Ej tu nahuj ar visu savu tēju

Zini kā ir, kad smadzenes ieslēdzas tajā režīmā, kad tu esi gatavs strādāt un darīt kaut ko līdz izrubies, un tik motivēts darboties un mācīties neesi bijis gadiem, idejas nāk kā no pārpilnības raga, spēj tik pierakstīt? Riktīgi faking sūdīgi, ja tu mēģini aizmigt, lai celtos pēc 6h. >:l Varbūt vajadzētu kautkādus kursus kā pašam sevi izrubīt ar to artēriju aizspiešanu.

Nesen atgriezies dzimtenē bija jaunietis, kas Rīgas klubos pazīstams, kā Skurķis. Kas man patīk manos draugos ir spēja lieki nesarežģīt dzīvi. Ja tu vari ceļojumam uz citu valsti koferi nopirkt iepriekšējā vakarā un būt gatavs iet uz krogu 2 dienas pirms ielidošanas, es domāju tev pienākas stilīga "No stress" uzšuve, ko piešūt sev pie bikšu dibena. Skudrucis ir viens no tiem īpaši retajiem cilvēkiem, ar kuriem es draudzējos ilgstoši, bet neskatoties uz to, tik un tā apmeklē Pulkvedi, un meklē vājās vietas manā pret-Pulkveža aizsardzībā. Es teiktu, ka ir labi pastrādāts, ja mani izdodas aizvilkt jau uz Vecrīgu, kas notika arī tonakt, bet Pulkvedī par laimi es neatceros bijis. Atceros gan dzeram šotu kkādā bārā, kur man šķiet man nevajadzētu atrasties.
Galvenā lieta, ko Skudrucis manšķiet ir iemācījies dzīvojot citā zemē ir kabatas nauda. No sākuma nesapratu, un izturējos skeptiski, bet nākamajās dienās pa kluso pamēģināju. Tas ir tā, kad tev izdod sīceni, tu viņu neliec makā, kur viņa tāpat nelien, bet ieber vienkārši kabatā. Bonusi reāli ir tādi, ka, pirmkārt, tu vienmēr uzreiz vari samaksāt par nelielām lietām, kas ir diezgan kruti. Otrkārt tu ejot nedaudz žvadzi, kas liek dāmām uz ielas domāt, ka es naudīgs vīrietis, kā arī tevi tumsā vieglāk atrast. Treškārt vēl ir tas, ka ja tu nonāc kautiņa situācijā, vai vienkārši tu nepiekrīti darbā pretī sēdošā Kļaviņa argumentiem, tu vari vienkārši ielidināt viņam to sīceni acīs. Neesmu eksperts, bet man izklausās pēc WIN-WIN-WIN. Pierast gan kaut kā grūti, tāpēc ilgtermiņā pagaidām vēl kabatas naudu nelietoju. Pastāstīju par šo Skudrucim, viņs man pateica jaunu triku - pamēģini noķert ar pieri gaisā pamestu monētu. Lai arī es uzreiz paziņoju, ka nezinu ko viņš grib, bet neļaušos būt appists, man ir jāatzīst, ka man pašlaik nedaudz sāp piere un pēc mēģinājuma reizes monēta nokrita kaut kur, kur es no krēsla nevaru aizsniegt. Ja tu domā, ka turpmākā šī ieraksta daļa nav sarakstīta man paralēli diskutējot ar Skudruci par "kantes zonu" un dažādiem citiem terminiem un diagrammām mums štukojot kā ir vissāpīgāk dabūt pa seju ar monētu, tu rūgti maldies.
Ar Skudruci satikām cilvēku, kuru laikam drošības dēļ man vajadzētu saukt par Kaļķi. Kaļķis ir nedzērājs, un ja tu nezini cik nereāli kruti ir iet dzert ar nedzērāju, tad tu esi kaut ko palaidis garām. Tu vari dzert jebkur, es pat pirmo reizi biju Labietī, un pēctam vecrīgā un nevienā brīdī nebija atbesijis staigāt. Kaļķis ir tāds džeks, kurš strādā vietā, kur priekšnieks esot baigais lohs, un kad grib kādu atlaist sauc viņu uz tēju. Es domāju - o baigi forši, varbūt var kādu labu tēju iedzert, tādu kur citur nedod, bet izrādās, ka par tēju esot jāmaksā tev pašam, kas principā, manuprāt, ir spļāviens sejā divreiz. Kaut kad uz tēju esot tikts uzzināts arī Kaļķis, uz ko viņš atbildējis "EJ TU NAHUJ AR VISU SAVU TĒJU pasaki man te un tagad ko tu gribi man teikt!!". Tā arī vēl nav atlaists. Varbūt tā tēja ir vienkārši tests, ar kuru pārbauda vai pastāv iespēja, ka tu darbu laiku tērē siltu dzērienu baudīšanai, es nezinu.
Vakara patīkamā daļa bija tāda, ka es uzzināju, ka arī vecrīgā ir vietas, uz kurām interesē iet arī man, kā piemēram Ala, kas izrādās tagad nav tas mazais pagrabiņš, bet ir pilnīgi cits, liels pagrabiņš, kurā cilvēki dzied karaoki. Tas ko es nesaprotu ar karaoki ir kā cilvēkiem, kas dzied sūdīgi nav kauns vienkārši visu priekšā nodarboties ar huiņu, kā arī to, cik daudz faking labi karaokes izpildītāji var būt. Īsti arī līdz galam nesaprotu to kā, kamēr kaut kāda meitene dzied, kaut kādi tehniskie džeki vienkārši sāk šurīt pa skatuvi viņai priekšā, un viņa nabags atiet malā, lai nemaisitos pa kājām KAMĒR DZIED. Bet iespējams tur citi likumi. Tas, ko es zinu, ir fakts, ka divi džeki reālā pālī un kaļķis var mierīgi apsēsties žūrijas vietā, apēst kaut kādus žūrijas burkānus un paskatīties kā dzied tas Jorens no grupas Svešinieki.
Vakara nepatīkamā daļa bija tā, ka kaut kādā brīdī Skudrucis ar Kaļķi teica davai laižam, aizvedīsim tevi mājā. Es aizbraucu, un protams, izrubijos, bet nākamajā dienā izrādījās, ka ne man, ne Skurķim nav skaidrs kāpēc mēs braucām uz Jūrmalu, jo man nemaz nebija tā, ka baigi gribējās mājās. Acīmredzot vienīgais normālais izskaidrojums ir tas, ka Kaļķis palika greizsirdīgs >:l Bet nu varbūt labi, ka tā, jo ap 5iem no rīta džekiem jau baigi sāka prasīties uz dejām divatā.