dzīve ir skaista.
ziniet, dažreiz notiek tieši tā, kā pēc pat visrūpīgāk sastādītā plāna nekādīgi nevarētu būt bijis. kā piemēru varētu ņemt manu galvenāko gada dienu [laigan par to vēl varētu pastrīdēties, jo patiesību sakot tā drīzāk bija Ivara diena].
lai vai kā. plānos nebija svinēt nemaz. kas gan tie 18 gadi tādi ir. muļķības tīrākās.
laivaikā diena sākās tā, ka kaut kur mani atstāja un lika iet prom un es skatījos džemperus un gribēju pirkt, bet tad man būtu rokās maisiņi un traucētu un tā. un tad saim zvnīja un lika nākt atpakaļ un nomest klausuli un bija smieklīgi. un es iedomājos, kā būtu, ja es neatnāktu. būtu smieklīgi bez gala!
katrā ziņā aizgāju es kaut kā līdz origo, kur nevienu neredzēju, bet tad ieraudzīju čizodūdas čirkas, kuras visu baru pamatīgi nodeva. sekoju čirkām. a tur uzradās katrīna, aizsēja man acis un nekam vairāk nevarēju sekot.
tālāk man lika briesmīgi muļķīgi bāzt pirkstu šokolādes sviestā un rakstīt visādas saulītes uz lielas lapas un visi mani pamatīgi apsmēja. katrīna uzdeva atkal tos jautājumus par to, ar ko vēl var elpot bruņurupucis un konstatēja, ka es esmu ne tikai brīnišķīgi skaists, bet sasodīti gudrs, pietam manu gudrību nespēj ietekmēt arī desmit miļjoni apgriešanās reižu tāpat uz vietas [es nezinu, kurš to izdomāja, bet tā nu bija gan.].
tālāk kāds pienāca un mani sagrāma un iečukstēja ausī ''tu nāksi ar mums!'' un es sākumā nesapratu, kas to ir izdarījis, bet beigās aptvēru, ka tā ir brey vīrišķīgā balstiņa. viņas ar čizo ievilka mani kaut kur un nolika stāvēt uz maza, apaļa aplīša, kurš beigās izrādījās mazs, apaļš aplītis. [mīlu jūs, draugi.]
un tur es stāvēju kādas četrdesmit stundas un viksi aizgāja, bet es nedrīkstēju kāpt nost no aplīša.
kāds pienāca un lika novēlēt visiem kaut ko. es pateicu kaut ko. tālāk no manas mutes iznāca tāda apjoma skaņas, kādas parasti nenāk no manas mutes.
un es sāku skaļi pa visu origo laukumu [kā izrādās, tas bija origo laukums, bet tas izrādījās tikai kaut kad vēlāk, kad man atsēja acis] stāstīt saimja dzīvesvietas, telefona nummurus un ceru, ka visas mazās meitenītes pierakstīja un tagad sūta savu apakšveļu mālpils virzienā.
so. MAN UZDĀVINĀJA RUPORU. jauki bez gala. (: viņam ir režīms, kurā var runāt un tāds, kurš skan kā policijas sirēna. un viņu var ērti uzkarināt kaklā. vienu es zinu: no rītiem saimis turpmāk modīsies ļoti laimīgs un priecīgs. un darīs to žigli.
es jūs visus mīlu.
un tālāk mēs devāmies apgaitā pa rīgu un dainis skandināja tālavas taurētāju tā, ka omes lēja prieka asariņas, aigars lēja smieklu asariņas un dainis pats gandrīz izlēja sāpju asariņas, jo urliņām nepatika un viņi uzskatīja, ka patriotiskas runas nav gluži piemērotas sestdienas dienas atpūtai ar aliņiem pie LAIMĒTAVAS. arī viņus es tāpat mīlu.
tālāk mūsu gājiens noveda līdz tikai nieka piecām ģimenespicām iekš čillīpicas un tā arī līdz galam nepaēdām. nākošreiz ņemsim sešas. bet es tāpat mīlu..pavārus. viņi centās.
tālāk sekoja lielā šķiršanās daļa, kuras ietvaros es devos viens pats lielajā dzīvē iekarot alfu, bet visi pārējie mani tikai un vienīgi apsmēja par to. [bet tāpat mīlu jūs ļoti] alfā mani sagaidīja dilemma. sarkans vai dzeltens. o ou. nopirku divus un apsēju ar lentīti. eleganti. un tik pat veikli aizlaidos no kontrolieres tramvajā [jā, es mīlu arī viņu, jo viņa ir neattapīga bez gala.]
vakars tikai sākās. satikām atkal visus un aizbraukājām līdz mārupei. tur mūs jau gaidīja brey māmiņas mašīnā ar čizo blakām un uzslēdza kaut kādus gangsterus un turēja rajonu. un taurēja tā, ka visi rajona suņi rēja un mēģināja mūs apēst.
pie brey notika vislieliskākās lietas. tādas kā filmu skatīšanās un šampanieša glāzīšu iztukšošana [ļoti alkoholu mīlošās brey & Ch pilnīgi nespēja izdzert savas glāzes un salēja manā. bet kas ta man. tak jāpielejās pēdējoreiz nelegāli (: nepielējos.]
mēģināju izdarīt maksimumu muļķību, kamēr vēl esmu nepilngadīgs, izsmēķēju savu pirmo legālo cīdziņu, sēdējām un smējāmies, un skanēja fake plastic trees un citas radiohead dziesmas un arī tā, kurai ir skaists klips ar treileriem, tādiem, kādā mēs ar A dzīvosim un mums būs daudz bērnu un es ēdīšu speķi un čizo dzīvos blakus treilerī ar savu mistisko ūberčali, ar kuru viņa stundām runā pa telefonu, un viņa nāks pie mums ciemos pēc speķa. un tas viss notiks tuksnesī un es katru rītu braukšu 15km uz stroiku strādāt. un tāds skaists klips tai dziesmai, jā. un notika vēl miļjonsziļjons lielisku lietu, kuras es neatceros vai kuras man slinkums rakstīt, bet kuras bija sasodīti jaukas.
katrā ziņā šī ir skaistākā dzimšanasdiena ever. ņemot vērā to, ka dzimšanasdienu svinēt man i prātā ienācis nebija.
bet es jūs visus mīlu.
jo īpaši:
paldies katrīnai par kladi ar dienasgrāmatu apkopojumiem. jau sen gribēju. bonuspunkti tev saule visam mūžam. (:
paldies brey par datoristabu [un par to, ka neskatoties uz apmeklējumu izlietotību tiku ielaists un tā. UN es saklāju gultu no rīta!]
paldies MTV par skaistajām dziesmiņām
paldies par skaistajām debesīm nākošajā rītā.
paldies visiem.
un paldies čizo par to, ka šobrīd..jā, es uzrakstu tavu dienasgrāmatu, woli (:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru