Šorīt 06:07 es gāju gar cirku uz vērmani un ēdu siermaizi un jau tad es zināju, ka es šorīt uzrakstīšu kautko par sabiedrisko transoprtu, un man bija 19 gadi.
Varu derēt uz 5 lati, ka tu tajā laikā nedarīji neko uz pusi tik foršu.
Ap 06:37 es stāvēju pie tējas namiņa lietū, un domājot par to, ka es neezmu gana psihs, lai rāptos uz tējas namiņa jumta, kad jau ir gaišs, skatījos kā aizbrauc garām jau otrais 15. trolejbuss.
Un lietus smaržoja pēc tinamās tabakas. Es zvēru pie Dieva! Un tas bija lietus, jo apkart neviens nepipeja un es tas nevarēju būt, jo man tuvumā tinamā cigarete nav bijusi jau kopšs... vispār pagājušās sestdienas laikam, bet tas tagad nav būtiski.
Man patīk salīt, ja man nav auksti.
Sabiedriskajā transportā braucošie cilvēki manliekas ir kautkas vēl dīvaināks par Saimi dzērumā.
Vakardien no Mālpils uz Rīgu autobusā brauca vīrs, kurš konkrēti izskatījās tā itkā viņš varētu būt Haralda Burkovska homoseksuālais brālis. Un viņam bija nesmuki zobi.
Pēc tam es pašam nezināmu apsvērumu dēļ iekāpu 7tajā tramvajā un tur nākamajā pieturā iekāpa meitene, kas kāpjot iekšā skatījās uz mani ar tādu "akdievs akdievs, es ļoti atvainojos, ka iekāpu šajā transportā" skatienu. Vēlāk tur bija arī tante, kura izskatījās, ka bija apsējusi lakatu ap galvu tik cieši, ka varētu būt ielauzusi sev galvaskausu. Braucot ar tramvaju kautkur uz Maskavas ielas pamanīju, ka gaisā šļācas ūdens kā traks un man bija prieki, jo man likās, ka tur ir uzsprādzis tas sarkanais ar ūdeni, pie kura multenēs piesien suni (lai arī es tādu nekad Latvijā neesmu redzējis), bet beigās izrādijās, ka tas bija vienkārši čalis ar šļūteni.
Un šorīt braucot uz kojām 15tajā es sēdēju invalīdu vietā, un otrā pusē trolejbusam sēdēja tante, kura skatījās uz ugunsdzēšamo aparātu un viņa izskatijās tā, ka manuprāt viņa domāja "es tev bļe rokas nogriezīšu". Vēl tur bija krievi, kas ļoti priecīgi sveicināja citus krievus, kas iekāpa centrāltirgus pieturā.
Laikam ejot uz priekšu izskatās, ka pie prāta nākusi arī kontrole! Tagad viņi laikam beidzot ir sapratuši, ka cilvēki mēdz viņus redzēt iepriekš pa logu, tāpēc viņiem ir jauni tērpi - sarkanas jakas ar baltu "sabiedriskais transports', kas ļauj viņiem palikt neredzamiem uz jebkāda fona, vienalga vai tā būtu sarkana siena, sarkana zāle vai milzīgs sarkans lācis. Es piemēram tagad skatoties pa logu viņu virzienā, noteikti neievērotu, ka tā ir kontrole, un man liktos drošvien, ka tur atrodas Šveices vēstniecība vai kautkas tamlīdzīgs.
Šodien bija mana pirmā darbadiena un nu es uz visu savu turpmāko dzīvi zinu, ka, šķiet, Itālijā darbam laikrakstos speciāli atlasa cilvēkus, kas nav dzirdējuši tādu vārdu savienojumu kā "loģisks izkārtojums. Darbs ir vēl labāks kā stroikā - gribi ej pīpēt, gribi ēd, dzer, ej gulēt vai sēdi 2h toletē, visiem itkā viss vienalga. Diezgan forši. Vienīgais stroikā maksāja vairāk. Dažreiz nemaksāja vienkārši, bet tad kad maksāja, tad maksāja labi.
Cilvēki tur arī tikā diezgan forši, vienīgais viņi runā brīžiem tādā datorvalodā, ka es piemēram neko nesaprotu. Un es jaunu neteiktu, ka es būtu pilnigi debils, jo es māku salbot datoru un arī ieslēgt paint, bet kad pīpējot tiek runāts par "rūteriem" tad man īpaši sajēgas nav. Manis pēc rūteris varētu būt arī tas cilvēks, kas strādā klažu un burtnīcu rūpnīcā, un ar lineālu un pildspalvu velk tajās kladēs rūtiņas, lai būtu rūtiņu klades.
Vēl tur uzrakstot savu vārdu man saka "ā, tu esi tas, kuru šodien gribēja satikt"
Jānis bičkovsksis toties latviešuvalodas eksāmena otrajā daļā, kur jāraksta par latviešu autora darbu rakstīja par "es izvēlējos gados jaunu un plaši pazīstamās Valtera Brūna ''dienasgrāmatas''".
Es jūtos visai stilīgs. Laigan es īsti nesaprotu vai Ievas Bērtulsones dienasgrāmatā ir Ievas Bērtulsones krūtis, vai kādas citas.
Un kā mēs zinām mums visiem tuvojas vēlēšanas un tāpēc cilvēki sāk savās dienasgrāmatās rakstīt kautkādas muļķības un citi sāk komentēt vel lielākas muļķības, un tas beidzas ar to, ka mani apsūdz Šlesera pielūgšanā.
Es savu mūžu nebalsotu par Šleseru to es varu pateitk čista, jo es nezinu kā kautvienas cilvēks uz pasaules var ticēt cilvēkam, kuram ir 17 miljoni, bet man neviens. Tāpat mani nepiesaista arī Andris Ārgailis, jo viņš izskatās pēc tāda, kas varētu man sesijas laikā likt iet kolhozā strādāt.
Ja tu neej balsot, tu esi lohs, un zini, ka tas nav nekas superstilīgs, jo es pieņemu, ka neviens īsti negrib lai valstī valda krievi vai zagļi.
Es ar pilnu pārliecību saku, ka ir jābalso par Jauno Laiku, pirmkārt viņiem ir smukākā krāsa, otrkārt smuks nosaukums, un treškārt man liekas, ka viņi arī ir normāli. Es jau itkā nesaku, ka slikts būtu piemēram Ingmārs Līdaka, bet man ir aizdomas, ka cilvēkus, kam ir jebkad mūžā bijušas tādas ūsas īsti pie varas laist nevar.
Amen.
Es domāju tieši to pašu tev pateiks arī Patrisk Zvaigzne.
Tagad es iešu gulēt un un lai Dievs nogrābstās. Es īsti nesaprotu tā teiciena jēgu, bet doma bija tāda, ka es vel neesmu pabeidzis savu referātu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru