikt "Oh fuck" un vienkārši aiziet prom pīpēt, atstājot Aleksu smejamies.
Jā, šķiet arī nācijas tēla radīšanā šeit esošie Latvieši darbojas diezgan labi, jo nu es esmu vienīgais čalis tiktāl, un meitenes nav daudz, un pēc Aleksa piedzīvojumiem Igaunijā, kur meitenes esot agresīvas, un čaļi gribot viņu nogalināt, un par ūdeni esot jāmaksā daudz naudas, ja vispār var nopirkt, viņs teica "I think I`d like living in Latvia! The girls are kind of passive, and guys just dont make sense". Jā es zinu, ka es neesmu gluži visu Latvijas iedzīvotāju atspoguļojums, un arī Rainis man ir pie vietas, kas visai tālu no prāta un sirds, bet nu. Es būtu priecīgs ja visi būtu tādi kā es. Tad arī prezidents biežāk nāktu ielās un dotu visiem pieci!
Tagad mans vēders gaida picu un kafiju. Ņam.
Jauku dienu, murmuļi, un šīs dienas termins ir "False Protagonist", kas izklausas ievērojami labāk par " wnk.g - e - r - kasperdens. ugale - rīga. mazais repers"
trešdiena, marts 10
Neretas vidusskola - FUCK YEAH!
Gribi dzirdēt kaut vienu normālu iemeslu kāpēc gan lai cilvēks, kurš gājis gulēt 7:44 celtos 09:36?
NERETAS VIDUSSKOLA FUCK YEAH!
Par Neretu pāris vārdos varētu teikt, ka tā ir pilsēta, kura, lai arī sākumā Google Maps to uzrāda vienkārši kā punktu upes vidū, ir tradīcijām un sievietēm pēc 30 bagāta, un drošvien būs arī pirmā pilsēta Latvijā, kurā varēs lietot Google Street View. Droši vien jau ka nē, bet nav arī svarīgi tas tagad, protams, ja vien tu neesi no Neretas, ko nevarētu apgalvot Ginta Petrone, kura savu brīvo laiku pavada apmeklējot Neretas vidusskolu (FUCK YEAH) un spelējot tvisteri bez tvistera, kā mēs to redzam šeit: http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=78517626 .
Neretas vidusskolai arī ir diezgan jauka mājaslapa, kurā ir pieejami dažādu interesantu aptaujiņu rezultāti, taču šodien nav viņu laimīgā diena, jo pie jautājuma „Vai gaidi pavasari?” Es atbildēju „Bļe nē!!”. Pirmkārt tur tādas atbildes nav, es nospiedu vienkārši „Nē”, bet viņiem vajadzēja redzēt KĀ es to nospiedu, Otrkārt es meloju, jo patiesībā gaidu un Treškārt es neesmu cilvēks, kurš iepazīstoties var teikt „ Sveiki, esmu Jurševics Borščs, lepns Neretietis!”līdz ar to viņu iegūtie dati ir 3reiz neprecīzi, un varu derēt, ka šovakar arī Ilze Šulmane mierīgi negulēs.
Lai nu kā tas viss sākās šādi: (Man nav ne jausmas, kas ir R.Misūne, lai gan pieņemu, ka viņai ir kāds sakars ar Neretu, es negalvoju ka runāju tieši ar viņu).
R.Misūne: Labdien, zvanu Jums sakarā ar projektiņu!
W: (Vat?) Nu, labi
R.Misūne: Šeit no Neretas vidusskolas mums tas projektiņs map sap labprup (nav ne jausmas ko tas nozime)
W: Nu, labi
R.Misūne: Nu, kad uz viena datora atver to programmu, tad viss iet, bet uz citiem mums prasa I.P. adresi
W: (cenšos atcerēties kā debiliem cilvēkiem izstāstīt kā pārbaudīt I.P. adresi) Bet cik ļoti Jums liekas, ka Jūs esat piezvanījusi uz pareizu numuru?
R.Misūne: (pārbauda) Nē nu es zvanu pareizi numurs tāds kāds te firmas mājaslapā rakstīts!
W: Nu es ne vienā firmā nestrādāju, un ātrumā arī nekādus risinājumus Jūsu problēmai piedāvāt nevaru
R.Misūne: Bet kapēctad tur ir tas numurs?
W: Kā lai es pie velna zinu, nahuj tas numurs ir, es esmu Somijā un es gribu gulēt, kas tā ir par mājaslapu
R.Misūne: nu šitā dmpap.lv (tā arī pa burtiem nosauc)
W: simt punkti atcerēšos!
Tad apmēram arī saruna beidzās.
Likās smieklīgi, un tā kā man tajā brīdī bija ļoti tracinošs sapnis, kurā man bija Ķīnā jābrauc ekspedīcijā bet kuģa kapteinis bija ļoti stulbs un kuģis ūdenī visulaiku rotēja ap horizontālo asi, nespēdams noturēt līdzsvaru un es psihoju, kamēr blakus uz ekrāniem rādijās tādas Ķīniešu gudrības kā „The wisdom that rotates is that of controversial, even more when counterwise” (Jā- Vat?) un tā kā man tas bija atbesījis nolēmu celties un ir labi it kā.
Nezinu ko tālāk darīšu, bet nu es uzskatu, ka diena jau ir izdevusies. Pirmajā brīdī gribēju aizrakstīt kautko tiem dmpap, bet nu pārdomāju, jo nevarētu jaunu teikt, ka man katru dienu no Neretas zvana.
Lūk!
Jānis Egliņ tu tikmēr vari apskatīties šo:
http://www.imdb.com/title/tt1307824/Nedaudz apskatījos un izskatījās interesanti.
Pārējie varat nemaz nelūrēt, un nav nekādu tiesību apsmiet, jo kamēr Jūs tur fanojat par Džastinu Beiberu un saviem ierakstiem tvitterī, man ir manas nūģa vajadzības, kas jāapmierina.
NERETAS VIDUSSKOLA FUCK YEAH!
Par Neretu pāris vārdos varētu teikt, ka tā ir pilsēta, kura, lai arī sākumā Google Maps to uzrāda vienkārši kā punktu upes vidū, ir tradīcijām un sievietēm pēc 30 bagāta, un drošvien būs arī pirmā pilsēta Latvijā, kurā varēs lietot Google Street View. Droši vien jau ka nē, bet nav arī svarīgi tas tagad, protams, ja vien tu neesi no Neretas, ko nevarētu apgalvot Ginta Petrone, kura savu brīvo laiku pavada apmeklējot Neretas vidusskolu (FUCK YEAH) un spelējot tvisteri bez tvistera, kā mēs to redzam šeit: http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=78517626 .
Neretas vidusskolai arī ir diezgan jauka mājaslapa, kurā ir pieejami dažādu interesantu aptaujiņu rezultāti, taču šodien nav viņu laimīgā diena, jo pie jautājuma „Vai gaidi pavasari?” Es atbildēju „Bļe nē!!”. Pirmkārt tur tādas atbildes nav, es nospiedu vienkārši „Nē”, bet viņiem vajadzēja redzēt KĀ es to nospiedu, Otrkārt es meloju, jo patiesībā gaidu un Treškārt es neesmu cilvēks, kurš iepazīstoties var teikt „ Sveiki, esmu Jurševics Borščs, lepns Neretietis!”līdz ar to viņu iegūtie dati ir 3reiz neprecīzi, un varu derēt, ka šovakar arī Ilze Šulmane mierīgi negulēs.
Lai nu kā tas viss sākās šādi: (Man nav ne jausmas, kas ir R.Misūne, lai gan pieņemu, ka viņai ir kāds sakars ar Neretu, es negalvoju ka runāju tieši ar viņu).
R.Misūne: Labdien, zvanu Jums sakarā ar projektiņu!
W: (Vat?) Nu, labi
R.Misūne: Šeit no Neretas vidusskolas mums tas projektiņs map sap labprup (nav ne jausmas ko tas nozime)
W: Nu, labi
R.Misūne: Nu, kad uz viena datora atver to programmu, tad viss iet, bet uz citiem mums prasa I.P. adresi
W: (cenšos atcerēties kā debiliem cilvēkiem izstāstīt kā pārbaudīt I.P. adresi) Bet cik ļoti Jums liekas, ka Jūs esat piezvanījusi uz pareizu numuru?
R.Misūne: (pārbauda) Nē nu es zvanu pareizi numurs tāds kāds te firmas mājaslapā rakstīts!
W: Nu es ne vienā firmā nestrādāju, un ātrumā arī nekādus risinājumus Jūsu problēmai piedāvāt nevaru
R.Misūne: Bet kapēctad tur ir tas numurs?
W: Kā lai es pie velna zinu, nahuj tas numurs ir, es esmu Somijā un es gribu gulēt, kas tā ir par mājaslapu
R.Misūne: nu šitā dmpap.lv (tā arī pa burtiem nosauc)
W: simt punkti atcerēšos!
Tad apmēram arī saruna beidzās.
Likās smieklīgi, un tā kā man tajā brīdī bija ļoti tracinošs sapnis, kurā man bija Ķīnā jābrauc ekspedīcijā bet kuģa kapteinis bija ļoti stulbs un kuģis ūdenī visulaiku rotēja ap horizontālo asi, nespēdams noturēt līdzsvaru un es psihoju, kamēr blakus uz ekrāniem rādijās tādas Ķīniešu gudrības kā „The wisdom that rotates is that of controversial, even more when counterwise” (Jā- Vat?) un tā kā man tas bija atbesījis nolēmu celties un ir labi it kā.
Nezinu ko tālāk darīšu, bet nu es uzskatu, ka diena jau ir izdevusies. Pirmajā brīdī gribēju aizrakstīt kautko tiem dmpap, bet nu pārdomāju, jo nevarētu jaunu teikt, ka man katru dienu no Neretas zvana.
Lūk!
Jānis Egliņ tu tikmēr vari apskatīties šo:
http://www.imdb.com/title/tt1307824/Nedaudz apskatījos un izskatījās interesanti.
Pārējie varat nemaz nelūrēt, un nav nekādu tiesību apsmiet, jo kamēr Jūs tur fanojat par Džastinu Beiberu un saviem ierakstiem tvitterī, man ir manas nūģa vajadzības, kas jāapmierina.
What is Sprotis?
Pirms 20min es piereģistrējos tvitterī.
Pirms 10min es izdzēsos un netaisos tur atgriezties.
Lai arī uz vienu brīdi man likās, ka varbūt tomēr es to visu pasakumu esmu novērtējis par zemu, bet rūpīgi izvēloties 3 cilvēkus, kuri man itkā likās normāli, man pietika ar 10min lai būtu ārā. Tai laikā arī jāierēķina tas, ko es pavadīju meklējot izdzēšanas pogu. Man likās varētu būt kaut kas smieklīgs. Nebija.
Ja es gribēšu lasīt par lietām, par kurām man ir pohuj, es vienkārši lasīšu ziņas.
Ja es gribēšu zināt kā Tev iet, es tev piezvanīšu vai aizbraukšu ciemos.
Man ir garlaicīgi, bet tik un tā mana dzīve man šķiet interesantāka par citu cilvēku brokastu sastāvdaļu lasīšanu.
Fak. Es jūtos nenormāli papisis laiku no savas dzīves. Nopietni. Es esmu dusmīgs.
Un kad tu liec tagus #interesanti, Mārtiņ Lūsi, es pirmkārt ienīstu Tevi par to resti un otrkārt, pašol nahuj, es pats izlemšu, kas ir interesanti un kas nav. Un kad tu neliec #interesanti, tad tas nozīmē, ka tas raksts nav interesants? Nu tad es viņu nahuj nelasīšu. Dirst ejiet stulbie lohi.
Es nezinu kā ir jāsapsihojas, lai būtu dusmīgs uz Lūsi
Es šorīt pamodos 07:30 bez modinātaja, un lai arī tas ir labs sākums dienai, reāli es neko neizdariju.
Biju protams izvazāties pa Tamperi un neatrast divus slēpņus (jebsu nodarboties ar Keču (kas man ar vien vairāk sāk izklausīties pēc narkotiku lietošanas)) un 13os atkal aizgāju gulēt un pamodos ap 20iem.
Lietderīga laika pavadīšana ir manas dzīves mērķis.
Un lai arī es tik daudz gulēju, es šodien manliekas ar markām aplīmēju foršākās pastkartes ko esmu sūtījis.
Saka, ka viena fotografija pasaka vairāk kā 1000 vārdu. Loģiski. Bet tomēr ir diezgan nikni, ka es pierakstu 3 vārdus un tā fotogrāfija nozīmē pilnīgi un aboslūti citus 1000 vārdus. Kā saka - ar pildspalvu var acis izdurt, bet ar fotoaparātu rokas nevienam ātri nenocirtīsi.
HA! Es gribu kādreiz kaut ko sarakstīt, ko pārdod cietos vākos. Tad cilvēki maksātu 7ls, lai zinātu ko es domāju. Pa 7ls pie manis ar bulkām varētu atnākt un es pateiktu, ko es domāju.
ieva Bērtulsone es vēljoprojām neesmu aizmirsis kā tu toreiz ar bulkām atnāci. Es īsti neatceros, ko mēs pēc tam darījām, bet tikuntā paldies.
Ir kautkā stulbi, ka es zinu, ka es pa dienu esmu viskko domājis, ko es esmu gribejis kādam pastāstīst, un tad es domāju, ka es to vienkārši uzrakstīšu vēlāk, bet nekad vēlāk es to neatceros.
Un arī runāt tajā brīdī kad es to domāju gluži nevar, jo piemeram Mails apjuk manliekas no 50% lietu, ko es saku, un arī runāt angliski es nevaru tik ātri cik es domāju Latviski. Citreiz Ketija guļ blakus, kad es kautko zibens atruma domāju, bet tad viņai nāk miegs un arī nekas nesanāk.
Tā vietā, lai tagad sūdzetos par to ka viss manai galvai izskrien cauri pārāk ātri, neaizķeroties atmiņā, labak pasmiesimies par lietuviešiem.
Šodien dzirdēju vienu lietuvieti stāstam frančiem ka ir 3 Baltijas valstis - Lietuva, Latvija un Igaunija. Iejaucos un izlaboju vinu, ka ir tikai 2 Baltijas valstis- Latvija un Igaunija. Frančiem protams vienalga, viņi izskaitjas, ka nav lietas kursā, bet lietuviete bija normāli apjukusi līdz brīdim, kad es saku runāt par Polijas Impēriju, kas acīmredzot bija gana labs indikators tam, ka es runāju muļķības. Nezinu kā cilvēks, kurs klāj Cīosas gultu var tik ātri apjukt.
Un vēlāk Miles ienāk manā istabā un saka "Wolis, what is sprotis?". Vat!? uz 1min un pēctam smējos kā negudrs. Izrādās lietuvietes viņam pateikušas, lai viņš tā sauc mani. Jā šprotes ir šprotes gan lietuviski gan latviski bet ne ķīniešu valodā.
Jā, braļukas ņirgajas par mūsu latu.
#mēsls #interesanti @SandisBabauskis #garlaicīgi #skūteri #DirstEj
Pirms 10min es izdzēsos un netaisos tur atgriezties.
Lai arī uz vienu brīdi man likās, ka varbūt tomēr es to visu pasakumu esmu novērtējis par zemu, bet rūpīgi izvēloties 3 cilvēkus, kuri man itkā likās normāli, man pietika ar 10min lai būtu ārā. Tai laikā arī jāierēķina tas, ko es pavadīju meklējot izdzēšanas pogu. Man likās varētu būt kaut kas smieklīgs. Nebija.
Ja es gribēšu lasīt par lietām, par kurām man ir pohuj, es vienkārši lasīšu ziņas.
Ja es gribēšu zināt kā Tev iet, es tev piezvanīšu vai aizbraukšu ciemos.
Man ir garlaicīgi, bet tik un tā mana dzīve man šķiet interesantāka par citu cilvēku brokastu sastāvdaļu lasīšanu.
Fak. Es jūtos nenormāli papisis laiku no savas dzīves. Nopietni. Es esmu dusmīgs.
Un kad tu liec tagus #interesanti, Mārtiņ Lūsi, es pirmkārt ienīstu Tevi par to resti un otrkārt, pašol nahuj, es pats izlemšu, kas ir interesanti un kas nav. Un kad tu neliec #interesanti, tad tas nozīmē, ka tas raksts nav interesants? Nu tad es viņu nahuj nelasīšu. Dirst ejiet stulbie lohi.
Es nezinu kā ir jāsapsihojas, lai būtu dusmīgs uz Lūsi
Es šorīt pamodos 07:30 bez modinātaja, un lai arī tas ir labs sākums dienai, reāli es neko neizdariju.
Biju protams izvazāties pa Tamperi un neatrast divus slēpņus (jebsu nodarboties ar Keču (kas man ar vien vairāk sāk izklausīties pēc narkotiku lietošanas)) un 13os atkal aizgāju gulēt un pamodos ap 20iem.
Lietderīga laika pavadīšana ir manas dzīves mērķis.
Un lai arī es tik daudz gulēju, es šodien manliekas ar markām aplīmēju foršākās pastkartes ko esmu sūtījis.
Saka, ka viena fotografija pasaka vairāk kā 1000 vārdu. Loģiski. Bet tomēr ir diezgan nikni, ka es pierakstu 3 vārdus un tā fotogrāfija nozīmē pilnīgi un aboslūti citus 1000 vārdus. Kā saka - ar pildspalvu var acis izdurt, bet ar fotoaparātu rokas nevienam ātri nenocirtīsi.
HA! Es gribu kādreiz kaut ko sarakstīt, ko pārdod cietos vākos. Tad cilvēki maksātu 7ls, lai zinātu ko es domāju. Pa 7ls pie manis ar bulkām varētu atnākt un es pateiktu, ko es domāju.
ieva Bērtulsone es vēljoprojām neesmu aizmirsis kā tu toreiz ar bulkām atnāci. Es īsti neatceros, ko mēs pēc tam darījām, bet tikuntā paldies.
Ir kautkā stulbi, ka es zinu, ka es pa dienu esmu viskko domājis, ko es esmu gribejis kādam pastāstīst, un tad es domāju, ka es to vienkārši uzrakstīšu vēlāk, bet nekad vēlāk es to neatceros.
Un arī runāt tajā brīdī kad es to domāju gluži nevar, jo piemeram Mails apjuk manliekas no 50% lietu, ko es saku, un arī runāt angliski es nevaru tik ātri cik es domāju Latviski. Citreiz Ketija guļ blakus, kad es kautko zibens atruma domāju, bet tad viņai nāk miegs un arī nekas nesanāk.
Tā vietā, lai tagad sūdzetos par to ka viss manai galvai izskrien cauri pārāk ātri, neaizķeroties atmiņā, labak pasmiesimies par lietuviešiem.
Šodien dzirdēju vienu lietuvieti stāstam frančiem ka ir 3 Baltijas valstis - Lietuva, Latvija un Igaunija. Iejaucos un izlaboju vinu, ka ir tikai 2 Baltijas valstis- Latvija un Igaunija. Frančiem protams vienalga, viņi izskaitjas, ka nav lietas kursā, bet lietuviete bija normāli apjukusi līdz brīdim, kad es saku runāt par Polijas Impēriju, kas acīmredzot bija gana labs indikators tam, ka es runāju muļķības. Nezinu kā cilvēks, kurs klāj Cīosas gultu var tik ātri apjukt.
Un vēlāk Miles ienāk manā istabā un saka "Wolis, what is sprotis?". Vat!? uz 1min un pēctam smējos kā negudrs. Izrādās lietuvietes viņam pateikušas, lai viņš tā sauc mani. Jā šprotes ir šprotes gan lietuviski gan latviski bet ne ķīniešu valodā.
Jā, braļukas ņirgajas par mūsu latu.
#mēsls #interesanti @SandisBabauskis #garlaicīgi #skūteri #DirstEj
sestdiena, marts 6
Didnt see this in the evening news, huh?
Es esmu atpakaļ Tamperē un man ir 9 brīvdienas, kurās protams Ryanairs uz Latviju maksā 30eiro katrā virzienā.
Nahuj Ryanairu.
Man neiznāmu iemeslu dēļ kojas izskatās pustukšas, taču izskatās, ka tas nav nekāds iemesls, lai samazinātos ballīšu skaits 3šajā stāvā.
Helsinkos ir smieklīgi cilvēki, un es pat nerunāju par Ilonu, kura ļoti dusmīgi saka, lai bļeģ nahuj nomazgā traukus, un pēctam nāk ļoti pārsteigta un apjukusi redzot, ka es reāli arī esmu viņus nomazgājis.
Kad braucu uz Helsinkiem visi ienākošie un izejošie vilcieni no Tamperes bija aizkavēti par 20 minūtēm. Nezinu kapēc, bet pienemu ka tapēc, ka ta ziņojumu teiceja bija piedzērusies. vai arī vienkārši runāja zviedriski, īsti skaidrības nav.
Jebkurā gadījumā dabuju smirdīgāko vilciennu savā mūžā, ja neskaita to reizi, kad braucam kautkur no Mārupes rīta uz centru un bija tik pārbāzts, ka varētu domāt, ka dziesmusvētki klāt. Te itkā nebija tik traki, bet izskatījas, ka esmu iekapis vagonā, kas paredzēts cilvekiem bez kājām, aizmirsis biju arī austiņas, līdz ar to izpalika mana serialu skatīšanas un vienīgais par ko es varēju uzjautrināties to pusotru stundu bija tas kā meitene man priekšā bija aizmigusi ar vaļā muti.
Pasilā, kas ir Helsinku rajons, kurā varot it kā nopirkt pelmeņus pa logu redzēju atpakaļ skrienošo vīru. Neredzeju tam nekādu loģisku izskaidorjumu, bet viņš atmuguriski skrēja uz eskalatoru. Smieklīgi.
Itkā neko daudz nedarīju, pakritu Ketijai uz nerviem nedēļas garumā un tā.
Un kur tu pēdejoreiz izkāpi kad brauci tusēt?
Centrālajā stacijā? Nu es izkapu šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=FXnT5NnHYEQ
Nopietni. Javien es tagad kko nesajaucu ar stacijām. Pirms 6 gadiem noteikti Saimis domātu ka es esmu superstilīgs.
Braucot prom no Helsinkiem metro iekāpa slīpās gravitācijas vīrs. Viņš gāja atliecies 30grādu leņķī uz atpakaļu kamēr atrada kur apsēsties un tad pīpēja. Man pretī sēdēja sieviete ar nopietnām brillēm un izskatu kas saka "es esmu nopietna pastāvīga sieviete, un es uzskatu, ka vīriešu vienīgā funkcija ir apmierināt manas vajadzības reizi 3 mēnešos" un skatījās uz mani ar izteiksmi, kas nozīmē, lai pasaku tam čalim lai beidz pīpēt. Es neteicu. Bija sasodīti smuks rīts, man nebija ko pīpēt, un viņa cigarešu dūmi lika man domāt ka es braucu uz darbu stroikā. kautkā forši.
Atbraucu vakar uz savu labāko kursu mūžā. Vakar gan bija pēdējā lekcija, bet tas nenozīmē, ka es viņu mīlu mazāk. Pasniedzejs ir superkruts, lai arī viņam ir jocīga izpratne par trakiem kadriem - kad viņs gribeja rādīt bildes ar galvaskausiem no Rwandas, viņš pabrīdināja, un teica ka ja kādam ir slikti, viņs beigs rādīt, bet tagad rādot viņu veidotu īsfilmu par Nepālu, viņs neteica neko, un kad sāka rādīt čupas ar līķiem viss ko viņs pateica bija "Didnt see this in the evening news, huh?".
Vēl atklājās, ka "British beheadedness and Latvian logic" ir labākā kombinācija lai 10min laikā saprastu, ka nav skaņa tapēc, ka uz kompja nospiests " Mute" .
Tagad man itkā vajadzētu pabeigt savu globalizācijas majasdarbu, bet es īsti nezinu ko darīt. Tajās lekcijās man iestājās tāds ņerubiļņiks, ka neko nevarēja pierakstīt, un tagad vienīgais jēdzīgais ieraksts no 2h garas lekcijas man šķiet ir "Tu esi pārāk resna, lai nāktu uz šito lekciju", lai arī man nav ne jausmas par ko es to būtu domājis, un kāda velna pēc es esmu to pierakstījis. Varbūt es sāku trenēties savai pasniedzēja karjerai.
Lekcijā kur man bija jātaisa radio programma mēnesi pirms vēlēšanām man ta aizbrauca jumts, ka tagad tur pāri visam ar lieliem burtiem vienkārši rakstīts " CRAZY SHIT"
Bet tas nenozīmē, ka es slikti mācos, mani pieraksti dažbrīd ir tik bagāti ar informāciju, ka vienā brīdī lekcijā, kad es gribēju sameklēt vai es pareizi esmu raksījis vārdu " Sovereignty" es mēģinaju kladē nospiest "Ctrl+F". Nekas nesanāca.
Pa naktīm atkal sāk parādities mans ierastais dienas režīms, un tā es līdz 6iem rīta pavadīju videočatojot ar cilvēkiem, kurus nekad neesmu saticis.
4 jaunieši no Ohio man rādīja kā viņi māk breikot, cik daudz parūkas ir meitenes mājās un vienai uz krekla bija rakstīts "be gone before house falls on your head" kas ir diezgan foršs uzraksts manuprāt. Viņiem patika ari mans krekls. Arī man patīk mani krekli. Threadless ir mans labakais draugs.
Vēl pusis no UK man rādīja trikus ar bungu vālīti un savu loku, un vēl es uzzināju, ka "VALTERS!!!! THATS A BADASS NAME!!", kas ir tiešs pierādījums, ka es drošvien būtu labs pirāts.
Tagad ir laiks Ofisam.
Nahuj Ryanairu.
Man neiznāmu iemeslu dēļ kojas izskatās pustukšas, taču izskatās, ka tas nav nekāds iemesls, lai samazinātos ballīšu skaits 3šajā stāvā.
Helsinkos ir smieklīgi cilvēki, un es pat nerunāju par Ilonu, kura ļoti dusmīgi saka, lai bļeģ nahuj nomazgā traukus, un pēctam nāk ļoti pārsteigta un apjukusi redzot, ka es reāli arī esmu viņus nomazgājis.
Kad braucu uz Helsinkiem visi ienākošie un izejošie vilcieni no Tamperes bija aizkavēti par 20 minūtēm. Nezinu kapēc, bet pienemu ka tapēc, ka ta ziņojumu teiceja bija piedzērusies. vai arī vienkārši runāja zviedriski, īsti skaidrības nav.
Jebkurā gadījumā dabuju smirdīgāko vilciennu savā mūžā, ja neskaita to reizi, kad braucam kautkur no Mārupes rīta uz centru un bija tik pārbāzts, ka varētu domāt, ka dziesmusvētki klāt. Te itkā nebija tik traki, bet izskatījas, ka esmu iekapis vagonā, kas paredzēts cilvekiem bez kājām, aizmirsis biju arī austiņas, līdz ar to izpalika mana serialu skatīšanas un vienīgais par ko es varēju uzjautrināties to pusotru stundu bija tas kā meitene man priekšā bija aizmigusi ar vaļā muti.
Pasilā, kas ir Helsinku rajons, kurā varot it kā nopirkt pelmeņus pa logu redzēju atpakaļ skrienošo vīru. Neredzeju tam nekādu loģisku izskaidorjumu, bet viņš atmuguriski skrēja uz eskalatoru. Smieklīgi.
Itkā neko daudz nedarīju, pakritu Ketijai uz nerviem nedēļas garumā un tā.
Un kur tu pēdejoreiz izkāpi kad brauci tusēt?
Centrālajā stacijā? Nu es izkapu šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=FXnT5NnHYEQ
Nopietni. Javien es tagad kko nesajaucu ar stacijām. Pirms 6 gadiem noteikti Saimis domātu ka es esmu superstilīgs.
Braucot prom no Helsinkiem metro iekāpa slīpās gravitācijas vīrs. Viņš gāja atliecies 30grādu leņķī uz atpakaļu kamēr atrada kur apsēsties un tad pīpēja. Man pretī sēdēja sieviete ar nopietnām brillēm un izskatu kas saka "es esmu nopietna pastāvīga sieviete, un es uzskatu, ka vīriešu vienīgā funkcija ir apmierināt manas vajadzības reizi 3 mēnešos" un skatījās uz mani ar izteiksmi, kas nozīmē, lai pasaku tam čalim lai beidz pīpēt. Es neteicu. Bija sasodīti smuks rīts, man nebija ko pīpēt, un viņa cigarešu dūmi lika man domāt ka es braucu uz darbu stroikā. kautkā forši.
Atbraucu vakar uz savu labāko kursu mūžā. Vakar gan bija pēdējā lekcija, bet tas nenozīmē, ka es viņu mīlu mazāk. Pasniedzejs ir superkruts, lai arī viņam ir jocīga izpratne par trakiem kadriem - kad viņs gribeja rādīt bildes ar galvaskausiem no Rwandas, viņš pabrīdināja, un teica ka ja kādam ir slikti, viņs beigs rādīt, bet tagad rādot viņu veidotu īsfilmu par Nepālu, viņs neteica neko, un kad sāka rādīt čupas ar līķiem viss ko viņs pateica bija "Didnt see this in the evening news, huh?".
Vēl atklājās, ka "British beheadedness and Latvian logic" ir labākā kombinācija lai 10min laikā saprastu, ka nav skaņa tapēc, ka uz kompja nospiests " Mute" .
Tagad man itkā vajadzētu pabeigt savu globalizācijas majasdarbu, bet es īsti nezinu ko darīt. Tajās lekcijās man iestājās tāds ņerubiļņiks, ka neko nevarēja pierakstīt, un tagad vienīgais jēdzīgais ieraksts no 2h garas lekcijas man šķiet ir "Tu esi pārāk resna, lai nāktu uz šito lekciju", lai arī man nav ne jausmas par ko es to būtu domājis, un kāda velna pēc es esmu to pierakstījis. Varbūt es sāku trenēties savai pasniedzēja karjerai.
Lekcijā kur man bija jātaisa radio programma mēnesi pirms vēlēšanām man ta aizbrauca jumts, ka tagad tur pāri visam ar lieliem burtiem vienkārši rakstīts " CRAZY SHIT"
Bet tas nenozīmē, ka es slikti mācos, mani pieraksti dažbrīd ir tik bagāti ar informāciju, ka vienā brīdī lekcijā, kad es gribēju sameklēt vai es pareizi esmu raksījis vārdu " Sovereignty" es mēģinaju kladē nospiest "Ctrl+F". Nekas nesanāca.
Pa naktīm atkal sāk parādities mans ierastais dienas režīms, un tā es līdz 6iem rīta pavadīju videočatojot ar cilvēkiem, kurus nekad neesmu saticis.
4 jaunieši no Ohio man rādīja kā viņi māk breikot, cik daudz parūkas ir meitenes mājās un vienai uz krekla bija rakstīts "be gone before house falls on your head" kas ir diezgan foršs uzraksts manuprāt. Viņiem patika ari mans krekls. Arī man patīk mani krekli. Threadless ir mans labakais draugs.
Vēl pusis no UK man rādīja trikus ar bungu vālīti un savu loku, un vēl es uzzināju, ka "VALTERS!!!! THATS A BADASS NAME!!", kas ir tiešs pierādījums, ka es drošvien būtu labs pirāts.
Tagad ir laiks Ofisam.
trešdiena, marts 3
ņamņam
5 no rita un nenak miegs. Jūtos kā mājās.
Principā es pielīdu pie kompja jau kādu laiku atpakaļ, jo gribeju kaut ko uzrakstīt, jo Ketijai pārāk nāk miegs, lai ar mani runātos, bet ta vieta, lai kaut ko rakstītu es sāku diskutēt par ceļošanas laikā iespējamību Līmē, un ta nemanot paiet diezgan daudz laika.
Es nesaprotu kā cilvēki var noteikt 100 dažādus vīnus.
Es paņēmu un atzīmēju Līmē ka man patīk visi 100 vīni, jo man reāli nav ne mazākās nojēgas par viņiem, un noteikti katra no tiem glāze maksā vairāk nekā viss kas man pašlaik ir mugurā kopā, bet tā kā es mūžā neesmu dzēris negaršīgu vīnu, es pieņemu ka arī visi tie man garšotu.
Vispār es kautko par draudzību gribēju rakstīt.
Es it kā esmu sabiedrisks cilvēks un ta, bet pēkšņi nonākot kojās ar 70 nepazīstamiem cilvēkiem un pilsētā kurā es pazīstu vienu cilvēku aptuveni 1 dienu, es secināju, ka es esmu diezgan kautrīgs situācijās, kad nezinu kā uzvesties. Tagad jau ir normāli ja neskaita to krievieti. Sākumā visi domāja, manliekas, ka es esmu vienkārši kautrīgs Latvju puisis. Tagad manliekas visi domā ka es esmu vnk jocīgs. Nu ne visi, lielākoties angļi. Divas Itāļu meitenes domā, ka es esmu slavens latviešu ziepju operu režisors.
Angļi ir mani labakie draugi, jo a) ir viegli saprast visu, ko viņi saka, b) vini saprot manus jokus.
Es nevaru draudzeties ar cilvekiem, kuri nesaprot manus jokus. Angļi ir forši, un lai ari dažreiz nevar izsekot manam domu gajienam, bet kamēr es nepieminu Hitleru, smejas pat Harijs.
Cilvēks ar ko es nekad nedraudzēšos ir krieviete.
Mani tracina ja es nesaprotu cilvēkus, un nezinu kā man jāuzvedas, un ta nolādētā krieviete nesaka man čau (KĀ PIE VELNA VAR NETEIKT MAN ČAU ERASMUSĀ!!) ir okupējusi manu vietu virtuvē, un kad vina ar mani runā es nesaprotu ko pie velna viņa no manis grib. Itkā nav nedraudzīga pret mani, bet es labak draudzētos ar ķiegeli nekā ar viņu. Es vienmēr zinu, ko var gaidīt no ķieģeļa, un ķieģelis var būt arī noderīgs. Tā krieviete nevar būt noderīga, jo es nesaprotu kas pie velna notiek viņas galvā.
Es jau diezgan ilgi esmu Helsinkos. Ketija mācās kā psiha, es īsti neko nedaru.
Šodien iemēģināju savas pārliecināšanas spējas uz pārdevēju "Alepā".
Reizēm man dokumentus neprasa, bet vispār Somijā es lielākoties vazājos apkārt ar pasi somā vai kabatā, jo nu viniem patīk skatīties uz dokumentiem. Šodien gan pirku alu, bet nekā līdzi nebija un tad nu..
7:bla bla bla somiski
W:nah, sorry i dont have any documents with me if you need a drivers licence or a passport.
7:You dont have them at all?
W:no, of course i have a passport, I just dont have it with me
7:well do you have anything else? (un šeit es zinu ka es jau esmu izvilcis laimīgo lozi, jo nu ne reizi man nav nemts preti nekas cits ka pase)
Un tad es radu vinai savu studenta karti, uz kuras vina nemak gadu atrast un skatas uz studenta numuru, un principa izskatijas ta, ka es vinai arī čeku par nopirktu sviestu varetu vnk but iedevis un vina man visu pardotu. Zajebisiņā.
Man patīk viskautko pārbaudīt ar cilvēkiem. It sevišķi ja te nevienam nav ne mazākās nojēgas par to kas es esmu.
Kojās pārliecināju, kaut ko ka esmu nenormāls kristietis.
Alex parliecinaja italietes ka esmu ziepju operu režisors.
Studentu vakarā parliecinājām somus ka esmu brits.
Studentu padomē izlikos par austrālieti.
Studentu padomē izlikos par svarigu personu.
Tā forši. Vienīgais ko es pagaidām vel nevaru izdarīt ir pārliecināt poļus ka esmu polis. Itkā pieeju un saku " Djenj dobrij žbžbžbžbžbžb" bet nu vini saprot tikai to djenj dobrij. Es arī.
Jaiet smēķēt.
Gribas nedaudz pelmeņus un alu.
Principā es pielīdu pie kompja jau kādu laiku atpakaļ, jo gribeju kaut ko uzrakstīt, jo Ketijai pārāk nāk miegs, lai ar mani runātos, bet ta vieta, lai kaut ko rakstītu es sāku diskutēt par ceļošanas laikā iespējamību Līmē, un ta nemanot paiet diezgan daudz laika.
Es nesaprotu kā cilvēki var noteikt 100 dažādus vīnus.
Es paņēmu un atzīmēju Līmē ka man patīk visi 100 vīni, jo man reāli nav ne mazākās nojēgas par viņiem, un noteikti katra no tiem glāze maksā vairāk nekā viss kas man pašlaik ir mugurā kopā, bet tā kā es mūžā neesmu dzēris negaršīgu vīnu, es pieņemu ka arī visi tie man garšotu.
Vispār es kautko par draudzību gribēju rakstīt.
Es it kā esmu sabiedrisks cilvēks un ta, bet pēkšņi nonākot kojās ar 70 nepazīstamiem cilvēkiem un pilsētā kurā es pazīstu vienu cilvēku aptuveni 1 dienu, es secināju, ka es esmu diezgan kautrīgs situācijās, kad nezinu kā uzvesties. Tagad jau ir normāli ja neskaita to krievieti. Sākumā visi domāja, manliekas, ka es esmu vienkārši kautrīgs Latvju puisis. Tagad manliekas visi domā ka es esmu vnk jocīgs. Nu ne visi, lielākoties angļi. Divas Itāļu meitenes domā, ka es esmu slavens latviešu ziepju operu režisors.
Angļi ir mani labakie draugi, jo a) ir viegli saprast visu, ko viņi saka, b) vini saprot manus jokus.
Es nevaru draudzeties ar cilvekiem, kuri nesaprot manus jokus. Angļi ir forši, un lai ari dažreiz nevar izsekot manam domu gajienam, bet kamēr es nepieminu Hitleru, smejas pat Harijs.
Cilvēks ar ko es nekad nedraudzēšos ir krieviete.
Mani tracina ja es nesaprotu cilvēkus, un nezinu kā man jāuzvedas, un ta nolādētā krieviete nesaka man čau (KĀ PIE VELNA VAR NETEIKT MAN ČAU ERASMUSĀ!!) ir okupējusi manu vietu virtuvē, un kad vina ar mani runā es nesaprotu ko pie velna viņa no manis grib. Itkā nav nedraudzīga pret mani, bet es labak draudzētos ar ķiegeli nekā ar viņu. Es vienmēr zinu, ko var gaidīt no ķieģeļa, un ķieģelis var būt arī noderīgs. Tā krieviete nevar būt noderīga, jo es nesaprotu kas pie velna notiek viņas galvā.
Es jau diezgan ilgi esmu Helsinkos. Ketija mācās kā psiha, es īsti neko nedaru.
Šodien iemēģināju savas pārliecināšanas spējas uz pārdevēju "Alepā".
Reizēm man dokumentus neprasa, bet vispār Somijā es lielākoties vazājos apkārt ar pasi somā vai kabatā, jo nu viniem patīk skatīties uz dokumentiem. Šodien gan pirku alu, bet nekā līdzi nebija un tad nu..
7:bla bla bla somiski
W:nah, sorry i dont have any documents with me if you need a drivers licence or a passport.
7:You dont have them at all?
W:no, of course i have a passport, I just dont have it with me
7:well do you have anything else? (un šeit es zinu ka es jau esmu izvilcis laimīgo lozi, jo nu ne reizi man nav nemts preti nekas cits ka pase)
Un tad es radu vinai savu studenta karti, uz kuras vina nemak gadu atrast un skatas uz studenta numuru, un principa izskatijas ta, ka es vinai arī čeku par nopirktu sviestu varetu vnk but iedevis un vina man visu pardotu. Zajebisiņā.
Man patīk viskautko pārbaudīt ar cilvēkiem. It sevišķi ja te nevienam nav ne mazākās nojēgas par to kas es esmu.
Kojās pārliecināju, kaut ko ka esmu nenormāls kristietis.
Alex parliecinaja italietes ka esmu ziepju operu režisors.
Studentu vakarā parliecinājām somus ka esmu brits.
Studentu padomē izlikos par austrālieti.
Studentu padomē izlikos par svarigu personu.
Tā forši. Vienīgais ko es pagaidām vel nevaru izdarīt ir pārliecināt poļus ka esmu polis. Itkā pieeju un saku " Djenj dobrij žbžbžbžbžbžb" bet nu vini saprot tikai to djenj dobrij. Es arī.
Jaiet smēķēt.
Gribas nedaudz pelmeņus un alu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)