Atceros kā sākumskolā (vai ari bernudarza, es isti neatceros) bija visai stilīgi redzēt meiteņu biksītes.Meitenēm tika rauti uz augšu svārki vai mēģināts redzēt no apakšas un ja kādam laimīgajam tas arī izdevās tad varēja bļaut pa visu telpu "IEVAI IR BALTAS BIKSĪĪĪĪĪTĒĒĒĒS!!!!".
Es tikmēr stāvēju malā ar sejas izteiksmi - "WTF"
Viss ko es varēju pateikt bija tāds kā "so what?" un viss.
Es biju dīvains bērns, bet nu es biju arī resns.
Nu man ir 19 gadi. Es vēljoprojām īsti nesaprotu kāda jēga ir redzēt meitenes biksītes. Lielākums gan ir nācis pie prāta un nevaru īsti iedomāties ka Mārtiņš Lūsis varētu pa visu auditoriju bļaut, ka Elzai ir zilas biksītes un tā, un ja meitenei ir smukas biksītes kājās un nekas cits, tad man itkā ir prieks, bet, bļeģ, kur bija tā dziļā doma sākumskolā?
KUR? ES NESAPROTU!
Man bija A līmenis angļuvalodā un matemātikā, es tiku augstskolā kā 8tais no 1300, es protu aizšņorēt kurpes, atrisināt kvadrātvienādojumu, uzlocīt papīra taureni un esmu salicis rubika kubu, bet to biksīšu redzēšanas jēgu es vēljoprojām nesaprotu. Bļeģ.
Suka, dzīve.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru