otrdiena, aprīlis 22

Kafija

Kafija ir viena varensasodīti laba lieta.
Bez jokiem.
Tikko uz balkona izdzertā skatoties uz tām 4 zvaigznēm bija vienkārši tik laba, ka bail.

Gribi dzirdēt kautko stilīgu? - Delfīni guļ ar vienu aci aizvērtu. Es nezinu cik gudram jābūt lai tā darītu, bet tā pilnīgi noteikti ir viena no delfīnu augstā saprāta pazīmēm.

Par 5dienu:

5dien es rīta agrumā cēlos tik agrā, ka es brīnos kā es vispār piecēlos ņemot vērā to cik ļoti man patīk agri necelties.
Aizbliezu uz Rīgu un tad uz dzīvok
li un tad vienkārši gulēt.
Tur ir tāds dīvāns, kurā tu apsēdies un vienkārši netiec ārā. Un ja viņā aizmieg tad ir 5 sapņi un foršs izgulējiens un iespējams arī ka sāpoša mugura.
Ap kādiem 11 pamodos un izdomāju cept kartupeļus - samizoju un sagriezu un visu uz pannas un nu prieki lielie, bet izrādās kā par brīnumu dzīvoklī neibja ne eļļas ne sviesta, ne krējuma kuram derīguma termiņš būtu beidzies mazāk kā pirms nedēļas un tad bija prieki mazi.
Un tagad tu zini vismaz vienu cilvēku, kas ir pannā vārijis kartupeļus. Jā es vienkārši paņēmu un ielēju pannā ūdeni un izvāriju.
Un garšoja labi.
Bez jokiem.

Viena lietako es nesaprotu tiešām ir kā var vārīt kartupeļus. Man viņi nekad nesanāk normāli, un ja nav biezpiena un siļķes, tad no tādas padarīšanas labums tikpat liels kā no beigta ūdra tā kā es nezinu kur cilvēkiem bija prāts izdomāt ka kartupeļi jāmet ūdenī un jākarsē.

Tad mēs iekāpjam laikamašīnā un hops 14:00 mēs ar Baibu esam SZF.
Forši, ka varēja redzēt kuriem cilvēkiem ir saprātsu n kuriem nē - 25 cilvēki uzvalkos un zolīdās drēbēs ar mapēm un diskiem rokās sēž klusi un gatavojas, kamēr 2 no Mālpils sēž gaitenī uz grīdas un skaļā balsī smejas par to ka nekā nav, un spēlē spēli, ka Valters nosauc ciparu un tad Baiba pasaka kautkādu pantu no Bībeles.

Beizās viss šitas pasākums ar to, ka tagad man ir 2 pavisam garlaicīgas un viena mazāk garlaicīga grāmata un vēl man ir diploms uz kura rakstīts "Valters Brūns" un "2. vieta" un tagad man ir 100 punkti klāt un ES tieku fakin budžetā ^__^. Nu vismaz tādā gadijumā ja man neienāks prātā angļuvalodas eksāmena rītā izdzert 3 litrus šņabi un latviešu v eksāmena dienā aizbraukt uz Krieviju un nodurties.

Un 5dienas vakarā es natgriezos dzimtenē, bet paliku Rīgā uz ne īpaši garšīgo sendvičmaižu vakaru. Plāns jau bija labs, bet ,ziniet, nerīvējiet labāk tirgus desu ar rīvi un nejauciet kopā ar RIMI zagtu sieru, jo galaiznākums ir tāds, ka tās maizītes ir tādas, ka es pamostos no rīta un, ka, tavu brīnumiņu, bet ir ko ēst.

Un vēl vēlāk, kad pamostas Saimis izrādās, ka mums visiem ar atmiņu viss ir kārtībā. Lūk te:
http://www.draugiem.lv/friend/?27473&aid=13782069

6dien es mājās braucu tādā agrumā, ka atklāju, ka no rītiem ir mikriņš uz Mālpili. Vai nau brīnumaini? Manliekas ir.
Bet tikuntā viņš ir stulbs, jo tie krēsli ir tādi ka pret priekšējo īsti nevar atspiest kājas un tad nevar īsti saprast vai labāk viņas nogriezt vai vienkārši negulēt.
Mājās atbraucu, jo mamma teicak jāiet būs uz dārzu.
Runas, runas.
Aizgāju gulēt un pamodos 16:00. :D
Un vispār ja neskaita šito es neatceros pēdējo 6dienu, kad es būtu bijis mājās.

19:00 man atbrauca Dainis pakaļ un tad mēs braucām filmēt angļuvakaram degpunktu. Diezgan vareni un smieklīgi arī.
Un Dainis ir tiešām tik lieliski apguvis stūres grozīšanas mākslu, ka man ne prātā neienāk nepiesprādzēties iekāpjot ar viņu vienā mašīnā.
Bet ko gan citu var gaidīt no cilvēka, kas tiesības liek 4 reizes.
Un lūk Daiņa monologs.
Braucam uz 120 un viņš saka "es braucu un es nejūtu cik es ātri braucu" tad iebraucam Mālpilī un viņš saka "Oi! apdzīvota vieta!" un ātrusm tiek samazināts līdz 70 un "bāc es aizmirsu piesprādzēties. Bāc manliekas es būšu Mārtiņam mašīnu salauzis!" W: Kapēc? D:Nu es neiznu, mēs te braucam, krēsli atbīdīti un logi vaļā, kautkā dīvaini.
Smieklīgs vīrs.

Un vakarā atbrauca Aigars un Skudrucis un Saimis un Laumiņa un Saimis ir tik gudrs, ka viņš tiešām domā, ka es spēju pateikt ka viņš ir kultūrasnamā pēc tā ka viņš man uzpīkstina.
Un vēl viņš nemāk noteikt pulksteni.
Mūsu ar skudruča izskaidrojums tam:
Viņš runā pa telefonu un saka "ok pēc 10min ejam" un skatās ka mikroviļņu krāsns pulkstens rāda 17:40 tātad 17:50 viņam jāiet, tad viņš paskatās, ka plītij pulkstens rāda 16:45 un domā "o vēl jau stunda" un tad paskatās uz sienas pulksteni kurš rāda 22 un domā "bļe nokavēju, neiešu nekur"

Un 6dienas vakarā es redzēju kā Aigars divreiz nokrīt un Skudrucis demonstrē savas balerīnas prasmes balansējot uz vienas kājas ar skritulenēm rampas galā.

Vēl 6dien mamm piesprieda nāvessodu vesalam baram ķiršu dārzā un es aizgāju un izpildīju klausoties Amatory un Korn.
Jā šitas ir mans jaunākas atklājums, ka ja es dārzā klausos smagu mūziku, tad tur nav nemaz tik slikti, vienīgais man girbas visu salauzt.

7dien bija mākslas dienas, kurās dod Valteram pa brīvu ēst un Saimis nokavē izgājienu un dara kaunu RDMV.
Toties mēs kļuvām par lieciniekiem kā vietēji džeki cenšas piecirst kanti Rīgas meitenēm un tagad turpmāk es zināšu ka ir jāsaka tā "Kā tevi sauc? Ai nav svarīgi, man vienalga visi tie vārdi uzvārdi, galvenais ka meitene smuka" un vēl var uzvilkt džemperi uz otru pusi un uzvilkt kapuci uz sejas un teikt "Bļe man nav rožas!"
Un vēl ja nav slinkums var naktī sēdēt uz soliņa pilnīgā pālī vispār bez džempera un bļaut "Bļe laid mani iekšā! āāārgh"

Un vēl 7dien mēs ar Skudruci redzējām ļoti perfekti izstrādātu "čilošanas" paraugdemonstrējumu no Mālpils 70gadīgo alkohola cienītāju puses, ka es pat sāku apsvērt domu, ka varētu prasīt Kūmam naudu par to ka viņa atbraucu nes parādu kā pareizi jāčilo.

Un šodien bija skola un Dainis teica, ka visi mani labākie draugi ir bomži un viņam vaidzēja kādas 3min līdz viņš izdomāja ka viņš tomēr nav.
Un bija tik silts ka es gāju pīpēt īsajā krekliņā kamēr graubiņmārcis sēž klasē ar jaku mugurā un nesaprot ne rīta ne vakara.
Un Andai bibliotekārei galģii prieki ka es tikšu budžetā un tā kā viņa atrada man vispār kur mācīties tad viņai vēllielāki prieki un viņa saka "Nu valter, ar šito mēs trāpijām 10niekā"

Un visas šitās dienas Ivars bija slims tik ļoti, ka kad es aizgāju pie viņa 6dien viņš bija bēdīgs visai smieklīgā veidā un man neizdevās viņu iepriecināt ar faktu, ka ja viņš dzīvotu kanādā varētu nopirkt pistoli un iešaut sev kājā.
Bet šodien viņš saka, ka pārtop par cilvēku, kam patīk likt lietas sev kaklā un aiziet ātri gulēt.
W:Tev bieži saka ka tu esi nūģis?
I:Tu jā :D

Un rīt es eju pie friziera ļoti iespējams, tapēc rajonā būs par vienu plikpauri vairāk.
YO!
Jauku nakti murmuļi.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru