Vakar man pirmoreizi mūžā bija randiņš.
Mēs aizbēgām no DoubleCoffee nesamaksājuši rēķinu par 2 kakao un tuvākajā vārtrūmē uzpīpējām smejoties un priecājoties par to cik viss ir forši.
Ziniet, ļautiņi, pasaule ir skaista bezgala ^__^
Paldies, dūd`
pirmdiena, februāris 25
a
Man sen nebja sāpējis kakls. Tagad viņš, suka bļe, sāp.
5dien pēc ķīmijas kontroldarba un skolas un paēšanas un dušā iešanas gāju stopēt uz Rīgu, lai Aigaram nav jātērē 4,20 braucot man pakaļ.
Labu laiku tusējos pa ceļu, baudīdams vasarīgo vēju, kas pūta tā, ka soma gaisā karājās un ja skatās tajā virzienā no kura vējš nepūš, tad neko citu izņemot savus matus redzēt nevarēja. Vēl es paskrēju kādus 10 metrus pret vēju un piekusu.
Neilgi pēc sidgundas pagrieziena apstājās bembis un aizveda līdz Rīgai. Visīsākā saruna kāda man bijusi mūžā ar cilvēku (uz soda kvīts redzēju ka sauc Jurijs)
W:uz kurieni braucat?
J:Riga(krievu akcents)
W:ok
un
W:es šiten izkāpšu
Jurijs izskatijās pēc diezgan nūģīga čaļa, jo nu lai arī krievs, viņš manī nekādas bailes neieviesa. Kājās viņam bija tādas botas kā man 4. klasē bija un mēs visu ceļu uz Rīgu braucām ar vidēji 100km/h kamēr pie ātrumpārslēdzējkloķa mētājās sodakvīts par ātruma pārsniegšanu.
Un jurijam patīk "SUPER DISKO HITI" kas rakstīts ar krievu burtiem, un uz diska vāciņa ir amerikas karoga krāsas kautkur un sieviete ar lielām krūtīm un kautkas tāds.
Sarunāju ar Aigaru satikties pie katedrāles, un kamēr gaidiju, pētiju to katedrāli un domāju, vai lielāka baznīca labāk funkcionē. Vēlāk uzzināju ka nē. Vēl es tad izdomāju, ka es nekad tai katedrālē iekšā iet negribu, jo tur ir pārāk lielas durvis, Aigars gan gribēja ar viltu tur mani ievilināt, bet nekas no tādiem plāniem nevienam nesanāks kamēr vien es būšu skaidrā vai man kautko krutu nepiesolīs galīgi. Gaidot viņu domāju jau par to kā es smiešos pa viņu, ja viņš iznāks no tās katedrāles ārā, bet viņš atnāca no citurienes. Un vēl tur ir rakstīts uz zīmes "XPAM", kas nozīmē templis manliekas, bet krieviski tā uzrakstīts izskatās pretīgi (vismaz tajā vietā) tapēc es skatijos un man nepatika.
Aizbliezām uz GC, kur Aigars parādija man veikalu kurā ir superīgākās mantas pasaulē, kautgan es labi zinu, ka tad kad es mazs biju man tādas neinteresēja. Tur ir kaleidoskopi un koka jo - jo un visādi pričendālīši un robota roka. Galīgi forši.
Kad es biju mazs mani interesēja roboti, briesmoņi un mašīnas. Ja vēl apvienoja viņus tad bija vēllabāk, piemēram tie roboti kurus varēja salikt par mašīnām un Ivaram bija tāds robotdinozaurs kuru saliek un tad viņš darbojas uz baterijām (Ivar tev vel ir viņš?). Mašīnu un briesmoni ganjau arī ka varēja apvienot, bet man tādu dabūt negadijās.
Vēlāk satikām Antu un Kasparu ja nemaldos, kurš bija Aigara brālēns, kurš atbraucis no Norvēģijas un atvedis Antam USB - krūzītes sildāmo. Es neiznu kas tādu izgudroja, bet es arī tādu gribu, tas ir kautkas galīgi forš.
Ar viņiem sameklējām kautkādai čiksei pie kuras viņi gatavojās iet ciemos dāvanu (kautkāda metāla bruņinieku, kuru labākajā gadijumā var kautkur nolikt) un tad šķīrāmies, lai es ietu satikt Saimi.
Paceļam satiku Katrīnu un Madaru, kurai es neatcerējos vārdu, bet viņu pašu es noteikti atcerējos, jo man patīk kā viņa izskatās, tikai man nedaudz bail no viņas, jo viņa ir garāka par mani un pēc skata arī gudrāka.
Katrīnai bija galīgi prieki par manis satikšanu kas izraisija galīgus priekus manī par viņas satikšanu un visa pasaule bija laimīga un debesīs bija 8 varavīksnes un no māju jumtiem krita sauļošanās krēmi.
Tad aizgāju uz stockmanu, satiku Saimi un Laumiņu un Līvu, es tevi pēdējoreiz redzēju pirms pusotra gada un tā bija arī pirmā reize kad tevi redzēju, bet joprojām atceros tevi kā sauc un kā tu izskaties,Bužu un kamēr sievietes pirka vīnu Saimis pirka šņabi un es smējos.
Stockmanā pie alkoholiem tur staigā džekiņš un visiem piedāvā palīdzību un izskatās ļoti draudzīgsun piedāvāja man pat atvērt to ledusskapi kur lielas pudeles stāv (laikam es izskatos pēc tāda kam nav īsti nojēgas par to kā ledusskapja durvis jāver) un vispār es esu ar mieru aicināt viņu uz savu vārdadienu ja viņš nāks tajā savā darba uniformā.
Tad aizbliezām uz dzīvokli un piedzērāmies. Vienkārši diegzan. Tā sakarā nācās atcelt tikšanos ar Dēmo. Saimis gan man centās ieskaidrot, ka es esu pilnīgi skaidrā, bet tad kad velkot tupeli nost es nesapratu no kuras puses gravitācija nāk un man bija skaidrs ka nekāda dēmo satikšana tovakar nebūs.
Aizgāju uz veikalu un cenzdamies izlikties skaidrā pateicu pārdevējai "man vaig cigaretes, bet lielās es nevaru atļauties un nokomplektējiet ēdienu tā lai var paēst jo atnāks draugs kam jādod ēst" un izbēru naudu uz kases. Galīgi smieklīgi, man iedeva mazo Winston un maizi un desu un kausēto sieru un pateica lai es šnabi vairāk nedzeru.
Aizgāju uz dzīvokli atpakaļ un pilnīgā pālī 3 stundas nevarēju tur aizmigt un salauzu Saimja dīvānu lielajā istabā. Tas arī bija smieklīgi.
Tad kautkad vēlāk piezvanija Aigars un aizgājām uz "Jumper", kas izrādijās nebija tik laba filma kā es biju gaidijis un tad gājām atpakaļ uz dzīvokli lai ietu gulēt.
Ap 4 no karnevāla atgriezās Saimis ar Laumiņu un Līvu un līdz ar viņiem atgriezās 50 miljoni lubrikantu un prezervatīvu un verķi kurus es nezinu kā var nosaukt bet jebkurā gadijumā es par viņu visu nākamo dienu uzjautrinājos.
Lubrikanti bija ti kdaudz ka es jau sāku apsvērt iespējuka varētu izsmērēt pa visu lielo istabu un visi tā kā delfīni tur varētu slidināties.
6dien pamodos no rīta
5dien pēc ķīmijas kontroldarba un skolas un paēšanas un dušā iešanas gāju stopēt uz Rīgu, lai Aigaram nav jātērē 4,20 braucot man pakaļ.
Labu laiku tusējos pa ceļu, baudīdams vasarīgo vēju, kas pūta tā, ka soma gaisā karājās un ja skatās tajā virzienā no kura vējš nepūš, tad neko citu izņemot savus matus redzēt nevarēja. Vēl es paskrēju kādus 10 metrus pret vēju un piekusu.
Neilgi pēc sidgundas pagrieziena apstājās bembis un aizveda līdz Rīgai. Visīsākā saruna kāda man bijusi mūžā ar cilvēku (uz soda kvīts redzēju ka sauc Jurijs)
W:uz kurieni braucat?
J:Riga(krievu akcents)
W:ok
un
W:es šiten izkāpšu
Jurijs izskatijās pēc diezgan nūģīga čaļa, jo nu lai arī krievs, viņš manī nekādas bailes neieviesa. Kājās viņam bija tādas botas kā man 4. klasē bija un mēs visu ceļu uz Rīgu braucām ar vidēji 100km/h kamēr pie ātrumpārslēdzējkloķa mētājās sodakvīts par ātruma pārsniegšanu.
Un jurijam patīk "SUPER DISKO HITI" kas rakstīts ar krievu burtiem, un uz diska vāciņa ir amerikas karoga krāsas kautkur un sieviete ar lielām krūtīm un kautkas tāds.
Sarunāju ar Aigaru satikties pie katedrāles, un kamēr gaidiju, pētiju to katedrāli un domāju, vai lielāka baznīca labāk funkcionē. Vēlāk uzzināju ka nē. Vēl es tad izdomāju, ka es nekad tai katedrālē iekšā iet negribu, jo tur ir pārāk lielas durvis, Aigars gan gribēja ar viltu tur mani ievilināt, bet nekas no tādiem plāniem nevienam nesanāks kamēr vien es būšu skaidrā vai man kautko krutu nepiesolīs galīgi. Gaidot viņu domāju jau par to kā es smiešos pa viņu, ja viņš iznāks no tās katedrāles ārā, bet viņš atnāca no citurienes. Un vēl tur ir rakstīts uz zīmes "XPAM", kas nozīmē templis manliekas, bet krieviski tā uzrakstīts izskatās pretīgi (vismaz tajā vietā) tapēc es skatijos un man nepatika.
Aizbliezām uz GC, kur Aigars parādija man veikalu kurā ir superīgākās mantas pasaulē, kautgan es labi zinu, ka tad kad es mazs biju man tādas neinteresēja. Tur ir kaleidoskopi un koka jo - jo un visādi pričendālīši un robota roka. Galīgi forši.
Kad es biju mazs mani interesēja roboti, briesmoņi un mašīnas. Ja vēl apvienoja viņus tad bija vēllabāk, piemēram tie roboti kurus varēja salikt par mašīnām un Ivaram bija tāds robotdinozaurs kuru saliek un tad viņš darbojas uz baterijām (Ivar tev vel ir viņš?). Mašīnu un briesmoni ganjau arī ka varēja apvienot, bet man tādu dabūt negadijās.
Vēlāk satikām Antu un Kasparu ja nemaldos, kurš bija Aigara brālēns, kurš atbraucis no Norvēģijas un atvedis Antam USB - krūzītes sildāmo. Es neiznu kas tādu izgudroja, bet es arī tādu gribu, tas ir kautkas galīgi forš.
Ar viņiem sameklējām kautkādai čiksei pie kuras viņi gatavojās iet ciemos dāvanu (kautkāda metāla bruņinieku, kuru labākajā gadijumā var kautkur nolikt) un tad šķīrāmies, lai es ietu satikt Saimi.
Paceļam satiku Katrīnu un Madaru, kurai es neatcerējos vārdu, bet viņu pašu es noteikti atcerējos, jo man patīk kā viņa izskatās, tikai man nedaudz bail no viņas, jo viņa ir garāka par mani un pēc skata arī gudrāka.
Katrīnai bija galīgi prieki par manis satikšanu kas izraisija galīgus priekus manī par viņas satikšanu un visa pasaule bija laimīga un debesīs bija 8 varavīksnes un no māju jumtiem krita sauļošanās krēmi.
Tad aizgāju uz stockmanu, satiku Saimi un Laumiņu un Līvu, es tevi pēdējoreiz redzēju pirms pusotra gada un tā bija arī pirmā reize kad tevi redzēju, bet joprojām atceros tevi kā sauc un kā tu izskaties,Bužu un kamēr sievietes pirka vīnu Saimis pirka šņabi un es smējos.
Stockmanā pie alkoholiem tur staigā džekiņš un visiem piedāvā palīdzību un izskatās ļoti draudzīgsun piedāvāja man pat atvērt to ledusskapi kur lielas pudeles stāv (laikam es izskatos pēc tāda kam nav īsti nojēgas par to kā ledusskapja durvis jāver) un vispār es esu ar mieru aicināt viņu uz savu vārdadienu ja viņš nāks tajā savā darba uniformā.
Tad aizbliezām uz dzīvokli un piedzērāmies. Vienkārši diegzan. Tā sakarā nācās atcelt tikšanos ar Dēmo. Saimis gan man centās ieskaidrot, ka es esu pilnīgi skaidrā, bet tad kad velkot tupeli nost es nesapratu no kuras puses gravitācija nāk un man bija skaidrs ka nekāda dēmo satikšana tovakar nebūs.
Aizgāju uz veikalu un cenzdamies izlikties skaidrā pateicu pārdevējai "man vaig cigaretes, bet lielās es nevaru atļauties un nokomplektējiet ēdienu tā lai var paēst jo atnāks draugs kam jādod ēst" un izbēru naudu uz kases. Galīgi smieklīgi, man iedeva mazo Winston un maizi un desu un kausēto sieru un pateica lai es šnabi vairāk nedzeru.
Aizgāju uz dzīvokli atpakaļ un pilnīgā pālī 3 stundas nevarēju tur aizmigt un salauzu Saimja dīvānu lielajā istabā. Tas arī bija smieklīgi.
Tad kautkad vēlāk piezvanija Aigars un aizgājām uz "Jumper", kas izrādijās nebija tik laba filma kā es biju gaidijis un tad gājām atpakaļ uz dzīvokli lai ietu gulēt.
Ap 4 no karnevāla atgriezās Saimis ar Laumiņu un Līvu un līdz ar viņiem atgriezās 50 miljoni lubrikantu un prezervatīvu un verķi kurus es nezinu kā var nosaukt bet jebkurā gadijumā es par viņu visu nākamo dienu uzjautrinājos.
Lubrikanti bija ti kdaudz ka es jau sāku apsvērt iespējuka varētu izsmērēt pa visu lielo istabu un visi tā kā delfīni tur varētu slidināties.
6dien pamodos no rīta
ceturtdiena, februāris 21
Paldies Māra. Paldies.
Vakar skolā uznāca nezinu kas un izodmāju braukt uz Rīgu kaut arī naudas nav, jo ārā bija vnk skaisti. Nē nevis vnk bet ļoti skaisti sasodīts bļe!
Stulbums tikai, ka vēl 2 stundas bija palikušas un kamēr tās pagāja viss mans labais garstāvoklis bija kautkur ellē ratā nozudis.
Atnācu mājā - paēdu, paēdu, tad nomazgājos un tad paēdu un tad domāju vai iet gulēt vai uz braukt uz Rīgu. Sasodīti grūta izvēle bija, ja godīgi, vieglāk būtu Bībeli izlasīt un neaizmigt.
Paļāvos uz likteni
W:Saki ātri 1 vai 2.
Māra Pole: 2
Iepriekš jau izdomāts ka 1 ir gulēt un 2 ir braukt un tā nu es vienkārši neuzdrošinājos liktenim paklausīt un āvu kājas.
Un tad vēl viņa iebliež kautko tādu kam vispār pretoties nevar:
"Ja Tu pats skrien, laiks arí skrien. Tu auré un klaigá, skrien un valsties, un kúlenjo, un pékshnji saule ir norietéjusi un nosvilpj vakara vilciens, un Tu velcies uz máju vakarinjot. Atliek tikai ar kaut ko aizrauties, un saule jau ir aiz apvárshnja! Ir tikai viena iespéja izturét laiku - vérot un it neko nedarít! Tá dienu var izstiept trís dienu garumá, tik tieshám - vienígi vérojot!" /Rejs Bredberijs - Pienenju víns/
Gāju galīgi laimīgs pa ceļu pie sevis dziedādams Rīgas virzienā un smaidīju kā idiņš pilnīgākais un neviena mašīna nestājās.
Vienmēr skatoties filmas domāju "kapēc tā nekad dzīvē neizskatās bļe"
Šitā diena šito teoriju apgāza, stāvēju vienkārši ceļa malā un pāri zaļam laukam skatijos uz mākoņiem zilās debesīs un priecājos un neviena mašīna nebrauca es vienkārši apgūlos uz asfalta un sajutos laimīgs.
Tad mani paņēma onkulis, kas noveda 1km, bet tai laikā es viņam paspēju mašīnu pilnu piesmaidīt un viņš paspēja paust savu izbrīnu par to ka kautkur kalni vaļā. Patīkams cilvēks tāds atvadījāmiesa ar "Nu tad cīnies līdz tai Rīgai" un "Cīnīšos, jūs vienkārši turat buru". Smieklīgi tā runāt ar 50gadīgu vīru.
Pasoļoju vēl nedaudz un pabrauca garām mašīna, kas pēc puskilometra apstājās un atbrauca atpakaļ. Iekšā ija Diānas mamma un vēlviena tante, kura teica "Kad tu nogriezīsi matus tad es tevi pazīšu". Smieklīgi. Manliekas neviens cits gan tad nepazīs vairāk :D
Aizveda līdz pašai Rīgai, pa ceļam runājot par skrūvēm kaulos un par to kā viņām veicās SuperBingo. Es turēju muti un neko neteicu, bet kautkad atceros ka izrēķināju, ka ja tu ņemtu visulaiku vienu to ciparu kombināciju, katru dienu vienu un katru dienu tiktu izlozēta cita, tad tu vinnētu ik 100 000 gadus. Ir jēga manuprāt. IR!
Rīgā pa Lāčplēša ielu soļojot uz dzīvokli atkal sajutos kā filmā un priecājos galīgi ,tāda patīkama vakarīga pilsētas noskaņa bija ar tumši oranžām mājām un zilirozā debesīm. Forši galīgi.
Dzīvoklī bija tikai Saimis, pasēdējām kādu laiku, tad aizgāju pretim A, kurai piesolīju atdot savu angļuvalodas grāmatu un burtnīcu un viņas tām paredzēto naudu iztērējām vīniem un spraitam.
Atbliezām atpakaļ uz dzīvokli un smiedamiesu ndomādami un pļāpādami apdzērāmies nedaudz un labi pavadijām laiku galīgi.
Tad aizsoļojām līdz Dēmo, ar kuru es sarunāju kautkad 5dien tikties, acīmredzot nebiju tik ļoti lielā pālī, ja reiz šito vel atceros.
Atpakaļ atnācām bija Skudrucis uzradies, skatijāmies biški Million Dollar Baby un pļāpājām, kamēr ieradās persona vārdā Holis.
Forši iepazīties spiežot roku Wolis - Holis.
Pīpējām arī daudz, bet šovakar Saimis man pasaka, ka ja viņs vēl redzēs mani pīpējam iebāzīšot man mietu pakaļā. es teicu ka varētu būt smieklīgi, viņš teica ka izskatīsies smieklīgi jaunu noteikti.
Nakts, kad uznāca, devāmies uz Maskačku, kur Saimis ar Holi atstāja savus mākslasdarbus. Pa ceļam atradu lielu konteineru kurā bija daudz kartona kastes, paņēmu vienu un dzinos Skudrucim pakaļ un metu bet netrāpiju, bet no tās kastes izlidoja ārā daudz tā kukurūzas nu kuras saliek kastē lai lmantas nesasitas. Galīgi forši.
Kurš idiņš teica, ka Maskačkā nav forši?
Akdievs cik patiesībā Maskačka ir skaista, tas ir vienkārši neiedomājami. 3. reizi likās ka esmu filmā. Sēžot ar A uz trotuāra malas un viss tik skaistās krāsās un liekas, ka tās mājas visas ir butaforijas uztaisīta sspeciāli priekš manis un tramvajs pabrauc garām galīgi smuki un aiznesas kautkur tālumā. Forši. Godavārds bija forši.
Tagad es esu cilvēks kurš savā dzīvē ir Maskačkā
- dzēris šņabi
- gulējis uz tramvaja sliedēm tā kā filmās uz vilciena guļ
- uzkāpis uz garāžas jumta
- sēdējis uz telefonbūdiņas jumta
- pārplēsis uz pusēm 4daļu telefongrāmatas
- ēdis biezpiena sieriņu un vēl kautkādu to maizi
- dzēris apelsīnu sulu
- nobučojis meiteni
- smējies
- pīpējis
- sajutis vēdersāpes
- nedaudz salis
- priecājies
- pamodinājis dzērāju
- smējies par veikalu, kurā visu padod pa mazu lodziņu
Tagad pilnīgi mierīgi es varu klausīties Astronautu - Tā daļa Rīgas un nedomāt, ka viņi nav īsti skaidrā. Galīgi forši tur bija godavārds.
Mājās ar A atnācām pirmie, pēctam kautkad arī pārējie. Bija plānots braukt uz Mālpili 6:30, lai paspētu uz pirmo stundu.
Apmēram 5:40 saruna
Saim:bļe idiņ neej gulēt, tu nepamodīsies taču
W:nu man pēc 10min modinātājs es tikai 10min pagulēšu
S:Bļe es tev saku tu nepamodīsies
W:Nu ej dirst es biški pagulēšu un iešu uz autobusu
A tewica, lai nebraucu ar pirmo , lai palieku bišk iilgāk, bet es esmu nelokāms un ja nolēmu braukt ar pirmo tad arī braukšu.
Pamodos 6:35 un teicu A, "eu, es nokavēju autobusu" smieklīgi bezgala :D
Pamodos vēl kautkad u ntad vēl kautkad un tad beigās man atlika braukt mājās tikai ar to, kas ir 10:30, tā arī dariju.
Atbraucu, mājā paēdu un gāju uz skolu uz 5to stundu no 7. Nav jau būtībā manliekas svarīgi KAd es eju uz skolu, bet gan tas KA es ej uuz skolu. Visi diezgan izbrīnīti tur bija, ka es esmu ieradies.
Pēc skolas gulēju ilgi, lai kompensētu iepriekšējo nakti un pamodos vakarā, izlasīju grāmatu, uzrakstīju dienasgrāmatu, apēdu daudz lazdu riekstus paklausijos mūziku, padomāju par to cik gan es esu laimīgs, papļāpāju ar PoļMāru un izdzēru paku piena. Tagad jāieiet dušā un tad vainu gulēt vai ar Saimi vēl biški ārā.
Lūk, dzīve.
Tas viss ir sīkums murmuļi, galvenais ir mīlēt.
IR!
Prozit!
Stulbums tikai, ka vēl 2 stundas bija palikušas un kamēr tās pagāja viss mans labais garstāvoklis bija kautkur ellē ratā nozudis.
Atnācu mājā - paēdu, paēdu, tad nomazgājos un tad paēdu un tad domāju vai iet gulēt vai uz braukt uz Rīgu. Sasodīti grūta izvēle bija, ja godīgi, vieglāk būtu Bībeli izlasīt un neaizmigt.
Paļāvos uz likteni
W:Saki ātri 1 vai 2.
Māra Pole: 2
Iepriekš jau izdomāts ka 1 ir gulēt un 2 ir braukt un tā nu es vienkārši neuzdrošinājos liktenim paklausīt un āvu kājas.
Un tad vēl viņa iebliež kautko tādu kam vispār pretoties nevar:
"Ja Tu pats skrien, laiks arí skrien. Tu auré un klaigá, skrien un valsties, un kúlenjo, un pékshnji saule ir norietéjusi un nosvilpj vakara vilciens, un Tu velcies uz máju vakarinjot. Atliek tikai ar kaut ko aizrauties, un saule jau ir aiz apvárshnja! Ir tikai viena iespéja izturét laiku - vérot un it neko nedarít! Tá dienu var izstiept trís dienu garumá, tik tieshám - vienígi vérojot!" /Rejs Bredberijs - Pienenju víns/
Gāju galīgi laimīgs pa ceļu pie sevis dziedādams Rīgas virzienā un smaidīju kā idiņš pilnīgākais un neviena mašīna nestājās.
Vienmēr skatoties filmas domāju "kapēc tā nekad dzīvē neizskatās bļe"
Šitā diena šito teoriju apgāza, stāvēju vienkārši ceļa malā un pāri zaļam laukam skatijos uz mākoņiem zilās debesīs un priecājos un neviena mašīna nebrauca es vienkārši apgūlos uz asfalta un sajutos laimīgs.
Tad mani paņēma onkulis, kas noveda 1km, bet tai laikā es viņam paspēju mašīnu pilnu piesmaidīt un viņš paspēja paust savu izbrīnu par to ka kautkur kalni vaļā. Patīkams cilvēks tāds atvadījāmiesa ar "Nu tad cīnies līdz tai Rīgai" un "Cīnīšos, jūs vienkārši turat buru". Smieklīgi tā runāt ar 50gadīgu vīru.
Pasoļoju vēl nedaudz un pabrauca garām mašīna, kas pēc puskilometra apstājās un atbrauca atpakaļ. Iekšā ija Diānas mamma un vēlviena tante, kura teica "Kad tu nogriezīsi matus tad es tevi pazīšu". Smieklīgi. Manliekas neviens cits gan tad nepazīs vairāk :D
Aizveda līdz pašai Rīgai, pa ceļam runājot par skrūvēm kaulos un par to kā viņām veicās SuperBingo. Es turēju muti un neko neteicu, bet kautkad atceros ka izrēķināju, ka ja tu ņemtu visulaiku vienu to ciparu kombināciju, katru dienu vienu un katru dienu tiktu izlozēta cita, tad tu vinnētu ik 100 000 gadus. Ir jēga manuprāt. IR!
Rīgā pa Lāčplēša ielu soļojot uz dzīvokli atkal sajutos kā filmā un priecājos galīgi ,tāda patīkama vakarīga pilsētas noskaņa bija ar tumši oranžām mājām un zilirozā debesīm. Forši galīgi.
Dzīvoklī bija tikai Saimis, pasēdējām kādu laiku, tad aizgāju pretim A, kurai piesolīju atdot savu angļuvalodas grāmatu un burtnīcu un viņas tām paredzēto naudu iztērējām vīniem un spraitam.
Atbliezām atpakaļ uz dzīvokli un smiedamiesu ndomādami un pļāpādami apdzērāmies nedaudz un labi pavadijām laiku galīgi.
Tad aizsoļojām līdz Dēmo, ar kuru es sarunāju kautkad 5dien tikties, acīmredzot nebiju tik ļoti lielā pālī, ja reiz šito vel atceros.
Atpakaļ atnācām bija Skudrucis uzradies, skatijāmies biški Million Dollar Baby un pļāpājām, kamēr ieradās persona vārdā Holis.
Forši iepazīties spiežot roku Wolis - Holis.
Pīpējām arī daudz, bet šovakar Saimis man pasaka, ka ja viņs vēl redzēs mani pīpējam iebāzīšot man mietu pakaļā. es teicu ka varētu būt smieklīgi, viņš teica ka izskatīsies smieklīgi jaunu noteikti.
Nakts, kad uznāca, devāmies uz Maskačku, kur Saimis ar Holi atstāja savus mākslasdarbus. Pa ceļam atradu lielu konteineru kurā bija daudz kartona kastes, paņēmu vienu un dzinos Skudrucim pakaļ un metu bet netrāpiju, bet no tās kastes izlidoja ārā daudz tā kukurūzas nu kuras saliek kastē lai lmantas nesasitas. Galīgi forši.
Kurš idiņš teica, ka Maskačkā nav forši?
Akdievs cik patiesībā Maskačka ir skaista, tas ir vienkārši neiedomājami. 3. reizi likās ka esmu filmā. Sēžot ar A uz trotuāra malas un viss tik skaistās krāsās un liekas, ka tās mājas visas ir butaforijas uztaisīta sspeciāli priekš manis un tramvajs pabrauc garām galīgi smuki un aiznesas kautkur tālumā. Forši. Godavārds bija forši.
Tagad es esu cilvēks kurš savā dzīvē ir Maskačkā
- dzēris šņabi
- gulējis uz tramvaja sliedēm tā kā filmās uz vilciena guļ
- uzkāpis uz garāžas jumta
- sēdējis uz telefonbūdiņas jumta
- pārplēsis uz pusēm 4daļu telefongrāmatas
- ēdis biezpiena sieriņu un vēl kautkādu to maizi
- dzēris apelsīnu sulu
- nobučojis meiteni
- smējies
- pīpējis
- sajutis vēdersāpes
- nedaudz salis
- priecājies
- pamodinājis dzērāju
- smējies par veikalu, kurā visu padod pa mazu lodziņu
Tagad pilnīgi mierīgi es varu klausīties Astronautu - Tā daļa Rīgas un nedomāt, ka viņi nav īsti skaidrā. Galīgi forši tur bija godavārds.
Mājās ar A atnācām pirmie, pēctam kautkad arī pārējie. Bija plānots braukt uz Mālpili 6:30, lai paspētu uz pirmo stundu.
Apmēram 5:40 saruna
Saim:bļe idiņ neej gulēt, tu nepamodīsies taču
W:nu man pēc 10min modinātājs es tikai 10min pagulēšu
S:Bļe es tev saku tu nepamodīsies
W:Nu ej dirst es biški pagulēšu un iešu uz autobusu
A tewica, lai nebraucu ar pirmo , lai palieku bišk iilgāk, bet es esmu nelokāms un ja nolēmu braukt ar pirmo tad arī braukšu.
Pamodos 6:35 un teicu A, "eu, es nokavēju autobusu" smieklīgi bezgala :D
Pamodos vēl kautkad u ntad vēl kautkad un tad beigās man atlika braukt mājās tikai ar to, kas ir 10:30, tā arī dariju.
Atbraucu, mājā paēdu un gāju uz skolu uz 5to stundu no 7. Nav jau būtībā manliekas svarīgi KAd es eju uz skolu, bet gan tas KA es ej uuz skolu. Visi diezgan izbrīnīti tur bija, ka es esmu ieradies.
Pēc skolas gulēju ilgi, lai kompensētu iepriekšējo nakti un pamodos vakarā, izlasīju grāmatu, uzrakstīju dienasgrāmatu, apēdu daudz lazdu riekstus paklausijos mūziku, padomāju par to cik gan es esu laimīgs, papļāpāju ar PoļMāru un izdzēru paku piena. Tagad jāieiet dušā un tad vainu gulēt vai ar Saimi vēl biški ārā.
Lūk, dzīve.
Tas viss ir sīkums murmuļi, galvenais ir mīlēt.
IR!
Prozit!
otrdiena, februāris 19
H
Vakar vakarā noskatījos pusotru stundu garu filmu par dabu.
Jezus marija, neko tik krutu es vel nebiju redzējis, saucas Earth. Vienkārši. Stils. Skatijos un apbrīnoju vienkārši, visu pusotru stundu ar muti vaļā un kautko tādu noskatoties pilnīgi gribas dziedāt "And we live in a beautiful world (yeah we do yeah we do)".
Es gribu skūpstīties zem ziemeļblāzmas. Izskatijās pēc kautkā galīgi forša.
Šodien noskatījos 2/3 no Zeitgeist. Nē viņa anv vāciski un nē tur nefigurē nekāds laika gars, mazāk vācuvalodu vaig mācīties. Vienkārši diiezgan kruti dokumentāli par reliģiju un 9/11, bet par Amerikas centrālo banku man kautkā neinteresēja, tapēc izmantoju laiku lietderīgi nositu viņu sēžot internetā.
Atšķirībā no pirmās šitā gan nav ne uz pusi tik skaista, bet dokumentāli diezgan labi dokumentalizē.
Vēl esmu paspējis šodien uzrakstīt domrakstu literatūrā, kurā 50% ne mazāk ir meli, jo vienkārši, nevar man likt stāstīt par lietu 300 vārdus, ja es visu varu pateikt ar 100 un pārējo tapēc man nākas melot. Tēma bija "ko es meklēju un atrodu cilvēkos" varbūt Džeks Uzšķērdējs gribētu uzrakstīt vienkārši "dzemdes", bet nē viņam jāraksta 300 vārdi.
Man patika filma par Džeku Uzšķērdēju, viņa bija forša.
Vēl es esmu sameklējis pāris atbildes uz vēsture to darbu uz kuru pati Balode visuaugstā teica "ja tu neizni kādu atbildi pieraksti jautājumu lai vari mājās sameklēt un rīt pierakstīt, es tev varu arī grāmatu iedot".
Ak jel kapēc gan visiem skolotājiem nevarētu būt tāda attieksme, es nezinu.
Lasīju šodien tvnetā, ka tagad kokaīnu ir 15 vai arī 3 reizes vieglāk dabūt nekā pirms šengena iestāšanās. Varbūt nopirkt tā pavairāk un kautkā iesmērēt visam skolotāju kolektīvam? Varētu būt smieklīgi. Bet pārāk dārgi, es labāk aizeju uz čili picu, 2reiz uz kino un vel nopērku puķi Agnesei nekā izmetu naudu "priekam".
Ja gribat kautko tādu darīt, rēķinaties visi ar "pamuti no manis" ja gribas narkomānu priekus, pamēģiniet labāk pasēdēt vienkārši uz metadona.
Pārbaudiju tiko inbox`u, beidzot saņēmu arī to darbu no LADC. Man jau likās, ka nekad neatnāks, jo viņi mani negrib, izskatās ka tomēr laikam nedaudz grib.
Forši.
Jocīgi ir tas, ka brīžiem man liekas, ka man ir pārāk daudz laika, bet brīžiem es vnk domāju ka man nepietiek ar tām stundām diennaktī un man ir pārāk maz laika paspēt visu izdarīt un vēl pietiekmai izgulēties skolai. Stulba būšana.
Smieklīgs gadijums jeb anekdote iz dzīves:
Daiņa brālis vakar via kad veda mājās daini un ivar un vēl tur ko un apstādina policija un lika trubiņā pūst jo uz jautājumu "alkoholu esat lietojis?" viņš atbildēja "nevaidzētu būt." tik vienkārši, bet es uzjautrinos visu dienu :D
kautkas galīgi kruts.
Success is my only mothafuckin option, failure's not.
/eminem/
ja es sodien klausijos, tikai nesakiet neviens agnesei un ivaram.
varetu vel itka rakstit un vel visko bet es nezinu kautka tomer ari nevaretu.
jauku dienu mulkadesas.
Jezus marija, neko tik krutu es vel nebiju redzējis, saucas Earth. Vienkārši. Stils. Skatijos un apbrīnoju vienkārši, visu pusotru stundu ar muti vaļā un kautko tādu noskatoties pilnīgi gribas dziedāt "And we live in a beautiful world (yeah we do yeah we do)".
Es gribu skūpstīties zem ziemeļblāzmas. Izskatijās pēc kautkā galīgi forša.
Šodien noskatījos 2/3 no Zeitgeist. Nē viņa anv vāciski un nē tur nefigurē nekāds laika gars, mazāk vācuvalodu vaig mācīties. Vienkārši diiezgan kruti dokumentāli par reliģiju un 9/11, bet par Amerikas centrālo banku man kautkā neinteresēja, tapēc izmantoju laiku lietderīgi nositu viņu sēžot internetā.
Atšķirībā no pirmās šitā gan nav ne uz pusi tik skaista, bet dokumentāli diezgan labi dokumentalizē.
Vēl esmu paspējis šodien uzrakstīt domrakstu literatūrā, kurā 50% ne mazāk ir meli, jo vienkārši, nevar man likt stāstīt par lietu 300 vārdus, ja es visu varu pateikt ar 100 un pārējo tapēc man nākas melot. Tēma bija "ko es meklēju un atrodu cilvēkos" varbūt Džeks Uzšķērdējs gribētu uzrakstīt vienkārši "dzemdes", bet nē viņam jāraksta 300 vārdi.
Man patika filma par Džeku Uzšķērdēju, viņa bija forša.
Vēl es esmu sameklējis pāris atbildes uz vēsture to darbu uz kuru pati Balode visuaugstā teica "ja tu neizni kādu atbildi pieraksti jautājumu lai vari mājās sameklēt un rīt pierakstīt, es tev varu arī grāmatu iedot".
Ak jel kapēc gan visiem skolotājiem nevarētu būt tāda attieksme, es nezinu.
Lasīju šodien tvnetā, ka tagad kokaīnu ir 15 vai arī 3 reizes vieglāk dabūt nekā pirms šengena iestāšanās. Varbūt nopirkt tā pavairāk un kautkā iesmērēt visam skolotāju kolektīvam? Varētu būt smieklīgi. Bet pārāk dārgi, es labāk aizeju uz čili picu, 2reiz uz kino un vel nopērku puķi Agnesei nekā izmetu naudu "priekam".
Ja gribat kautko tādu darīt, rēķinaties visi ar "pamuti no manis" ja gribas narkomānu priekus, pamēģiniet labāk pasēdēt vienkārši uz metadona.
Pārbaudiju tiko inbox`u, beidzot saņēmu arī to darbu no LADC. Man jau likās, ka nekad neatnāks, jo viņi mani negrib, izskatās ka tomēr laikam nedaudz grib.
Forši.
Jocīgi ir tas, ka brīžiem man liekas, ka man ir pārāk daudz laika, bet brīžiem es vnk domāju ka man nepietiek ar tām stundām diennaktī un man ir pārāk maz laika paspēt visu izdarīt un vēl pietiekmai izgulēties skolai. Stulba būšana.
Smieklīgs gadijums jeb anekdote iz dzīves:
Daiņa brālis vakar via kad veda mājās daini un ivar un vēl tur ko un apstādina policija un lika trubiņā pūst jo uz jautājumu "alkoholu esat lietojis?" viņš atbildēja "nevaidzētu būt." tik vienkārši, bet es uzjautrinos visu dienu :D
kautkas galīgi kruts.
Success is my only mothafuckin option, failure's not.
/eminem/
ja es sodien klausijos, tikai nesakiet neviens agnesei un ivaram.
varetu vel itka rakstit un vel visko bet es nezinu kautka tomer ari nevaretu.
jauku dienu mulkadesas.
otrdiena, februāris 12
brt
13. februāris, paldies Jezum, nenotika kā plānots un tā vietā, lai ietu uz disciplinasbd.. bla komitejas sēdi, es sēdēju bibliotekā iegrimis grāmatā, jo pateicoties direktores labajam garstāvoklim (zinātniskā fantastika tomēr nemaz nav tik ļoti fantastika) tā tika pārcelta uz kautkādu tur martu.
Jā, jūs sapratāt pareizi, ir tādi nūģi, kas starpbrīžus pavada bibliotekā lasot grāmatas.
Pēc skolas man pakaļ ieradās specvienība, Skudruča Brey un Čizō un makdonalda papīru sastāvā, lai aizvestu mani uz veikalu pēc cigaretēm un pēctam mājās.
Visi trīs pie manis pamatīgi uzrāvās un manas mātes barotājas vadībā dabuja gatavot salātus lai mazajam Valteriņam būtu ko puncītī likt.
3nedēļas iepriekš pārdomājot, izdomāju "pašol bļe skola 14. februārī" un aizbraucu ar viņiem uz Rīgu, pa ceļam pierādīdams čizō, ka labāka kandīdāta uz priekšējo sēdekli blakus šoferim mašīnā par mani neatrast.
Aizbraucām pie Brey kur es lasīju, smējos lasīju un kko iespējams arī ēdu un vēl negāju gulēt ilgi.
14. februāris bija diena, kad laikapstākļi mainijās biežāk nekā mans garstāvoklis, kas mainas biežāk nekā gadalaiki. modos kautkad rīta dzestrumā, lai kopā ar čizō un skudruci un Aivoriju brauktu uz centru. Ar skudruci braucām līdz čizō skolai, jo viņai redz, bail ka vienai braucot var aizdegties priekšējais stikls vai arī riepas krustojuma vidū nokrist. No Maskačkas ar tramvaju braucām atpakaļ pa ceļam paspējot aprunāties ar izbijušu padomju krievu "Kas jūs tādi hipiji - pipiji? manos laikos no jums ar tādim matiem visiem bail būtu" un padomju Latvieti "Mani ari veda uz policiju teica, ka tāda mode navr būt, jagriez mati nost, a es vinam saku tev pa purnu vaidzētu sadot". Diezgan smieklīgi kopsummā.
Aizbliezām uz dzīvokli, kur uzmodinājām saimi un laumiņu un kūmu, kuriem, kā izskatijās, nebija ne mazākās nojēgas par to cikos normālam cilvēkam darbadienā jāceļas. Pēctam atpakaļ pie čizō, kur es uzvarēju skudruci cīņā par priekšējo vietu mašīnā, vienkāŗsi vinam nokrita kurpe un es viņu aizmetu prom, kamēr viņš gāja pakaļ es jau biju iesēdies.
Un laiks bija brīnišķīgs.
Sākām braukt un burtiski 63 sekunžu laikā no "vai cik skaisti saulainas zilas debesis" laiks pārvērtās par "jezus marija luksoforu pat nevar redzet kā puteņo".
Man par to bija prieki galīgi, kā pārējiem īsti neatceros.
Pie baroncentra izlecu no mašīnas lai satiktu siami un lauminu un kūmiņu, no kuriem 2 brauca uz skolu un kūms nē.
Aizbliezām uz bordiem, kur akcija "ņem vienu, maksā par vienu un vēl dabon nahaļavu vēlvienu" bija ņēmusi kūmu savā varā un viņa dabuja divus kreklus.
Tad es bliezu viens atpakaļ uz RDMV un saimis ak gudrais un prātīgais atsūtija man "pagaidi mani pie skolas" īsziņu. 20minūtes gaidiju vējā un ar kājām slapjā zemē stāvot, kad atbildot uz dežurantes aicinājumu "ja tu gaidi meiteni, nāc iekšā" iegāju iekšā.
Vēl pagaidīju kādu laiku un tad viņš izdomāja izvelties no klases laukā.
Turpmākās 4h nav aprakstīšanas īsti vērtas, jo tā kā manā atmiņā tur ir tāds kā nekas, pieņemu, ka neko svarīgi mēs tad nedarijām, ja neskaita sajūsmināšanos par laiku brīnišķo.
Vakarā otroreizi atbrauca Kūms ar A un Saimis un Laumiņa bija, skatijāmies visi Titāniku vairāk vai mazāk, dzērām, pīpēt skrējām un visādi citādi pavadijām laiku, un pirmā reize manā mūžā, kad es svinu valentīndienu, izrādijās diezgan neslikta. Prieks bija :)
Svarīgs paziņojums:
Visiem, kam ir mans numurs, daru zināmu, ka pateicoties Saimja vajadzībai pēc jauna telefona un labajai sirdij valentīndienā es tiku pie jauna tālruņa, kas šoreiz ir gan tāls gan runis, nevis tikai tāls kā iepriekšējais. Tā kā domājams, ka kontaktēt tagad varētu būt ievērojami vieglāk :)
Un ja kādam uz Mālpili braucošiem ir jebkāda mēra kontakts ar Saimi, būtu jauki ja man kāds atvestu lādētāju, ko es aizmirsu :) Un ja kādam Mālpilī esošam ir nokias lādētājs tāds kādu man vaig būtu jauki, ja es viņu uz vismaz vienu nakti varētu dabūt :)
15.februārī no rīta modos 5:40 aptuveni, lai saģērbtos saliktu somā visu izņemot lādētāju un blieztu uz autoostu, no kuras aizbliezu uz Mālpili, kurā, kā man pirmajā brīdī kāpjot laukā no autobusa, bija iestājusies kodolziema.
Knapi aizvilkos tos pārsimts metrus no pasta līdz mājām un biju pārsalis ļoti ļoti, pat domāju skolā neiet, bet ēdot apsilu atkal un tad bliezu uz skolu.
Kautkāda vienkārša diena, neko īpašu tur nedarīju un drīzi vien bliezu mājās.
Vakarā atbrauca A, kuru nesagaidiju pieturā, jo ivars iepūta man odekolonu acīs un nedaudz aizkavēja, tikmēr A jau bija devusies papētīt tuvāk Mālpils apkaimi un paspējusi nobīties no kautkāda bumera.
Viss svarīgais kas todien pēctam notika - A.
16.februāris
A
17.februāris
A aizbrauca 13:00 un es pēctam neko nedarīju 2 stundas, pēctam līdz 19:00 gulēju un tad gāju uz veikalu un pie vecāsmammas, kur pa ceļam tā sāka plaušas sāpēt, ka es domāju, ka gals laikam klāt. Nebija forši.
Foršāk ir ar A sedēt uz 5stāvenes jumta, pīpēt un priecāties par mākoņiem un to kā šokolādes bumbiņas ripo pa jumtu.
Foršāk ir apraudāties no laimes, ja velkot zeķi tevi no muguras samīļo :)
Zinat ko? Ir bezgala neaprakstāmi forši būt komplektā ^__^
Lūk, dzīve.
Jā, jūs sapratāt pareizi, ir tādi nūģi, kas starpbrīžus pavada bibliotekā lasot grāmatas.
Pēc skolas man pakaļ ieradās specvienība, Skudruča Brey un Čizō un makdonalda papīru sastāvā, lai aizvestu mani uz veikalu pēc cigaretēm un pēctam mājās.
Visi trīs pie manis pamatīgi uzrāvās un manas mātes barotājas vadībā dabuja gatavot salātus lai mazajam Valteriņam būtu ko puncītī likt.
3nedēļas iepriekš pārdomājot, izdomāju "pašol bļe skola 14. februārī" un aizbraucu ar viņiem uz Rīgu, pa ceļam pierādīdams čizō, ka labāka kandīdāta uz priekšējo sēdekli blakus šoferim mašīnā par mani neatrast.
Aizbraucām pie Brey kur es lasīju, smējos lasīju un kko iespējams arī ēdu un vēl negāju gulēt ilgi.
14. februāris bija diena, kad laikapstākļi mainijās biežāk nekā mans garstāvoklis, kas mainas biežāk nekā gadalaiki. modos kautkad rīta dzestrumā, lai kopā ar čizō un skudruci un Aivoriju brauktu uz centru. Ar skudruci braucām līdz čizō skolai, jo viņai redz, bail ka vienai braucot var aizdegties priekšējais stikls vai arī riepas krustojuma vidū nokrist. No Maskačkas ar tramvaju braucām atpakaļ pa ceļam paspējot aprunāties ar izbijušu padomju krievu "Kas jūs tādi hipiji - pipiji? manos laikos no jums ar tādim matiem visiem bail būtu" un padomju Latvieti "Mani ari veda uz policiju teica, ka tāda mode navr būt, jagriez mati nost, a es vinam saku tev pa purnu vaidzētu sadot". Diezgan smieklīgi kopsummā.
Aizbliezām uz dzīvokli, kur uzmodinājām saimi un laumiņu un kūmu, kuriem, kā izskatijās, nebija ne mazākās nojēgas par to cikos normālam cilvēkam darbadienā jāceļas. Pēctam atpakaļ pie čizō, kur es uzvarēju skudruci cīņā par priekšējo vietu mašīnā, vienkāŗsi vinam nokrita kurpe un es viņu aizmetu prom, kamēr viņš gāja pakaļ es jau biju iesēdies.
Un laiks bija brīnišķīgs.
Sākām braukt un burtiski 63 sekunžu laikā no "vai cik skaisti saulainas zilas debesis" laiks pārvērtās par "jezus marija luksoforu pat nevar redzet kā puteņo".
Man par to bija prieki galīgi, kā pārējiem īsti neatceros.
Pie baroncentra izlecu no mašīnas lai satiktu siami un lauminu un kūmiņu, no kuriem 2 brauca uz skolu un kūms nē.
Aizbliezām uz bordiem, kur akcija "ņem vienu, maksā par vienu un vēl dabon nahaļavu vēlvienu" bija ņēmusi kūmu savā varā un viņa dabuja divus kreklus.
Tad es bliezu viens atpakaļ uz RDMV un saimis ak gudrais un prātīgais atsūtija man "pagaidi mani pie skolas" īsziņu. 20minūtes gaidiju vējā un ar kājām slapjā zemē stāvot, kad atbildot uz dežurantes aicinājumu "ja tu gaidi meiteni, nāc iekšā" iegāju iekšā.
Vēl pagaidīju kādu laiku un tad viņš izdomāja izvelties no klases laukā.
Turpmākās 4h nav aprakstīšanas īsti vērtas, jo tā kā manā atmiņā tur ir tāds kā nekas, pieņemu, ka neko svarīgi mēs tad nedarijām, ja neskaita sajūsmināšanos par laiku brīnišķo.
Vakarā otroreizi atbrauca Kūms ar A un Saimis un Laumiņa bija, skatijāmies visi Titāniku vairāk vai mazāk, dzērām, pīpēt skrējām un visādi citādi pavadijām laiku, un pirmā reize manā mūžā, kad es svinu valentīndienu, izrādijās diezgan neslikta. Prieks bija :)
Svarīgs paziņojums:
Visiem, kam ir mans numurs, daru zināmu, ka pateicoties Saimja vajadzībai pēc jauna telefona un labajai sirdij valentīndienā es tiku pie jauna tālruņa, kas šoreiz ir gan tāls gan runis, nevis tikai tāls kā iepriekšējais. Tā kā domājams, ka kontaktēt tagad varētu būt ievērojami vieglāk :)
Un ja kādam uz Mālpili braucošiem ir jebkāda mēra kontakts ar Saimi, būtu jauki ja man kāds atvestu lādētāju, ko es aizmirsu :) Un ja kādam Mālpilī esošam ir nokias lādētājs tāds kādu man vaig būtu jauki, ja es viņu uz vismaz vienu nakti varētu dabūt :)
15.februārī no rīta modos 5:40 aptuveni, lai saģērbtos saliktu somā visu izņemot lādētāju un blieztu uz autoostu, no kuras aizbliezu uz Mālpili, kurā, kā man pirmajā brīdī kāpjot laukā no autobusa, bija iestājusies kodolziema.
Knapi aizvilkos tos pārsimts metrus no pasta līdz mājām un biju pārsalis ļoti ļoti, pat domāju skolā neiet, bet ēdot apsilu atkal un tad bliezu uz skolu.
Kautkāda vienkārša diena, neko īpašu tur nedarīju un drīzi vien bliezu mājās.
Vakarā atbrauca A, kuru nesagaidiju pieturā, jo ivars iepūta man odekolonu acīs un nedaudz aizkavēja, tikmēr A jau bija devusies papētīt tuvāk Mālpils apkaimi un paspējusi nobīties no kautkāda bumera.
Viss svarīgais kas todien pēctam notika - A.
16.februāris
A
17.februāris
A aizbrauca 13:00 un es pēctam neko nedarīju 2 stundas, pēctam līdz 19:00 gulēju un tad gāju uz veikalu un pie vecāsmammas, kur pa ceļam tā sāka plaušas sāpēt, ka es domāju, ka gals laikam klāt. Nebija forši.
Foršāk ir ar A sedēt uz 5stāvenes jumta, pīpēt un priecāties par mākoņiem un to kā šokolādes bumbiņas ripo pa jumtu.
Foršāk ir apraudāties no laimes, ja velkot zeķi tevi no muguras samīļo :)
Zinat ko? Ir bezgala neaprakstāmi forši būt komplektā ^__^
Lūk, dzīve.
Nekā svarīga par M&Ms, vaļiem, Nike krosenēm un pienu.
3dien atbrauks čizō.
4,5h jau apmēram neesmu pīpējis.
7,8 ir imdb atzīme filmai "war phtographer"
24min aptuveni jau iet mana atlikušā mūža pirmā diena.
36h aptuveni man ir atlikušas līdz tai disciplinārās komitejas sēdei.
37lpp es esu izlasījis no grāmatas, ko veikalā noskatīju pirms 3 mēnešiem.
41 dienu aptuveni jau esmu pilngadīgs
50ls es esu parādā ivaram.
58 dienas aptuveni man jau nav stroika.
70to reizi jau kādu šovakar klausos Lupe Fiasco Feat. Matthew San t - Superstar
100% mani mīļākie vārdi angļuvalodā šovakar ir chauffeur un mellow.
Es vakar aizgāju gulēt ap 12 un gulēju apmēram 8h.
Kas man par to tiek?
Gulēšana literatūrā, bioloģijā un angļuvalodā. Neziklausās gadijumā pēc kautkā neizdevīga darijuma? Manliekas ka izklausās.
Kko šodien dzirdēju no māsās un Katrīnas dgrāmatā lasīju ka ir forši izdomāts 10 dienas nepirkt piena produktus lielveikalos, lai viņiem beidzas termiņš un viņiem zaudējumi ir. Smieklīgi, pilnībā atbalstu šito visu un ja gribat zināt kautko sīkāk varat prasīt katrīnai dzerkalei vai meklēt face.lv cilvēku ar niku supersexyhotchikse12.
Man pašam piena produktus pērk mamma un mūsu Bafs īsti neizskatās pēc tāda ko varētu nosaukt par lielveikalu, lai arī pateicoties valentīndienas nākšanai viņi ir sākuši pārdot tematiskas mīkstās mantiņas - autobusus. Bet nu es varu nepirkt visu nedēļu skolā nepirkt cīsiņus mīklā un tādejādi varbūt panākt "Rīgas miesnieka"pilnīgu bankrotu un deportēšanu uz Mandžūriju.
Zinājāt ka cauri zilā vāla sirdij varētu cilvēks izpeldēt? Izklausās pēc baigi izdevīga mājdzivnieka, ja viņam iekšā kautkas saplīst, vari paņemt akvalangu un pats salabot.
Gribat zināt vēl kautko foršu?
Kā atšķirt bagātus ļautiņus no nabagiem?
Nabagie tirgo narkotikas, lai nopirktu Nike krosenes,
Bagātie tirgo Nike krosenes, lai nopirktu narkotikas.
Gribi zināt kautko smieklīgu?
Dienas grāmata, kuru es uzrakstu tādā pālī, ka liekas ka klavieratūras burtiņi bēg no tevis prom, lai tikai tu nevarētu viņus nospiest pareizā secībā, nedēļas populārākajās dienasgrāmatās tiek pirmajā lapā :D Nevaru vien beigt uzjautrināties.
Toties es negribu zināt neko par to kā kādam šovakar gājis Korn koncertā, jo finansiālu apstākļu dēļ, nebiju spējīgs tur doties, vienīgais ko es gribētu zināt ir akciju tirgus kustība visam nākamajam gadam un kur šitam
http://www.draugiem.lv/friend/?1266936
čalim bija smadzenes, kad viņš izdomāja ka jāuztaisa laba profilbilde. Pieļauju ka vietā, kas visai tālu no prāta un sirds.
Un lai arī es galīgi ienīstu to draugu skinu būšanu, šitas valentīndienas tas tur augšā man galīgi patīk. Varbūt ka tapēc ka tur ir vasara, vai tapēc, ka tur ir meitene ar svārkiem vai arī tapēc ka kāds muļķis ar knaģiem sirdis striķī sakarinājis. Neiznu bet patīk.
Ja kāds grib izglītību jau rīta dzestrumā vai kad tu šito lasi, lūdzu, brālu Raitu lidmašīnas patents:
http://invention.psychology.msstate.edu/i/Wrights/WrightUSPatent/WrightPatent.html
Izskatās gan pēc Valtera ģeometrijas mājasdarba, ko viņš pildijis pilnīgā pālī vai arī pēc vienkārša virtuves skapīša ar vienām durvīm un vienu plauktu, salikšanas instrukcijas.
Pilnīgi noteikti negribas iet gulēt, pilnīgi un galīgi. Laikam jāiet drīz gulēt.
Aizvediet kāds mani uz vietu kur jau āboli lieli un gatavi karājas ābelēs gaidot kad varētu trāpīt man pa pauri un taureņi lido uz zili/balta debesu/mākoņu fona,
un saule žilbina ļoti acis, mēģinot tos saskatīt un paciņās kur ir tikai dzeltenie M&Ms un zāle kur ir zaļa pa kuru var skriet nekad nekam neuzlecot un neko nesasitot.
Ja gribi savu dzīvi interesantāku vienkārši pamēģini šodienu visu deinu nostaigāt ar pirkstiem iebāztiem degunā.
Ja gribi vienkārsi būt nedaudz labs cilvēks, ieej www.discomaniacup.lv un nobalso par Skuu.
Turat buras, ļautiņi.
Jebkas ko jūs nevarat ne izmērīt, ne saskaitīt ir viedoklis nevis fakts.
4,5h jau apmēram neesmu pīpējis.
7,8 ir imdb atzīme filmai "war phtographer"
24min aptuveni jau iet mana atlikušā mūža pirmā diena.
36h aptuveni man ir atlikušas līdz tai disciplinārās komitejas sēdei.
37lpp es esu izlasījis no grāmatas, ko veikalā noskatīju pirms 3 mēnešiem.
41 dienu aptuveni jau esmu pilngadīgs
50ls es esu parādā ivaram.
58 dienas aptuveni man jau nav stroika.
70to reizi jau kādu šovakar klausos Lupe Fiasco Feat. Matthew San t - Superstar
100% mani mīļākie vārdi angļuvalodā šovakar ir chauffeur un mellow.
Es vakar aizgāju gulēt ap 12 un gulēju apmēram 8h.
Kas man par to tiek?
Gulēšana literatūrā, bioloģijā un angļuvalodā. Neziklausās gadijumā pēc kautkā neizdevīga darijuma? Manliekas ka izklausās.
Kko šodien dzirdēju no māsās un Katrīnas dgrāmatā lasīju ka ir forši izdomāts 10 dienas nepirkt piena produktus lielveikalos, lai viņiem beidzas termiņš un viņiem zaudējumi ir. Smieklīgi, pilnībā atbalstu šito visu un ja gribat zināt kautko sīkāk varat prasīt katrīnai dzerkalei vai meklēt face.lv cilvēku ar niku supersexyhotchikse12.
Man pašam piena produktus pērk mamma un mūsu Bafs īsti neizskatās pēc tāda ko varētu nosaukt par lielveikalu, lai arī pateicoties valentīndienas nākšanai viņi ir sākuši pārdot tematiskas mīkstās mantiņas - autobusus. Bet nu es varu nepirkt visu nedēļu skolā nepirkt cīsiņus mīklā un tādejādi varbūt panākt "Rīgas miesnieka"pilnīgu bankrotu un deportēšanu uz Mandžūriju.
Zinājāt ka cauri zilā vāla sirdij varētu cilvēks izpeldēt? Izklausās pēc baigi izdevīga mājdzivnieka, ja viņam iekšā kautkas saplīst, vari paņemt akvalangu un pats salabot.
Gribat zināt vēl kautko foršu?
Kā atšķirt bagātus ļautiņus no nabagiem?
Nabagie tirgo narkotikas, lai nopirktu Nike krosenes,
Bagātie tirgo Nike krosenes, lai nopirktu narkotikas.
Gribi zināt kautko smieklīgu?
Dienas grāmata, kuru es uzrakstu tādā pālī, ka liekas ka klavieratūras burtiņi bēg no tevis prom, lai tikai tu nevarētu viņus nospiest pareizā secībā, nedēļas populārākajās dienasgrāmatās tiek pirmajā lapā :D Nevaru vien beigt uzjautrināties.
Toties es negribu zināt neko par to kā kādam šovakar gājis Korn koncertā, jo finansiālu apstākļu dēļ, nebiju spējīgs tur doties, vienīgais ko es gribētu zināt ir akciju tirgus kustība visam nākamajam gadam un kur šitam
http://www.draugiem.lv/
čalim bija smadzenes, kad viņš izdomāja ka jāuztaisa laba profilbilde. Pieļauju ka vietā, kas visai tālu no prāta un sirds.
Un lai arī es galīgi ienīstu to draugu skinu būšanu, šitas valentīndienas tas tur augšā man galīgi patīk. Varbūt ka tapēc ka tur ir vasara, vai tapēc, ka tur ir meitene ar svārkiem vai arī tapēc ka kāds muļķis ar knaģiem sirdis striķī sakarinājis. Neiznu bet patīk.
Ja kāds grib izglītību jau rīta dzestrumā vai kad tu šito lasi, lūdzu, brālu Raitu lidmašīnas patents:
http://invention.psychology.
Izsk
Pilnīgi noteikti negribas iet gulēt, pilnīgi un galīgi. Laikam jāiet drīz gulēt.
Aizvediet kāds mani uz vietu kur jau āboli lieli un gatavi karājas ābelēs gaidot kad varētu trāpīt man pa pauri un taureņi lido uz zili/balta debesu/mākoņu fona,
un saule žilbina ļoti acis, mēģinot tos saskatīt un paciņās kur ir tikai dzeltenie M&Ms un zāle kur ir zaļa pa kuru var skriet nekad nekam neuzlecot un neko nesasitot.
Ja gribi savu dzīvi interesantāku vienkārši pamēģini šodienu visu deinu nostaigāt ar pirkstiem iebāztiem degunā.
Ja gribi vienkārsi būt nedaudz labs cilvēks, ieej www.discomaniacup.lv un nobalso par Skuu.
Turat buras, ļautiņi.
Jebkas ko jūs nevarat ne izmērīt, ne saskaitīt ir viedoklis nevis fakts.
trešdiena, februāris 6
Skudrucis ir kretīns, tostermaizes valda!
Pārspēj šito.
Es tiko biju saģērbies un nogājis pusceļu uz benzīntanku, lai nopirktu cigaretes, kad es apstājos, apgūlos uz asfalta, papriecājos un atnācu atpakaļ.
Kas var būt vēl stulbāks par to, ka es pats nesaprotu ko es gribu, es nezinu. Varbūt vienīgais būt iespundētam cietumā kautkur Panamā kopā ar vēl 100 sasvīdušiem Mexicano.
Kopumā es tagad pilnībā ienīstu tabakas industriju.
Bez jokiem.
Manvairs nespēj sagādāt prieku ne pīpēšana ne nepīpēšana, mēģināju abus divus, un nonācu kautkādā stulbā situācijā, kad es vairāk īsti nepīpēju, bet neesu arī atmetis. Varbūt ka uz šito atbildi zina tikai pats Dievs. Ņemot vērā cik daudz es jau esu paveicis, un cik vel grasos paveikt, Dievs - tu vismaz varētu papūlēties un eksistēt.
Varbūt nosūti uz zemes kautkādu čali, kurš ir tik spējīgs ekonoms, ka spēj panākt cigarešu cenu celšanos līdz apmēram 200ls par paciņu?
Es būtu pateicīgs.
Nopietni.
Lielākais cilvēku dzīvju renstelē aizskalotājs pasaulē ir tik neattīstīts organisms, ka tam nepiemīt pat visprimitīvākās domāšanas spējas . Hitlers nobāl tavā priekšā un transformeri noliec galvu.
Ir nu gan planētiņa.
Un par tiem brīdinājumiem. Nosecināju kautkad nesen, ka līdzko pagāja kāds mēnesis kopš to brīdinājumu ieviešanas, es nevienam no viņiem pat aci neesu uzmetis. Nesen vēl turēju paciņu rokā un brīnijos kā es varēju aizmirst ka tur tādus arī raksta.
Tikuntā, cik daudz ļaudis lasa un interesējas par to cik tieši kaitīgi tie draņķi ir? Maz.
Un valdības naudiņa tik iet, iet un iet un to zinu pat es, cilvēks, kurš saistīts ar politiku apmēram tikpat daudz kā eklērkūka.
Pēkšņs prieksk kautkā pārņem, izrādās ka es pats sevi spēju pārliecināt par to cik tas viss ir idiotiski labāk nekā grāmata, kas teorētiski glābj miljoniem dzīvības, bet nespēj pārliecināt 18gadus vecu laukos dzīvojošu čali.
Apzinoties, ka manas plaušas iespējams jau ir labi piedeguša piparkūku vīriņa krāsā un pēdējā laikā,tāpat kā labi aizmirsta salami desa pēkšni liek manīt par savu klātbūtni, tās liek izjust aptuvenas sajūtas, kā tas ir kad tev krievi iedur nazi ribās, iespējams es neesu tas īstais, kam par to vaidzētu vārīties, bet pieņemsim vienkārši, ka uz šito faktu man ir piemetusies īslaicīga amnēzijas lēkme.
Būtībā es tagad domāju par tagadni. Cik tā liela, plaša un cik es no tās varētu pakampt, un pīpēšana tur kautkā galīgi neiet iekšā.
Cerams ka vēl nav par vēlu, tas būtu kā aizslēgt stalli, kad zirgs jau nozagts un man nekas cits neatliks kā vien atkal sajusties kā pilnīgam muļķim. Jebkurā gadijumā manliekas jāsāk drīzumā ieplānot beigt šito visu padarīšanu. Protams saprotu ka šis notikums tiks uzņemts ar tikpat lielu vispārēju nožēlu kā traka suņa pēkšņa nāve, bet ziniet - man palika garlaicīgi.
Bez jokiem.
Ja nu gadijumā sanāca pārāk nopietni, tad nu tāds mazs jociņš - > Āmen.
Pec visa šitā apsvēršanas un pārdomāšanas pieļauju iespēju ka jau rīt es atkal pīpēšu kā traks, bet nu, tā kā esu iepazinies ar literāriem jēdziniem, tad šitā ir mana šivakara epifānija.
Es šodien pimroreizi mūžā noskatijos veselu Hausa sēriju. Forš viņš ir, es gribētu pie viņa strādāt.
Būtībā es skatijos tikai tapēc ka solija pēdējo sēriju, jo tā es esu cilvēks kurš nespēj ierobežoties kautkādos laikos, lai varētu viņu katru ned''elu skatīties, bet bija forši. Tur kur tā meitene atdzīvojās man pat gandrīz laimes asaras nobira, kautkā baigi jutu līdz.
Un ļautiņi, ja tā bija pēdējā sērija, tad mans tēvs ir Prizonbreiks. Imdb saka ka ir 4 sezonas, es neticu ka Latvieši jau paspējuši parādīt visas, kautkā nav raksturīgi tas mums ņemot vērā ka "A Knight's Tale" tiek pasniegts kā filma "tiko no kinoekrāniem", kautgan es lab iatceros kā mēs ar Daini divi mazi vēl ar veselām plaušām un maz prātu apveltīti knariņi tālajā 2001 gadā skatijāmies to filmu pie viņa uz datora.
Un vel es gribu zināt vai kāds nezin to dziesmu kas skanēja šodienas C.S.I. beigās nu kad titri gāja, es nezinu vai katru reizi skan viena un tā pati, bet šodien bija laba.
Ivariņ, gaidu tevi mājā un ja vel kādam nav ko darīt, zinat Mālpils ir lustēšanās megapole - gaidu ciemos.
Pulkstens ir 02:00 gandrīz, paklausamies ātri vēl Vanesa Carlton - 1000miles pēdējoreiz šovakar, sajūtamies nedaudz gejiski un pasmejamies atceroties "White Chicks" un pašol gultā iekšā.
Pingvīni ar jums
Jauku dzīvi.
Es tiko biju saģērbies un nogājis pusceļu uz benzīntanku, lai nopirktu cigaretes, kad es apstājos, apgūlos uz asfalta, papriecājos un atnācu atpakaļ.
Kas var būt vēl stulbāks par to, ka es pats nesaprotu ko es gribu, es nezinu. Varbūt vienīgais būt iespundētam cietumā kautkur Panamā kopā ar vēl 100 sasvīdušiem Mexicano.
Kopumā es tagad pilnībā ienīstu tabakas industriju.
Bez jokiem.
Manvairs nespēj sagādāt prieku ne pīpēšana ne nepīpēšana, mēģināju abus divus, un nonācu kautkādā stulbā situācijā, kad es vairāk īsti nepīpēju, bet neesu arī atmetis. Varbūt ka uz šito atbildi zina tikai pats Dievs. Ņemot vērā cik daudz es jau esu paveicis, un cik vel grasos paveikt, Dievs - tu vismaz varētu papūlēties un eksistēt.
Varbūt nosūti uz zemes kautkādu čali, kurš ir tik spējīgs ekonoms, ka spēj panākt cigarešu cenu celšanos līdz apmēram 200ls par paciņu?
Es būtu pateicīgs.
Nopietni.
Lielāka
Ir nu gan planētiņa.
Un par tiem brīdinājumiem. Nosecināju kautkad nesen, ka līdzko pagāja kāds mēnesis kopš to brīdinājumu ieviešanas, es nevienam no viņiem pat aci neesu uzmetis. Nesen vēl turēju paciņu rokā un brīnijos kā es varēju aizmirst ka tur tādus arī raksta.
Tikuntā, cik daudz ļaudis lasa un interesējas par to cik tieši kaitīgi tie draņķi ir? Maz.
Un valdības naudiņa tik iet, iet un iet un to zinu pat es, cilvēks, kurš saistīts ar politiku apmēram tikpat daudz kā eklērkūka.
Pēkšņs prieksk kautkā pārņem, izrādās ka es pats sevi spēju pārliecināt par to cik tas viss ir idiotiski labāk nekā grāmata, kas teorētiski glābj miljoniem dzīvības, bet nespēj pārliecināt 18gadus vecu laukos dzīvojošu čali.
Apzinoties, ka manas plaušas iespējams jau ir labi piedeguša piparkūku vīriņa krāsā un pēdējā laikā,tāpat kā labi aizmirsta salami desa pēkšni liek manīt par savu klātbūtni, tās liek izjust aptuvenas sajūtas, kā tas ir kad tev krievi iedur nazi ribās, iespējams es neesu tas īstais, kam par to vaidzētu vārīties, bet pieņemsim vienkārši, ka uz šito faktu man ir piemetusies īslaicīga amnēzijas lēkme.
Būtībā es tagad domāju par tagadni. Cik tā liela, plaša un cik es no tās varētu pakampt, un pīpēšana tur kautkā galīgi neiet iekšā.
Cerams ka vēl nav par vēlu, tas būtu kā aizslēgt stalli, kad zirgs jau nozagts un man nekas cits neatliks kā vien atkal sajusties kā pilnīgam muļķim. Jebkurā gadijumā manliekas jāsāk drīzumā ieplānot beigt šito visu padarīšanu. Protams saprotu ka šis notikums tiks uzņemts ar tikpat lielu vispārēju nožēlu kā traka suņa pēkšņa nāve, bet ziniet - man palika garlaicīgi.
Bez jokiem.
Ja nu gadijumā sanāca pārāk nopietni, tad nu tāds mazs jociņš - > Āmen.
Pec visa šitā apsvēršanas un pārdomāšanas pieļauju iespēju ka jau rīt es atkal pīpēšu kā traks, bet nu, tā kā esu iepazinies ar literāriem jēdziniem, tad šitā ir mana šivakara epifānija.
Es šodien pimroreizi mūžā noskatijos veselu Hausa sēriju. Forš viņš ir, es gribētu pie viņa strādāt.
Būtībā es skatijos tikai tapēc ka solija pēdējo sēriju, jo tā es esu cilvēks kurš nespēj ierobežoties kautkādos laikos, lai varētu viņu katru ned''elu skatīties, bet bija forši. Tur kur tā meitene atdzīvojās man pat gandrīz laimes asaras nobira, kautkā baigi jutu līdz.
Un ļautiņi, ja tā bija pēdējā sērija, tad mans tēvs ir Prizonbreiks. Imdb saka ka ir 4 sezonas, es neticu ka Latvieši jau paspējuši parādīt visas, kautkā nav raksturīgi tas mums ņemot vērā ka "A Knight's Tale" tiek pasniegts kā filma "tiko no kinoekrāniem", kautgan es lab iatceros kā mēs ar Daini divi mazi vēl ar veselām plaušām un maz prātu apveltīti knariņi tālajā 2001 gadā skatijāmies to filmu pie viņa uz datora.
Un vel es gribu zināt vai kāds nezin to dziesmu kas skanēja šodienas C.S.I. beigās nu kad titri gāja, es nezinu vai katru reizi skan viena un tā pati, bet šodien bija laba.
Ivariņ, gaidu tevi mājā un ja vel kādam nav ko darīt, zinat Mālpils ir lustēšanās megapole - gaidu ciemos.
Pulkstens ir 02:00 gandrīz, paklausamies ātri vēl Vanesa Carlton - 1000miles pēdējoreiz šovakar, sajūtamies nedaudz gejiski un pasmejamies atceroties "White Chicks" un pašol gultā iekšā.
Pingvīni ar jums
Jauku dzīvi.
sestdiena, februāris 2
Piparkūka un buča līdz pilnīgai laimei.
Šorīt pamodos kautkā vēlu atkal. Kopš māte radītāja iemācijusies mosties vēlāk par mani, ātrāk par 7:50 nesanāk piecelties.
Neiznu kādā sakarā neuzvilku kreklu un uzvilku 2 džemperus šorīt. Kautkāds rīta idiotisms laikam.
Paskatijos pa logu - WOOOHOA!
Neatceros kad pēdējoreizi būtu redzējis kaimiņmājas lillā un debesis pilnīgi sarkanas, nobijos, ka tas nebeidzas pārāk ātri, paķēru somu un skrēju ārā.
Vareni, godavārds. Tādas debesis točna nebiju savu mūzu redzējis, viss sarkans un mākoņi pāris tādi itkā viens saplēsis kontroldarbu un uzmetis debesīs.
Galīgs prieks.
Skolā toties nekā interesanta nebija, ja neskaita, ka dabuju 4 par basketbolu un 10 par dzejoļiem literatūrā. Ja man būtu jāizvēlas 1ls vai mācēt spēlēt basketbolu, es ņemtu latu.
Ivars šodien izpelnījies manu mīlestību vislielākajā mērā:
Cold War Kids - Hospital Beds
http://www.youtube.com/watch?v=jyhkQzPLjcA
Kautko tik foršu sen nebiju redzējis/dzirdējis.
Laime pilnīga.
Tagad vakaru pavadu ik pēc 2h pīpējot kautko kam cipari malā rāda 13,12,13 uz balkona un skatoties puteni. Putenis ir forš, tikai žel, ka es viņu ienīstu.
Vēl Ivars sapnī man bij šodiuen smieklīgs.
Guļ daudz cilvēki istabāk autkādā gur visa grīda ir matracis un es vienīgais neesu aizmidzis, kad pēkšni galīgi skaļi sāk skanēt Coldplay - Yellow, izeju uz balkona, skatos 2m pretī ir cits balkons uz kuru FoegļIeva izgājusi uzpīpēt un viņai galīgi nereāli tur skan. es uzsaucu "IEVA FOGELE" un viņa nesaprot no kurienes sauc kaut arī es esu tieši priekšā un viņa skatās debesīs un visur apkārt un brīnās un tad iznāk Ivars arī uz balkona un saka "nu, kas ir?"
Pēc skolas paēdu, noskatijos multeni par supermenu un ļauno supermenu no citas dimensijas kuram ir balts tērps un palīgā jāsauc Lekss Lutors lai viņu apturētu.
Aizmigu arī nedaudz.
Vēl pēcāk aizbliezu uz amatierteātri, tur kamēr nekas nenotika, ar Daini nolasījām pusi lugas priekšā citiem, jo Liene teica, ka vaig izlasīt. Lasijām lomās un izteiksmīgi, katram personāžam piemērojot balsi, bet pārējie teica pēctam, ka pēc mūsu lasīšanas spriežot lugā darbojas tikai divas ķērcošas sievietes un kautkāda Gaida.
Vēl šodien nosecināju dīvainu faktu - man no Lienes (amatierteātra vadītājas) ir vairāk kauns par to ka es pīpeju nekā no savas mātes radītājas.
Jā es eju amatierteātri. Es neko nevaru darīt ka Mālpilī nav ģeniālo un talantīgo, basketbola profesionāļu teātris.
Kultūras namā šodien diskotēka bija. Ak nu jau 3 gadi apkārt kopš tiem laikiem kad bija stilīgi sadzerties šņabi un iet tur tresīt. Diezgan smieklīgi skatīties kā 11gadīgas čiksītes pucējas pie spoguļa un kkādi džekiņi sīkie iet ar čipšu paku uz diskotēku.
Stroika atkal nav. Galīgi sagruzijos šodien un gribēju aiziet vnk gulēt un vispār visus ienīst un nekad ar neivnu mūžā vairs nerunāt, jo nu pārāk ilgi jau man nav naudas, bet nu ko padarīs. Stroika ir stroika un manā gadijumā vnk nav.
Noskatījos pirmo sēriju 4400. Nē tas seriāls nav priekš manis, citplanētieši man besi ārā, ja vien tās nav galīgi smukas meitenes ar zilu ādu un superspējām man pilnīgi pietiek ar Heroes.
Noskatījos vel kautkādu filmu par atmiņas uzlabošanu, stulbi ka to visu jau zināju, bet nekas tāpat labi.
Foršu faktu šodien atcerējos - Anglijā, kautkādi idioti uztaisija pētijumu un izrādijās ka visvairāk benčiki tur mētājas pie kautkādas lielākās vēža ārstēšnas klīnikas.
Prātā uzreiz editors:
The saddest thing that I’d ever seen
Were smokers outside the hospital doors
Skudrucis tagad itkā atmetis, vēl jāatmet Dainim tad vienīgi normālie smēķētāji būs atmetuši un es nonākšu tādā apmulsumā, ka gribot negribot bus jāatmet pašam.
Bet nav ko velti priecāties, lielāka iespēja ir ka es rīt pamodīšos 17 jūlijā ar miljonu kabatā kautkur uz saules akmens jumta, nekā, ka Dainis atmetīs.
Un tagad ja godīgi es jūs visus nedaudz ienīstu, jo onlainā gandrīz neviena nav, un visi dara tagad kautko jēdzīgāku, dzer, spēlē uno, tusē ar draugiem un smejas kamēr es sēžu ar Cold War Kids, A zobubirsti un kaķi.
Jauku nakti, nūģi :)
Pietrūkst piparkūka un buča uz vaiga līdz pilnīgai laimei.
Neiznu kādā sakarā neuzvilku kreklu un uzvilku 2 džemperus šorīt. Kautkāds rīta idiotisms laikam.
Paskatijos pa logu - WOOOHOA!
Neatceros kad pēdējoreizi būtu redzējis kaimiņmājas lillā un debesis pilnīgi sarkanas, nobijos, ka tas nebeidzas pārāk ātri, paķēru somu un skrēju ārā.
Vareni, godavārds. Tādas debesis točna nebiju savu mūzu redzējis, viss sarkans un mākoņi pāris tādi itkā viens saplēsis kontroldarbu un uzmetis debesīs.
Galīgs prieks.
Skolā toties nekā interesanta nebija, ja neskaita, ka dabuju 4 par basketbolu un 10 par dzejoļiem literatūrā. Ja man būtu jāizvēlas 1ls vai mācēt spēlēt basketbolu, es ņemtu latu.
Ivars šodien izpelnījies manu mīlestību vislielākajā mērā:
Cold War Kids - Hospital Beds
http://www.youtube.c
Kautko
Laime pilnīga.
Tagad vakaru pavadu ik pēc 2h pīpējot kautko kam cipari malā rāda 13,12,13 uz balkona un skatoties puteni. Putenis ir forš, tikai žel, ka es viņu ienīstu.
Vēl Ivars sapnī man bij šodiuen smieklīgs.
Guļ daudz cilvēki istabāk autkādā gur visa grīda ir matracis un es vienīgais neesu aizmidzis, kad pēkšni galīgi skaļi sāk skanēt Coldplay - Yellow, izeju uz balkona, skatos 2m pretī ir cits balkons uz kuru FoegļIeva izgājusi uzpīpēt un viņai galīgi nereāli tur skan. es uzsaucu "IEVA FOGELE" un viņa nesaprot no kurienes sauc kaut arī es esu tieši priekšā un viņa skatās debesīs un visur apkārt un brīnās un tad iznāk Ivars arī uz balkona un saka "nu, kas ir?"
Pēc skolas paēdu, noskatijos multeni par supermenu un ļauno supermenu no citas dimensijas kuram ir balts tērps un palīgā jāsauc Lekss Lutors lai viņu apturētu.
Aizmigu arī nedaudz.
Vēl pēcāk aizbliezu uz amatierteātri, tur kamēr nekas nenotika, ar Daini nolasījām pusi lugas priekšā citiem, jo Liene teica, ka vaig izlasīt. Lasijām lomās un izteiksmīgi, katram personāžam piemērojot balsi, bet pārējie teica pēctam, ka pēc mūsu lasīšanas spriežot lugā darbojas tikai divas ķērcošas sievietes un kautkāda Gaida.
Vēl šodien nosecināju dīvainu faktu - man no Lienes (amatierteātra vadītājas) ir vairāk kauns par to ka es pīpeju nekā no savas mātes radītājas.
Jā es eju amatierteātri. Es neko nevaru darīt ka Mālpilī nav ģeniālo un talantīgo, basketbola profesionāļu teātris.
Kultūras namā šodien diskotēka bija. Ak nu jau 3 gadi apkārt kopš tiem laikiem kad bija stilīgi sadzerties šņabi un iet tur tresīt. Diezgan smieklīgi skatīties kā 11gadīgas čiksītes pucējas pie spoguļa un kkādi džekiņi sīkie iet ar čipšu paku uz diskotēku.
Stroika atkal nav. Galīgi sagruzijos šodien un gribēju aiziet vnk gulēt un vispār visus ienīst un nekad ar neivnu mūžā vairs nerunāt, jo nu pārāk ilgi jau man nav naudas, bet nu ko padarīs. Stroika ir stroika un manā gadijumā vnk nav.
Noskatījos pirmo sēriju 4400. Nē tas seriāls nav priekš manis, citplanētieši man besi ārā, ja vien tās nav galīgi smukas meitenes ar zilu ādu un superspējām man pilnīgi pietiek ar Heroes.
Noskatījos vel kautkādu filmu par atmiņas uzlabošanu, stulbi ka to visu jau zināju, bet nekas tāpat labi.
Foršu faktu šodien atcerējos - Anglijā, kautkādi idioti uztaisija pētijumu un izrādijās ka visvairāk benčiki tur mētājas pie kautkādas lielākās vēža ārstēšnas klīnikas.
Prātā uzreiz editors:
The saddest thing that I’d ever seen
Were smokers outside the hospital doors
Skudrucis tagad itkā atmetis, vēl jāatmet Dainim tad vienīgi normālie smēķētāji būs atmetuši un es nonākšu tādā apmulsumā, ka gribot negribot bus jāatmet pašam.
Bet nav ko velti priecāties, lielāka iespēja ir ka es rīt pamodīšos 17 jūlijā ar miljonu kabatā kautkur uz saules akmens jumta, nekā, ka Dainis atmetīs.
Un tagad ja godīgi es jūs visus nedaudz ienīstu, jo onlainā gandrīz neviena nav, un visi dara tagad kautko jēdzīgāku, dzer, spēlē uno, tusē ar draugiem un smejas kamēr es sēžu ar Cold War Kids, A zobubirsti un kaķi.
Jauku nakti, nūģi :)
Pietrūkst piparkūka un buča uz vaiga līdz pilnīgai laimei.
piektdiena, februāris 1
kurzemes- vards
Es šodien mājā biju viens pats daudzas stundas. Sen tā gribējās.
Izrādijās beigās, ka nav nemaz tik forši, internetā nebija ko darīt , neko citu negribējās, sadusmojos un aizgāju gulēt līdz kautkādiem 20.
Vakarā atrbauca Ivars un pastāstija man smieklīgāko adresi pasaulē.
www.kurzemes - vards.lv
Viņiem ir smieklīgākie rakstu nosaukumi pasaulē.
Piemēram:
Glābj akā iekritušu minci
Avarē mikroautobuss, cieš pasažieri
"Ķirsī" dzirda pusaudžus
Nazi iedur vēderā
Aiznes instrumentus
S...<abojā svētku egli
Mēģina aiznest pakešlogu
Nelikumīgi nošauj alni
Muca saspiež strādnieku
Manliekas viņiem ir speciāli cilvēki kas domā nosaukumus un arī notikumus :D
Un vēl rekur 2 labākie raksti:
Pa logu izkrīt bērns
29.oktobrī ap pulksten 16 Buru ielā 8 pa atvērtu dzīvokļa logu no otrā stāva izkritis nepilnus divus gadus vecs puisēns. Mazulis nogādāts Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Kritiens bijis veiksmīgs, zēns nav nopietni cietis. Policija noskaidro, kādēļ mazulis izkritis pa logu.
Kritiens bija veiksmīgs? Nezkapēc izklausās tā itkā tas bērns speciāli leca ārā :D
"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka medības pagājušās nedēļas nogalē traģiski beidzās Nīcas mežniecībā – tika sašauti divi cilvēki. Kamēr policija izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju par notikušo sniegt atsakās, noskaidrojām, ka savus kolēģus sašāvis viens no vietējiem medniekiem.
Mednieks, kurš laikrakstam stāstīja par notikušo, skaidroja, ka šauts ar renkuļiem, kādēļ iespējams ar vienu šāvienu ievainot divus, jo vienā patronā atrodas deviņi renkuļi. Dzinējam Jānim S., kurš negadījuma brīdī bijis tērpies košajā brīdinājuma vestē, viens no renkuļiem trāpījis vēderā virs nabas, bet otrs saplēsis jakas piedurkni. Bet medniekam Valdim P., kurš pirms ievainošanas vēl šāvējam paspējis uzsaukt, ko tas dara, renkulis trāpījis krūškurvī. "Valdis var uzskatīt, ka piedzimis otrreiz, jo renkulis aizgājis aptuveni centimetru no sirds," uzsvēra stāstītājs.
Mednieks lēš, ka šāviens izdarīts no aptuveni 50 metru attāluma, taču pieļauj, ka tas varēja būt arī mazāks: "Satraukumā varbūt neprecīzi noteicām." Izsaukuši palīdzību, mednieki centušies arī uzzināt, kādēļ noticis negadījums. Šāvējs teicies sajaucis cilvēkus ar zvēriem. "Mednieks drīkst izdarīt šāvienu tikai pa skaidri saskatāmu mērķi. Vainīgais pēc negadījuma skaidroja, ka neesot īsti redzējis – koks bijis priekšā," atceras mednieks. Un piebilst: "Piedzēries neizskatījās. Jāsāk domāt, ka prātā sajucis." Mednieks arī pastāstīja, ka iepriekš Jānim P. bijušas atņemtas gan autovadītāja apliecība, gan ieroča nēsāšanas atļauja.
Jā tas jau ir tikai normāli redzēt briedi atstarojošā vestē kurš vēl pirm šāviena tev uzsauc "ko tu dari?!" bet protams, protams koks priekšā visu attaisnno :D
Šitas ir smieklīgākais ko es pēdējā laikā esu lasijis.
+muzikālam un vizuālam baudijumam šodien:
http://www.youtube.com/watch?v=tnaj8bwxsvU&feature=related
Izrādijās beigās, ka nav nemaz tik forši, internetā nebija ko darīt , neko citu negribējās, sadusmojos un aizgāju gulēt līdz kautkādiem 20.
Vakarā atrbauca Ivars un pastāstija man smieklīgāko adresi pasaulē.
www.kurzemes - vards.lv
Viņiem ir smieklīgākie rakstu nosaukumi pasaulē.
Piemēram:
Glābj akā iekritušu minci
Avarē mikroautobuss, cieš pasažieri
"Ķirsī" dzirda pusaudžus
Nazi iedur vēderā
Aiznes instrumentus
S...<abojā svētku egli
Mēģina aiznest pakešlogu
Nelikumīgi nošauj alni
Muca saspiež strādnieku
Manliekas viņiem ir speciāli cilvēki kas domā nosaukumus un arī notikumus :D
Un vēl rekur 2 labākie raksti:
Pa logu izkrīt bērns
29.oktobrī ap pulksten 16 Buru ielā 8 pa atvērtu dzīvokļa logu no otrā stāva izkritis nepilnus divus gadus vecs puisēns. Mazulis nogādāts Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Kritiens bijis veiksmīgs, zēns nav nopietni cietis. Policija noskaidro, kādēļ mazulis izkritis pa logu.
Kritiens bija veiksmīgs? Nezkapēc izklausās tā itkā tas bērns speciāli leca ārā :D
"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka medības pagājušās nedēļas nogalē traģiski beidzās Nīcas mežniecībā – tika sašauti divi cilvēki. Kamēr policija izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju par notikušo sniegt atsakās, noskaidrojām, ka savus kolēģus sašāvis viens no vietējiem medniekiem.
Mednieks, kurš laikrakstam stāstīja par notikušo, skaidroja, ka šauts ar renkuļiem, kādēļ iespējams ar vienu šāvienu ievainot divus, jo vienā patronā atrodas deviņi renkuļi. Dzinējam Jānim S., kurš negadījuma brīdī bijis tērpies košajā brīdinājuma vestē, viens no renkuļiem trāpījis vēderā virs nabas, bet otrs saplēsis jakas piedurkni. Bet medniekam Valdim P., kurš pirms ievainošanas vēl šāvējam paspējis uzsaukt, ko tas dara, renkulis trāpījis krūškurvī. "Valdis var uzskatīt, ka piedzimis otrreiz, jo renkulis aizgājis aptuveni centimetru no sirds," uzsvēra stāstītājs.
Mednieks lēš, ka šāviens izdarīts no aptuveni 50 metru attāluma, taču pieļauj, ka tas varēja būt arī mazāks: "Satraukumā varbūt neprecīzi noteicām." Izsaukuši palīdzību, mednieki centušies arī uzzināt, kādēļ noticis negadījums. Šāvējs teicies sajaucis cilvēkus ar zvēriem. "Mednieks drīkst izdarīt šāvienu tikai pa skaidri saskatāmu mērķi. Vainīgais pēc negadījuma skaidroja, ka neesot īsti redzējis – koks bijis priekšā," atceras mednieks. Un piebilst: "Piedzēries neizskatījās. Jāsāk domāt, ka prātā sajucis." Mednieks arī pastāstīja, ka iepriekš Jānim P. bijušas atņemtas gan autovadītāja apliecība, gan ieroča nēsāšanas atļauja.
Jā tas jau ir tikai normāli redzēt briedi atstarojošā vestē kurš vēl pirm šāviena tev uzsauc "ko tu dari?!" bet protams, protams koks priekšā visu attaisnno :D
Šitas ir smieklīgākais ko es pēdējā laikā esu lasijis.
+muzikālam un vizuālam baudijumam šodien:
http://www.youtube.co
Abonēt:
Ziņas (Atom)