svētdiena, marts 29

Brīvs

Tā kā man ir visai daudz brīva laika, es to protams neizmantoju lietderīgi un tā vietā, lai gatavotu kautkādus referātus es labāk uztaisu vairākus grafikus savam un tavam priekam! Lūk!
Par izpratni par Gaiziņu paldies Elvijam, par izpratni par Linča filmām paldies Linčam.

#100

Lainukā es pašlaik nevaru palasīt grāmatu, jo man sāp galva.
Vairs patiesībā nesāp, bet sāpēja brīdī, kad es izodmāju, ka uzrakstīšu dienasgrāmatu.
Vispār tas brīdis bija iepriekš, un pēc tam es vēl iegāju dušā un uztaisīju 3 negaršīgas maizes ar majonēzi.
Tu esi Idiots Majonēze ir pārtikas produkts, ko lieto stroikā, kad nav nauda, un kuru visdrīzāk ir izgudrojuši cilvēki, kas nāk no Provansas, kas ir pilsēta Itālijā. Patiesībā es nezinu kas ir provansa un tikpat labi tie varētu būt arī salāti.
Patiesība ir tāda, ka dažreiz man garšo majonēze, dažreiz nē un reizēm man no viņas sāp vēders un ar to ir jārēķinās, tāpat kā ar visu pārējo pasaulē, jo vēdera sāpēm var būt arī citi iemesli, piemēram, ja tu iešauj sev ar bisi vēderā.

Kāds, kam ir kaut neliela interese par Bībeli varētu man paskaidrot šito-
Iedomāsimies reālu situāciju: Ir rītdienas 15:26 un Šveices ļaudīm beidzot izdodas radīt caurumu ne tikai sierā, bet arī laika un telpas kontinuumā, kā rezultātā laikā atceļo cilvēks, kas izgudrojis feta sieru, līdzi nesot nesot vēl neredzētu slimību, kura liek atkal apvienoties visiem kontinentiem, samainīties zemes poliem un visi cilvēki nomirst. Izņemot protams pāvestu un 82 sievietes un pāvestam būtu 20 gadi. Vai kalpošana Dievam un atturēšanās no prātam neaptveramā un pretīgā un "nekad mūžā to nedarīt" seksa ir svarīgāka par cilvēku rases atjaunošanu?
Man šķiet, ka nē, bet it kā neizskatās arī, ka pie manām durvīm klauvētos ļaužu pūlis, kas gribētu mani iecelt pāvesta kārtā.

Smukākais grafiks, ko es mūžā esmu redzējis ir šis:

Ja ir slikta redze, tad x ass ir calories un y ir tastiness. Ja tu nezini kura ir x un kura y ass, tad ej un pabeidz pamatskolu. Jā vēlreiz!

Smukākais, ko es šodien esmu dzirdējis ir:
O the blood and the treasure,
and then losing it all,
the time that we wasted,
and the place where we fall.
Will we wake in the morning
and know what it was all for?
Up in our bedroom after the war.

Lai arī es ļoti labi zināju, ka ir zemes stunda, es neizslēdzu elektrību un sēdēju pie kompja skatoties lērumu grafiku, jo es esmu garlaicīgs un man gribējās pasēdēt pie datora. Pēctam man sāpēja acis, jo mana mamma izslēdza gaismu, un tā nav labi. Es nekad nesēžu pie kompja ar izslēgtu gaismu un tāpēc sanāk tā, ka gaisma manā istabā deg visu to laiku kamēr ir tumšs un dažreiz arī tad kad ir gaišs. Un es arī nekad nelasu grāmatu ar izslēgtu gaismu, jo tad nevar redzēt burtus.

Ļoti nesen kautkas teica, ka 5os jau ir gaišs. Ir 5 un nav gaišs, tu KRETĪN! Vispār, ja var ticēt Signei tad ir jāgriež pulkstenis un ir 6, un es nezinu vai tas maina to vai benzīntanka pārdevēja būs pie pilna saprāta vai nē. Ja var ticēt Signei tad šorīt nav bijis pus4, jo bija 02:59 un pēc minūtes 04:00.
Es neesmu pīpējis nujau kopš aizaizvakardienas. YO!
Nekāda gribasspēka - man vienkārši ir bankrots, un Čizo teica, ka Gints tādā veidā atmeta vispār. Diezgan traki tas ir! Toms Stašāns piemēram atmeta smēķēšanu un pēc tam viņam bija grūtības atsākt, jo cigaretes likās pretīgas, un bija vajadzīgs gribasspēks, lai sāktu atkal pīpēt un es negribu lai man būtu tāpat. Man ir gribasspēks un citreiz nav. Tas vienkārši atkarīgs no tā cik ļoti es to gribu. Patiesībā tāds gribasspēks nemaz nav vispār nevienam, tu vainu gribi kautko un tad tu to dabū, un ja tu to vienā brīdī nedabū, tad acīmredzot tu to vienkārši negribi. Varjau būt arī ka es esmu vienkārši idiots un pats nesaprotu ko es tagad runāju.

trešdiena, marts 25

pogas

Es jums paziņošu kautko vecu.
Es vēljoprojām pīpēju. Cilvēku runā tas esot kaitīgi, un es esmu gudrs puisis, jo zinu, ka teikumam ir nepieciešams kas vairāk par par teikuma priekšmetu un izteicēju, lai to uzskatītu par paplašinātu, un es ticu viņiem. Dzīvot arī esot kaitīgi - itkā mēdzot mirt. 100% mirušo cilvēku ir dzīvojuši. Statistika ir statistika un tur neko nevar padarīt.

Varu pastāstīt vēlkautko vecu.
Es vēljoprojām neloloju patriotiskākas jūtas pret valsti kā pret virtuves iekārtām. Šodien vēsturē mums stāstīja, ka laikā kad Krišjānis Valdemārs bija Pēterburgā, Latvijā paklīda baumas, ka viņš dalot zemi par brīvu un vēl 100 rubļus dodot visiem un tānu vesels bars latviešu devās uz Pēterburgu un nemācēja tur uzvesties un piegānīja visu pilsētu, jo nezināja kas ir tolete. Un Jūs gaidat, ka es ar to lepošos? Drīzāk es varētu lepoties ar to, ka esu cilvēks, un esmu tāda pati būtne kā Gandijs, Anna Franka un Jēzus. Viņi vismaz izdarīja kautko smuku.
Es jau nesaku, ka latvieši neko labu nav izdarījuši, bet tas viss tomēr ir kautkā garlaicīgāk.

Šodien es atbraucu mājās, lai izpildītu angļu valodu, tā nu es esmu noskatījies Hausu, padirnējis netā, labi paēdis, noskatījies Twilight un nu man ir palikušas 3h līdz autobusam un es neko vēl neesmu izdarījis.
Jā, apzinīgs students" ir mans otrais vārds.

Twilight bija mēsls, un aktieri tēlo tā itkā būtu no Mālpils amatierteātra un Edvards bija nesmukākais no visiem vampīriem un man patika Alise.

Vēl man ir jāuzraksta vesela rindkopa par to, cik Katrīna ir laba:

Katrīna ir ļoti laba.

Lūk, esmu tik jauks, ka prieks.
Tagad es ķeros klāt angļuvalodai. Ja šitai vietai būs turpinājums, tad es esmu idiots.

piektdiena, marts 20

FAIL.pt.

Mani tracina cilvēki, kuri uzskata, ka ir jāatbild uz katru komentāru.
Tas protams ir ļoti ģeniāli, un es nesaku ne 5, ka tu uzreiz esi draudzīgākais čalis/meiča visā Preiļu diskotēkā, un ja tā, tad kam pie velna vajadzīgas smadzenes?! Nē paldies.
Vēl mani tracina komentāri, kas sastāv tikai no smailijiem.
Var jau būt, ka tas ir kautkāds lokālais kods un (cash) zem bildes nozīmē "bilde jau smuka, bet kad tu, Sergej, man vienreiz atdosi parādu? P.S. piekāp pie manis šodien" bet to domu es kautkā tomēr apšaubu.
Varjaubūt, ka es atkal kļūdos.

Es nekad neeju hc.lv, jo es tur nekad mūžā neesmu redzējis nevienu rakstu kas mani interesētu. Jā, tavu brīnumiņu, izrādās tā tomēr nav lapa priekš jefiņiem, kas cauras naktis pavada pie kompja un ienīst Tumoru.
Šodien nu gan ir diena, kad manā kompī tā lapa bija atvērta un ko es radzu - laimējuši biļetes uz Ļeņingrad dzimsandienas ballīti.
Un kas? Lauris Anstrauts, Lauris Baturs un Katrīna Dzerkale. Sūdīgi, ka es nevienu no viņiem nepazīstu. Es tiešām nesaprotu kā tas iespējams, bet visticamākais variants ir ,ka viņi bija vienīgie, kas tajā konkursā piedalījās.
Publika jau protams ideāla: Katrīna vispār ienīst Ļeņingrad un labāk iet uz SpaceDog (debilisms ir debilisms), Lauris Anstrauts tur Jaunajā gadā 3 reizes aicināja Agnesi dejot un 3 reizes tika pašūts, tā kā viņam arī nekādas labās atmiņas par to ganjau nav, un Lauris Baturs manuprāt vispār nezin kur tas atrodas un izlasot ka viņš saka "Ļeņingradas bārs" nevis "bārs Ļeņingrad" ir aizdomas, ka viņš nedēļas nogali pavadīs Krievijā (un es runāju par valsti, nevis skolu).
Nu tas jau protams nav obligāti slikti - cigaretes itkā esot lētas.
Jebkurā gadijumā ja man būtu teikšana, es to biļeti dotu tikai Laurim Anstrautam.

Vēl ir pārsteidzoši, ka izrādās ir tomēr kāds, kas cilvēkus čakarē vel vairāk nekā es un vēl piedevām man no tā ir jācieš.
Lūk, es vienu nakti iestāstīju Ketijai, ka Zviedrijā cilvēki guļ bez spilveniem un visā valstī nav iespejams nopirkt spilvenus, un tie ir tikai viesnīcās priekš tūristiem.
Ko es dabuju pretī?
Vienu dienu viņai ir tādi mati, ka varētu padomāt, ka viņas frizieris esmu es un man to izskaidro ar to, ka tie mati nav iztaisnoti un tapēc viņi čirkojās. Protams lieliski. Tad vēl viņa grib matu taisnotāju.
Šodien es nonācu pie secinājuma, ka es nopirkšu matu taisnotāju, ja viņa nedēļu staigās ar čirkainiem matiem. Kas izrādās? Nē tu neuzminēji! Viņai NAV čirkaini mati!!
Un tomēr - lai dabūtu matu taisnotāju viņai nedēļu ir janostaiga ar čirkainiem matiem, un nav mana darīšana ka vina to dabū gatavu.

Man nezkapēc ir sajūta, ka es jūtos kā uzvarē'tajs :D

Vēl es biju kešot ar Ivaru un Elviju un kautkāda sieviete domāja ka mēs esam narkomani un ejam meklēt sēnes. Es pastāstītu sīkāk, bet tā kā es šito jau esu pārstāstījis 6 reizes, tad ej tu nahuj.


Jebkurā gadījumā lai vecas kā dzīvē tā arī mīlestībā gan tev gan arī Agnesei Rukšānei.
Prozit.

pirmdiena, marts 16

WTF?

Atceros kā sākumskolā (vai ari bernudarza, es isti neatceros) bija visai stilīgi redzēt meiteņu biksītes.Meitenēm tika rauti uz augšu svārki vai mēģināts redzēt no apakšas un ja kādam laimīgajam tas arī izdevās tad varēja bļaut pa visu telpu "IEVAI IR BALTAS BIKSĪĪĪĪĪTĒĒĒĒS!!!!".
Es tikmēr stāvēju malā ar sejas izteiksmi - "WTF"
Viss ko es varēju pateikt bija tāds kā "so what?" un viss.
Es biju dīvains bērns, bet nu es biju arī resns.

Nu man ir 19 gadi. Es vēljoprojām īsti nesaprotu kāda jēga ir redzēt meitenes biksītes. Lielākums gan ir nācis pie prāta un nevaru īsti iedomāties ka Mārtiņš Lūsis varētu pa visu auditoriju bļaut, ka Elzai ir zilas biksītes un tā, un ja meitenei ir smukas biksītes kājās un nekas cits, tad man itkā ir prieks, bet, bļeģ, kur bija tā dziļā doma sākumskolā?
KUR? ES NESAPROTU!
Man bija A līmenis angļuvalodā un matemātikā, es tiku augstskolā kā 8tais no 1300, es protu aizšņorēt kurpes, atrisināt kvadrātvienādojumu, uzlocīt papīra taureni un esmu salicis rubika kubu, bet to biksīšu redzēšanas jēgu es vēljoprojām nesaprotu. Bļeģ.
Suka, dzīve.

sestdiena, marts 14

Pērku cigaretes ar ātrumu 0 paciņas stundā.

Kā jau visiem ar prātu apveltītiem cilvēkiem, arī man naktī gribas pīpēt. Tā nu es tikko aizgāju uz benzīntanku, vienīgo Mālpils diennakts iestādi, ja neskaita manu dzīvokli (te arī strādā uz maiņām - pa nakti es, pa dienu pārējie). Gadu gaitā benzintanks vienmēr man bijis uzticams, un lai arī attālums ir tālāk nekā tie 50m līdz BAF, klausoties muziku kautka liekas, ka aiziet galīgi ātri.
Bet nejau benzīntanku ir stāsts. Nu labi ir, bet savādāk.
Es smuki aizgājis līdz benzīntankam secinu ka pārdevēja kā vienmēr ir savā būcenī kautkur dziļāk, kā tas parasti mēdz būt, un kā parasti es vienkārši pieklauvēju pie loga.. tad es pieklauvēju pie loga vēlreiz.. un tad vēlreiz. Tad es domāju jau iet prom, kad pēkšņi iznāk sieviete, kuras seja izskatījās tā, itkā es viņu esmu uzmodinājis stundā par kuras eksistenci viņa savus iepriekšējos 30 mūžā gadus nemaz nav nojautusi. Viņa atver to lodziņu, es smuki pasaku "labrīt, balto kent, lūdzu!" un iedodu karti. Viņa paņem manu karti, ieliek tajā verķī, kas ir paredzēt, lai viņā ieliktu kartes, nospiež pogas "3" un "5", izņem karti, atdod man atpakaļ, aizver lodziņu un aiziet atpakaļ uz savu migu.

Mana seja tajā brīdī iespējams izskatījās kā "X" burts, bet iespējams pavisam citādāk.
Es vēl nezinu ko īsti teikt, bet nu cigaretes es nedabuju.
Iespējams tā pārdevēja ir izlaidusi tos dzīves gadus, kuros parasti cilvēki iemācas izmantot saprātu. Tik lielā bezfilmā pat es tikko pamodies neesmu, un es mēdzu būt tādā bezfilmā, ka Ivars man zvana un pirmais , ko es viņam pa telefonu saku ir nevis "hallo?", bet "Dievs."

Es kratos gulēt. Ja kāds nezin kā tas izskatās es varu kādreiz parādīt.

piektdiena, marts 13

NJ Falls Into The Atlantic

Speciāli Stašānam!
String Quartet - Tribute to Senses Fail
Mans šīvakara prieks - viss albums tik labs, ka izejot ārā ar plejeri ātrāk par divām cigaretēm nav iespējams ienākt mājā. Paldies veselajam saprātam es pīpēju vieglāko ko var pīpēt.
Manliekas šitas vaŗetu patikt arī Pēterim Zīrakam nezkapēc, bet to es labāk neteikšu, jo tad viņš uzreiz iekomentēs kautko tādu "Man nav draugu, es labāk piedzeros :";( un valters raksta par to kā viņš iet uz toleti"
Patiesībā es šo gandrīz 2 gadu laikā, ko, es kā cilvēks, kas māk izdarīt secinājumus skatoties pulkstenī, es esmu rakstījis, manliekas nereizi neesmu rakstijis par to kā es eju uz toleti. 2 gadi, jo es to rēķinu pēc dienas, kad es sāku rakstīt tik bieži kā to mēdza Māra es ienīstu smēķētājus, tapēc pati sajūku prātā un sāku smēķēt Pole un tas bija 26.marts un man bija 17 gadi.
Tad šodien ja nemaldos būs diena kad es pirmoreizi rakstīšu kautko par toletēm:
Kojās es eju uz toleti 3. stāvā, jo tas ir stāvs, kurā es dzīvoju un arī stāvs kurā stāv mans krekls, zeķes un gultas veļa, kuru es neesmu mainijis kopš 1. decembra (jo es viņā esmu gulējis mazāk nekā 8 reizes). Toletē ir 3 kabīnes un es vienmēr eju 3šajā, jo 1ajā ir kautkā tumšs un kautkadas nesmukas trubas, un 2ajā ja ieiet pēctam nevar tikt ārā jo tur ar to slēdznei kautkas čakarējas.
Skolā pirmā stāva vīriešu toletē otrajā kabīnē ir ļodzīgs pods, un par to es viendien traki uzjautrinājos.
Manā mājā arī ir tolete, un arī Ivara mājā ir.
Es arī zinu, ka pareizi ir jāraksta "tualete", bet es drīzāk sākšu narkotikas tirgot, nekā rakstīšu to vārdu pareizi.

Lai arī psiholoģija nav mans draugs, un šodien es sajutos kā pilnīgs idiots es vēljoprojām jūtos lieliski!
Es ka vienmēr nezinu ko tu vai tu gribētu lasīt, tapēc kā vienmēr es vienkārši turpinu uzrakstīt to ko es girbu pateikt.

10.martā es biju pie Katrīnas. Lai arī viņas izpratne par to ar kādiem džekiem draudzēties nav īsti labāka par manas māsas sajēgu par vārdu "fraktālis" viņa tikuntā ir jauka un viņai ir ļoti resns kaķis un 2 putni. 10. martā viens putns sēdēja istabas stūrī un, lai arī es neesmu speciālists putnu sejas izteiksmju nolasīšanā, izskatījās bēdīgs. Tagad Katrīna saka, ka viņš tomēr esot dzīvs, un tad viss tomēr laikam ir kārtībā. Ja viņš nomirtu un mani neuzaicinātu uz bērēm es būtu apvainojies 15min, jo manliekas man rastos iespaids, ka neviens negrib mani aicināt uz savu mājdzivnieku bērēm un Elvijs iemet savas zivis podā nelasot citātus no Bībeles.
10. marts bija arī diena, kad es pirmoreiz mūžā pagatavoju auskarus un tā bija pirmā reize manā mūžā, kad es meitenei uzdāvinu rotaslietas, pieņemot, ka Čizo neuzskata par rotaslietu miskasti ar saulītēm. 10. marts bija arī Ketijas dzimšanasdiena un diena, kad Sabīne, Ketijas istabiņasbiedrene, vēljoprojām nebija kojās. Ja es vēlreiz uzrakstīšu 10.marts manliekas es iesitīšu sev pa seju.
Bet tie manuprāt bija smuki auskari, un Ketijai arī laikam patika, jo viņa bija ielikusi viņus ausīs, betkad es prasīju Katrīnai vai viņa tādus vilktu viņa skatījās uz mani ar "kas es debila izskatos?" seju.

Vēl es biju atmetis smēķēšanu uz pusotru dienu. Es protams neesmu tāds mīkstais, kurš atmet smēķēšanu tikai vienreiz mūžā, tapēc es tagad jūtos pilnīgi normāli pīpējot tālāk.
Es biju domājis pierakstīt savas izjūtas nepīpējot ik pa stundai, bet kautkā tas aizmirsās un neko jēdzīgu es no tā visa neatceros.

Šorīt atgriezās Ketijas istabiņas biedrene un manliekas viņa mani ienīda, jo netika iekšā istabiņā un kad tika, priekšā bija Valters tikai biksēs, uz grīdas nesalikta puzle un 2 alus pudeles. Ketija teica ka vēlāk viņa arī esot teikusi vārdu "bļeģ". Es nebrīnīšos, ja es tur kādu rītu pamodīšos piekauts vai ar uzzīmētām Hitlera ūsām.
Vēl šorīt man zvanīja kautkas un lūk dialogs:
W:jā?
X:vai parketa centrs?
W:ko?
X: parketa centrs?
W:ne gluži
-pīp-
tad es ielienu gultā un saku Ketijai
W:Kas es pēc parketa centra izskatos?
un tad es aizmigu.
Es neesmu īsti speciālists, jo nekad neesmu bijis īstā parketa centrā, bet manliekas man ar parketa centru ir tikpat liela līdzībā kā Daiņa zināšanām par "pjanku" un resna nīlzirga izpratni par to ka fotonam nav masas.

Runājot par nīlzirgiem: ja kāds gadijumā ir garīgi slims, vai vinekārši padodas matemātika, tad varbūt tas varētu būt tik jauks un izintegrēt man šito - S(cax+b)dx. Es varētu piesolīt kautko pretī, bet tākā solīts makā nekrīt, un maku tev visdrīzāk tāpat drīz čigāni atņems, tad es vienkārši neko nesolīšu.

Vēl varbūt kāds nezin, bet mēs ar Čizo piedalījāmies "Lielais jautājums", kas iet pa LNT un kad skatās pa TV tad tas ir diezgan tizls. Vēl tur arī Gatis piedalījās, bet manliekas es viņu nepazīstu tik labi, lai uzdrošinātos rakstīt viņa vārdu te. Bļeģ par vēlu. Vēl tur bija arī meitene, bet man ar viņu nekāds kontakts īpaši nebija tapēc es varētu viņu saukt vienkārši par Šļubjanku. Jebkurā gadijumā tā ir spēle, kur cilvēki itkā izceļas ar savu veselo saprātu, bet mums bija tā ka pusfināla pēdējā jautājumā man bija 0 punkti un Gatim 20 un es tiku finālā ar 30 punktiem, jo zināju, ka Ivo Krumholcs taisa Prāta Bankas jautājumus. Tā nu es vinnēju 300ls par kuriem es nopirkšu Čizo žaketi sarkanu, Ketijai tosteri (matu taisnotāju) vai fēnu (matu taisnotāju) un GPS kuru es nosaukšu par Ivo Krumholcu.

Un tā nu es te tagad sēžu apmēram tāds -> C: un īsti nesaprotu ko darīt. Tā mūzika, kura ir dienasgrāmatas augšā ir kautkas tik foršs, ka es galīgi nevaru aiziet gulēt un man arī nav gribas skatīties nopietnas filmas un es nezinu ko darīt.
Suka bļe.

Lūk, dzīve!
Jauku jums nakti. Un lai veicas kā dzīvē tā mīlestībā.
Prozit!

otrdiena, marts 10

es vairāk nepīpēju jau kādu pusstundu!

Es ļoti atvainojos, bet 6dien mani nolaupīja un tapēc es neko nevarēju uzrakstīt, jo neko tādu neparedz 1949.gada 12. augusta Ženēvas konvencijas, pēc kuras, pēc manām domām, es tiku turēts gūstā, bet vēlāk man pateica, ka tā darbojas tikai Ginta istabā.

6diena bija parasta diena, ja neskaita to, ka Ivars zvanija man laikā kad es vēl gulēju un (labi tas noteik jebkurā parastā dienā) un vēlāk man zvanija Signe (kas ir noticis tikai tajā sestdienā). Lainukā tad bija silts, un es varēju ārā iet bez jakas, kā jau tas mēdz būt dienās, kad ir silts.
Man likās ka mēs braucam kešot, bet izrādās mēs braucām vienkārši aizvest Signei vēstuli no manis. Un tas ir stilīgi!
Pa ceļam piemēram bija Sidgunda, kurā ir 2 bļitkotāji uz ledus un vēl tur savvaļā klaiņo tītari. Es neesmu īsti pārliecināts vai es gribētu dzīvot vietā, kur pa ceļu staigā tītari.
Bet varbūt es negribētu arī dzīvot Suntažos, jo tur veikalā "Rīts" nepārdod ne "Apinīti" ne arī sāļos biezpiena sieriņus (nē, nav ta ka man vini baigi garsotu, vienkarsi Ivaram mutē ir jaieliek viss, kas nav parasts).
Vēl Suntažos ir Signe, kura ir ļoti viesmīlīga, un viņas brālis, kurš arī neapšaubāmi ir viesmīlīgs, un viņas vecāki, kuri zin, ka ja saka "tie ir Ivars un Valters", tad tas nozīmē Mālpils. Vēl viņiem ir pašiem sava baznīca un sludinājums kurā teikts "zvaniet jebkurā laikā un rodiet atbildi uz sev neizprotamo jautājumu". Vēl tur ir veikals "grundulis", kurā es nekad mūžā neesmu bijis un citas lietas. vispār šitā bija mana ilgākā vizīte Suntažos un tur nav neviena keša.

Vispār man nav ne mazākās vēlmes pavēstīt savas brīnišķās dzīves notikumus, un es rakstu tikai tapēc, ka šodien es zem The Fountain treilera pamanīju šādu komentāru:
i hate this movie with a burning passion. i wasted two hours of my life watching hugh jackman as a spaniard, a jackass and a bald guy running around, curing monkey tumors, floating in a bubble and turning into flowers. WTF
there wasn't even a fountain!!! it should be called "the tree" or "the tree of life"...asshole title-making people.
save some time, just watch the trailer it's the whole movie without filler, ending included :D

This made my day :D Es to komentāra licēju varētu vienkārši precēt (un The Fountain ir viena no manam milakajam filmam pasaule bļeģ)

Vēl es vairāk nepīpēju jau kādu pusstundu!
Un manas izjūtas ir šādas: es esmu nedaudz drūms, man gribas nodzīt bārdu, un vēljoprojām drūms.
Vēl es šodien uzzīmēju 4 loģikas veidus un iestāstīju Baibai Rogai, ka esmu luterānis. Jā es, valters Brūns, iestāstu cilvēkam, ka esmu izlasījis veco derību no vāka līdz vākam, un katru 7dienu eju baznīcā, un nebraucu aizstāvēt ZPD valstī, jo tas bija 7dienā, un man bija baznīca.

Vēl es varu uzrakstīt kas mani neinteresē:
Filozofija, eirovīzija, Platons, vides problēmas, filozofija.

Es uzrakstītu tagad "Ejat jūs visi dirst" ja tas nebūtu rupji, tā vietā es uzrakstu:
panther dash- the go! team

svētdiena, marts 1

Ropažu stop

Šodiena sākās manuprāt 10:41, kad man zvanīja Ivars, es nēsāju līdzi 7 dažādus cimdus, Brencis, lai modinātu mani sakarā ar iepriekšdienā sarunāto iešanu stopēt 10:00. Man bija 2 segas un ārā bija pelēkas debesis, kā jau tas reizēm mēdz notikt dienās, kad debesis nav zilas vai kādā nepareizā krāsā. Pie datora sēdēja mamma un ļoti precīzā ritmā rullēja un spieda peli tā "trrrrrrr, tik, tiktik" un tas mani tracināja tā, ka nācās vien celties un iet stumt sejā kārtīgu brokastu. Lai arī brokasts īpaši krasi neatšķīrās no parastām dienām, šodien es manliekas smējos tikpat cik visā iepriekšējā mēnesī kopā. Kautgan vispār nē, Ketija arī ir smieklīga, bet šodien es smējos tikpat cik visā Martā kopā pagaidām.
Neilgi pēctam mēs devāmies stopēt bla bla un bijām jau Rīgā. Nē, mēs nebijām Rīgā patiesībā, bet bijām tālu, jo mums patīk kešot un nav smadzenes (lai arī mēs esam spēcīgi matemātikā un zinām daudz vārdus uz burta "D";).

Šodien mēs atradām "PandaCache" un "ozols".
"PandaCache" ir dzelzs būda meža vidū, uz kuru, mums pašiem nezināmu iemeslu dēļ, mēs gājām ar kautkādiem līkločiem pa mežu, kamēr mēs mierīgi varētu būt dragājuši pa ceļu. Vēl tur bija šahta, kurā var iekrist, salauzt kājas un nekad mūžā vairs netikt ārā (un tapēc ivars tur iemeta kaučika bumbiņu) .
"ozols" bija vienkārši ozols. Itkā. Manliekas es savu mūžu nebiju tik ilgi mēģinājis tikt kautkādā kokā un ar tik daudz dažādām tehnoloģijām. Koks diezgan smuks un garantē smieklus, un es varu ielikt arī bildi.
Lūk:
Ne man slinkums tomēr.
Nē tomēr nav. Lūk:


Tad mēs vel bijām Ropažos. Ropažos ir veikals kurā pārdod visādas lietas un arī mulinē diegu kurš izskatās smuks. Es gribēju itkā pirkt, bet tas mesls maksā 1,40LATUS un es tomēr nenopirku. Stāvot pie kases man ienāca prātā nafig es nenozagu un tad es sajutos dumi. Tad mēs pēctam aizgājām uz to ozolu, atnacam atpakaļ un es tomēr nozagu.
Lūk kā izskatās zagts mulinē diegs:


Vēl mēs spēlējām burtu spēli uz D burta, kura bija ilgākā manā mūžā. Spēles noteikumi - katram pa kārtai jāsāuc lietvārds uz D burta, kurš nebeidzas ar "šana" un nav personvārds, un drīkst Skrūvju firmu nosaukumus. Katrīnu es tādā spēlē uz B burta saliku ātrāk nekā musm picu uztaisīja, bet ar Ivaru sanāca kautkādas 59,4345354 stundas.
Lūk pāris citāti (kuri man tagad ir pierakstīti uz rokas). (citāti ir rekonstruēti balstoties uz manu atmiņu un iztēli, tāpēc varētu atsķirties no patiesības)
__________________________
I: Dzeguze
W: Delve
I:Kas tas tāds?
W:Es nezinu, bet izklausās kautkā līdzīgi vārdam "smēde"
I:Ir tas skrūvju veikals "Delve 2", bet vaitad mēs saucam skrūvju veikalus?
W:Jā, mēs saucam!
__________________________
W:Ko tu tik ilgi?
I:Es cenšos izdomāt vārdu, kas sāktos ar "Dl.."
__________________________
W: Delfīns
I: Disemberizācija
W:Nav tāds vārds
I:Nu bet kā tad savādāk to var pateikt?
W:Ko tas vispār nozīmē?
I:Nu tad kad tev nocērt visas kājas un rokas!
__________________________
Vēl es nebūdams pie pilna prāta saderēju ar Ivaru, ka ir tāds vārdu savienojums kā "dziļūdens vaga" un pakāsu un tagad man viņam jāpērk "Apinīts".
Negodīgi.

Un tagad man ļotiļoti nāk miegs, un es uztaisisu kafiju un iesu ar Saimi uzpīpēt ārā.
Jauku nakti murmuļi un visi pārējie, kam patīk skūpstīties.