Neiznu kādā sakarā neuzvilku kreklu un uzvilku 2 džemperus šorīt. Kautkāds rīta idiotisms laikam.
Paskatijos pa logu - WOOOHOA!
Neatceros kad pēdējoreizi būtu redzējis kaimiņmājas lillā un debesis pilnīgi sarkanas, nobijos, ka tas nebeidzas pārāk ātri, paķēru somu un skrēju ārā.
Vareni, godavārds. Tādas debesis točna nebiju savu mūzu redzējis, viss sarkans un mākoņi pāris tādi itkā viens saplēsis kontroldarbu un uzmetis debesīs.
Galīgs prieks.
Skolā toties nekā interesanta nebija, ja neskaita, ka dabuju 4 par basketbolu un 10 par dzejoļiem literatūrā. Ja man būtu jāizvēlas 1ls vai mācēt spēlēt basketbolu, es ņemtu latu.
Ivars šodien izpelnījies manu mīlestību vislielākajā mērā:
Cold War Kids - Hospital Beds
http://www.youtube.c
Kautko
Laime pilnīga.
Tagad vakaru pavadu ik pēc 2h pīpējot kautko kam cipari malā rāda 13,12,13 uz balkona un skatoties puteni. Putenis ir forš, tikai žel, ka es viņu ienīstu.
Vēl Ivars sapnī man bij šodiuen smieklīgs.
Guļ daudz cilvēki istabāk autkādā gur visa grīda ir matracis un es vienīgais neesu aizmidzis, kad pēkšni galīgi skaļi sāk skanēt Coldplay - Yellow, izeju uz balkona, skatos 2m pretī ir cits balkons uz kuru FoegļIeva izgājusi uzpīpēt un viņai galīgi nereāli tur skan. es uzsaucu "IEVA FOGELE" un viņa nesaprot no kurienes sauc kaut arī es esu tieši priekšā un viņa skatās debesīs un visur apkārt un brīnās un tad iznāk Ivars arī uz balkona un saka "nu, kas ir?"
Pēc skolas paēdu, noskatijos multeni par supermenu un ļauno supermenu no citas dimensijas kuram ir balts tērps un palīgā jāsauc Lekss Lutors lai viņu apturētu.
Aizmigu arī nedaudz.
Vēl pēcāk aizbliezu uz amatierteātri, tur kamēr nekas nenotika, ar Daini nolasījām pusi lugas priekšā citiem, jo Liene teica, ka vaig izlasīt. Lasijām lomās un izteiksmīgi, katram personāžam piemērojot balsi, bet pārējie teica pēctam, ka pēc mūsu lasīšanas spriežot lugā darbojas tikai divas ķērcošas sievietes un kautkāda Gaida.
Vēl šodien nosecināju dīvainu faktu - man no Lienes (amatierteātra vadītājas) ir vairāk kauns par to ka es pīpeju nekā no savas mātes radītājas.
Jā es eju amatierteātri. Es neko nevaru darīt ka Mālpilī nav ģeniālo un talantīgo, basketbola profesionāļu teātris.
Kultūras namā šodien diskotēka bija. Ak nu jau 3 gadi apkārt kopš tiem laikiem kad bija stilīgi sadzerties šņabi un iet tur tresīt. Diezgan smieklīgi skatīties kā 11gadīgas čiksītes pucējas pie spoguļa un kkādi džekiņi sīkie iet ar čipšu paku uz diskotēku.
Stroika atkal nav. Galīgi sagruzijos šodien un gribēju aiziet vnk gulēt un vispār visus ienīst un nekad ar neivnu mūžā vairs nerunāt, jo nu pārāk ilgi jau man nav naudas, bet nu ko padarīs. Stroika ir stroika un manā gadijumā vnk nav.
Noskatījos pirmo sēriju 4400. Nē tas seriāls nav priekš manis, citplanētieši man besi ārā, ja vien tās nav galīgi smukas meitenes ar zilu ādu un superspējām man pilnīgi pietiek ar Heroes.
Noskatījos vel kautkādu filmu par atmiņas uzlabošanu, stulbi ka to visu jau zināju, bet nekas tāpat labi.
Foršu faktu šodien atcerējos - Anglijā, kautkādi idioti uztaisija pētijumu un izrādijās ka visvairāk benčiki tur mētājas pie kautkādas lielākās vēža ārstēšnas klīnikas.
Prātā uzreiz editors:
The saddest thing that I’d ever seen
Were smokers outside the hospital doors
Skudrucis tagad itkā atmetis, vēl jāatmet Dainim tad vienīgi normālie smēķētāji būs atmetuši un es nonākšu tādā apmulsumā, ka gribot negribot bus jāatmet pašam.
Bet nav ko velti priecāties, lielāka iespēja ir ka es rīt pamodīšos 17 jūlijā ar miljonu kabatā kautkur uz saules akmens jumta, nekā, ka Dainis atmetīs.
Un tagad ja godīgi es jūs visus nedaudz ienīstu, jo onlainā gandrīz neviena nav, un visi dara tagad kautko jēdzīgāku, dzer, spēlē uno, tusē ar draugiem un smejas kamēr es sēžu ar Cold War Kids, A zobubirsti un kaķi.
Jauku nakti, nūģi :)
Pietrūkst piparkūka un buča uz vaiga līdz pilnīgai laimei.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru