Man patīk mācīties un uzzināt lietas, un es uzskatu, ka tas ir kruti! Jautāsi kurš var vairāk trīnīšus iemest? Dirst ej luni, pārraksti tu Excel makrosu tā, ka viņa darbība no 13 minūtēm samazinās uz 0,1sekundi un tad parunāsim. Man kantes sišanai pietiek ar to, ka es zinu, ka rallija mašīnām ir divi sajūgi.
Neskatoties uz to, ka es labprāt uzzinu un interesējos par gandrīz visu (tai skaitā par to kā ģeoloģijas studenti krata mālu) ir atsevišķas nozares, kurās manas zināšanas ir nedaudz zem normas. Es šeit nerunāju par basketbolu, bet kaut ko, kam ir arī jēga. Piemēram latviešu valoda. Man personīgi ar savu interpunkciju problēmu nav, un pavadīt stundas lasot "tika-tika-gramatika", lai risinātu tavas problēmas, es diemžēl gatavs neesmu. Es nezinu ko teikt. Vaino manu 40gadīgo latviešu valodas skolotāju, kas nāca uz skolu minisvārkos, lika kāju uz galdu, un lika man pēc stundām palikt parunāt, ja es kaut ko sliktu par Raini biju pateicis (true story). Vienīgi gan kas mani šeit biedē ir fakts, ka uz šīm dienasgrāmatām mēdz atklīst cilvēki no http://vardotaja.blogspot.com/ , jo tur bloga malā ir saite, un es neesmu īsti drošs, vai viņi nāk šeit ņirgāties par mani vai nē. Es ceru, ka nē, bet es ļoti labi spēju iedomāties, kā 3 cilvēki sēž krogā "Raiņa pakulas" un runā "Hei, atceries kā Valters Brūns ielika komatos divdabi, lai arī tur nemaz nebija divdabja teiciens?" un līdz asarām ir pārrēcies pat bārmenis, kurš par šādiem jokiem uzliek visam krogam bezmaksas Martini (es nezinu ko tie cilvēki dzer).
Vēl lieta, kur manas zināšanas ir vājākas nekā man šķistos labi ir vēsture.
Galvenokārt es šeit vainoju izglītības sistēmu, kas nesaprata to, ka man 15 gados interesantāk šķita spēlēt ar Krišu duraku, nekā klausīties, kā skolotāja stāv klases priekšā un skaļi lasa grāmatu. Augstkola ar Komunikācijas vēsturi man šo interesi palielināja tik ļoti, ka es mācījos arī uz eksāmenu, bet ne tik ļoti, lai veltītu vēsturei savu brīvo laiku. Es nezinu kāpēc tā. It kā ir daudz kas interesants, bet no otras puses man patīk lietas, kurās notiek arī kaut kas jauns.
Laimai savukārt šajā jomā ir visai spēcīgas zināšanas un interese, kas noved pie salīdzinoši smieklīgām lietām mūsu kopdzīvē arī tad, kad mēs esam skaidrā.
Piemēram, Laimai ir neliela spēle, kurā viņa nosauc tematu, un aicina mani pastāstīt ko es par to zinu. Piemēram, Renesansi. Tad es domāju, kas apmēram man ar to saistās un saku Leonardo da Vinči taisīja kaut kādas lidmašīnas, bet visi mākslinieki zīmēja resnas džāras ar visai grandiozu pupatūru. Van Gogs nogrieza ausi, bet paspēja pirmstam viskatko niknu sagleznot, un sievietes ar lielām kleitām piedirsa pilīs stūrus. Tad pēc Laimas sejas izteiksmes es mēģinu noprast cik tieši tālu es esmu aizšāvis. Es gan pieņemu, ka šī spēle viņai ir interesantāka nekā man, jo viņa zin, kad es runāju muļķības, bet es nē, bet no otras puses, nevarētu teikt arī, ka man būtu garlaicīgi.
No otras puses šis viņai atspēlējas, jo reizēm es mēdzu runāt par vēsturi ne spēles ietvaros, bet kā nopietnus avotus savām zināšanām izmantoju tādas lietas kā spēli "Tomb Raider", bruņurupuču nindzju pagātnes sēriju vai filmu "Mūmija atgriežas". Man ir aizdomas, ka viņa paliek nedaudz pikta, bet ne uz ilgu laiku, jo cilvēki, kuri dusmojas uz mani pēc savas nāves sadegs Ellē!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru