String Quartet - Tribute to Senses Fail
Mans šīvakara prieks - viss albums tik labs, ka izejot ārā ar plejeri ātrāk par divām cigaretēm nav iespējams ienākt mājā. Paldies veselajam saprātam es pīpēju vieglāko ko var pīpēt.
Manliekas šitas vaŗetu patikt arī Pēterim Zīrakam nezkapēc, bet to es labāk neteikšu, jo tad viņš uzreiz iekomentēs kautko tādu "Man nav draugu, es labāk piedzeros :"
un valters raksta par to kā viņš iet uz toleti"Patiesībā es šo gandrīz 2 gadu laikā, ko, es kā cilvēks, kas māk izdarīt secinājumus skatoties pulkstenī, es esmu rakstījis, manliekas nereizi neesmu rakstijis par to kā es eju uz toleti. 2 gadi, jo es to rēķinu pēc dienas, kad es sāku rakstīt tik bieži kā to mēdza Māra es ienīstu smēķētājus, tapēc pati sajūku prātā un sāku smēķēt Pole un tas bija 26.marts un man bija 17 gadi.
Tad šodien ja nemaldos būs diena kad es pirmoreizi rakstīšu kautko par toletēm:
Kojās es eju uz toleti 3. stāvā, jo tas ir stāvs, kurā es dzīvoju un arī stāvs kurā stāv mans krekls, zeķes un gultas veļa, kuru es neesmu mainijis kopš 1. decembra (jo es viņā esmu gulējis mazāk nekā 8 reizes). Toletē ir 3 kabīnes un es vienmēr eju 3šajā, jo 1ajā ir kautkā tumšs un kautkadas nesmukas trubas, un 2ajā ja ieiet pēctam nevar tikt ārā jo tur ar to slēdznei kautkas čakarējas.
Skolā pirmā stāva vīriešu toletē otrajā kabīnē ir ļodzīgs pods, un par to es viendien traki uzjautrinājos.
Manā mājā arī ir tolete, un arī Ivara mājā ir.
Es arī zinu, ka pareizi ir jāraksta "tualete", bet es drīzāk sākšu narkotikas tirgot, nekā rakstīšu to vārdu pareizi.
Lai arī psiholoģija nav mans draugs, un šodien es sajutos kā pilnīgs idiots es vēljoprojām jūtos lieliski!
Es ka vienmēr nezinu ko tu vai tu gribētu lasīt, tapēc kā vienmēr es vienkārši turpinu uzrakstīt to ko es girbu pateikt.
10.martā es biju pie Katrīnas. Lai arī viņas izpratne par to ar kādiem džekiem draudzēties nav īsti labāka par manas māsas sajēgu par vārdu "fraktālis" viņa tikuntā ir jauka un viņai ir ļoti resns kaķis un 2 putni. 10. martā viens putns sēdēja istabas stūrī un, lai arī es neesmu speciālists putnu sejas izteiksmju nolasīšanā, izskatījās bēdīgs. Tagad Katrīna saka, ka viņš tomēr esot dzīvs, un tad viss tomēr laikam ir kārtībā. Ja viņš nomirtu un mani neuzaicinātu uz bērēm es būtu apvainojies 15min, jo manliekas man rastos iespaids, ka neviens negrib mani aicināt uz savu mājdzivnieku bērēm un Elvijs iemet savas zivis podā nelasot citātus no Bībeles.
10. marts bija arī diena, kad es pirmoreiz mūžā pagatavoju auskarus un tā bija pirmā reize manā mūžā, kad es meitenei uzdāvinu rotaslietas, pieņemot, ka Čizo neuzskata par rotaslietu miskasti ar saulītēm. 10. marts bija arī Ketijas dzimšanasdiena un diena, kad Sabīne, Ketijas istabiņasbiedrene, vēljoprojām nebija kojās. Ja es vēlreiz uzrakstīšu 10.marts manliekas es iesitīšu sev pa seju.
Bet tie manuprāt bija smuki auskari, un Ketijai arī laikam patika, jo viņa bija ielikusi viņus ausīs, betkad es prasīju Katrīnai vai viņa tādus vilktu viņa skatījās uz mani ar "kas es debila izskatos?" seju.
Vēl es biju atmetis smēķēšanu uz pusotru dienu. Es protams neesmu tāds mīkstais, kurš atmet smēķēšanu tikai vienreiz mūžā, tapēc es tagad jūtos pilnīgi normāli pīpējot tālāk.
Es biju domājis pierakstīt savas izjūtas nepīpējot ik pa stundai, bet kautkā tas aizmirsās un neko jēdzīgu es no tā visa neatceros.
Šorīt atgriezās Ketijas istabiņas biedrene un manliekas viņa mani ienīda, jo netika iekšā istabiņā un kad tika, priekšā bija Valters tikai biksēs, uz grīdas nesalikta puzle un 2 alus pudeles. Ketija teica ka vēlāk viņa arī esot teikusi vārdu "bļeģ". Es nebrīnīšos, ja es tur kādu rītu pamodīšos piekauts vai ar uzzīmētām Hitlera ūsām.
Vēl šorīt man zvanīja kautkas un lūk dialogs:
W:jā?
X:vai parketa centrs?
W:ko?
X: parketa centrs?
W:ne gluži
-pīp-
tad es ielienu gultā un saku Ketijai
W:Kas es pēc parketa centra izskatos?
un tad es aizmigu.
Es neesmu īsti speciālists, jo nekad neesmu bijis īstā parketa centrā, bet manliekas man ar parketa centru ir tikpat liela līdzībā kā Daiņa zināšanām par "pjanku" un resna nīlzirga izpratni par to ka fotonam nav masas.
Runājot par nīlzirgiem: ja kāds gadijumā ir garīgi slims, vai vinekārši padodas matemātika, tad varbūt tas varētu būt tik jauks un izintegrēt man šito - S(cax+b)dx. Es varētu piesolīt kautko pretī, bet tākā solīts makā nekrīt, un maku tev visdrīzāk tāpat drīz čigāni atņems, tad es vienkārši neko nesolīšu.
Vēl varbūt kāds nezin, bet mēs ar Čizo piedalījāmies "Lielais jautājums", kas iet pa LNT un kad skatās pa TV tad tas ir diezgan tizls. Vēl tur arī Gatis piedalījās, bet manliekas es viņu nepazīstu tik labi, lai uzdrošinātos rakstīt viņa vārdu te. Bļeģ par vēlu. Vēl tur bija arī meitene, bet man ar viņu nekāds kontakts īpaši nebija tapēc es varētu viņu saukt vienkārši par Šļubjanku. Jebkurā gadijumā tā ir spēle, kur cilvēki itkā izceļas ar savu veselo saprātu, bet mums bija tā ka pusfināla pēdējā jautājumā man bija 0 punkti un Gatim 20 un es tiku finālā ar 30 punktiem, jo zināju, ka Ivo Krumholcs taisa Prāta Bankas jautājumus. Tā nu es vinnēju 300ls par kuriem es nopirkšu Čizo žaketi sarkanu, Ketijai tosteri (matu taisnotāju) vai fēnu (matu taisnotāju) un GPS kuru es nosaukšu par Ivo Krumholcu.
Un tā nu es te tagad sēžu apmēram tāds -> C: un īsti nesaprotu ko darīt. Tā mūzika, kura ir dienasgrāmatas augšā ir kautkas tik foršs, ka es galīgi nevaru aiziet gulēt un man arī nav gribas skatīties nopietnas filmas un es nezinu ko darīt.
Suka bļe.
Lūk, dzīve!
Jauku jums nakti. Un lai veicas kā dzīvē tā mīlestībā.
Prozit!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru