Nevarētu teikt ka pašlaik no spriedzes man būtu sviedraina piere. Man ir visai garlaicīgi, un pat ĻOTI garlaicīgi, ja izliekas, ka es neesmu atcerējies par Sigur Ros esamību.
Ziniet viņiem jau ir 10 gadi. Viņi izdeva pirmo albumu, kad es vēl nezināju kas ir logaritms un kur atrodas Ventas rumba.
Ārā aust saule, un atspīd manas mājas logos kad es eju ar plikām kājām pīpēt un rušināt kāju pirkstus smiltīs uz piebraucamā ceļa.
Vēl viena filma - Rocknrolla, neteiktu, ka labākais no G.R. darbiem, bet garlaicīgi man arī it kā nebija.
Es atradu Marka Tvena grāmatu "Vientiesis ārzemēs jeb bla" bet man negirbas viņu lasīt. Man negribējās lasīt arī "Konektikutas Jeņķis bla", jo tā grāmata bija atainota filmā, kur galvenais varonis bija Gupija Volberga (?) un tad man bija jādomā par viņu vislaik. Nav tā, ka es viņu ienīstu, es vienkārši negirbu lasot Marka Tvena grāmatu domāt par viņu. Toties man ļoti ļoti patika Toms Sojers unHaklberijs Fins, un vēljovairāk man patīk Tvens divu citātu dēļ. Nevienu es neatceros precīzi tapēc improvizēšu.
"Ja paradīzē nevar pīpēt, tad es uz turieni nemaz negribu" /apmēram Marks Tvens/
"Man patīk Marks Tvens 3 iemeslu dēļ. Viņš prot rakstīt, viņš mani izklaidē, un viņš ir miris." /apmēram Ernests Hemingvejs/
Un vēl man laikam patīk viņa vārds. Tāpat man patīk vārds "Olivers Tvists", laigan cik noprotu tā grāmata nav nekas foršs.
Ir sliktas grāmatas, ir labas grāmatas, ir grāmatas kuras interesē lielākoties tikai man un ir grāmatas, kuras patīk visiem izņemot man. Un vēl ir garlaicīgas grāmatas.
Sliktas grāmatas ir: grāmatas mīkstos vākos. Lasīt grāmatu mīkstos vākos ir tas pats, kas mīlēties ar prostitūtu. Slikta grāmata arī ir F. Kafkas "Pils". Tā ir sliktākā grāmata, ko es mūžā esmu savās rokās turējis.
Labas grāmatas ir: Dīvainais atgadījums ar suni naktī, daļa Vonneguta grāmatu, Uz kraujas rudzu laukā, Pieneņu Vīns un vēl citas grāmatas.
Grāmatas kuras patīk man bet daudziem nē ir: Duglasa grāmatas, Vonegūta "Titāna Sirēnas", "Krēsla", "Harijs Poters", bet pēdējās divas patīk lērumam mazu skuķeņu, tāpēc es esmu maza skuķene.
Grāmatas kuras manuprāt ir mēsls, bet patīk citiem ir: Paulu Koelju daiļrade, Mazais Princis, Bībele, Mūks kurš pārdod savu Ferrari, ar filozofiju saistītas grāmatas.
Garlaicīgas grāmatas ir: Gredzenu pavēlnieka tā grāmata, kur viņi vienkārši blandās pa purviem, Kafkas "Pils", Jaunā Derība bērniem.
Un es protu lasīt, un man patīk lasīt, un man vajag ne vairāk kā 5min, lai noteiktu vai manās rokās esošā grāmata ir laba, slikta vai garlaicīga.
Un vēl es protu uzcept pelmeņus, iejaukt javu, rakstīt svešā rokrakstā un netīšām aizmigt.
Man patīk cipari.
otrdiena, jūnijs 30
Maikls Džeksons vēloprojām ir miris.
Es varu padalīties ar pēdējā laikā manā dzīvē svarīgākajiem atklātajiem faktiem:
1.Nav nekā lēnāka par čigānu, kurš autoostā pērk belašu
2.Nav sievietes ar garākām ūsām par to, kas strādā autoostas narvesenā. Man būtu jāneskujas nedēļas 6 lai dabūtu tik garas ūsas. Varbūt pat vairāk.
3.Māra Pole ir cilvēks, kam patīk mēģināt uzminēt manus jubilejas datumus, bet tuvākais cik viņa ir trāpijusi ir apmēram mēneša attālumā.
4.Sapnī man tika paziņots, ka to šokolādes konfekšu, kas ir lielās kartona kastēs, kur katrai no viņām ir sava vieta un viņas ir dažādās formās, un pēc formām it kā var noteikt pildījumu, formas ir izdomājusi Agnese Rukšāne, un Latvijā atrodas tāda pilsēta kā "Valtermājas", kas atrodas netālu no Madonas un 8km pa mežu no Jūrmalas.
Man beidzot ir brīvlaiks un es īsti vēl nezinu ko tagad pasākt. Es esmu nobeidzis pirmo kursu ar A daļas vidējo atzīmi 8,2, un tas manliekas ir augstākā vidējā atzīme gadā, kāda man jebkad mūžā ir bijusi. Tagad es arī zinu ko nozīmē mācīties! Tagad es arī zinu kas ellē ir Aukstais Karš!
Ir diezgan forši pēc divu diennakšu gandrīz nonstopa mācīšanās stundu pirms eksāmena secināt, ka no 30 tēmām vienīgā, ko es pārzinu kaut cik normāli ir Votergeita(lai gan to es tagad pārzinu vairāk, nekā eksāmenā uzdrošinas prasīt), un iespēja, ka es izvilkšu tieši to tēmu ir aptuveni 7%. Protams Votergeitu izvelk Ketija un es dabuju pirmos laikrakstus Latvijas teritorijā. Man nav īsti skaidrs kādu šņabi der pasniedzēja, bet es gadā dabuju 9. Es neatbildēju precīzi uz nevienu jautājumu un spēlēju "mini vai mini vai 17gs beigās Latvijā rullēja zviedri vai vācieši" un es pats neticu, ka es esmu pelnījis tādu atzīmi. Man būtu jābūt kristietim, lai ticētu kautkam tik absurdam, bet nu es nesūdzos.
Filips savukārt ir resna cūka, kas guļ diendusu.
Vēl es saskaitīju cik melnbaltas pastkartes man ir, un aizmirsu skaitu bet biju priecīgs. ja tev nav ko darīt, tu droši vari sūtīt man melnbaltu pastkarti no dažādām vietām un mūža nogalē es uztaisīšu izstādi ar visām savām melnbaltajām pastkartēm. Tas manliekas varētu būt forši. Vismaz es ietu uz izstādi, kur kāds ir izlicis visas savā mūžā saņemtās melnbaltās pastkartes.
Un dārgais/ā "es sūtu tev melnbaltas pastkartes nu jau 5, un nerakstu savu vārdu, un aploksnēm adrese ir dažādos rokrakstos" es iespējams zinu kas tu esi, jo manai māsai ir daudz brīva laika.
Vēl es varu padalīties ar filmām ko es pēdējā laikā esmu noskatījies.
Breakfast Club - tā ir pirmā filma vecāka par 1990, kura man tiešām patīk. Visu filmu es skatījos un man bija interesanti, tikai es nesaprotu, kāpēc cilvēki, kas vienkārši pļāpā visu filmu, beigās pēkšņi bučojas. Manā skolā tā nenotika.
Da Vinci Code - tā kā es biju aizmirsis kas notiek grāmatā, ddiezgan izklaidējoši
Angels & Demons - tas pats. Un man patīk abi posteri.
Virgin Suicides - skatos otro reizi, nujau ar labākām valodas zināšanām, bet vēljoprojām jēgu filmai es nesaprotu. Man protams patīk Kirsten Dunst, un skatīties arī itkā interesanti, bet manliekas tur trūkst kulminācijas, vai kā to ellē ratā sauc.
American History X - skatos reizi daudzo jau, jo Ketija teica "neizklausās pēc kautkā, kas man varētu interesēt" un man bija jāpierāda, ka viņa maldās. Ja tu neesi redzējis, tad tu esi kautko diezgan svarīgu palaidis garām, čali, ej noskaties!
Funny Games - itkā nedaudz interesanti bet pārāk gari. Šitai filmai var vienkārši noskatīties treileri, un tu jau esi redzējis visu, ko būtu vērts redzēt.
Nuke Em` High - tas ir 1986 gada bŗinums, kurš manuprāt tai laikā bija apmēram tas pats, kas mums pirms gadiem 3 "Scary Movie". Tur pat ir JOKI! Tu skaties skaties un tad ir JOKS. Es nemāko to īpaši aprakstīt, bet tur nav tā, ka viss būtu domāts smieklīgs, un tad ir speciāla vieta JOKAM. Vēl tur ir zajebis specefekti, kailas krūtis un kautkādi idioti.
Jā, tagad man ir daudz brīva laika, un nākamais, ko es domāju darīt ir izlasīt tās Bredberija grāmatas, kuras vēl nav tikušas manās rokās un es ceru, ka mans pārmērīgi brīvais laiks neliks manām smadzenēm sākt darboties tādā virzienā, ka es sākšu ticēt, ka ja es uzspiedīšu 'ieteikt draugam" tad es dabūšu statistiku pa brīvu, tādejādi atņemot draugiem.lv darbiniekiem iespēju nopirkt eklēru katru reizi, kad kāds ir ļoti satraucies vai tik viņa bijušais draugs,ienaidnieks, tā suka no Slokas vai vēlkautkas gadijumā nav apskatījies viņa profilu, un izlasījis "Citiem iesaku:BUČiŅazzz, Drāmu Step Up 2"
1.Nav nekā lēnāka par čigānu, kurš autoostā pērk belašu
2.Nav sievietes ar garākām ūsām par to, kas strādā autoostas narvesenā. Man būtu jāneskujas nedēļas 6 lai dabūtu tik garas ūsas. Varbūt pat vairāk.
3.Māra Pole ir cilvēks, kam patīk mēģināt uzminēt manus jubilejas datumus, bet tuvākais cik viņa ir trāpijusi ir apmēram mēneša attālumā.
4.Sapnī man tika paziņots, ka to šokolādes konfekšu, kas ir lielās kartona kastēs, kur katrai no viņām ir sava vieta un viņas ir dažādās formās, un pēc formām it kā var noteikt pildījumu, formas ir izdomājusi Agnese Rukšāne, un Latvijā atrodas tāda pilsēta kā "Valtermājas", kas atrodas netālu no Madonas un 8km pa mežu no Jūrmalas.
Man beidzot ir brīvlaiks un es īsti vēl nezinu ko tagad pasākt. Es esmu nobeidzis pirmo kursu ar A daļas vidējo atzīmi 8,2, un tas manliekas ir augstākā vidējā atzīme gadā, kāda man jebkad mūžā ir bijusi. Tagad es arī zinu ko nozīmē mācīties! Tagad es arī zinu kas ellē ir Aukstais Karš!
Ir diezgan forši pēc divu diennakšu gandrīz nonstopa mācīšanās stundu pirms eksāmena secināt, ka no 30 tēmām vienīgā, ko es pārzinu kaut cik normāli ir Votergeita(lai gan to es tagad pārzinu vairāk, nekā eksāmenā uzdrošinas prasīt), un iespēja, ka es izvilkšu tieši to tēmu ir aptuveni 7%. Protams Votergeitu izvelk Ketija un es dabuju pirmos laikrakstus Latvijas teritorijā. Man nav īsti skaidrs kādu šņabi der pasniedzēja, bet es gadā dabuju 9. Es neatbildēju precīzi uz nevienu jautājumu un spēlēju "mini vai mini vai 17gs beigās Latvijā rullēja zviedri vai vācieši" un es pats neticu, ka es esmu pelnījis tādu atzīmi. Man būtu jābūt kristietim, lai ticētu kautkam tik absurdam, bet nu es nesūdzos.
Filips savukārt ir resna cūka, kas guļ diendusu.
Vēl es saskaitīju cik melnbaltas pastkartes man ir, un aizmirsu skaitu bet biju priecīgs. ja tev nav ko darīt, tu droši vari sūtīt man melnbaltu pastkarti no dažādām vietām un mūža nogalē es uztaisīšu izstādi ar visām savām melnbaltajām pastkartēm. Tas manliekas varētu būt forši. Vismaz es ietu uz izstādi, kur kāds ir izlicis visas savā mūžā saņemtās melnbaltās pastkartes.
Un dārgais/ā "es sūtu tev melnbaltas pastkartes nu jau 5, un nerakstu savu vārdu, un aploksnēm adrese ir dažādos rokrakstos" es iespējams zinu kas tu esi, jo manai māsai ir daudz brīva laika.
Vēl es varu padalīties ar filmām ko es pēdējā laikā esmu noskatījies.
Breakfast Club - tā ir pirmā filma vecāka par 1990, kura man tiešām patīk. Visu filmu es skatījos un man bija interesanti, tikai es nesaprotu, kāpēc cilvēki, kas vienkārši pļāpā visu filmu, beigās pēkšņi bučojas. Manā skolā tā nenotika.
Da Vinci Code - tā kā es biju aizmirsis kas notiek grāmatā, ddiezgan izklaidējoši
Angels & Demons - tas pats. Un man patīk abi posteri.
Virgin Suicides - skatos otro reizi, nujau ar labākām valodas zināšanām, bet vēljoprojām jēgu filmai es nesaprotu. Man protams patīk Kirsten Dunst, un skatīties arī itkā interesanti, bet manliekas tur trūkst kulminācijas, vai kā to ellē ratā sauc.
American History X - skatos reizi daudzo jau, jo Ketija teica "neizklausās pēc kautkā, kas man varētu interesēt" un man bija jāpierāda, ka viņa maldās. Ja tu neesi redzējis, tad tu esi kautko diezgan svarīgu palaidis garām, čali, ej noskaties!
Funny Games - itkā nedaudz interesanti bet pārāk gari. Šitai filmai var vienkārši noskatīties treileri, un tu jau esi redzējis visu, ko būtu vērts redzēt.
Nuke Em` High - tas ir 1986 gada bŗinums, kurš manuprāt tai laikā bija apmēram tas pats, kas mums pirms gadiem 3 "Scary Movie". Tur pat ir JOKI! Tu skaties skaties un tad ir JOKS. Es nemāko to īpaši aprakstīt, bet tur nav tā, ka viss būtu domāts smieklīgs, un tad ir speciāla vieta JOKAM. Vēl tur ir zajebis specefekti, kailas krūtis un kautkādi idioti.
Jā, tagad man ir daudz brīva laika, un nākamais, ko es domāju darīt ir izlasīt tās Bredberija grāmatas, kuras vēl nav tikušas manās rokās un es ceru, ka mans pārmērīgi brīvais laiks neliks manām smadzenēm sākt darboties tādā virzienā, ka es sākšu ticēt, ka ja es uzspiedīšu 'ieteikt draugam" tad es dabūšu statistiku pa brīvu, tādejādi atņemot draugiem.lv darbiniekiem iespēju nopirkt eklēru katru reizi, kad kāds ir ļoti satraucies vai tik viņa bijušais draugs,ienaidnieks, tā suka no Slokas vai vēlkautkas gadijumā nav apskatījies viņa profilu, un izlasījis "Citiem iesaku:BUČiŅazzz, Drāmu Step Up 2"
svētdiena, jūnijs 21
Braucām uz Igauniju! Zajebis, Igauņi normāli čaļi!!
Tagad es esmu pelnījis nelielu atpūtu, jo pēc tam kad es sameklēju atbildes uz 2iem jautājumiem komunikācijas vēstures eksāmenam (tikai2, bet ĻOTI labas) un trešajam vairāk nevarēju, Lūsis man atsūta atbildes visam un man vairāk laikam nav jāuztraucas.
Mēs šodien ar Ivaru Braucām uz Igauniju! To kurai ir sala, kura ir mazāka par Latviju, ienīst krievus vairāk nekā Latvijā, un no kuras nevar aizbraukt ar mašīnu uz Somiju, nebraucot caur Krieviju, ko es uzzinu tikai šodien.
Vakar ar Ivaru cepot (wtf? man likās to raksta "cepjot" bet tad tas sarkanais "NEPARAIEZI!@" rādās apaksā) karstmaizes un uz nebēdu komentējot Agneses Rukšānes izlaiduma albumu norunājām, ka viņš man zvanīs 8os, lai 9ops varam laist. Ivars 12 gadu vidusskolā un 3 gadu RTU un vēl kādu laiku Latvijas Kara muzejā pavadījis printerus iekšā slēdzot, joprojām nav atradis laiku, lai izdomātu kurā virzienā iet pulkstenis, tapēc, lai zvanītu man 8os, modinātāju viņš liek 8:20 un pamodies 9os zvana man un saka "es esmu izbrīnīts, ka jau ir 9!
/tagad es aizeju uz pārtikas bodi, jo jau ir 19:40, bet balto KENT var nopirkt tikai pārtikas bodē, kura taisās ciet 20:00, bet šodien varbūt ātrāk./ Pārtikas bode bija vaļā, bet baltais KENT nebija, tapēc es pirko pelēko, Jāpīpē taču ir. IR! Pārtikas bodē līdz pat aizvakardienai varēja nopirkt balto KENT pa 1,48, un tapēc man ir aizdomas, ka es esmu vienīgais kurš kopš cenu paaugstināšanās viņu tur pirka, bet izskatās, ka tagad ir beidzies arī tas./
Tātad ap 10iem mēs ar Ivaru aizgājām stopēt. Stopējās slikti, un ilgi nekas nenotika, tapēc Ivars izdomāja saplēst savas bikses, un ar laiku man ienāca prātā doma ēst karstmaizes. Ieēdām karstmaizes, un uzreiz apstājās mašīna, kas aizveda līdz Siguldai.
Labu laiku Sigulda stopējām, nestājās, tad es izodmāju, ka jāēd karstmaizes, paēdām.. neviens tāpat nahuj nestājās.
Tad mums palika drūmi, aizgājām uz JAUNO raibo suni, kurā ir mazi gaiteņi, veikals "sievietes sapnis" un supersmieklīga telpa kurā atrodas tikai tas ledusskapis, kurā desas saliktas, nopirkām Ingveralu un Kviešu alu, un īrisus, un gājām sēdēt ceļmalā, dzert un ēst un brīnīties par vasarraibumiem uz manām rokām. Jā es esmu tik kruts, ka vasarraibumiem nepeitiek vietas uz sejas, tapēc viņi ir arī uz rokām.
Bla bla bla, un tad mēs stopējām mājāsu n nahuj neviens nestājās. Pēc kautkāda laika mums pienāca klāt Artūrs, kuru domājams es redzēju pirmo un pēdējoreiz savā mūžā, un iepazinās. Veiksme tomēr mūs nebija pametusi, un tā vietā lai soļotu uz Mālpili ar kājām, mēs nostopējām autobusu "Rīga-Mālpils" ceļā "Sigulda-Mālpils", kas galīgi nav pa cēlam, un vispār viņam tur nebija jāatrodas un mēs bijām vienīgie pasažieri viņā.
Viss.
Nekādas Igaunijas, nekādu kešu, un man vēljoprojām ir 199.
Es atnācu mājā un man sāka sāpēt galva tapēc es nolēmu par gudru iet gulēt.
Un lūk mans kārtējais labais sapnis.
Es dzīvoju mājā, kura patiesībā ir tā lielā LIELĀ dzeltenā mašīna, ar kuru ved zemi, un kādu rāda pa Discovery "BIG THINGS" vai kautkā tā. Diemžēl, mans dzīvoklis ir arī Jāņa Bičkovska darbavieta un viņš man nezināmu iemeslu dēļ, ir ielējis ūdeni pelmeņu pakā, un tad ielicis to saldētavā, tapēc tur ir ledusklucis ar pelmeņiem. Kamēr es domāju ko darīt atnāk Ēriks Azimovs un saka "eu uz tava krēsla var ar divām kājām nostāties" un man paliek bail, ka es tuliņ dabūšu pa seju, tapēc es viņam atdodu krēslu, un viņš ar viņu aiziet uz tuvējo basketbola laukumu, un noliek uz zemes, un viņiem viņu vajadzēja, jo neviens nevar bumbu iemest grozā, un tad domā uz krēsla pakāpties. Tad pēkšņi no toletes iznāk Ivars un saka "čau" un es pamanu uz gludināmā dēļa gaišipelēkzaļu kreklu (man viņš patika) un tad es sāku domāt kas ir mana draudzene. Es domāju, domāju un nevaru izdomāt vai tā ir Celiqieva vai Fotons, un tomēr nebūtu gudri prasīt Ivaram kas ir mana draudzene, tapēc es prasu, kuru no viņam viņš ir pēdējo reizi redzējis un viņš saka "kā nu mēs ar Maiju stopējām" tad es stāvu un domāju ka es labāk gribu būt kopā ar celiqievu nekā fotonu, un argumentēju to ar to, ka fotons tādu kreklu nekad mūžā nevilktu (patiesībā vilktu gan, jotas bija galīgi forš krekls, un katrs gribētu tādu vilkt) un sapnis beidzās kamēr es vēl nebiju izdarījis slēdzienu, tāpēc es tagad tā arī neuzzināšu ar ko ellē es biju kopā.
Un galva man sāp vēljoprojām.
Vakar es noskatījos "The Da Vinci Code" un man patika. Filma galīgi interesanta, lai arī ne tuvu nestāv līdzi grāmatai, bet tā kā ir tādi cilvēki kā Jānis Podziņš, kurš saka "es nekad mūžā neesmu nevienu grāmatu izlasījis, un nekad arī nelasīšu", kam par iemeslu manuprāt varētu būt tas, ka viņš izlasa lapu, un tad nesaprot kapēc beigās ir tie cipari, jo sižetā un pēdējā teikuma uzbūvē viņi galīgi neiet iekšā, tad filma kopumā ir labs darbs.
Tagad es gribu redzēt "Moon" bet tā vēl nebūs ilgi, un es atsako skatīties kautkādus treilerus kautkam, jo tad es girbu visas tās filmas redzēt, bet nevienu vēl nevaru dabūt.
Vēl man vakar bija lieli prieki, jo es atradu internetā bildi, kur kāds atvēris imdb lapu filmu "The Mist" un tur pie keywordiem rādās "The black guy dies" un ap to ir apvilkt ssarkans rimbulis un pierakstīts "WTF?" un es smējos tik ļoti, ka man vēders sāka sāpēt, jo tas manliekas ir labākais spoilers kādu es esmu redzējis.
Amen.
Tagad manliekas es iešu pagulēt un cerēšu, ka man naktī nesāpēs galva yo.
Mēs šodien ar Ivaru Braucām uz Igauniju! To kurai ir sala, kura ir mazāka par Latviju, ienīst krievus vairāk nekā Latvijā, un no kuras nevar aizbraukt ar mašīnu uz Somiju, nebraucot caur Krieviju, ko es uzzinu tikai šodien.
Vakar ar Ivaru cepot (wtf? man likās to raksta "cepjot" bet tad tas sarkanais "NEPARAIEZI!@" rādās apaksā) karstmaizes un uz nebēdu komentējot Agneses Rukšānes izlaiduma albumu norunājām, ka viņš man zvanīs 8os, lai 9ops varam laist. Ivars 12 gadu vidusskolā un 3 gadu RTU un vēl kādu laiku Latvijas Kara muzejā pavadījis printerus iekšā slēdzot, joprojām nav atradis laiku, lai izdomātu kurā virzienā iet pulkstenis, tapēc, lai zvanītu man 8os, modinātāju viņš liek 8:20 un pamodies 9os zvana man un saka "es esmu izbrīnīts, ka jau ir 9!
/tagad es aizeju uz pārtikas bodi, jo jau ir 19:40, bet balto KENT var nopirkt tikai pārtikas bodē, kura taisās ciet 20:00, bet šodien varbūt ātrāk./ Pārtikas bode bija vaļā, bet baltais KENT nebija, tapēc es pirko pelēko, Jāpīpē taču ir. IR! Pārtikas bodē līdz pat aizvakardienai varēja nopirkt balto KENT pa 1,48, un tapēc man ir aizdomas, ka es esmu vienīgais kurš kopš cenu paaugstināšanās viņu tur pirka, bet izskatās, ka tagad ir beidzies arī tas./
Tātad ap 10iem mēs ar Ivaru aizgājām stopēt. Stopējās slikti, un ilgi nekas nenotika, tapēc Ivars izdomāja saplēst savas bikses, un ar laiku man ienāca prātā doma ēst karstmaizes. Ieēdām karstmaizes, un uzreiz apstājās mašīna, kas aizveda līdz Siguldai.
Labu laiku Sigulda stopējām, nestājās, tad es izodmāju, ka jāēd karstmaizes, paēdām.. neviens tāpat nahuj nestājās.
Tad mums palika drūmi, aizgājām uz JAUNO raibo suni, kurā ir mazi gaiteņi, veikals "sievietes sapnis" un supersmieklīga telpa kurā atrodas tikai tas ledusskapis, kurā desas saliktas, nopirkām Ingveralu un Kviešu alu, un īrisus, un gājām sēdēt ceļmalā, dzert un ēst un brīnīties par vasarraibumiem uz manām rokām. Jā es esmu tik kruts, ka vasarraibumiem nepeitiek vietas uz sejas, tapēc viņi ir arī uz rokām.
Bla bla bla, un tad mēs stopējām mājāsu n nahuj neviens nestājās. Pēc kautkāda laika mums pienāca klāt Artūrs, kuru domājams es redzēju pirmo un pēdējoreiz savā mūžā, un iepazinās. Veiksme tomēr mūs nebija pametusi, un tā vietā lai soļotu uz Mālpili ar kājām, mēs nostopējām autobusu "Rīga-Mālpils" ceļā "Sigulda-Mālpils", kas galīgi nav pa cēlam, un vispār viņam tur nebija jāatrodas un mēs bijām vienīgie pasažieri viņā.
Viss.
Nekādas Igaunijas, nekādu kešu, un man vēljoprojām ir 199.
Es atnācu mājā un man sāka sāpēt galva tapēc es nolēmu par gudru iet gulēt.
Un lūk mans kārtējais labais sapnis.
Es dzīvoju mājā, kura patiesībā ir tā lielā LIELĀ dzeltenā mašīna, ar kuru ved zemi, un kādu rāda pa Discovery "BIG THINGS" vai kautkā tā. Diemžēl, mans dzīvoklis ir arī Jāņa Bičkovska darbavieta un viņš man nezināmu iemeslu dēļ, ir ielējis ūdeni pelmeņu pakā, un tad ielicis to saldētavā, tapēc tur ir ledusklucis ar pelmeņiem. Kamēr es domāju ko darīt atnāk Ēriks Azimovs un saka "eu uz tava krēsla var ar divām kājām nostāties" un man paliek bail, ka es tuliņ dabūšu pa seju, tapēc es viņam atdodu krēslu, un viņš ar viņu aiziet uz tuvējo basketbola laukumu, un noliek uz zemes, un viņiem viņu vajadzēja, jo neviens nevar bumbu iemest grozā, un tad domā uz krēsla pakāpties. Tad pēkšņi no toletes iznāk Ivars un saka "čau" un es pamanu uz gludināmā dēļa gaišipelēkzaļu kreklu (man viņš patika) un tad es sāku domāt kas ir mana draudzene. Es domāju, domāju un nevaru izdomāt vai tā ir Celiqieva vai Fotons, un tomēr nebūtu gudri prasīt Ivaram kas ir mana draudzene, tapēc es prasu, kuru no viņam viņš ir pēdējo reizi redzējis un viņš saka "kā nu mēs ar Maiju stopējām" tad es stāvu un domāju ka es labāk gribu būt kopā ar celiqievu nekā fotonu, un argumentēju to ar to, ka fotons tādu kreklu nekad mūžā nevilktu (patiesībā vilktu gan, jotas bija galīgi forš krekls, un katrs gribētu tādu vilkt) un sapnis beidzās kamēr es vēl nebiju izdarījis slēdzienu, tāpēc es tagad tā arī neuzzināšu ar ko ellē es biju kopā.
Un galva man sāp vēljoprojām.
Vakar es noskatījos "The Da Vinci Code" un man patika. Filma galīgi interesanta, lai arī ne tuvu nestāv līdzi grāmatai, bet tā kā ir tādi cilvēki kā Jānis Podziņš, kurš saka "es nekad mūžā neesmu nevienu grāmatu izlasījis, un nekad arī nelasīšu", kam par iemeslu manuprāt varētu būt tas, ka viņš izlasa lapu, un tad nesaprot kapēc beigās ir tie cipari, jo sižetā un pēdējā teikuma uzbūvē viņi galīgi neiet iekšā, tad filma kopumā ir labs darbs.
Tagad es gribu redzēt "Moon" bet tā vēl nebūs ilgi, un es atsako skatīties kautkādus treilerus kautkam, jo tad es girbu visas tās filmas redzēt, bet nevienu vēl nevaru dabūt.
Vēl man vakar bija lieli prieki, jo es atradu internetā bildi, kur kāds atvēris imdb lapu filmu "The Mist" un tur pie keywordiem rādās "The black guy dies" un ap to ir apvilkt ssarkans rimbulis un pierakstīts "WTF?" un es smējos tik ļoti, ka man vēders sāka sāpēt, jo tas manliekas ir labākais spoilers kādu es esmu redzējis.
Amen.
Tagad manliekas es iešu pagulēt un cerēšu, ka man naktī nesāpēs galva yo.
piektdiena, jūnijs 19
Esmu kretīns.
Dārgie draugi, kas šodien svin izlaidumu, es ar asaru pilnām acīm paziņoju, ka nespēšu ierasties uz nevienu no viņiem, jo diemžēl esmu aizmidzis, man ir salauzta kāja un neatrodos Latvijā, taču svēti nosolos nosūtīt Jums apsveicošas pastkartes, katram citā valodā, un tagad es eju runāt ar komendanti.
Jauku Jums svinēšanu un alkohola pardozēšanu.
Es ceru, ka skolās neparādīsies uz sienām Wolis LOX. Ja Jums ir sēru pilnas sirdis, varat atbraukt uz Mālpili un mēs varam izlikties, ka Jums ir izlaidums vēlreiz.
Jauku Jums svinēšanu un alkohola pardozēšanu.
Es ceru, ka skolās neparādīsies uz sienām Wolis LOX. Ja Jums ir sēru pilnas sirdis, varat atbraukt uz Mālpili un mēs varam izlikties, ka Jums ir izlaidums vēlreiz.
svētdiena, jūnijs 14
Ogists Konts
Sveiki, labdien un es nemācos sesijai.
Es ceru, ka nekad (nekad nekad nekad) nepienāks tā diena, kad mans nolādētais slinkums un mūžīgā paļaušanās uz veiksmi mani piečakarēs.
Tā kā skan Empire of Sun - Walking on a Dream es domāju es varētu sākt ar savu vienu no labākajiem sapņiem pēdējā ilgākā laikā.
Šis brīnumainais piedzīvojums sākās naktī, sēžot mašīnā, kurā iebūvēta mūžīgā benzīna tehnoloģija, kopā ar Ivaru, neatminamu meiteni un Viesturu no darba, kurš kā izrādās ir latvijas geocaching topa pirmajā vietā, jo atradis Latvijas teritorijā 6696 slēpņus.
-Hei, mēs varētu šonakt kešot visu nakti, paņemt visus, kas man centrā nav, piemēram, "Nonārs" un pārējos. - Valters teica ar sajusmas pilnu izteiksmi sejā, kas varētu būt identiska tai, kad es pirmoreiz mūžā spēlēju Mario.
-Jā nudien!- teic Viesturs -Taču vispirms, mēs varētu aizlaist uz akvaparku, uz kuru mums visiem ir abonementi!- un šinī brīdī mēs, visi mašīnā sēdošie izvelkam no kabatas un paceļam gaisā kartiņas, kuras kā noprotams ir abonements baseinam.
Klāt ir diena, mēs esam pie akvaparka, kurš patiesībā ir diezgan iespaidīgs, un nedaudz atgādina samazinātu saules akmeni. Vīnis uzreiz iet peldēt, bet es nevaru, jo man nav līdzi peldbikses. Viestur un meitene tikmēr ir Matrixā vai Nārnijā, vai es nezinu kur ellē sasodīts viņi ir, bet vairāk viņi šajā stāstā nepiedalās. Tā nu es eju uz speciālo veļas šņori ar apakšbiksēm, kas paredzēta cilvēkiem, kas nav paņēmuši peldbikses, pārvelku un dodos baseina virzienā, taču pie baseina malas mani aptur uzraugs, kuram ir cepure lielas oranžas svilpes formā. Es parādu savu abonementu, tācu uzraugs saka -Vai, es atvainojos, diemžēl Jūsu abonements bija tikai uz 24 stundām, un tas ir izrakstīts 17.tajā gadsimtā, un arī tinte ūdens ietekmē ir izplūdusi, tāpēc Jūs varat peldēties vairs tikai 6min. Es ilgi nedomādams ielecu baseinā, un tai mirklī apkārt sarodas miljoooooooooooooooooons cilvēku ar fotoaparātiem un mikrofoniem un visu pārējo un uzraugs saka - vaimandieniņ, Jūs taču esat traks, Jūs tikko uzstādījāt jaunu pasaules rekordu kā cilvēks kurš bijis baseinā visīsāko laiku!- un kāds cits no pūļa sauc "JĀ! VINŠ PAT PĀRSPĒJA TO IEPRIEKŠĒJO REKORDISTU, KURŠ BIJA TIKAI 8MIN!!!!" un visi skatās uz Ivaru, kurš stāv baseina malā speedo apakšbiksēs ar WTF izteiksmi sejā.
Beigas.
Es ceru, ka tu ievēroji, ka es rakstīju tā kā grāmatās dažreiz mēdz rakstīt, un rakstīju par sevi trešajā personā, jo manliekas vairāk es tā nedarīšu.
Man bija "nekā īpaša" nedēļa, ja neskaita to, ka manliekas čigāni cenšas uzstādīt rekordu streļīšanas mēģinājumos. Pie Origo viens pat dzinās man pakaļ kādus metrus 40, lai es viņam atdotu savu benāri.
Elvijam ar Gintu nez no kurienes uzradās Tony Hawk spēle uz playstation un tas manliekas bija krutākais kas notika. Tā spēle ir spēlēta tā ka slims paliek, un tagad man patiesībā gribas spēlēt vel. Brey piemēram teica tā 'mēs varētu kautkad uztaisīt tādu vakaru, kad jūs vienkārši spēlējat visi, un mēs ar čizo taisam kautko garšīgu ēst."
Es nezinu kur rodas sieviešu loģika, bet dažreiz man viņa galīgi patīk.
Iedomājaties tik - tagad būšot kautkāds xbox vai sazinvēlkas, kur tev ir kastīte, un tad tu kusties un spēlē čalis kustās tieši tāpat kā tu. Psihi. Mēs ar Daini vēljoprojām neesam sapratuši pat to kā iespējams fiziski tas, ka uz parastajiem kompīšiem ar dzeltenajām kasetēm varēja tās pīles ekrānā ar pistoli šaut.
Tehnoloģijas bļeģ.
Skudrucis lohs.
Es vienkārši pārbaudu vai tu lasi.
Nē vispār nepārbaudu gan, lohs tu esi, ko nepiezvanīji ar to savu Lielvārdes braucienu!> es tevis dēļ pamdos nelaikā.
Tātad es pamostos ar smaidu sejā, un ārā ir miljooooooooooooniem gaisa pūkas, un ja tu zini cik ir miljons, tad iedomājies to visu gaisā un Lauri Anstrautu, kurš tur lejā dedzina un pēctam nevar nodzēst. Es iedzeru kolu uzpīpēju rīta smēķi priecādamies par gaisapūkām, pamācos nedaudz, un tad domāju, ka ja jau skudrucis vle nav zvanijis tādā agrumā, tad jaiet uz veikalu pēc pārtikas. Eju gar Narvesen, un tas ir ciet. manā galvā norisinās kautkas tāds kā "johaidi, TIK AGRS?" jo kā mēs zinām narveseni ir vaļā vienmēr kad es eju uz skolu. Aizeju uz supernetto, nopērku paiku, paskatos čekā - pusseptiņi bļeģ. Vakarā.
Ejat Jūs visi dirst. - nu es biju dusmīgs.
Jā es nemāku uzņemt hronometru skatoties tikai uz sauli, un man pavisam reāli likās, ka es varētu būt gulējis tikai kādas 2h un pamodies no rīta.
Vēl svarīga informācija!
Manā mājā tagad ir pa 5 kaķiem vairāk. Ja tev nav 7 gadi, un mamma atļauj, un tev vajag kaķi mājā tad drosi vari kontaktēt, savādāk man ir aizdomas, ka mamma viņus aizvedīs nelabos ceļos. Pieejamie modeļi ir ar baltām kājām (aristokrāti) un visi tumši - melns ar pelēkiem raibumiem, nevis takā govij, bet drīzāk takā traktors būtu braucis pāri. Nu es nemāku labi aprakstīt, bet ja interesē varu atsūtīt bildi. Pagaidām gan viņi neko vēl nerubī, bet nu ilgi jau nebūs, kad paliks traki. Ģimenē ir iedzimts smieklīguma gēns, jo māte jaunībā vairākas reizes ir ieskrējusi ar galvu skapī un vairākus mēnešus savas dzīves uzskatīja, ka ir pietiekami varena lai apēstu mani. Mēģināja sākt ar kājām un īkšķiem bet tālāk par tiem tā arī netika. Mātes māsa, dzīvo pie vecāsmammas un ir resna klimpa, tik resna, ka vienreiz mēģināja uzlekt uz skapja, bet atsitās pret stūri un nokrita zemē, un es gandrīz nomiru no smiekliem. Bet tas ir tikai nepareizas audzināšanas rezultāts un to man vispār laikam nevajadzēja teikt.
Es arī atvainojos visiem, kas gaida manus kautkādus ziemassvētku apsveikumus vai vēlkautko pa pastu, kautkad tas būs, bet pašlaik es vēljoprojām neesmu īsti apveltīts ar pietiekami daudz laiku, lai to izdarītu.
Paldies cilvēkam, kas atsūtija melnbaltās pastkartes. To teksztu otrā pusē es izlasīju tikai pirmajai, un man nebija interesanti, tapēc tālāk vairāk nē, bet tās pastkartes man galīgi patika. Un paldies Signei, man ibja prieks, gan par formām, gan par satelītiem, un tu nebiji uzlikusi markas, tapēc man bija jāiet uz pastu, kur man teica "ģengi jesķ?" "otdai ģengi" un smējās, jo domāja, ka es dzīvojot Maskačkā nezinu ko tas nozīmē. Vēl tur tevi apsmēja un nolādēja un teica "kas tā pa draudzeni, kas sūta bez markām" un es teicu "SIGNE MILLERE!!" bet manliekas viņām bija pilnīgi vienalga.
Bet tiešām LIELS paldies (: Man patīk pastā, un man patīk lietas pa pastu, un man īpaši nepatīk viena pastniece, bet tas nav tik svarīgi.
Un noslēdzam šito visu ar lielisku mākslas darbu!
http://www.youtube.com/watch?v=dZ94vnmvPrw&eurl=http%3A%2F%2Fwww.draugiem.lv%2Ffriend%2F%3F1097620&feature=player_embedded
Amen.
Es Jūtos labi ^__^
P.S.
Es nevaru vien beigt uzjautrināties par to ar kādiem atslēgvārdiem cilvēki no google nonāk manā blogspotā.
Tātad:
-Ko nozīmē retorisks jautājums? (es gan butu priecigaks, ja tu butu "ko nozime sarkasms", bet nu laikam jau ari uz šito der atbilde "valters bruns" :D)
-Ko daŗit vasārā (un nonāk ierakstā "lietas ko var darīt vasarā ^__^)
-labie vārdi apsveikumi skolu beidzot (par šito es vienkārši esmu starā!)
-sanita kirša gribu iepazīties (WTF?)
-svārku raušana uz augšu
-cilveki iet ar kajam bildes
-dažādi matemātikas triki ar kalkulatoru
-kas jāzin ģeogrāfijas eksāmenam (īstā vieta kur meklēt - es par to, ka ventas rumba atrodas Kuldīgā uzzināju augstskolas otrajā semestrī)
-tetovējums jezus nozime (KO PIE VELNA TAS VARĒTU NOZĪMĒT!?!?! vienu es tev pateikšu čist - es ļoti apšaubu to, ka tas varētu apzīmēt cilvēkus kam patīk raudāt, kad nomirst Dumidors. tu esi dumš/ja. es tiešām esmu pašlaik ļoti sašutināts par tavu neaptēstību.)
-gāzes truba sienā (man nav ne mazākās nojēgas kāpēc ellē ratā uz pasaules kāds cilvēks girb kautko tādu meklēt google)
Es ceru, ka nekad (nekad nekad nekad) nepienāks tā diena, kad mans nolādētais slinkums un mūžīgā paļaušanās uz veiksmi mani piečakarēs.
Tā kā skan Empire of Sun - Walking on a Dream es domāju es varētu sākt ar savu vienu no labākajiem sapņiem pēdējā ilgākā laikā.
Šis brīnumainais piedzīvojums sākās naktī, sēžot mašīnā, kurā iebūvēta mūžīgā benzīna tehnoloģija, kopā ar Ivaru, neatminamu meiteni un Viesturu no darba, kurš kā izrādās ir latvijas geocaching topa pirmajā vietā, jo atradis Latvijas teritorijā 6696 slēpņus.
-Hei, mēs varētu šonakt kešot visu nakti, paņemt visus, kas man centrā nav, piemēram, "Nonārs" un pārējos. - Valters teica ar sajusmas pilnu izteiksmi sejā, kas varētu būt identiska tai, kad es pirmoreiz mūžā spēlēju Mario.
-Jā nudien!- teic Viesturs -Taču vispirms, mēs varētu aizlaist uz akvaparku, uz kuru mums visiem ir abonementi!- un šinī brīdī mēs, visi mašīnā sēdošie izvelkam no kabatas un paceļam gaisā kartiņas, kuras kā noprotams ir abonements baseinam.
Klāt ir diena, mēs esam pie akvaparka, kurš patiesībā ir diezgan iespaidīgs, un nedaudz atgādina samazinātu saules akmeni. Vīnis uzreiz iet peldēt, bet es nevaru, jo man nav līdzi peldbikses. Viestur un meitene tikmēr ir Matrixā vai Nārnijā, vai es nezinu kur ellē sasodīts viņi ir, bet vairāk viņi šajā stāstā nepiedalās. Tā nu es eju uz speciālo veļas šņori ar apakšbiksēm, kas paredzēta cilvēkiem, kas nav paņēmuši peldbikses, pārvelku un dodos baseina virzienā, taču pie baseina malas mani aptur uzraugs, kuram ir cepure lielas oranžas svilpes formā. Es parādu savu abonementu, tācu uzraugs saka -Vai, es atvainojos, diemžēl Jūsu abonements bija tikai uz 24 stundām, un tas ir izrakstīts 17.tajā gadsimtā, un arī tinte ūdens ietekmē ir izplūdusi, tāpēc Jūs varat peldēties vairs tikai 6min. Es ilgi nedomādams ielecu baseinā, un tai mirklī apkārt sarodas miljoooooooooooooooooons cilvēku ar fotoaparātiem un mikrofoniem un visu pārējo un uzraugs saka - vaimandieniņ, Jūs taču esat traks, Jūs tikko uzstādījāt jaunu pasaules rekordu kā cilvēks kurš bijis baseinā visīsāko laiku!- un kāds cits no pūļa sauc "JĀ! VINŠ PAT PĀRSPĒJA TO IEPRIEKŠĒJO REKORDISTU, KURŠ BIJA TIKAI 8MIN!!!!" un visi skatās uz Ivaru, kurš stāv baseina malā speedo apakšbiksēs ar WTF izteiksmi sejā.
Beigas.
Es ceru, ka tu ievēroji, ka es rakstīju tā kā grāmatās dažreiz mēdz rakstīt, un rakstīju par sevi trešajā personā, jo manliekas vairāk es tā nedarīšu.
Man bija "nekā īpaša" nedēļa, ja neskaita to, ka manliekas čigāni cenšas uzstādīt rekordu streļīšanas mēģinājumos. Pie Origo viens pat dzinās man pakaļ kādus metrus 40, lai es viņam atdotu savu benāri.
Elvijam ar Gintu nez no kurienes uzradās Tony Hawk spēle uz playstation un tas manliekas bija krutākais kas notika. Tā spēle ir spēlēta tā ka slims paliek, un tagad man patiesībā gribas spēlēt vel. Brey piemēram teica tā 'mēs varētu kautkad uztaisīt tādu vakaru, kad jūs vienkārši spēlējat visi, un mēs ar čizo taisam kautko garšīgu ēst."
Es nezinu kur rodas sieviešu loģika, bet dažreiz man viņa galīgi patīk.
Iedomājaties tik - tagad būšot kautkāds xbox vai sazinvēlkas, kur tev ir kastīte, un tad tu kusties un spēlē čalis kustās tieši tāpat kā tu. Psihi. Mēs ar Daini vēljoprojām neesam sapratuši pat to kā iespējams fiziski tas, ka uz parastajiem kompīšiem ar dzeltenajām kasetēm varēja tās pīles ekrānā ar pistoli šaut.
Tehnoloģijas bļeģ.
Skudrucis lohs.
Es vienkārši pārbaudu vai tu lasi.
Nē vispār nepārbaudu gan, lohs tu esi, ko nepiezvanīji ar to savu Lielvārdes braucienu!> es tevis dēļ pamdos nelaikā.
Tātad es pamostos ar smaidu sejā, un ārā ir miljooooooooooooniem gaisa pūkas, un ja tu zini cik ir miljons, tad iedomājies to visu gaisā un Lauri Anstrautu, kurš tur lejā dedzina un pēctam nevar nodzēst. Es iedzeru kolu uzpīpēju rīta smēķi priecādamies par gaisapūkām, pamācos nedaudz, un tad domāju, ka ja jau skudrucis vle nav zvanijis tādā agrumā, tad jaiet uz veikalu pēc pārtikas. Eju gar Narvesen, un tas ir ciet. manā galvā norisinās kautkas tāds kā "johaidi, TIK AGRS?" jo kā mēs zinām narveseni ir vaļā vienmēr kad es eju uz skolu. Aizeju uz supernetto, nopērku paiku, paskatos čekā - pusseptiņi bļeģ. Vakarā.
Ejat Jūs visi dirst. - nu es biju dusmīgs.
Jā es nemāku uzņemt hronometru skatoties tikai uz sauli, un man pavisam reāli likās, ka es varētu būt gulējis tikai kādas 2h un pamodies no rīta.
Vēl svarīga informācija!
Manā mājā tagad ir pa 5 kaķiem vairāk. Ja tev nav 7 gadi, un mamma atļauj, un tev vajag kaķi mājā tad drosi vari kontaktēt, savādāk man ir aizdomas, ka mamma viņus aizvedīs nelabos ceļos. Pieejamie modeļi ir ar baltām kājām (aristokrāti) un visi tumši - melns ar pelēkiem raibumiem, nevis takā govij, bet drīzāk takā traktors būtu braucis pāri. Nu es nemāku labi aprakstīt, bet ja interesē varu atsūtīt bildi. Pagaidām gan viņi neko vēl nerubī, bet nu ilgi jau nebūs, kad paliks traki. Ģimenē ir iedzimts smieklīguma gēns, jo māte jaunībā vairākas reizes ir ieskrējusi ar galvu skapī un vairākus mēnešus savas dzīves uzskatīja, ka ir pietiekami varena lai apēstu mani. Mēģināja sākt ar kājām un īkšķiem bet tālāk par tiem tā arī netika. Mātes māsa, dzīvo pie vecāsmammas un ir resna klimpa, tik resna, ka vienreiz mēģināja uzlekt uz skapja, bet atsitās pret stūri un nokrita zemē, un es gandrīz nomiru no smiekliem. Bet tas ir tikai nepareizas audzināšanas rezultāts un to man vispār laikam nevajadzēja teikt.
Es arī atvainojos visiem, kas gaida manus kautkādus ziemassvētku apsveikumus vai vēlkautko pa pastu, kautkad tas būs, bet pašlaik es vēljoprojām neesmu īsti apveltīts ar pietiekami daudz laiku, lai to izdarītu.
Paldies cilvēkam, kas atsūtija melnbaltās pastkartes. To teksztu otrā pusē es izlasīju tikai pirmajai, un man nebija interesanti, tapēc tālāk vairāk nē, bet tās pastkartes man galīgi patika. Un paldies Signei, man ibja prieks, gan par formām, gan par satelītiem, un tu nebiji uzlikusi markas, tapēc man bija jāiet uz pastu, kur man teica "ģengi jesķ?" "otdai ģengi" un smējās, jo domāja, ka es dzīvojot Maskačkā nezinu ko tas nozīmē. Vēl tur tevi apsmēja un nolādēja un teica "kas tā pa draudzeni, kas sūta bez markām" un es teicu "SIGNE MILLERE!!" bet manliekas viņām bija pilnīgi vienalga.
Bet tiešām LIELS paldies (: Man patīk pastā, un man patīk lietas pa pastu, un man īpaši nepatīk viena pastniece, bet tas nav tik svarīgi.
Un noslēdzam šito visu ar lielisku mākslas darbu!
http://www.youtube.com/watch?v=dZ94vnmvPrw&eurl=http%3A%2F%2Fwww.draugiem.lv%2Ffriend%2F%3F1097620&feature=player_embedded
Amen.
Es Jūtos labi ^__^
P.S.
Es nevaru vien beigt uzjautrināties par to ar kādiem atslēgvārdiem cilvēki no google nonāk manā blogspotā.
Tātad:
-Ko nozīmē retorisks jautājums? (es gan butu priecigaks, ja tu butu "ko nozime sarkasms", bet nu laikam jau ari uz šito der atbilde "valters bruns" :D)
-Ko daŗit vasārā (un nonāk ierakstā "lietas ko var darīt vasarā ^__^)
-labie vārdi apsveikumi skolu beidzot (par šito es vienkārši esmu starā!)
-sanita kirša gribu iepazīties (WTF?)
-svārku raušana uz augšu
-cilveki iet ar kajam bildes
-dažādi matemātikas triki ar kalkulatoru
-kas jāzin ģeogrāfijas eksāmenam (īstā vieta kur meklēt - es par to, ka ventas rumba atrodas Kuldīgā uzzināju augstskolas otrajā semestrī)
-tetovējums jezus nozime (KO PIE VELNA TAS VARĒTU NOZĪMĒT!?!?! vienu es tev pateikšu čist - es ļoti apšaubu to, ka tas varētu apzīmēt cilvēkus kam patīk raudāt, kad nomirst Dumidors. tu esi dumš/ja. es tiešām esmu pašlaik ļoti sašutināts par tavu neaptēstību.)
-gāzes truba sienā (man nav ne mazākās nojēgas kāpēc ellē ratā uz pasaules kāds cilvēks girb kautko tādu meklēt google)
svētdiena, jūnijs 7
Rjaženka.
Māra Pole
The Education of Charlie Banks.
Manliekas tev tā filma varētu patikt. Ja tu gadījumā pēc viņas izdomā sākt meklēt kādu dziesmu, tad tā visdrīzāk ir šitā.
http://www.youtube.com/watch?v=QRqjZtr6JaE
Izskatās, ka Fred Durst kinoindustrijā ir tikpat labs kā mūzikā.
To gan nevarētu teikt piemēram par Justin Timberlake, jo Alpha Dog ir daudz labāks, nekā klipi kuros viņš ieiet svešā mājā, lēkā pa galdu un sper pa fotogrāfijā, pie reizes raudot upes. Tas pats tikai pilnīgi pretējs ir Vils Smits. Filmās itkā forš, bet mūzika apmēram šitāda:
http://www.youtube.com/watch?v=ul6IHXklym8
Es pēc labas filmas biju noilgojies apmēram tāpat kā Pēteris Zīraks pēc seksa.
Vispār šitas bija domāts garāks ieraksts, bet man vairs nav laika.
Vēl es varu pastāstīt savus supernetto piedzīvojumus.
Reiz es biju uz veikalu pēc piena, gribēju pirkt latviešu nevis kautkādu "piim", tapēc pirku Rankas, lai arī virsū bija rakstīts kautkas lietuviski.
Atnāku uz kojām, atveru, iedzeru, iekšā kefīrs. Tad man ir apmulsums ilgi, cenšoties sameklēt uz pakas, kur virsū būtu rakstīts kefīrs.
Nav.
Eju teikt Ketijai brīnumus, viņa atnāk uz istabiņu un sāk mani apsmiet. Izrādās, ka uz pakas rakstītais "Rjaženka" patiesībā nenozīmē "piens" lietuviešu valodā, bet ir kautkāds pārtikas produkts, kas garšo pēc kefīra.
Neko debilaku es vēl savā mūžā saistītu ar piena produktiem nebiju redzējis. Tagadc mani apsmej, par to, ka es nezinu kautko, kas man nemaz nebūtu jāzin.
Ja pirms šitā notikuma man prasītu ko nozīmē rjaženka es teiktu
a)govs dzemdības latgaļu valodā
b)kāda kas dzīvo latgalē kaimiņa suņa vārds
Nākamajā reizē man sarakstā bija rakstīts, ka janopērk kivi.
Es arī nopirku kivi, un viņš maksāja 9snt
ai man nav vairāk laika, bet jebkura gadijuma mani apsmēja, jo es nopirku vienu kivi, jo patiesiba "kivi" ir domats kā tāds daudzums kivi, ka sir vairāk nekā 1.
Mūžu dzīvo mūžu mācies bļeģ.
The Education of Charlie Banks.
Manliekas tev tā filma varētu patikt. Ja tu gadījumā pēc viņas izdomā sākt meklēt kādu dziesmu, tad tā visdrīzāk ir šitā.
http://www.youtube.com/watch?v=QRqjZtr6JaE
Izskatās, ka Fred Durst kinoindustrijā ir tikpat labs kā mūzikā.
To gan nevarētu teikt piemēram par Justin Timberlake, jo Alpha Dog ir daudz labāks, nekā klipi kuros viņš ieiet svešā mājā, lēkā pa galdu un sper pa fotogrāfijā, pie reizes raudot upes. Tas pats tikai pilnīgi pretējs ir Vils Smits. Filmās itkā forš, bet mūzika apmēram šitāda:
http://www.youtube.com/watch?v=ul6IHXklym8
Es pēc labas filmas biju noilgojies apmēram tāpat kā Pēteris Zīraks pēc seksa.
Vispār šitas bija domāts garāks ieraksts, bet man vairs nav laika.
Vēl es varu pastāstīt savus supernetto piedzīvojumus.
Reiz es biju uz veikalu pēc piena, gribēju pirkt latviešu nevis kautkādu "piim", tapēc pirku Rankas, lai arī virsū bija rakstīts kautkas lietuviski.
Atnāku uz kojām, atveru, iedzeru, iekšā kefīrs. Tad man ir apmulsums ilgi, cenšoties sameklēt uz pakas, kur virsū būtu rakstīts kefīrs.
Nav.
Eju teikt Ketijai brīnumus, viņa atnāk uz istabiņu un sāk mani apsmiet. Izrādās, ka uz pakas rakstītais "Rjaženka" patiesībā nenozīmē "piens" lietuviešu valodā, bet ir kautkāds pārtikas produkts, kas garšo pēc kefīra.
Neko debilaku es vēl savā mūžā saistītu ar piena produktiem nebiju redzējis. Tagadc mani apsmej, par to, ka es nezinu kautko, kas man nemaz nebūtu jāzin.
Ja pirms šitā notikuma man prasītu ko nozīmē rjaženka es teiktu
a)govs dzemdības latgaļu valodā
b)kāda kas dzīvo latgalē kaimiņa suņa vārds
Nākamajā reizē man sarakstā bija rakstīts, ka janopērk kivi.
Es arī nopirku kivi, un viņš maksāja 9snt
ai man nav vairāk laika, bet jebkura gadijuma mani apsmēja, jo es nopirku vienu kivi, jo patiesiba "kivi" ir domats kā tāds daudzums kivi, ka sir vairāk nekā 1.
Mūžu dzīvo mūžu mācies bļeģ.
otrdiena, jūnijs 2
Sabiedriskais transports.
Šorīt 06:07 es gāju gar cirku uz vērmani un ēdu siermaizi un jau tad es zināju, ka es šorīt uzrakstīšu kautko par sabiedrisko transoprtu, un man bija 19 gadi.
Varu derēt uz 5 lati, ka tu tajā laikā nedarīji neko uz pusi tik foršu.
Ap 06:37 es stāvēju pie tējas namiņa lietū, un domājot par to, ka es neezmu gana psihs, lai rāptos uz tējas namiņa jumta, kad jau ir gaišs, skatījos kā aizbrauc garām jau otrais 15. trolejbuss.
Un lietus smaržoja pēc tinamās tabakas. Es zvēru pie Dieva! Un tas bija lietus, jo apkart neviens nepipeja un es tas nevarēju būt, jo man tuvumā tinamā cigarete nav bijusi jau kopšs... vispār pagājušās sestdienas laikam, bet tas tagad nav būtiski.
Man patīk salīt, ja man nav auksti.
Sabiedriskajā transportā braucošie cilvēki manliekas ir kautkas vēl dīvaināks par Saimi dzērumā.
Vakardien no Mālpils uz Rīgu autobusā brauca vīrs, kurš konkrēti izskatījās tā itkā viņš varētu būt Haralda Burkovska homoseksuālais brālis. Un viņam bija nesmuki zobi.
Pēc tam es pašam nezināmu apsvērumu dēļ iekāpu 7tajā tramvajā un tur nākamajā pieturā iekāpa meitene, kas kāpjot iekšā skatījās uz mani ar tādu "akdievs akdievs, es ļoti atvainojos, ka iekāpu šajā transportā" skatienu. Vēlāk tur bija arī tante, kura izskatījās, ka bija apsējusi lakatu ap galvu tik cieši, ka varētu būt ielauzusi sev galvaskausu. Braucot ar tramvaju kautkur uz Maskavas ielas pamanīju, ka gaisā šļācas ūdens kā traks un man bija prieki, jo man likās, ka tur ir uzsprādzis tas sarkanais ar ūdeni, pie kura multenēs piesien suni (lai arī es tādu nekad Latvijā neesmu redzējis), bet beigās izrādijās, ka tas bija vienkārši čalis ar šļūteni.
Un šorīt braucot uz kojām 15tajā es sēdēju invalīdu vietā, un otrā pusē trolejbusam sēdēja tante, kura skatījās uz ugunsdzēšamo aparātu un viņa izskatijās tā, ka manuprāt viņa domāja "es tev bļe rokas nogriezīšu". Vēl tur bija krievi, kas ļoti priecīgi sveicināja citus krievus, kas iekāpa centrāltirgus pieturā.
Laikam ejot uz priekšu izskatās, ka pie prāta nākusi arī kontrole! Tagad viņi laikam beidzot ir sapratuši, ka cilvēki mēdz viņus redzēt iepriekš pa logu, tāpēc viņiem ir jauni tērpi - sarkanas jakas ar baltu "sabiedriskais transports', kas ļauj viņiem palikt neredzamiem uz jebkāda fona, vienalga vai tā būtu sarkana siena, sarkana zāle vai milzīgs sarkans lācis. Es piemēram tagad skatoties pa logu viņu virzienā, noteikti neievērotu, ka tā ir kontrole, un man liktos drošvien, ka tur atrodas Šveices vēstniecība vai kautkas tamlīdzīgs.
Šodien bija mana pirmā darbadiena un nu es uz visu savu turpmāko dzīvi zinu, ka, šķiet, Itālijā darbam laikrakstos speciāli atlasa cilvēkus, kas nav dzirdējuši tādu vārdu savienojumu kā "loģisks izkārtojums. Darbs ir vēl labāks kā stroikā - gribi ej pīpēt, gribi ēd, dzer, ej gulēt vai sēdi 2h toletē, visiem itkā viss vienalga. Diezgan forši. Vienīgais stroikā maksāja vairāk. Dažreiz nemaksāja vienkārši, bet tad kad maksāja, tad maksāja labi.
Cilvēki tur arī tikā diezgan forši, vienīgais viņi runā brīžiem tādā datorvalodā, ka es piemēram neko nesaprotu. Un es jaunu neteiktu, ka es būtu pilnigi debils, jo es māku salbot datoru un arī ieslēgt paint, bet kad pīpējot tiek runāts par "rūteriem" tad man īpaši sajēgas nav. Manis pēc rūteris varētu būt arī tas cilvēks, kas strādā klažu un burtnīcu rūpnīcā, un ar lineālu un pildspalvu velk tajās kladēs rūtiņas, lai būtu rūtiņu klades.
Vēl tur uzrakstot savu vārdu man saka "ā, tu esi tas, kuru šodien gribēja satikt"
Jānis bičkovsksis toties latviešuvalodas eksāmena otrajā daļā, kur jāraksta par latviešu autora darbu rakstīja par "es izvēlējos gados jaunu un plaši pazīstamās Valtera Brūna ''dienasgrāmatas''".
Es jūtos visai stilīgs. Laigan es īsti nesaprotu vai Ievas Bērtulsones dienasgrāmatā ir Ievas Bērtulsones krūtis, vai kādas citas.
Un kā mēs zinām mums visiem tuvojas vēlēšanas un tāpēc cilvēki sāk savās dienasgrāmatās rakstīt kautkādas muļķības un citi sāk komentēt vel lielākas muļķības, un tas beidzas ar to, ka mani apsūdz Šlesera pielūgšanā.
Es savu mūžu nebalsotu par Šleseru to es varu pateitk čista, jo es nezinu kā kautvienas cilvēks uz pasaules var ticēt cilvēkam, kuram ir 17 miljoni, bet man neviens. Tāpat mani nepiesaista arī Andris Ārgailis, jo viņš izskatās pēc tāda, kas varētu man sesijas laikā likt iet kolhozā strādāt.
Ja tu neej balsot, tu esi lohs, un zini, ka tas nav nekas superstilīgs, jo es pieņemu, ka neviens īsti negrib lai valstī valda krievi vai zagļi.
Es ar pilnu pārliecību saku, ka ir jābalso par Jauno Laiku, pirmkārt viņiem ir smukākā krāsa, otrkārt smuks nosaukums, un treškārt man liekas, ka viņi arī ir normāli. Es jau itkā nesaku, ka slikts būtu piemēram Ingmārs Līdaka, bet man ir aizdomas, ka cilvēkus, kam ir jebkad mūžā bijušas tādas ūsas īsti pie varas laist nevar.
Amen.
Es domāju tieši to pašu tev pateiks arī Patrisk Zvaigzne.
Tagad es iešu gulēt un un lai Dievs nogrābstās. Es īsti nesaprotu tā teiciena jēgu, bet doma bija tāda, ka es vel neesmu pabeidzis savu referātu.
Varu derēt uz 5 lati, ka tu tajā laikā nedarīji neko uz pusi tik foršu.
Ap 06:37 es stāvēju pie tējas namiņa lietū, un domājot par to, ka es neezmu gana psihs, lai rāptos uz tējas namiņa jumta, kad jau ir gaišs, skatījos kā aizbrauc garām jau otrais 15. trolejbuss.
Un lietus smaržoja pēc tinamās tabakas. Es zvēru pie Dieva! Un tas bija lietus, jo apkart neviens nepipeja un es tas nevarēju būt, jo man tuvumā tinamā cigarete nav bijusi jau kopšs... vispār pagājušās sestdienas laikam, bet tas tagad nav būtiski.
Man patīk salīt, ja man nav auksti.
Sabiedriskajā transportā braucošie cilvēki manliekas ir kautkas vēl dīvaināks par Saimi dzērumā.
Vakardien no Mālpils uz Rīgu autobusā brauca vīrs, kurš konkrēti izskatījās tā itkā viņš varētu būt Haralda Burkovska homoseksuālais brālis. Un viņam bija nesmuki zobi.
Pēc tam es pašam nezināmu apsvērumu dēļ iekāpu 7tajā tramvajā un tur nākamajā pieturā iekāpa meitene, kas kāpjot iekšā skatījās uz mani ar tādu "akdievs akdievs, es ļoti atvainojos, ka iekāpu šajā transportā" skatienu. Vēlāk tur bija arī tante, kura izskatījās, ka bija apsējusi lakatu ap galvu tik cieši, ka varētu būt ielauzusi sev galvaskausu. Braucot ar tramvaju kautkur uz Maskavas ielas pamanīju, ka gaisā šļācas ūdens kā traks un man bija prieki, jo man likās, ka tur ir uzsprādzis tas sarkanais ar ūdeni, pie kura multenēs piesien suni (lai arī es tādu nekad Latvijā neesmu redzējis), bet beigās izrādijās, ka tas bija vienkārši čalis ar šļūteni.
Un šorīt braucot uz kojām 15tajā es sēdēju invalīdu vietā, un otrā pusē trolejbusam sēdēja tante, kura skatījās uz ugunsdzēšamo aparātu un viņa izskatijās tā, ka manuprāt viņa domāja "es tev bļe rokas nogriezīšu". Vēl tur bija krievi, kas ļoti priecīgi sveicināja citus krievus, kas iekāpa centrāltirgus pieturā.
Laikam ejot uz priekšu izskatās, ka pie prāta nākusi arī kontrole! Tagad viņi laikam beidzot ir sapratuši, ka cilvēki mēdz viņus redzēt iepriekš pa logu, tāpēc viņiem ir jauni tērpi - sarkanas jakas ar baltu "sabiedriskais transports', kas ļauj viņiem palikt neredzamiem uz jebkāda fona, vienalga vai tā būtu sarkana siena, sarkana zāle vai milzīgs sarkans lācis. Es piemēram tagad skatoties pa logu viņu virzienā, noteikti neievērotu, ka tā ir kontrole, un man liktos drošvien, ka tur atrodas Šveices vēstniecība vai kautkas tamlīdzīgs.
Šodien bija mana pirmā darbadiena un nu es uz visu savu turpmāko dzīvi zinu, ka, šķiet, Itālijā darbam laikrakstos speciāli atlasa cilvēkus, kas nav dzirdējuši tādu vārdu savienojumu kā "loģisks izkārtojums. Darbs ir vēl labāks kā stroikā - gribi ej pīpēt, gribi ēd, dzer, ej gulēt vai sēdi 2h toletē, visiem itkā viss vienalga. Diezgan forši. Vienīgais stroikā maksāja vairāk. Dažreiz nemaksāja vienkārši, bet tad kad maksāja, tad maksāja labi.
Cilvēki tur arī tikā diezgan forši, vienīgais viņi runā brīžiem tādā datorvalodā, ka es piemēram neko nesaprotu. Un es jaunu neteiktu, ka es būtu pilnigi debils, jo es māku salbot datoru un arī ieslēgt paint, bet kad pīpējot tiek runāts par "rūteriem" tad man īpaši sajēgas nav. Manis pēc rūteris varētu būt arī tas cilvēks, kas strādā klažu un burtnīcu rūpnīcā, un ar lineālu un pildspalvu velk tajās kladēs rūtiņas, lai būtu rūtiņu klades.
Vēl tur uzrakstot savu vārdu man saka "ā, tu esi tas, kuru šodien gribēja satikt"
Jānis bičkovsksis toties latviešuvalodas eksāmena otrajā daļā, kur jāraksta par latviešu autora darbu rakstīja par "es izvēlējos gados jaunu un plaši pazīstamās Valtera Brūna ''dienasgrāmatas''".
Es jūtos visai stilīgs. Laigan es īsti nesaprotu vai Ievas Bērtulsones dienasgrāmatā ir Ievas Bērtulsones krūtis, vai kādas citas.
Un kā mēs zinām mums visiem tuvojas vēlēšanas un tāpēc cilvēki sāk savās dienasgrāmatās rakstīt kautkādas muļķības un citi sāk komentēt vel lielākas muļķības, un tas beidzas ar to, ka mani apsūdz Šlesera pielūgšanā.
Es savu mūžu nebalsotu par Šleseru to es varu pateitk čista, jo es nezinu kā kautvienas cilvēks uz pasaules var ticēt cilvēkam, kuram ir 17 miljoni, bet man neviens. Tāpat mani nepiesaista arī Andris Ārgailis, jo viņš izskatās pēc tāda, kas varētu man sesijas laikā likt iet kolhozā strādāt.
Ja tu neej balsot, tu esi lohs, un zini, ka tas nav nekas superstilīgs, jo es pieņemu, ka neviens īsti negrib lai valstī valda krievi vai zagļi.
Es ar pilnu pārliecību saku, ka ir jābalso par Jauno Laiku, pirmkārt viņiem ir smukākā krāsa, otrkārt smuks nosaukums, un treškārt man liekas, ka viņi arī ir normāli. Es jau itkā nesaku, ka slikts būtu piemēram Ingmārs Līdaka, bet man ir aizdomas, ka cilvēkus, kam ir jebkad mūžā bijušas tādas ūsas īsti pie varas laist nevar.
Amen.
Es domāju tieši to pašu tev pateiks arī Patrisk Zvaigzne.
Tagad es iešu gulēt un un lai Dievs nogrābstās. Es īsti nesaprotu tā teiciena jēgu, bet doma bija tāda, ka es vel neesmu pabeidzis savu referātu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)