Zini kas reāli sūkā? Tu teiksi pirmdiena. Šito visi vienmēr domā, bet tas lielākoties jo visi nav obligāti sevišķi oriģināli cilvēki. Man par pirmdienām pa lielam ir vienalga. man vairāk besī piemēram nokavēt vilcienu, vai ja zupā melnais pipars ir iemānīts un tad tu viņu pārkod. Bet iespējams jo man ir laba līdzsvara izjūta. Šorīt pirmdiena sākās riktīgi drūmi - tā ka es no vētras pamodos pusseptiņos, un nākamo stundu pavadīju domādams, ka ātri jāaizmieg vēl, bet tā tas protams nenotiek. Viss līsts, viss ir tumšs, iekāpis vilcienā atceries, ka aizmirsi brokastis apēst. Un tam visam nav nozīme, jo kādam iet sūdīgāk. Ejot gar cirku redzu ka pie ielas piestāj autobuss, tam atveras aizmugurējās durvis, un no tām, kā jau tas parasti mēds notikt, vienkārši izkrīt sieviete. Cik esmu dzirdējis, tādi ķeort Latgalē pie sievas tiek 70% gadījumu. Bet ne šajā, sieviete tā vienkārši laiski nomauca uz zemes. A tur smuki sastādītajiem kokiem atstātajās bedrēs uzkrājies visu rītu rūpīgi lijušais lietus, un tā īpaši nedomājot dāma iemauc bedrē UZ SĀNA. Tā ka principā kreisā puse tava ķermeņa ir zem ūdens. Fakts, ka tu esi atbraucis ar autobusu, visticamāk nozīmē, ka tu nevari tā centrā aizskriet ātri uz mājām pārģērbties, bet fakts, ka tu brauc uz Rīgu ~8iem rītā ir lielisks indikators tam, ka tev ir darbs. Cik vēl sūdīgāk vispār ir iespējams? Nu es domāju tā ja mēs neskaitām, ka tu pirmdienā piecelies un vienkārši AIDS dabū.
Kā dāma viss beidzās gan neredzēju, jo sāku pārāk ļoti smieties, un tad jau vairs nedrīkstēju skatīties tajā virzienā, lai nebūtu nepieklājīgs. Nav tā, ka man nav sirds, es vienkārši uzskatu, ka to situāciju nepadarītu labāku arī tas, ja es raudātu.
Bet, kad nelīst, un uz darbu arī nav jāiet, varam doties dvēseles meklējumos. Tuvojoties vasaras beigām pa Mellužu ielām kā tādi gājputni klīst arī Jehovieši izglītojamas sabiedrības meklējumos. Ejot garām man, abi kungi piestāja, un viens teica, ka viņš man gribot kaut ko parādīt. Iedeva bukletu, un teica, lai ieeju
jw.org - MAN varētu ļoti interesēt kas tur rakstīts. Ieintriģēja ne pa jokam, bet nekas tāds baigi saistošs tur nebija. Līdz galam tā arī nesapratu kāpēc viņiem likās, ka tieši man tas varētu interesēt - jaunam neskūtam švalim, kas vazājas pa ielas vidu ar aliņu rokā. Jebkurā gadījumā tas, kas mani interesētu, būtu ja tur būtu atbildes uz jautājumiem kāpēc viņi kad ienāk dzīvoklī izrij desmaizes. Pats gan neesmu redzējis, bet biežākais ko dzirdu, ir ka nevar laist viņus mājās, jo tie vienmēr šaujot pa taisno uz ledusskapi un sākot sev smērēt maizītes. Principā tā dara arī pusaudži, tāpēc es nesaku, ka es to nosodu, vienkārši man ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Pie reizes viņi varētu arī atbildēt vai ir ok bez krekla braukt vilcienā. Man likās, ka nē, bet pieredze rāda, ka viedokļi ir dažādi.
Bonusā: Lūk, čarts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru