Maz

Pirmā skolas diena aizvadīta normāli.
Nekas īpašs gan nebija, ja neskaita to, ka ~15 jauniesi pipe pie skolas kamer macibu parizne brauc garam, bet nu tomēr kautkā nepieķēra. Nezinu. Akla iespējams.

Grūti rakstīt tagad - Aigars vārās kko par Norah Jones.
Viņam arī patīk ar zirgiem jāt, ziniet.

Pēc skolas sodien ta ari neko jedzigu neizdariju, aizgaju tomer pierakstities pie zobarsta lai apskatas vai viss normali, nopirku cigaretes pa 1,04 un pastaigajos. Bija forsi!


Majasdarbus ari aiz gara laika izpildiju, pat to matematika kas uzdots tikai uz 3dienu.

Mamma sodien varensmiekliga - "Nenu paskaties man kkads draugos atsuta kkadu adresi, lai es ieeju tai adrese un nospiedu kkadu pogu, bet es vinu pat nepazistu! Es izdzesu to vestuli ara!"
Tads termins ka spams vinai ir svešs un vinas problemas risinajums parspej visu. Smējos ka traks ;D

Vakar tieši domāju, vai tad ta Māra Pole ir dzīva vel, jo sen kkā nav figurējusi onlainā un šodien atnāku mājā un māsa saka, uzmini no kā tev vestule, es apskatos un saku, izskatas ka no Māras Poles, apgriezu otru pusi un tiesam no Maras Poles.
Prieks.
Ieksa gan viss bija rakstits tai castelano valoda, kuru es isti neparzinu, tacu ar savam necilajam portugalu valodas spejam (pienemu ka vinas ir lidzigas) sapratu, ka Mārai iet labi un ka tur kkur figurē alus, televizors un vulkāns. Galvenajos vilcienos apmēram skaidrs ;D
Un ar amigo cik es saprotu, Māra uzruna mani.
Jāsaņemas kkad un jaaizraksta atpakaļ.

Lai arī cik stipra būtu apņēmība, tomēr man lai kā arī gribētos neizdodas aiziet gulēt pirms 00:00. Nolādēta cūcība. Ko lai dara? Neko. Tāda dzīve.

Un tā starp citu - Ant, turies vecais! Isti nojegas nav par to, kas jāvēl vārdadienās, tapēc vēlu tev sievietes un alu.

Un tad, kad jums točna nav labs garstavoklis, vnk paskatieties ārā pa logu uz sniegu un iedomājāties ja sniegparslas būtu kā mājiņas, cik daudz maziņu mājiņu tur būtu samestas čupā. Visiem tas ir vnk sniegs. Sniegs. Patiesībā tā ir milzīga čupa ar vienām no skaistākajām lietām pasaulē.

Lūk, prieks!