otrdiena, aprīlis 29

Ring, ring, ring

Šodien bija iespējams pēdējā diena šonedēļ kad es eju uz skolu. Kautkā forši :)

5dienas vakarā Saimis sasolija man brīnumus zilus un es kā idiots ar Baibu gāju stopēt uz Rīgu caur Siguldu ap 21:30, kad neviens īsti vairs negrib braukt un ņemt savā mašīnā 2 idiotus.
Sēdējā pieturā un stopējām līdz kādiem 22:20 un tad padevāmies un gājām mājā. Ziniet, kautkā stulba sajūta šitā padoties, godavārds.
Ejot atpakaļ muļķības pēc stopēju vēljoprojām kaut arī sen visi transporti no Siguldas aizgājuši
un mēs jau bijām izplānojuši kā iesim uz kādu skolu naktssargam prasīt lāi ļauj mums siltumā pasēdēt līdz 5 rītā, kad pirmais vilciens vai autbus bliež uz Rīgu.
Un nostopējām.
Pabrauca garām, tad apstājās un atbrauca atpakaļ čalis kurš saka "es nekad neņemu, bet jauniņos jau var paņemt". Galīgi draudzīgs bija un runājās dikti un piedāvāja telefonu lai piezvanītu uz 118 un aizveda līdz Raibajam, kaut pats brauca citur un vispār kopumā galīgi jauks bija un Baiba jau sāka apsvērt domu koļīties viņam klāt.
Forši ka tādi jauki cilvēki ir.
Siguldā izlaida mūs pieturā, kur jau cita meitene stopēja, tapēc mēs pīpējām un kamēr mēs pīpējām tā meitene nostopēja čali ar lielām acīm kurš bija pavecs un arī mašīna bija paveca un vēl viņš pīpēja mašīnā. Paņēma mūs arī ar vārdiem "aizmugurē arī piesprādzējas".
Un braukt viņš māk - Sigulda - Rīga 15minūtēs.
Pa ceļam tur kautkāda honda bija ar uzrakstu uz sāniem "racing team" ar kuru viņš gribēja "gonkoties" tapēc visai smieklīgi klausīties reizē ko viņš tur vārās un skatīties kā spidometra rādīklis kustās starp 150 un 160km/h, un, ziniet, lai arī vecs un ar vecu vāģi, viņš apdzina to mašīnu, tad izlaida meiteni garkalnē, noķēra un apdzina vēlreiz ar vārdiem "nu reko normāls cilvēks - brauc". Nezinu īsti ko viņš centās ar to pavēstīt, bet "gonkoties" viņam patīk.

Rīgā neko no saimja sasolītajiem brīnumiem nedabuju ja neskaita Skudruča cigaretes.
Noskatījāmies veselu lērumu Criss Angel brīnumu, bet 6dien es noskatījos citus, kas tomēr pierādija, ka viņš nav dēmons, bet vienkārši gudrs cilvēks. Pirmajā brīdī man galīgi likās ka viņš ir dēmons.

6dien Saimja solītā manis pabarošana izpaudās tā ka man todien bija 5majonēžmaižu un pusotra alus diēta. Bet nebija slikti. Man galīgi patīk ēst un es bieži pārēdos, bet man arī patīk, ka man nav ko ēst un es neēdu, bet tikai tādā līmenī, ka man nesāp vēders.
Vienreiz naktī kad nācām ap 3iem no Siguldas ar kājām ar Daini man tā sāpēja vēders, ka es sēdēju pieturā un biju gatavs bezmazvai zāli ēst un Dainis tik saka "ejam, ejam!" un es atbildu "Sātans! Tu esi sātans!"
Vēl 6dien pa lielo karstumu nogājām ar Katrīnu normālu gabalu ar kājām, pa ceļam satiekot vecu vīru kurš smaida un tad pamana Katrīnu un nedaudz iesmej par viņu. Smieklīgi bezgala.
Galīgs besis pēctam bija. Ja būtu iegājuši pa ceļam pie Uģa es manliekas pēctam vispār būtu ārā metams.
Un vēl es redzēju veselu lērumu sīkaļu, kuri 24/7 domā tikai "Grafitij - tas ir stilīgi" un priecājos, ka es izaugu normāls.
6dienas pēcpudienā es skatījos "bachelor" pa LNT un tur normāli ka 10sievietes girb vienu džeku, es nezinu kur viņām prāts vai arī tas džeks ir kautkāds dēmons, bet visai dīvaini. Un vēl es nesaprotu kā viņš var bučoties ar visām pēc kārtas, tad 2 atšūt un bučoties ar atlikušajām un tā vislaik. Es tā nevarētu. Laikam esu pārāk vecmodīgs.

7dienas rītā piecēlos 6 un laimīgs un smaidīgs soļoju pa klusajām saulainajām Rīgas ielām uz autoostu, lai atklātu, ka par 10min esu nokavējis autobusu, par kura eksistenci es nemaz nezināju un nākamais ir pēc 4 stundām. Kautkā neforši.
Aizgāju atpakaļ uz dzīvokli gulēt tālāk baudot to, ka man kājas līdz ceļiem ir ārpus gultas un to, ka skudrucis nemitīgi mēģina ar savām kājām uztaisīt man galvas traumu.
Pamodāmies sazinkad vēlāk un tad ar Saimi gājām uz autobusu to, kas pēc 4 stundām.
Atbrauca vecs viņš, tas pats ar kuru Krišs vienreiz neaizbrauca uz Rīgu, jo teica "šitas ir pārāk vecs, es negirbu ar viņu braukt". Bet patīesība ir tāda, ka tam vecajam, salīdzinoši ir priekšrocības tādas, kādas nenākas baudīt parasti braucot ar tiem parastajiem zilajiem: pirmkārt tur kā par brīnumu strādā visi tie caurumi, pa kuriem nāk gaiss ārā, otrkārt tur cilvēki ir iemācijušies atvērt lūku, treškārt viņš neibrauc Sidgundā, kas pat mierīgākajam cilvēkam uz pasaules varētu likt gribēt izdauzīt logu, jo tur nav forši, četrikārt acīmredzot senatnē, kad tas autobuss taisīts cilvēkiem bija ienācis prātā, ka ar autobusu grib braukt arī cilvēki kuriem ir kājas, tapēc aizmugurējiem krēsliem ir atstāta pat normāla vieta līdz iepriekšjiem krēsliem, kur var nolikt savas kājas vai somu vai meiteni vai nažu komplektu un piektkārt šoferis brauc tik labi, ka var atļauties apstāties tumšupē, lai izietu ar valteru uzpīpēt.

Mājās atbraucu un Mamma bija pārspējusi pati sevi - uztaisījusi ēdienu kurā bija gan sēnes gan puķkāposti gan sautēti burkāni - viss manu nīstāko ēdamlieto trio, bet tikuntā pēc iepriekšējās dienas diētas apēdu divas porcijas un pēctam vēl biški.

Biju dārzā arī. Dārz ir tāda tizla lieta, man tur parasti gribas vianu visu salauzt vai man uznāk galīgākā depresija. Pagāšreiz bija agresija un es cirtu ķiršus kā traks, šoreiz bija depresija un es raku zemi domādams par to cik gan man ir sūdīgi un slikti un ka viss ir galīgā pakaļā.
Bija liela saule un kaimiņdārzos arī cilvēki un es dzirdēju kā Krists Krieviņš ar saviem vecākiem runājot lieto tādus vārdus kā "pisties" un "šustrīgais" vietās, kur tie vārdi ir pilnīgi nekādā sakarā, un izdomāju ka viņš ir idiņš un vēljoprojām man nepatīk.
Un stroikā arī es viņu neņemtu, jo viņš kautkādu bluķi stūma ar tačku vaidēdams, ka tas ir diviem darbs, bet tie bluķi izskatijās tādi, ka mēs ar Daini tādus mierīgi ar rokām aiznestu kur tik vaig.
Un vēl tur bija cilvēki, kuri dzēra šņabi karstā laikā un bļaustijās "Janka, Janka" un strādāja kautkādā dārzā kas laikam nepieder viņiem, bet viņiem maksā ka viņi tur strādā. Manliekas lētāk sanāk tos dārzeņus veikalā nopirkt nekā maksāt tiem tur.
Un Krists Krieviņš man nepatika.

Atnācu no dārza un biju tik nepriecīgs, ka gandrīz aizgāju vienkārši gulēt, bet pats vēljoprojām nezinu kādā sakarā sāku runāt ar Saintu, kas panāca, ka es eju ārā. Baigi labi. Paldies laikam.

Bijām ar riteņiem ar Saimi un Ivaru ārā un galīgi labi. vasara klāt.

Un šorīt es biju skolā un tur vēljoprojām nekas jēdzīgs nenotiek un laikam šonedēļ vairāk tapēc arī neiešu.

Un māsa šodien pateica vienu citātu no dziesmas un es tiecu ka galīgi kruti, un viņa saka, ka es nedrīkstu to izmantot, jo viņa jau grib, un es saku, ka vienalga, viņa to nav izdomājusi, un tad viņai aizbrauca jumts un sāka psihot kautko. Smieklīgi bez gala.
Jā un viņa man aizliedza rakstīt dienasgrāmatā, bet es nerakstu tapēc vienkārši, ka es aimzirsu kas tur bija un man slinkums skatīties, un vēl viņa teica, ka es esu ļoti iedomīgs palicis un nerezu sevi no malas.
Jā protams, to jau visi kas mani pazīst zin, ka ja manu iedomību varētu šņabī izmērīt, tad varētu visus pasaules krievus piedzirdīt, un ziniet, tur vaig daudz šņabi :D.

Un tagad man negribas iet gulēt, jo manliekas tas būs pārāk garlaicīgi, bet nomodā arī nav īsti ko darīt, jo jūs visi nūģi guļat.
Sasodīti negodīgi.

Un ja tu nezini Raffi - Banana Phone, tad tu esi sasodīti daudz dzīvē palaidis garām.


1 komentārs:

  1. visā šajā rakstā krutākais ir tas, ka ierakstot gūglē Krists Krieviņš nāvīgilabs izlec pirmais ar to nesmuko teikumu ;D

    AtbildētDzēst