Tagad es esmu pelnījis nelielu atpūtu, jo pēc tam kad es sameklēju atbildes uz 2iem jautājumiem komunikācijas vēstures eksāmenam (tikai2, bet ĻOTI labas) un trešajam vairāk nevarēju, Lūsis man atsūta atbildes visam un man vairāk laikam nav jāuztraucas.
Mēs šodien ar Ivaru Braucām uz Igauniju! To kurai ir sala, kura ir mazāka par Latviju, ienīst krievus vairāk nekā Latvijā, un no kuras nevar aizbraukt ar mašīnu uz Somiju, nebraucot caur Krieviju, ko es uzzinu tikai šodien.
Vakar ar Ivaru cepot (wtf? man likās to raksta "cepjot" bet tad tas sarkanais "NEPARAIEZI!@" rādās apaksā) karstmaizes un uz nebēdu komentējot Agneses Rukšānes izlaiduma albumu norunājām, ka viņš man zvanīs 8os, lai 9ops varam laist. Ivars 12 gadu vidusskolā un 3 gadu RTU un vēl kādu laiku Latvijas Kara muzejā pavadījis printerus iekšā slēdzot, joprojām nav atradis laiku, lai izdomātu kurā virzienā iet pulkstenis, tapēc, lai zvanītu man 8os, modinātāju viņš liek 8:20 un pamodies 9os zvana man un saka "es esmu izbrīnīts, ka jau ir 9!
/tagad es aizeju uz pārtikas bodi, jo jau ir 19:40, bet balto KENT var nopirkt tikai pārtikas bodē, kura taisās ciet 20:00, bet šodien varbūt ātrāk./ Pārtikas bode bija vaļā, bet baltais KENT nebija, tapēc es pirko pelēko, Jāpīpē taču ir. IR! Pārtikas bodē līdz pat aizvakardienai varēja nopirkt balto KENT pa 1,48, un tapēc man ir aizdomas, ka es esmu vienīgais kurš kopš cenu paaugstināšanās viņu tur pirka, bet izskatās, ka tagad ir beidzies arī tas./
Tātad ap 10iem mēs ar Ivaru aizgājām stopēt. Stopējās slikti, un ilgi nekas nenotika, tapēc Ivars izdomāja saplēst savas bikses, un ar laiku man ienāca prātā doma ēst karstmaizes. Ieēdām karstmaizes, un uzreiz apstājās mašīna, kas aizveda līdz Siguldai.
Labu laiku Sigulda stopējām, nestājās, tad es izodmāju, ka jāēd karstmaizes, paēdām.. neviens tāpat nahuj nestājās.
Tad mums palika drūmi, aizgājām uz JAUNO raibo suni, kurā ir mazi gaiteņi, veikals "sievietes sapnis" un supersmieklīga telpa kurā atrodas tikai tas ledusskapis, kurā desas saliktas, nopirkām Ingveralu un Kviešu alu, un īrisus, un gājām sēdēt ceļmalā, dzert un ēst un brīnīties par vasarraibumiem uz manām rokām. Jā es esmu tik kruts, ka vasarraibumiem nepeitiek vietas uz sejas, tapēc viņi ir arī uz rokām.
Bla bla bla, un tad mēs stopējām mājāsu n nahuj neviens nestājās. Pēc kautkāda laika mums pienāca klāt Artūrs, kuru domājams es redzēju pirmo un pēdējoreiz savā mūžā, un iepazinās. Veiksme tomēr mūs nebija pametusi, un tā vietā lai soļotu uz Mālpili ar kājām, mēs nostopējām autobusu "Rīga-Mālpils" ceļā "Sigulda-Mālpils", kas galīgi nav pa cēlam, un vispār viņam tur nebija jāatrodas un mēs bijām vienīgie pasažieri viņā.
Viss.
Nekādas Igaunijas, nekādu kešu, un man vēljoprojām ir 199.
Es atnācu mājā un man sāka sāpēt galva tapēc es nolēmu par gudru iet gulēt.
Un lūk mans kārtējais labais sapnis.
Es dzīvoju mājā, kura patiesībā ir tā lielā LIELĀ dzeltenā mašīna, ar kuru ved zemi, un kādu rāda pa Discovery "BIG THINGS" vai kautkā tā. Diemžēl, mans dzīvoklis ir arī Jāņa Bičkovska darbavieta un viņš man nezināmu iemeslu dēļ, ir ielējis ūdeni pelmeņu pakā, un tad ielicis to saldētavā, tapēc tur ir ledusklucis ar pelmeņiem. Kamēr es domāju ko darīt atnāk Ēriks Azimovs un saka "eu uz tava krēsla var ar divām kājām nostāties" un man paliek bail, ka es tuliņ dabūšu pa seju, tapēc es viņam atdodu krēslu, un viņš ar viņu aiziet uz tuvējo basketbola laukumu, un noliek uz zemes, un viņiem viņu vajadzēja, jo neviens nevar bumbu iemest grozā, un tad domā uz krēsla pakāpties. Tad pēkšņi no toletes iznāk Ivars un saka "čau" un es pamanu uz gludināmā dēļa gaišipelēkzaļu kreklu (man viņš patika) un tad es sāku domāt kas ir mana draudzene. Es domāju, domāju un nevaru izdomāt vai tā ir Celiqieva vai Fotons, un tomēr nebūtu gudri prasīt Ivaram kas ir mana draudzene, tapēc es prasu, kuru no viņam viņš ir pēdējo reizi redzējis un viņš saka "kā nu mēs ar Maiju stopējām" tad es stāvu un domāju ka es labāk gribu būt kopā ar celiqievu nekā fotonu, un argumentēju to ar to, ka fotons tādu kreklu nekad mūžā nevilktu (patiesībā vilktu gan, jotas bija galīgi forš krekls, un katrs gribētu tādu vilkt) un sapnis beidzās kamēr es vēl nebiju izdarījis slēdzienu, tāpēc es tagad tā arī neuzzināšu ar ko ellē es biju kopā.
Un galva man sāp vēljoprojām.
Vakar es noskatījos "The Da Vinci Code" un man patika. Filma galīgi interesanta, lai arī ne tuvu nestāv līdzi grāmatai, bet tā kā ir tādi cilvēki kā Jānis Podziņš, kurš saka "es nekad mūžā neesmu nevienu grāmatu izlasījis, un nekad arī nelasīšu", kam par iemeslu manuprāt varētu būt tas, ka viņš izlasa lapu, un tad nesaprot kapēc beigās ir tie cipari, jo sižetā un pēdējā teikuma uzbūvē viņi galīgi neiet iekšā, tad filma kopumā ir labs darbs.
Tagad es gribu redzēt "Moon" bet tā vēl nebūs ilgi, un es atsako skatīties kautkādus treilerus kautkam, jo tad es girbu visas tās filmas redzēt, bet nevienu vēl nevaru dabūt.
Vēl man vakar bija lieli prieki, jo es atradu internetā bildi, kur kāds atvēris imdb lapu filmu "The Mist" un tur pie keywordiem rādās "The black guy dies" un ap to ir apvilkt ssarkans rimbulis un pierakstīts "WTF?" un es smējos tik ļoti, ka man vēders sāka sāpēt, jo tas manliekas ir labākais spoilers kādu es esmu redzējis.
Amen.
Tagad manliekas es iešu pagulēt un cerēšu, ka man naktī nesāpēs galva yo.
Ahujenna labs!
AtbildētDzēst