pirmdiena, februāris 25

a

Man sen nebja sāpējis kakls. Tagad viņš, suka bļe, sāp.
5dien pēc ķīmijas kontroldarba un skolas un paēšanas un dušā iešanas gāju stopēt uz Rīgu, lai Aigaram nav jātērē 4,20 braucot man pakaļ.
Labu laiku tusējos pa ceļu, baudīdams vasarīgo vēju, kas pūta tā, ka soma gaisā karājās un ja skatās tajā virzienā no kura vējš nepūš, tad neko citu izņemot savus matus redzēt nevarēja. Vēl es paskrēju kādus 10 metrus pret vēju un piekusu.
Neilgi pēc sidgundas pagrieziena apstājās bembis un aizveda līd
z Rīgai. Visīsākā saruna kāda man bijusi mūžā ar cilvēku (uz soda kvīts redzēju ka sauc Jurijs)
W:uz kurieni braucat?
J:Riga(krievu akcents)
W:ok
un
W:es šiten izkāpšu

Jurijs izskatijās pēc diezgan nūģīga čaļa, jo nu lai arī krievs, viņš manī nekādas bailes neieviesa. Kājās viņam bija tādas botas kā man 4. klasē bija un mēs visu ceļu uz Rīgu braucām ar vidēji 100km/h kamēr pie ātrumpārslēdzējkloķa mētājās sodakvīts par ātruma pārsniegšanu.
Un jurijam patīk "SUPER DISKO HITI" kas rakstīts ar krievu burtiem, un uz diska vāciņa ir amerikas karoga krāsas kautkur un sieviete ar lielām krūtīm un kautkas tāds.

Sarunāju ar Aigaru satikties pie katedrāles, un kamēr gaidiju, pētiju to katedrāli un domāju, vai lielāka baznīca labāk funkcionē. Vēlāk uzzināju ka nē. Vēl es tad izdomāju, ka es nekad tai katedrālē iekšā iet negribu, jo tur ir pārāk lielas durvis, Aigars gan gribēja ar viltu tur mani ievilināt, bet nekas no tādiem plāniem nevienam nesanāks kamēr vien es būšu skaidrā vai man kautko krutu nepiesolīs galīgi. Gaidot viņu domāju jau par to kā es smiešos pa viņu, ja viņš iznāks no tās katedrāles ārā, bet viņš atnāca no citurienes. Un vēl tur ir rakstīts uz zīmes "XPAM", kas nozīmē templis manliekas, bet krieviski tā uzrakstīts izskatās pretīgi (vismaz tajā vietā) tapēc es skatijos un man nepatika.

Aizbliezām uz GC, kur Aigars parādija man veikalu kurā ir superīgākās mantas pasaulē, kautgan es labi zinu, ka tad kad es mazs biju man tādas neinteresēja. Tur ir kaleidoskopi un koka jo - jo un visādi pričendālīši un robota roka. Galīgi forši.
Kad es biju mazs mani interesēja roboti, briesmoņi un mašīnas. Ja vēl apvienoja viņus tad bija vēllabāk, piemēram tie roboti kurus varēja salikt par mašīnām un Ivaram bija tāds robotdinozaurs kuru saliek un tad viņš darbojas uz baterijām (Ivar tev vel ir viņš?). Mašīnu un briesmoni ganjau arī ka varēja apvienot, bet man tādu dabūt negadijās.

Vēlāk satikām Antu un Kasparu ja nemaldos, kurš bija Aigara brālēns, kurš atbraucis no Norvēģijas un atvedis Antam USB - krūzītes sildāmo. Es neiznu kas tādu izgudroja, bet es arī tādu gribu, tas ir kautkas galīgi forš.
Ar viņiem sameklējām kautkādai čiksei pie kuras viņi gatavojās iet ciemos dāvanu (kautkāda metāla bruņinieku, kuru labākajā gadijumā var kautkur nolikt) un tad šķīrāmies, lai es ietu satikt Saimi.

Paceļam satiku Katrīnu un Madaru, kurai es neatcerējos vārdu, bet viņu pašu es noteikti atcerējos, jo man patīk kā viņa izskatās, tikai man nedaudz bail no viņas, jo viņa ir garāka par mani un pēc skata arī gudrāka.
Katrīnai bija galīgi prieki par manis satikšanu kas izraisija galīgus priekus manī par viņas satikšanu un visa pasaule bija laimīga un debesīs bija 8 varavīksnes un no māju jumtiem krita sauļošanās krēmi.

Tad aizgāju uz stockmanu, satiku Saimi un Laumiņu un Līvu, es tevi pēdējoreiz redzēju pirms pusotra gada un tā bija arī pirmā reize kad tevi redzēju, bet joprojām atceros tevi kā sauc un kā tu izskaties,Bužu un kamēr sievietes pirka vīnu Saimis pirka šņabi un es smējos.
Stockmanā pie alkoholiem tur staigā džekiņš un visiem piedāvā palīdzību un izskatās ļoti draudzīgsun piedāvāja man pat atvērt to ledusskapi kur lielas pudeles stāv (laikam es izskatos pēc tāda kam nav īsti nojēgas par to kā ledusskapja durvis jāver) un vispār es esu ar mieru aicināt viņu uz savu vārdadienu ja viņš nāks tajā savā darba uniformā.

Tad aizbliezām uz dzīvokli un piedzērāmies. Vienkārši diegzan. Tā sakarā nācās atcelt tikšanos ar Dēmo. Saimis gan man centās ieskaidrot, ka es esu pilnīgi skaidrā, bet tad kad velkot tupeli nost es nesapratu no kuras puses gravitācija nāk un man bija skaidrs ka nekāda dēmo satikšana tovakar nebūs.
Aizgāju uz veikalu un cenzdamies izlikties skaidrā pateicu pārdevējai "man vaig cigaretes, bet lielās es nevaru atļauties un nokomplektējiet ēdienu tā lai var paēst jo atnāks draugs kam jādod ēst" un izbēru naudu uz kases. Galīgi smieklīgi, man iedeva mazo Winston un maizi un desu un kausēto sieru un pateica lai es šnabi vairāk nedzeru.
Aizgāju uz dzīvokli atpakaļ un pilnīgā pālī 3 stundas nevarēju tur aizmigt un salauzu Saimja dīvānu lielajā istabā. Tas arī bija smieklīgi.
Tad kautkad vēlāk piezvanija Aigars un aizgājām uz "Jumper", kas izrādijās nebija tik laba filma kā es biju gaidijis un tad gājām atpakaļ uz dzīvokli lai ietu gulēt.

Ap 4 no karnevāla atgriezās Saimis ar Laumiņu un Līvu un līdz ar viņiem atgriezās 50 miljoni lubrikantu un prezervatīvu un verķi kurus es nezinu kā var nosaukt bet jebkurā gadijumā es par viņu visu nākamo dienu uzjautrinājos.
Lubrikanti bija ti kdaudz ka es jau sāku apsvērt iespējuka varētu izsmērēt pa visu lielo istabu un visi tā kā delfīni tur varētu slidināties.


6dien pamodos no rīta


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru